Pētījums. Informācija

Ceļā uz Latvijas pilsonisku sabiedrību

Pēc Tirgus un sociālo pētījumu centra "Baltijas datu nams" 1997./1998. gada pētījuma

Turpinājums. Sākums "LV"

nr.91/94., 07.04.98

Pētījuma rezultāti

Latvijas iedzīvotāju pilsoniskais statuss

Latvijas pilsoņu un nepilsoņu sociāli demogrāfiskais raksturojums

Nodarbinātības struktūra pilsoņu un nepilsoņu vidū ir līdzīga, zīmīgākā atšķirība, ka pilsoņu vidū ir vairāk ierindas darbinieku, ierēdņu, kalpotāju (no pilsoņiem 19%, no nepilsoņiem 12%). Līdzīgs skaits nepilsoņu ir nekvalificēta darba strādnieki (19% pilsoņu un 21% nepilsoņu). Līdzīga ir arī pilsoņu un nepilsoņu nodarbinātība valsts (no pilsoņiem 48%, no nepilsoņiem 46%) un privātajā sektorā (no pilsoņiem 45%, no nepilsoņiem 46%). Kopš Latvijas neatkarības 24% no pilsoņiem un 26% no nepilsoņiem kādu laiku ir bijuši bezdarbnieki. (New Baltic Barometer pētījumi ļauj precizēt, ka pēdējo gadu laikā bezdarbnieku vairāk ir nepilsoņu vidū).1

Nav statistiski nozīmīgu atšķirību starp pilsoņiem un nepilsoņiem, skatot to izdevumus uz vienu ģimenes locekli mēnesī. Taču subjektīvi vairāk apmierināti ar savu materiālo stāvokli ir pilsoņi, viņi arī optimistikāk raugās uz materiālā stāvokļa uzlabošanos nākotnē. Līdzīgi tas ir arī attiecībā par Latvijas ekonomisko stāvoli kopumā: pilsoņu vidū tā vērtējums ir augstāks, optimistiskāka ir arī viņu sniegtā Latvijas ekonomiskās attīstības prognoze, salīdzinot ar nepilsoņiem.

Ievērojami atšķiras pilsoņu un nepilsoņu dzīves vietas: katrs otrais nepilsonis dzīvo Rīgā, bet no pilsoņiem mazāk kā katrs piektais. Savukārt, laukos dzīvo tikai ap 16% nepilsoņu, bet no pilsoņiem — 43% (5.zīm.).

Izglītības līmenis pilsoņu un nepilsoņu vidū ir līdzīgs.

3.zīm. Nodarbinātība.

Kāda ir Jūsu tautība?

(% no LR pilsoņiem, n=1507; % no tiem, kas nav LR pilsoņi, n=1502)

4.zīm. Izdevumi.

Kāda ir Jūsu tautība?

(% no LR pilsoņiem, n=1507; % no tiem, kas nav LR pilsoņi, n=1502)

5.zīm. Dzīves vieta.

(% no LR pilsoņiem, n=1507; % no tiem, kas nav LR pilsoņi, n=1502)

Latvijas iedzīvotāju viedokļi

par nepilsoņa statusu

Runājot par nepilsoņu statusu, dažos tā aspektos vērojama zināma vienprātība starp pilsoņiem un nepilsoņiem, bet citos uzskati ir krasi atšķirīgi.

Vairumā gadījumu gan pilsoņi, gan nepilsoņi atbalsta viedokli, ka sadzīvē nav nekādu atšķirību starp pilsoni un nepilsoni, šādu viedokli atbalsta 83% pilsoņu un 74% nepilsoņu. Abas aplūkojamās grupas atzīst, ka nepilsoņiem ir vieglāk aizbraukt uz Krieviju (pilsoņi 77%, nepilsoņi 71%), kā arī uzskata, ka nepilsoņu puišiem ir lielākas priekšrocības, jo viņiem nav jādien Latvijas armijā (pilsoņi 72%, nepilsoņi 62%). ( Par braucienu biežumu uz Krieviju sk. nodaļā Migrācija)

Atšķirības attiecībā pret nepilsoņa statusu pamatā izpaužas tā psiholoģiskajā uztverē: nepilsoņi uzsver, ka būt nepilsonim Latvijā "nozīmē izjust psiholoģisku nedrošību par savu statusu un rītdienu" (73% nepilsoņu, 43% pilsoņu), tas "nozīmē izjust pazemojumu" (47% nepilsoņu, 17% pilsoņu). Šos aspektus biežāk uzsver nepilsoņi ar lielākiem ienākumiem, augstāku izglītības līmeni, rīdzinieki.

Savukārt, pilsoņi biežāk uzsver, ka nepilsonis Latvijā jūtas līdzvērtīgi pilsonim (pilsoņi 54%, nepilsoņi 31%). Nepilsoņa statusu kā līdzvērtīgu pilsoņa statusam biežāk uzsver nepilsoņi, kam mazāki ienākumi, zemāks izglītības līmenis, laucinieki.

Divas trešdaļas nepilsoņu (67%) uzskata, ka "būt nepilsonim nozīmē justies diskriminētam darba tirgū", no pilsoņiem šādu viedokli atbalsta 39%.

Taču jāuzsver, ka iespējas darba tirgū ietekmē arī latviešu valodas zināšanas: trešā daļa no tiem, kam latviešu valodas zināšanas ir ļoti vājas, izteikušies, ka "jūtas diskriminēti darba tirgū", bet no tiem, kas brīvi runā latviski — katrs piektais.

6.zīm. Attieksme pret nepilsoņa statusu.

Es Jums nolasīšu vairākus apgalvojumus. Pasakiet, lūdzu, vai Jūs tiem pilnīgi piekrītat, drīzāk piekrītat, drīzāk nepiekrītat, noteikti nepiekrītat. Apkopotas atbildes: "pilnīgi piekrīt" un "drīzāk piekrīt"

(% no LR pilsoņiem, n=1507; % no tiem, kas nav LR pilsoņi, n=1502)

Problēmas, ar kurām saskārušies pilsoņi un nepilsoņi

Visbiežāk kā pilsoņi, tā nepilsoņi ir saskārušies ar problēmu atrast darbu: to min 26% no pilsoņiem (24% no latviešiem un 37% no krieviem) un 30% no nepilsoņiem.

Problēmas atrast darbu biežāk min nepilsoņi ar vidējo izglītību, laucinieki.

Otra biežāk minētā problēma līdzīgi skārusi gan pilsoņus, gan nepilsoņus: 16% pilsoņu (kā krievi, tā latvieši) minējuši grūtības nokārtot dažādus dokumentus, no nepilsoņiem ar šādu problēmu sastapušies 18%. Biežāk šādas problēmas ir bijušas turīgākajiem nepilsoņiem (27%), kā arī nepilsoņiem ar augstāko izglītību(25%).

Arī kontaktos ar valsts vai pašvaldību iestāžu darbiniekiem problēmas vienlīdz bieži ir bijušas kā pilsoņiem (12%, latviešiem un krieviem līdzīgi), tā nepilsoņiem (13%).

Nedaudz biežāk nepilsoņiem ir bijušas problēmas ar zemes, citu īpašumu iegādi (9%), un problēmas, kas saistītas ar izceļošanu (8%); pilsoņiem šādas problēmas bijušas retāk (zemes iegāde 5%, izceļošana 3%).

Ne ar vienu no minētajām problēmām nav saskārušies 55% no pilsoņiem un 53% no nepilsoņiem (7.zīm.).

Uz jautājumu, kuras no aplūkotajām problēmām bija saistītas ar nepilsoņa statusu, visbiežāk minētas grūtības atrast darbu (19%), 13% minējuši grūtības nokārtot dažādus dokumentus, 9% — nopirkt zemi, citus īpašumus, 9% — kontaktos ar valsts vai pašvaldību iestāžu darbiniekiem, 8% — problēmas, kas saistītas ar izceļošanu (8.zīm.).

Salīdzinot to problēmu loku, ar kurām saskārušies gan pilsoņi, gan nepilsoņi, redzams, ka līdzīgas problēmas ir bijušas gan vieniem, gan otriem: ja, piemēram, nepilsoņiem biežāk ir bijušas problēmas atrast darbu, tad, salīdzinot latviešus un krievus pilsoņus, redzam, ka pilsonības statuss pārliecinoši neizskaidro problēmas atrast darbu, jo katrs trešais no krieviem pilsoņiem minējis, ka viņam ir bijušas grūtības atrast darbu. Noskaidrojot valodas zināšanas, izrādās, ka tieši tiem, kas nezina vai vāji zina latviešu valodu, visbiežāk ir grūtības atrast darbu.

7.zīm. Ikdienas problēmas

Ar kuru no sekojošajām problēmām Jūs esat saskāries ikdienā pēdējā gada laikā?

(% no LR pilsoņiem, n=1507; % no tiem, kas nav LR pilsoņi, n=1482)

8.zīm. Ikdienas problēmas, saistītas ar nepilsoņa statusu

Kuras no iepriekš atzīmētajām problēmām bija saistītas ar Jūsu nepilsoņa statusu? (% no tiem, kas nav LR pilsoņi, n=1384)

Juridisko statusu apliecinošs dokuments

No pilsoņiem 97% ir Latvijas Republikas pase, 2% vēl joprojām ir Padomju Savienības pase (1% — cita atbilde). No tiem, kas nav Latvijas pilsoņi, tikai 15% ir Latvijas nepilsoņu pase, 74% ir Padomju Savienības pase, 7% — personu apliecinošs dokuments "brūnā pase", 3% — PSRS ārzemju pase (9.zīm.).

9.zīm. Pilsonisko statusu apliecinošie dokumenti

Kāds pilsoniskā statusa apliecinošs dokuments Jums ir?

(% no LR pilsoņiem, n=1474; % no tiem, kas nav LR pilsoņi, n=1495)

Latvijas iedzīvotāju viedokļi par nepilsoņu pasi

Kā jau zināms no iepriekš minētā, 15% no nepilsoņiem ir ieguvuši pasi, kas apstiprina viņa nepilsoņa statusu Latvijā. Fokusa grupās nereti izskanēja viedoklis, ka šis dokuments ir diskriminējošs, nav pielīdzināms pilsoņa pasei.

Aptaujas rezultāti liecina, ka pilsoņu un nepilsoņu viedokļi šai jautājumā būtiski atšķiras: no pilsoņiem par diskriminējošu to uzskata 23% (latvieši 18%, krievi 45%), bet no nepilsoņiem — 60%. No otras puses, katrs otrais pilsonis uzskata, ka nepilsoņa pase ir līdzvērtīgs dokuments pilsoņa pasei (latvieši 56%, krievi 41%), bet no nepilsoņiem šādu viedokli atbalsta tikai 28%. No nepilsoņiem apgalvojumu par nepilsoņu pasi kā par līdzvērtīgu dokumentu pilsoņa pasei biežāk atbalsta trūcīgākie, cilvēki ar zemāku izglītības līmeni. 67% pilsoņi un 61% nepilsoņu uzskata, ka nepilsoņa pase netraucē dzīvot. Redzams, ka kopumā nepilsoņu vidū pret šo pasi ir vairāk negatīva attieksme (10.zīm.).

10.zīm. Attieksme pret nepilsoņa pasi

Lūdzu, izsakiet savu attieksmi pret sekojošiem apgalvojumiem. Vai Jūs tiem pilnīgi piekrītat, drīzāk piekrītat, drīzāk nepiekrītat, noteikti nepiekrītat?

Apkopotas atbildes: "pilnīgi piekrīt" un "drīzāk piekrīt".

(% no LR pilsoņiem, n=1507; % no tiem, kas nav LR pilsoņi, n=1502)

Latvijas iedzīvotāji par tiesībām un pienākumiem pret valsti

Attieksme pret iedzīvotāju pienākumiem un tiesībām (atsevišķi netika izdalītas tās tiesības un pienākumi, kas attiecas tikai uz pilsoņiem, jo jautājuma uzdevums bija noskaidrot iedzīvotāju attieksmi pret plašāku tiesību un pienākumu loku, salīdzināt pilsoņu un nepilsoņu attieksmi pret to) ir viens no indikatoriem, kas raksturo iedzīvotāju pilsonisko apziņu. Pieņemot, ka daļa no nepilsoņiem nākotnē varētu iegūt Latvijas pilsonību, svarīgi noskaidrot arī viņu attieksmi arī pret tiesībām un pienākumiem, kas attiecas tikai uz pilsoņiem.

Pilsoņu un nepilsoņu viedokļi ir līdzīgi jautājumā par valsts likumu ievērošanu— par to, ka tie jāievēro vienmēr iestājas attiecīgi 81% un 83%. Arī par nodokļu maksāšanu viedokļi ir līdzīgi: gan pilsoņu, gan nepilsoņu vidū 70% uzskata, ka tie jāmaksā vienmēr. Par mazāk nozīmīgu pienākumu Latvijas iedzīvotāji uzskata nepieciešamību sekot līdzi politiskajiem notikumiem (attiecīgi 40% un 35%) (11.zīm.).

Attiecībā pret citiem pienākumiem pilsoņu un nepilsoņu viedokļi atšķiras: pilsoņi lielāku nozīmību, salīdzinot ar nepilsoņiem, piešķir tādiem pienākumiem kā valsts valodas zināšana (attiecīgi 85% un 67%), cieņa pret valsts karogu (84% un 74%), lojalitāte pret valsti (79% un 71%), dienests valsts armijā (71% un 57%), valsts himnas, vēstures zināšana (68% un 50%), valsts svētku svinēšana (60% un 47%).

Atbildot uz to, kādi pienākumi pret valsti visgrūtāk izpildāmi (12.zīm.), pilsoņi pirmām kārtām min nodokļu maksāšanu (30%), bet nepilsoņiem visgrūtākais pienākums šķiet valsts valodas zināšana (30%), biežāk to minējuši gados vecāki cilvēki un tie, kam zemāks izglītības līmenis. Gan no pilsoņiem, gan nepilsoņiem 16% min, ka visgrūtāk izpildāmais pienākums ir dienests valsts armijā, to saprotamu iemeslu dēļ visbiežāk min gados jaunākie, biežāk to min arī cilvēki ar lielākiem ienākumiem un augstāko izglītību.

Katrs piektais pilsonis minējis, ka visgrūtāk izpildāmais pienākums pret valsti ir sekot līdzi politiskajiem notikumiem, biežāk to minējuši cilvēki ar zemāku izglītības līmeni, jaunieši. No nepilsoņiem to minējis katrs desmitais.

7% no pilsoņiem un 5% no nepilsoņiem visgrūtāk izpildāmais pienākums šķiet valsts likumu ievērošana. No pilsoņiem to biežāk min turīgākie, bet no nepilsoņiem — gados jaunākie.

Kas attiecas uz Latvijas iedzīvotāju tiesībām, var teikt, ka pamatā pilsoņiem un nepilsoņiem ir visai līdzīgs viedoklis par to nozīmīgumu. Abām grupām nozīmīgākās šķiet sociālās tiesības (saņemt pensijas (86%; 92%) bezdarbnieka pabalstus (69%; 82%) iegūt bezmaksas izglītību (74%; 80%)), mazāk svarīgas Latvijas iedzīvotājiem šķiet īpašuma tiesības: tiesības iegādāties nekustamo īpašumu (44%; 50%), zemi (46%; 50%), visretāk kā ļoti svarīgas gan pilsoņi, gan nepilsoņi min politiskās tiesības (vēlēt vai izvirzīt savu kandidatūru pašvaldību vēlēšanām (38%;43%), vēlēt vai izvirzīt savu kandidatūru Saeimas vēlēšanām (32%;38%), dibināt politisko partiju (22%; 24%) (13.zīm.).

11.zīm. Latvijas iedzīvotāja pienākumi pret valsti

Jūsuprāt, kādi pienākumi katram Latvijas iedzīvotājam ir jāpilda pret valsti? Vai tie ir jāievēro regulāri, parasti jāievēro, šad un tad jāievēro vai nav jāievēro vispār? Atbildes: "jāievēro vienmēr" (% no LR pilsoņiem, n=1507; % no tiem,

kas nav LR pilsoņi, n=1502)

12.zīm. Pienākums, kas ir visgrūtāk izpildāms

Nosauciet to no minētajiem pienākumiem, ko, Jūsuprāt, Jums ir visgrūtāk izpildīt. (% no LR pilsoņiem, n=1507; % no tiem, kas nav LR pilsoņi, n=1502)

13.zīm. Latvijas valsts iedzīvotāja tiesības

Jūsuprāt, kādas tiesības būtu svarīgi nodrošināt katram Latvijas valsts iedzīvotājam? Vai tās nodrošināt ir ļoti svarīgi, svarīgi, maz svarīgi vai pilnīgi nesvarīgi?

Atbildes: "ļoti svarīgi" (% no LR pilsoņiem, n=1507; % no tiem, kas nav LR pilsoņi, n=1502)

Nepilsoņi par Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi un Naturalizācijas pārvaldi

Nepilsoņu viedoklis par Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi (PMLP)

No nepilsoņiem katram trešajam pēdējo divu gadu laikā ir bijusi saskarsme ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi (PMLP) (14.zīm.). Biežāk to vidū ir cilvēki no vecuma grupām līdz 50 gadiem, retāk vecāka gada gājuma cilvēki, biežāk tie ir pilsētu iedzīvotāji nekā laucinieki, biežāk cilvēki ar augstāku izglītības līmeni.

Divas trešdaļas no tiem nepilsoņiem, kas apmeklējuši PMLP, ierēdņu attieksmi pret sevi vērtē pozitīvi, tikai katrs piektais — negatīvi, pārējie nav spējuši sniegt savu vērtējumu (15.zīm.). Pozitīvu vērtējumu biežāk snieguši lauku iedzīvotāji, salīdzinot ar pilsētniekiem.

Jāuzsver, ka tie, kas nepārvalda latviešu valodu, biežāk izteikušies, ka ierēdņu attieksme ir bijusi negatīva: no tiem, kas latviski nespēj sazināties, 14% minējuši, ka attieksme pret viņiem ir bijusi ļoti negatīva, bet no tiem, kas latviski runā brīvi — tikai 5%.

 

Nepilsoņu viedoklis par Naturalizācijas pārvaldi (NP)

93% nepilsoņu pēdējo divu gadu laikā nav bijusi saskarsme ar NP, kontakti ir bijuši tikai 7% (14.zīm.). Biežāk NP ir apmeklējuši cilvēki vecuma grupā no 41 līdz 50 gadiem, lauku iedzīvotāji, cilvēki ar augstāku izglītības līmeni.

No viņiem divas trešdaļas ierēdņu attieksmi vērtē pozitīvi, katrs piektais — negatīvi (15.zīm.). Pozitīvu vērtējumu biežāk snieguši citu pilsētu un lauku iedzīvotāji, retāk rīdzinieki.

14.zīm. Saskarsme ar PMLP un NP. Nepilsoņi

Vai pēdējo divu gadu laikā Jums ir bijusi saskarsme ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi? Vai pēdējo divu gadu laikā Jums ir bijusi saskarsme ar Naturalizācijas pārvaldi? (n=1502)

15.zīm. Saskarsmes ar PMLP un NP novērtējums. Nepilsoņi

Kā Jūs novērtētu PMLP attieksmi pret Jums? (% no tiem, kas nav LR pilsoņi, n=493)

Kā Jūs novērtētu NP attieksmi pret Jums? (% no tiem, kas nav LR pilsoņi, n=97)

Nepilsoņu attieksme pret naturalizāciju

Nepilsoņu informētība par latviešu valodas un Latvijas vēstures pārbaudījuma prasībām pretendentiem uz pilsonību. Informētība par nepieciešamajiem dokumentiem naturalizācijai

Fokusa grupu diskusijās bieži izskanēja doma, ka latviešu valodas un vēstures zināšanu prasības pretendentiem uz pilsonību ir ļoti augstas, tāpēc aptaujā tika izvirzīts uzdevums noskaidrot, cik no nepilsoņiem personīgi ir iepazinušies ar šīm prasībām. Aptaujas dati liecina, ka tikai katrs trešais no nepilsoņiem (32%) ir personīgi iepazinies ar latviešu valodas pārbaudījuma prasībām. Biežāk to ir darījuši cilvēki vecumā līdz 40 gadiem, krietni retāk tie, kas vecāki par 60 gadiem (16.zīm.). Biežāk ar šīm prasībām iepazinušies cilvēki ar lielākiem ienākumiem, tie, kam augstāks izglītības līmenis. Aktīvāki par rīdziniekiem ir bijuši citu pilsētu iedzīvotāji, kā arī poļi un lietuvieši, salīdzinot ar krieviem.

Gandrīz tikpat daudz (26%) nepilsoņu ir iepazinušies ar Latvijas vēstures pārbaudījuma prasībām (17.zīm.). Arī šai gadījumā aktīvāki ir bijuši poļi un lietuvieši, cilvēki vecumā līdz 40 gadiem, cilvēki ar lielākiem ienākumiem un augstāku izglītības līmeni, citu pilsētu iedzīvotāji.

Arī to, kādi dokumenti nepieciešami naturalizācijai, personīgi noskaidrojuši ir 31% nepilsoņu. Pamatā tie ir tie paši cilvēki, kas interesējušies par valodas un vēstures pārbaudījumu prasībām.

Divas trešdaļas nepilsoņu atzīst, ka nav iepazinušies ne ar eksāmenu prasībām, ne ar naturalizācijai nepieciešamajiem dokumentiem.

Vecumā no 15—30 gadiem ar latviešu valodas pārbaudījumu prasībām nav iepazinušies 59%, ar vēstures pārbaudījumu prasībām — 68%, vecuma grupā 31—40 ar valodas pārbaudījuma prasībām nav iepazinušies 59%, ar vēstures — 64%.

16.zīm. Informētība par latviešu valodas pārbaudījuma prasībām. Nepilsoņi

Vai Jūs personīgi esat uzzinājis un iepazinies ar latviešu valodas pārbaudījuma prasībām, kādas tiek izvirzītas pretendentiem uz pilsonību?

(% no tiem, kas nav LR pilsoņi, n=1502)

17.zīm. Informētība par Latvijas vēstures pārbaudījuma prasībām

un nepieciešamajiem dokumentiem naturalizācijai. Nepilsoņi

Vai Jūs personīgi esat uzzinājis un iepazinies ar Latvijas vēstures pārbaudījuma prasībām, kādas tiek izvirzītas pretendentiem uz pilsonību? Vai Jūs personīgi esat noskaidrojis, kādi dokumenti ir nepieciešami, lai varētu iegūt LR pilsonību naturalizācijas kārtībā? (% no tiem, kas nav LR pilsoņi, n=1502)

Pilsoņu un nepilsoņu attieksme pret pārbaudījumiem latviešu valodā un vēsturē LR pilsonības pretendentiem

Pilsoņu un nepilsoņu nostāja jautājumā par pārbaudījumu nepieciešamību latviešu valodā un vēsturē būtiski atšķiras, sevišķi attiecībā par valodas pārbaudījumu nepieciešamību: no pilsoņiem par vajadzīgu to uzskata 83%, bet no nepilsoņiem — apmēram puse (54%). 26% no nepilsoņiem minējuši atbildi "varbūt (18.zīm.). Retāk latviešu valodas pārbaudījumu nepieciešamību atbalsta gados vecāki nepilsoņi. No tiem nepilsoņiem, kas latviešu valodu nepārvalda, apmēram trešā daļa (38%) uzskata, ka valodas pārbaudījumu vajadzētu, bet no tiem, kas latviski runā brīvi, valodas likuma nepieciešamību atbalsta trīs ceturtdaļas (75%).

No latviešiem pilsoņiem 89% uzsver, ka latviešu valodas pārbaudījums naturalizējoties ir nepieciešams, 7% minējuši atbildi "varbūt" un tikai 4% nolieguši šī pārbaudījumu nepieciešamību. Tātad latviešu pilsoņu vidū šai jautājumā valda vienprātība. Tāpēc jo interesants un uzmanības vērts ir fakts, ka no krieviem, kas ir Latvijas pilsoņi, katrs otrais (54%) uzskata, ka valodas zināšanu pārbaudījums pilsonības pretendentiem ir nepieciešams (27% minējuši atbildi "varbūt").

18.zīm. Attieksme pret naturalizācijas pārbaudījumiem latviešu valodā

Vai cilvēkiem, kas vēlas kļūt par LR pilsoņiem, Jūsuprāt, būtu jākārto pārbaudījumi latviešu valodā? (% no LR pilsoņiem, n=1507; % no tiem, kas nav LR pilsoņi, n=1502)

...................................................

1 Rose R., Vilmorus/ Baltic Data House & Saar Poll. New Baltic Barometer III: A Survey Study, University of Strathclyde, Glasgow, 1997.

Turpinājums — seko

 

Kas attiecas uz pārbaudījumiem vēsturē, arī šai gadījumā vairums pilsoņu atzīst to nepieciešamību (56% — "noteikti", 28% — "varbūt"), 16% pauduši viedokli, ka šādi pārbaudījumi nav vajadzīgi. No nepilsoņiem šāda pārbaudījuma nepieciešamību atbalsta 34%, tikpat daudzi minējuši atbildi "varbūt" (19.zīm.).

Gandrīz katrs otrais nepilsonis min, ka valodas zināšanu prasības naturalizācijas pārbaudījumā esot pārāk augstas, no pilsoņiem šādu viedokli pauduši 13%, taču jāuzsver, ka no latviešiem pilsoņiem tikai 9% šķiet, ka prasību līmenis ir pārāk augsts, bet no krieviem Latvijas pilsoņiem šādu uzskatu paudis katrs trešais (33%). No pilsoņiem valodas zināšanu prasības pieņemamas šķiet katram otrajam, bet no nepilsoņiem — tikai katram trešajam (20.zīm.).

Kas attiecas uz prasībām vēstures pārbaudījumā, nereti arī pēc pilsoņu domām tās ir pārāk augstas (24%), šādu viedokli ir pauduši 20% latviešu un 44% krievu. No nepilsoņiem vēstures zināšanu prasības par pārāk augstām uzskata 56% (21.zīm.).