Valsts prezidents Guntis Ulmanis:

Mēs pastāvēsim tikai vienotībā, iecietībā un uzticībā savai tautai

Un izdarīsim no šī brīža varbūt savus secinājumus, jo vēsture mums ir jāapzinās ne tikai kā tas, ko mēs izjūtam savās dvēselēs un savās sirdīs, bet arī kā objektīvu notikumu process un jāapzinās šīs vēstures likumsakarības. Un, lai vienalga, ko mēs arī darītu šai brīdī, vienalga, par ko mēs domātu un spriestu, mums ir jādomā par savas tautas un par savas valsts nākotni.

Šie marta notikumi ir tomēr arī sasnieguši vienā otrā punktā to rezultātu, uz ko mūsu naidnieki cer — mēs kļūstam neiecietīgāki, mēs kļūstam ļaunāki, mēs apmaināmies ar savstarpējiem apvainojumiem un ļauniem novēlējumiem, mēs nedzīvojam pēc Lieldienu Klusās nedēļas principiem, bet meklējam naidnieku sevī un savos tautiešos. Es domāju, ka šie notikumi varētu mums ļaut izdarīt arī citus secinājumus: ka tikai vienotība, savstarpējā iecietība un uzticība savai nācijai un saviem tautiešiem ir vienīgais pareizais princips, kas ļautu mums tālāk iziet nākotnē ar skaidru sirdi, tīru sirdsapziņu un nepiedaloties nevienās tādās akcijās vai pasākumos, kas demokrātiskajā pasaulē nav pieņemami un ko demokrātiskās vērtības arī neatzīst. Nav ļaunuma bez labuma, mēdz teikt, daudzām tautām ir šī paruna. Un es domāju, ka šie notikumi arī ļaus mums apzināties gan savu vietu, gan savu apņēmību un savu varēšanu. Un šodien Nacionālā drošības padome pēc piecu sešu gadu diskusijas runāja par krīzes centra veidošanu, šodien Nacionālā drošības padome uzklausīja Satversmes aizsardzības biroju, un es domāju, ka tas bija daudz nopietnāks ziņojums nekā jebkad agrāk. Šodien Nacionālā drošības padome uzklausīja par policijas un Zemessardzes sadarbību turpmākajos mēnešos, dienās un gados, un es domāju, ka tie ļaundari, kuri šīs provokācijas ir veikuši mūsu valstī, tiks atrasti, par to man radās pārliecība vakar, kad pabiju divas stundas mūsu Latvijas policistu vidū. Es redzēju, ka šo policistu vidū, kur ir dažādu tautību cilvēki, valda vispirms profesionālā pārliecība, pārliecība par to, ka viņiem šis darbs ir jāizdara un noziegumi jāatklāj. Bet viss pārējais ir atkarīgs arī no mums pašiem, mīļie Latvijas iedzīvotāji, jo jums katram ir jābūt šajās dienās un arī nākotnē pietiekami uzmanīgiem, pietiekami acīgiem, pietiekami prasīgiem un redzīgiem, jo bez jūsu palīdzības šos noziegumus, protams, neatklāsim, jo policisti ir daži simti, bet tauta ir vairāk nekā divi miljoni. Un es gribu izteikt vēlējumu, lai blakus vienotībai jūs arī apskatītos, kas atrodas jums apkārt, ar ko nodarbojas cilvēki apkārt un kādi ir šo cilvēku nodomi. Un, ja jūs jūtat kaut ko aizdomīgu vai tādu, kas varētu jūsos izsaukt bažas, raizes un rūpes, griezieties, lūdzu, pie sava policijas iecirkņa, pie Zemessardzes, un šie vīri jums tuvākajā laikā palīdzēs.

— Prezidenta kungs, jūs teicāt, ka leģionāru pasākumos nepiedalījāties tāpēc, ka tāda bija politiskā situācija, bet vai tad mūsu valsts līderi nevarēja paredzēt šo situāciju un arī pasaules sabiedrībai izskaidrot Latvijas vēsturi, vai kaut kas ir darīts šai lietā?

— Šeit ir divi jautājumi. Mūsu vēsture nav uzrakstīta, un mūsu vēsture nav izskaidrota. Un mēs savu vēsturi veidojam šodien paši ar savu stāju, ar savu gribu un ar savu noskaņu bieži vien. Tāpēc es runāju arī ar mūsu inteliģences pārstāvjiem, ar mūsu zinātniekiem, un es aicināšu arī valdību piešķirt līdzekļus un pieņemt attiecīgos lēmumus, lai šī vēsture tiktu uzrakstīta. Laiks no 1918. līdz 1940.gadam, laiks no 1940. gada līdz 1991.gadam un mūsdienu laiks — tie ir kādi trīs laika posmi, kuri nav atspoguļoti kopējā vēstures kontekstā, kopsakarībās un arī loģiskajos secinājumos. Valdība pirms 16.marta uzrakstīja lēmumu jeb izdeva tādu lēmumu, ka valdības pārstāvji nepiedalīsies šajos pasākumos, nu, tas bija dziļi motivēts lēmums, kas izrietēja no ārlietu ministra ieteikumiem un arī no valdības galvas priekšlikumiem. Īsi pirms 16.marta aizsardzības ministrs Jundža kungs brīdināja Dalbiņa kungu: lūdzu, Dalbiņa kungs, nu, ja tu aizej, neej formā, lai nevarētu pārmest militārās varas nepakļaušanos civilajai varai, bet vislabākais būtu, ja tu neietu. Diemžēl Dalbiņa kungs nerespektēja Jundža kunga ieteikumu, un šie fakti pamazām noskaidrojās pēc 16.marta, tad, kad visa pasaules un Eiropas prese rakstīja par to, ka Latvija ir valsts, kur militārā vara nepakļaujas civilajai varai. Un tas ir viens no smagākajiem apvainojumiem, ko var izteikt kādai valstij. Tad mums tomēr ir jāpierāda savā rīcībā un darbībā, ka mūsu demokrātiskie principi neatšķiras no Eiropas valstu demokrātiskajiem principiem un karavīrs neapspriež lēmumus, karavīrs neapspriež pavēles un valdības rīkojumus, karavīrs tās pilda, vai arī viņš vairs nevar būt par karavīru, ja viņš atsakās tos pildīt.

— Prezidenta kungs, kā, pēc jūsu domām, pēc visiem šiem pēdējā laika notikumiem sabiedrības acīs izskatās mūsu valsts politiskie līderi?

— Tas ir jautājums, kas kritiskos brīžos un krīzes brīžos vienmēr ir sabiedrības uzmanības centrā, un par to, kādi izskatās politiskie līderi, liecina un liecinās viņu darbi. Ja mēs spēsim sakārtot savu ekonomiku un normāli aizvadīt šo priekšvēlēšanas laiku tādā veidā, par ko es jau runāju, kas būtu tautas labā veikts darbs, šie politiskie līderi iegūs cieņu un iegūs atzinību tautā. Ja šis darbs tiks veikts partiju labā, zināmu cilvēku grupu labā, ja šim darbam nebūs sekmju un panākumu, būs citi politiskie līderi un citas atbildīgās personas, kas šos darbus varbūt veiks labāk.

— Jā, prezidenta kungs, jūs daudz ko te pastāstījāt, bet visā šajā sarunā jūs nepateicāt, vai šinī laikā nav bijis kas tāds, ko jūs neesat izdarījis vai pieļāvis kādas kļūdas?

— Protams, jautājums par šīs situācijas tādu profilaksi un preventīvo noteikšanu un prognozēšanu jāuzņemas arī man kā Nacionālās drošības padomes vadītājam. Mēs neesam pietiekami nopietni uztvēruši pirms gada, diviem gadiem, pirms pusgada tos signālus, kas liecināja par to, ka Latvija vēl nevar pilnībā justies droši un ka ir cilvēki, grupas, elementi, kas ir gatavi draudēt Latvijai un darboties pret Latviju. Tā ir mūsu atbildība, un šīs kļūdas mums ir jālabo tagad savā praktiskajā darbā.

Valsts prezidents —

Latvijas radio žurnālistam

Laurim Zvejniekam

Intervijā Latvijas Valsts radiofonā vakar, 7.aprīlī, raidījumā "Pusdiena" pulksten 12.35