Valsts ieņēmumu dienesta informācija

1998. gada 20. martā

Par VID administrēto valsts pamatbudžeta ieņēmumu plāna izpildi uz 1998. gada 1. martu

1998. gada 2 mēnešos VID administrētie nodokļi valsts budžetā iekasēti Ls 168,6 milj., tajā skaitā valsts pamatbudžetā ieskaitīts Ls 95,1 milj., Valsts autoceļu fondā ieskaitīts Ls 3,8 milj., sociālās apdrošināšanas iemaksas - Ls 69,7 milj. 1998. gada VID administrējamo valsts pamatbudžeta ieņēmumu normatīvs 2 mēnešiem - Ls 84,1 milj., tātad plāns pārsniegts par Ls 11,0 milj. vai 13,1%.

VID administrētie pamatbudžeta ieņēmumi 1998. gada 2 mēnešos

(milj. Ls)

* Bez tam 3,8 milj. pārskaitīti Valsts autoceļu fondā.

Ieņēmumi no "citiem maksājumiem" nesasniedz 1998. gada 2 mēnešu normatīvu. Plāna neizpilde saistīta ar Valsts nekustamā īpašuma aģentūras nepietiekamām iemaksām valsts budžetā par valsts nekustamā īpašuma pārdošanu, mazākas iemaksas arī par licenču izsniegšanu atsevišķu uzņēmējdarbības veidu veikšanai, kā arī ieņēmumi par sodien un sankcijām mazāki, nekā plānots.

Budžeta ieņēmumu plāna izpildi (galvenokārt PVN ieņēmumus) ietekmē vēl joprojām pieaugošās PVN atmaksas, kas pamatā saistītas ar kokmateriālu eksportu. Svarīgs faktors, kas ietekmē kopējos valsts budžeta ieņēmumus, ir importa pieaugums. 1997. gada 9 mēnešos, salīdzinot ar 1996. gada atbilstošo periodu, imports pieaudzis par 23,8%. Valsts pamatbudžeta ieņēmumu plāna izpildi ietekmē arī tas, ka apmēram 20% no kopējām pārmaksām tiek izmantoti pašvaldību un speciālo budžetu nodokļu maksājumu segšanai, kā arī likumā paredzētajā kārtībā veiktās atmaksas uz uzņēmumu kontiem aptuveni 20% no kopējām pārmaksām.

Brīvo ekonomisko zonu izveide Latvijā arī ir ietekmējusi nodokļu ieņēmumus. Administrēšanas pieredze Rīgas tirdzniecības brīvostā un Ventspils brīvostā parādīja, ka nodokļu ieņēmumi Rīgas brīvostā 1997. gada 2. pusgadā, salīdzinot ar 1996. gada atbilstošo periodu, ir samazinājušies par 6,7% jeb par Ls 597,9 tūkst., bet Ventspils brīvostā 1997. gadā, salīdzinot ar 1996. gadu, par Ls 2350,0 tūkst. (tai skaitā PVN uz robežas Ls 1300 tūkst. un iekšzemē Ls 900,0 tūkst.; ievedmuita - Ls 50,0 tūkst.; akcīzes nodoklis par dīzeļdegvielu - Ls 100,0 tūkst.). Brīvo ekonomisko zonu darbības ietekme uz nodokļu ieņēmumiem tiks analizēta pēc š. g. I ceturkšņa rezultātiem.

Audita rezultātā 1998. gada 2 mēnešos papildus aprēķināti Ls 4723,5 tūkst., faktiski iekasēts valsts pamatbudžetā un vietējos budžetos - Ls 2485,7 tūkst.

Faktori, kas sekmējuši nodokļu ieņēmumu pieaugumu:

I. Makroekonomiskā situācija

Latvijas ekonomiskā attīstība 1997. gadā vērtējama pozitīvi, tāda pati tendence saglabājusies arī 1998. gada janvārī un februārī. Galvenie ekonomiskie rādītāji 1997. gadā: IKP - 6% pieaugums (1997. gadā IKP saražoto preču un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība - Ls 3309,2 milj.), inflācija gadā nav pārsniegusi 7% robežu. 1998. gada janvārī inflācija - 1,3%, februārī - 0,2%.

II. Nodokļu likmju pieaugums

Akcīzes nodokļu likmes palielinājušās:

- no 1998. gada 1. janvāra noteikta paaugstināta akcīzes nodokļa likme par rektificēto etilspirtu - par absolūtā alkohola vienu litru - Ls 4,1;

- no 1998. gada 1. janvāra pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem un alum ar etilspirta saturu virs 7,0% akcīzes nodokli aprēķina pēc absolūtā alkohola likmes par vienu litru - Ls 4,1;

- no 1998. gada 1. janvāra akcīzes nodoklis par vienu litru petrolejas - Ls 0,10;

- no 1998. gada 1. janvāra ir paaugstināta akcīzes nodokļa likme par benzīnu un dīzeļdegvielu, kā arī par to aizstājējproduktiem un komponentiem (dīzeļdegvielai, petrolejai un svinu nesaturošam benzīnam par Ls 0,02; svinu saturošam benzīnam par Ls 0,03).

III. Iekasēto nodokļu apjoma pieaugums

1998. gada 2 mēnešos VID administrējamie valsts pamatbudžeta nodokļu ieņēmumi (tai skaitā pārskaitīts Valsts autoceļu fondā), salīdzinot ar 1997. gada 2 mēnešiem faktiski iekasēto (pārskaitījumi Valsts autoceļu fondā tika veikti februārī), ir pieauguši par Ls 25,2 milj. jeb 34,3%. Nodokļu ieņēmumu pieaugumu sekmē nodokļu ieņēmumu analīze un prognozēšana katrā VID teritoriālā iestādē, kas tiek veikta, pamatojoties uz rīcības plānos izvirzītajiem uzdevumiem, to izpildes stratēģiju un izpildes indikatoriem.

VID administrētie valsts pamatbudžeta ieņēmumi 1998. gada 2 mēnešos pa nodokļu veidiem, salīdzinot ar 1997. gada atbilstošo periodu

(milj. Ls)

* tai skaitā Ls 2,0 milj. pārskaitīts Valsts autoceļu fondā

** tai skaitā Ls 3,8 milj. pārskaitīts Valsts autoceļu fondā.

UIN ieņēmumi

Faktiskie UIN ieņēmumi Ls 16,7 milj. (1998. gada 2 mēnešu normatīvs - Ls 10,1 milj.). UIN plāna izpilde sastāda 165,3% jeb iekasēts par Ls 6,6 milj. vairāk nekā normatīvs. UIN janvāra normatīva pārpildi ietekmējuši šādi faktori:

- nozīmīga UIN plāna pārpilde apstiprina faktu, ka 1996., 1997. gadā ir sākusies ekonomikas augšupeja - reālais IKP pieaugums 1997. gadā, salīdzinot ar 1996. gadu, - 6%. Līdz ar to uzņēmumu peļņa, uz kuru balstās avansa maksājumi, palielinās. Šāda pati tendence saglabājusies arī 1998. gada janvārī un februārī;

- ja uzņēmums taksācijas gadā avansa maksājumus ir veicis, ņemot vērā pirmstaksācijas gada peļņu, bet peļņa taksācijas gadā ir bijusi lielāka, tad uzņēmums nākamā gada sākumā drīkst veikt avansa maksājumus lielākā apmērā nekā līdz šim;

- 1996. gadā uzņēmumiem, kuriem tika piemēroti atvieglojumi, pamatojoties uz likumu "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā", atvieglojumu piemērošanas termiņš ir beidzies;

- pamatlīdzekļu paātrinātās norakstīšanas aprēķināšanas metodes maiņa (tiek lietota regresīvā aprēķināšanas metode).

Akcīzes nodokļa ieņēmumi

Faktiskie akcīzes nodokļa ieņēmumi ir Ls 23,7 milj. Valsts pamatbudžetā ieskaitīti Ls 19,9 milj., bet speciālajos budžetos ieskaitīti Ls 3,8 milj. Akcīzes nodokļa normatīva izpilde sastāda 123,6% jeb pamatbudžetā iekasēts par Ls 3,8 milj. vairāk nekā janvāra un februāra normatīvs (1998. gada 2 mēnešu normatīvs - Ls 16,1 milj.).

Akcīzes nodokļa maksājumi 1998. gada 2 mēnešos

(tūkst. Ls)

* Bez tam pārskaitījumi Ls 47 050 tūkst. Valsts autoceļu fondā.

** Bez tam maksājums Ls 3781,7 tūkst. Valsts autoceļu fondā veikts no šīs summas.

Alkoholisko dzērienu ieņēmumu plāns tika pārpildīts par Ls 852,5 tūkst.; arī pārējo akcīzes nodokļu ieņēmumu plāns (tabaka, zelts un vieglie automobiļi) tika pārpildīts par Ls 270,0 tūkst.; naftas produktu ieņēmumu plāns tika pārpildīts par Ls 2629,4 tūkst.

Akcīzes nodokļa ieņēmumu apjoms ir pieaudzis galvenokārt tāpēc, ka atbilstoši 1997. gada 13. novembra likuma "Par akcīzes nodokli naftas produktiem" pārejas noteikumu 2. p. juridiskās personas, kas veic uzņēmējdarbību ar naftas produktiem, katru gadu 1. janvārī inventarizē tām piederošos naftas produktu krājumus un par inventarizācijas rezultātā konstatēto naftas produktu daudzumu samaksā valsts budžetā akcīzes nodokli, kura apmēru aprēķina kā starpību starp akcīzes nodokli pēc likmes, kas ir spēkā kārtējā gada 1. janvārī, un akcīzes nodokli pēc likmes, kas bija spēkā iepriekšējā gadā. Par atlikumiem uz 1998. gada 1. janvāri maksājums bija jāveic līdz 1998. gada 1. februārim. Otrs ietekmējošais faktors ir akcīzes nodokļa likmju pieaugums ar 1998. gada janvāri.

Par Ls 570,0 tūkst. palielinājušies ieņēmumi no dīzeļdegvielas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi. Akcīzes nodokļu ieņēmumu no dīzeļdegvielas īpatsvars pieaudzis par 4,69 procentu punktiem, toties ieņēmumiem no svinu nesaturoša benzīna īpatsvars kopējos akcīzes nodokļa ieņēmumos samazinājies par 9,11 procentu punktiem, kaut arī ieņēmumi februārī ir palielinājušies par Ls 222,4 tūkst., salīdzinot ar janvāri. Akcīzes nodokļa ieņēmumi no alus ar etilspirta saturu virs 7,0 tilpumprocentiem februārī nebija.

Lielākais īpatsvars no 1998. gada janvārī iekasētā akcīzes nodokļa apjoma ir akcīzes nodokļa iemaksām par "pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem, izņemot alu" - 33,84% un par "svinu nesaturošu benzīnu, tā aizstājējproduktiem un komponentiem" - 27,14%. Par dīzeļdegvielu, tās aizstājējproduktiem un komponentiem iekasētā akcīzes nodokļa īpatsvars ir 22,12%, par tabakas izstrādājumiem iekasētā akcīzes nodokļa īpatsvars ir 9,16%.

PVN ieņēmumi

1998. gada 2 mēnešos faktiskie PVN ieņēmumi Ls 52,5 milj. (1998. gada 2 mēnešu normatīvs Ls 51,8 milj.) PVN janvāra normas izpilde sastāda 101,4% jeb iekasēts par Ls 0,7 milj. vairāk nekā plānots. PVN plāna izpildi ietekmējuši šādi faktori:

- PVN 1998. gada 2 mēnešu normatīva izpildi ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums. Pieaugot ekonomiskajai rosībai un jaunu finansu pakalpojumu, tādu, kā līzings, pieejamībai, 1997. gada 10 mēnešos mazumtirdzniecības apgrozījums ir pieaudzis par 14,6%;

- koksnes un tās izstrādājumu eksports pieaudzis 1997. gada 9 mēnešos, salīdzinot ar 1996. gada attiecīgo periodu, par 52,7%, tāpat eksporta pieaugums par 17,4% vērojams metālapstrādes un mašīnbūves produkcijai, arī vieglās rūpniecības precēm par 12,2% (1/3 no kopējām PVN atmaksām saistītas ar koksnes un to izstrādājumu eksportu);

- tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu eksporta pieaugums (15% no kopējām PVN atmaksām);

• 1998.gada janvāra PVN pārmaksu izmantošana citu nodokļu maksājumu segšanai, tekošo nodokļu maksājumu segšanai vai arī tās var tikt atmaksātas uz uzņēmumu kontiem;

• iedzīvotāju pirktspējas samazināšanās par 5,5% (1997.gada 9 mēnešos pēc mājsaimniecību budžeta apsekojuma datiem);

• inflācija, kura 1998.gada janvāra mēnesī sastādīja 1,3%, bet februārī 0,2%;

• elektroenerģijas tarifu pieaugums ar 1998.gada 1.janvāri.

IV. Nodokļu maksātāju izglītības līmeņa paaugstināšanās nodokļu jomā

To sekmē gan VID darbinieku darbs ar nodokļu maksātājiem, to apmācību organizēšana, dažādu konsultāciju sniegšana nodokļu jautājumos, gan dažādu biznesa struktūru organizētie semināri un kursi par nodokļu likumdošanas piemērošanu, kā arī par citiem jautājumiem.

V. VID darbinieku darba kvalitātes uzlabošanās

No vairāk nekā 4 tūkst. pašreiz VID strādājošiem augstākā izglītība ir 37%, vidējā speciālā - 38%, vidējā - 25%. VID vajadzīgi augsti kvalificēti, nepārtraukti pašizglītoties spējīgi un komunikabli darbinieki, kas korekti pildītu amata pienākumus. 1997.gada laikā ar kopējo dalībnieku skaitu 2582 VID darbinieki ir paaugstinājuši savu profesionālo izglītības līmeni 34 dažādu tēmu kvalifikācijas celšanas kursos, bet paaugstinājuši un pilnveidojuši savu profesionālo izglītības līmeni 30 semināros atbilstoši aktuālajām vajadzībām ir 1540 VID darbinieki. Notiek konsultācijas un semināri ar PHARE un OECD programmas vadītājiem un Baltijas valstu pārstāvjiem par nodokļu un muitas darbinieku mācībām un mācību sistēmas pilnveidošanu. 1997.gadā Rīgā - 2 mācību kursi (piedalījās 36 VID darbinieki), ārvalstīs - 20 mācību kursi un semināri (piedalījās 74 VID darbinieki).

1998.gada 6.februārī notika izlaidums RTU Starptautisko ekonomisko sakaru un muitas institūtā (SESMI), kurā atestātu par augstāko ekonomisko izglītību muitas vadīšanas specialitātē saņēma 39 VID darbinieki, inženierzinātņu bakalaura grādu ekonomikā - 39 darbinieki, bet muitas eksperta kvalifikāciju muitas vadīšanas un nodokļu nozarē - 46 muitnieki.

RTU specialitātē "Muitas vadīšana" mācās 170 VID darbinieki, Muitas koledžā - 80, Banku akadēmijā finansu specialitātē neklātienē - 97 VID darbinieki.

Turpinās Latvijas - Zviedrijas muitas administrāciju otrā divpusējā līguma sadarbības programma personāla, vadības un mācību jautājumos.

VI. Informācijas sistēmas modernizācijas uzsākšana

VID Informācijas sistēma (IS) ir instruments nodokļu administrācijas un muitas funkciju veikšanai. Tāpēc no tās kvalitātes ir atkarīga valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanas kvalitāte un kvantitāte. Viens no svarīgākajiem sistēmas faktoriem ir nodokļu uzskaites sistēmas sakārtošana, muitas informatīvās sistēmas izveide, jaunā Muitas likuma prasībām atbilstošas maksājumu uzskaites un kontroles sistēmas izveide.

1997.gadā pamatā pabeigta nodokļu maksātāju reģistra jaunās versijas izveide. Izstrādātas lietotājprasības visam nodokļu administrācijas ciklam, kā arī nodokļu uzskaites centrālā datu bāze, kurā ar 1998.gada septembri tiks apkopoti dati no visām teritoriālajām iestādēm.

VII. Kontrabandas apkarošanas pasākumi

Ar 1998.gada 31.janvāri Muitas modernizācijas programmas ietvaros sākts realizēt "Pretkontrabandas grupu reorganizācijas" projekts. Kā pirmās tika paredzēts izveidot Rīgas un Jelgavas reģionālās pretkontrabandas grupas. VID sadarbojas ar Satversmes aizsardzības biroju, Organizētās noziedzības apkarošanas biroju, Drošības policiju, Narkotiku apkarošanas biroju, Ceļu policiju un citām tiesībsargājošām institūcijām, lai novērstu nelikumīgu uzņēmējdarbības veikšanu un samazinātu nodokļu nemaksāšanas gadījumu skaitu. Turpinās sadarbība ar firmu "Crown Agents" - muitā sekmīgi tiek ieviesta riska analīzes un vadības sistēma "TIMS".

VIII. Muitas modernizācijas pasākumi

1997.gada laikā modernizēta Rīgas muitas reģionālā muitas sistēma, izveidota muitas centrālā datu bāze, kurā apvienotas visu iepriekšējo gadu datu bāzes. Ieviesta centrālās muitas informatīvā sistēma, bet muitas kontroles punktos šīs sistēmas ieviešana kavējas, jo nav pieņemti MK noteikumi par preču deklarēšanu. Muitas modernizācijas pasākumi sekmē ekonomiskās robežas drošības nodrošināšanu, kas savukārt ietekmē legālā biznesa palielināšanos valstī.

Cita starpā, izdota rokasgrāmata muitas darbiniekiem "Riska novērtēšana".

Realizējot šos pasākumus, palielinājās uz robežas iekasēto nodokļu apjoms, kā arī iekšzemē iekasēto nodokļu apjoms.

Faktiskie muitas nodokļa ieņēmumi 1998.gada 2 mēnešos ir Ls 3,1 milj. (1997.gada 2 mēnešu normatīvs Ls 2,8 milj.). Muitas nodokļa 1998.gada 2 mēnešu normatīva izpilde sastāda 110,7% jeb iekasēts par Ls 0,3 milj. vairāk nekā normatīvs.

Preču imports republikā 1997.gada 9 mēnešos ir pieaudzis par 23,7%, nedaudz straujāk nekā eksports (21,8%). Preču imports 1997.gada 9 mēnešos ir pieaudzis par Ls 203,2 milj. (faktiskajās FOB cenās), salīdzinot ar 1996.gada atbilstošo periodu. Importa pieaugums tieši sekmē muitas nodokļa ieņēmumu palielinājumu.

Sociālās apdrošināšanas iemaksas 1998.gada 2 mēnešos

1997.gada 2 mēnešos sociālais nodoklis iekasēts Ls 56,4 milj. apmērā, 1998.gada 2 mēnešos sociālās apdrošināšanas iemaksas iekasētas Ls 69,7 milj. apmērā, kas ir par Ls 13,3 milj. vairāk jeb pieaugums par 23,6%.

1998.gada janvārī sociālās apdrošināšanas iemaksu administrēšanu ir pārņēmis VID, bet vēl joprojām nav atrisinātas daudzas problēmas, kas saistītas ar sociālās apdrošināšanas iemaksu administrēšanas funkciju pārņemšanu.

Joprojām turpinās nodokļu maksātāju bāzes salīdzināšanas, šajā darba stadijā par pamatu ņemot Valsts ieņēmumu dienesta maksātāju datu bāzi. Salīdzināti 56,1 tūkst. reāli eksistējošu nodokļu maksātāju kodi. Tiek strādāts pie 22,7 tūkst. nodokļu maksātāju meklēšanas, kuru kodi bija uzrādīti nepareizi. Datu bāzes korigēšana turpinās, jo šis process ir ļoti darbietilpīgs.

Valsts ieņēmumu dienests turpina risināt problēmas, kas saistītas ar parādu piedziņas lietu izskatīšanu tiesās. VID Juridiskā pārvalde izstrādā Ministru kabineta noteikumu projektu, lai atrisinātu ar pārstāvību tiesās saistītos jautājumus.

Pašlaik rajonos notiek semināri par piedziņas metodoloģijas jautājumiem, kuros tiek apspriestas ar sociālā nodokļa parādu piedziņu saistītās problēmas. Semināru laikā atklājusies šāda situācija: analizējot VID teritoriālai iestādei SAP iesniegto sarakstu par sociālā nodokļa parādniekiem, konstatēti gadījumi, kad uzņēmums, kuram ir parāds, ir izslēgts no Uzņēmumu reģistra. Lai noteiktu, cik aktuāla un izplatīta ir šī problēma, VID Juridiskā pārvalde gatavo attiecīgu pieprasījumu rajonu teritoriālajām iestādēm.

Tiek apkopota no VSAF saņemtā skaidrojošā rakstura informācija par sociālās apdrošināšanas iemaksas administrēšanas jautājumiem 1996.-1997.g. un gatavots skaidrojošs palīgmateriāls VID teritoriālajām iestādēm par likuma "Par sociālo nodokli" piemērošanu un par atšķirībām sociālā nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa apliekamās bāzēs.

VID ģenerāldirektora vietniece un LNMP direktore M.Dzērvīte