Lietuvas Republikā

Jaunais ministru kabinets

Lietuvas prezidents Valds Adamkus parakstījis dekrētu par Lietuvas jauno valdību.

Apstiprināti trīspadsmit ministri:

Vincs Babiļus - saimniecības ministrs, 60, inženieris mehāniķis;

Aļģis Čapliks - vides aizsardzības ministrs, 36, inženieris ģeodēzists;

Irena Degutiene - sociālās aizsardzības un darba ministre, 48, ārste;

Edvards Maķelis - lauksaimniecības un mežsaimniecības ministrs, 43, lauksaimniecības zinātņu doktors;

Vītauts Pakalnišķis - tieslietu ministrs , 53, juridisko zinātņu doktors;

Aļģirds Saudargs - ārlietu ministrs, 49, biofiziķis;

Ķēstutis Skrebis - pārvaldes reformu un pašvaldību lietu ministrs, 32, inženieris elektriķis;

Česlovs Stankevičs - aizsardzības ministrs, 61, inženieris celtnieks;

Mindaugs Stankevičs - veselības aizsardzības ministrs, 62, finansu ekonomists, bijušais Lietuvas premjerministrs;

Sauļus Šaltenis - kultūras ministrs, 52, rakstnieks;

Aļģirds Šemeta - finansu ministrs, 35, matemātiķis ekonomists;

Vidmants Žiemelis - iekšlietu ministrs, 47, jurists;

Aļģis Žvaļausks - satiksmes ministrs, 42, inženieris ģeodēzists.

Jauni šajā ministru kabinetā ir tikai divi ministri - E. Maķelis un M. Stankevičs. Lietuvas Seima priekšsēdētājs Vītauts Landsberģis M. Stankeviča apstiprināšanu par veselības aizsardzības ministru vērtē skeptiski un uzskata par premjerministra Ģedimina Vagnora eksperimentu. Arī pēc paša vēlēšanās no amata atkāpies līdzšinējais veselības aizsardzības ministrs Jozs Galdiks šādu vērtējumu atzīst par nestandarta un atsakās prognozēt, kā uz to reaģēs paši mediķi, kuri nelabprāt uzņemas citu profesiju amatus. J. Galdiks iesaka pagaidīt 100 dienu un tad spriest, vai šis eksperiments būs izdevies, vai nē. Prezidents V. Adamkus norādīja, ka jautājumā par M. Stankeviča kandidatūru viņa un premjerministra viedokļi ir sakrituši un viņi abi uzņemas atbildību par šādu izvēli.

Visvairāk prezidents un premjerministrs diskutējuši par divām ministru kandidatūrām - Eiropas lietu ministri Laimu Andrikieni un izglītības un zinātnes ministru Zigmu Zinkeviču. Jaunajā ministru kabinetā viņu nebūs, taču citu kandidātu pagaidām nav

Jaunajā Lietuvas valdībā ir septiņi konservatīvo partijas pārstāvji (Ģ.Vagnoris, I.Degutiene, V.Pakalnišķis, Ķ.Skrebis, S.Šaltenis, V. Žiemelis, A. Žvaļausks), trīs bezpartejiski ministri (V.Babiļus, E.Maķelis, A.Šemeta), divi kristīgie demokrāti (A.Saudargs, Č.Stankevičs) un viens Centra savienības loceklis (A.Čapliks). M.Stankevičs ir LDDP biedrs, taču ir paziņojis, ka izstāsies no šīs partijas.

Līdzās - mākslinieki, politiķi, daudzbērnu mātes

Speciālā komisija ierosinājusi valdībai piešķirt desmit pirmās pakāpes valsts pensijas par īpašiem nopelniem.

Par pirmās pakāpes pensionāriem kļūs Valsts simfoniskā orķestra mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Juozaps Domarks, operas soliste un režisore Vlada Mikštaite, rakstnieks Jozs Apučs un pianiste Gražina Landsberģiene. Komisija vienojās, ka šīs pašas pakāpes pensijas jāpiešķir arī bijušajam disidentam Aļģirdam Statkevičam, bijušajam politiskajam ieslodzītajam Aļģimantam Andreikam, Panevēžas celtniecības tresta akciju sabiedrības (starp citu - šis uzņēmums restaurēja valsts prezidenta apartamentus) ģenerāldirektoram Antanam Pavalkam, bijušajam slavenajam basketbolistam Staņislavam Stonkum un arhitektei Elenai Nijolei Bučūtei, kas ir Viļņas operas un baleta teātra projekta autore. Šī pensija piešķirta arī bijušajam zemes un mežsaimniecības ministram Vītautam Knašim.

Tiesības saņemt pirmās un otrās pakāpes pensijas ir Lietuvas pilsoņiem par īpašiem nopelniem Lietuvas valstiskuma izveidē, tautsaimniecības, kultūras, zinātnes, mākslas vai sporta attīstībā, aizstāvot valsts neatkarību vai teritoriālo nedalāmību un konstitucionālo kārtību. Tiesības izvirzīt kandidātus šo pensiju piešķiršanai ir visām valsts institūcijām.

Dažām personām, to skaitā arī bijušajam ministram Vītautam Knašim, pirmās pakāpes pensijas piešķirtas priekšlaikus. Viņiem pensijas tiks maksātas tikai pēc vairākiem gadiem, kad būs sasniegts pensionēšanās vecums.

Komisijā, kas lemj par valsts pirmās un otrās pakāpes pensiju piešķiršanu, ietilpst Seima deputāti, ministri, ministriju ierēdņi, kultūras darbinieki un sabiedrisko organizāciju pārstāvji. Komisija sanāk kopā reizi trijos mēnešos un tai ir tiesības gada laikā piešķirt 15 pirmās pakāpes un 45 otrās pakāpes pensijas. 1995. gada decembrī šis daudzums tika dubultots, bet pērnruden Seims nolēma atgriezties pie iepriekšējā skaita.

Papildus klāt vēl nāk pirmās pakāpes pensijas 1918. - 1920. gada neatkarības cīņu dalībniekiem un pretošanās kustības brīvprātīgajiem cīnītājiem. Kopumā piešķirtas 52 šādas pensijas.

Sociālā nodrošināšanas un darba ministrijas pirmās un otrās pakāpes valsts pensiju sekretariāta vadītājas Alvīdas Miškienes rokās sanāk visas ziņas - šī gada sākumā valstī pirmās pakāpes pensiju saņēma 230, bet otrās pakāpes - 1727 cilvēki. Starp personām, kas saņem otrās pakāpes valsts pensiju ir 871 daudzbērnu māte, kas dzemdējusi aprūpējusi un labi izaudzinājusi 10 un vairāk bērnu. Alvīda Miškiene atzīstas, ka grūti izvērtēt prasību "labi izaudzinājusi". Galvenais, lai bērni nebūtu izdarījuši kādu noziegumu.

Pirmās un otrās pakāpes pensijas tiek izmaksātas kopā ar parasto valsts sociālās nodrošināšanas pensiju. Šogad pirmās pakāpes pensijas apmērs ir 552 liti ( viens lits - Ls 0,15), otrās pakāpes - 276 liti.

Joprojām par un pret Ignalinu

Darba vizītē Lietuvu apmeklējusi Eiropas Savienības komisāre Rita Bjeregarde, kuras pārziņā ir vides aizsardzības un kodolenerģijas jautājumi.

Svarīgākais R.Bjeregardes vizītes mērķis bija apmeklēt Ignalinas AES, iepazīties ar tās darbību un slēgšanas programmu. R.Bjeregarde uzskata, ka Lietuvas apņemšanās laikā no 2002. līdz 2005.gadam slēgt Ignalinas AES ir viens no galvenajiem noteikumiem, pēc kuru izpildīšanas Lietuva var kļūt par ES locekli. Pēc atomelektrostacijas apskates komisāre savu viedokli atzina par objektīvu.

Lietuvas prezidents Valds Adamkus (bijušais vides aizsardzības inspektors ASV) turpretim uzskata, ka būtu iespējams slēgt divus novecojušos Ignalinas AES reaktorus un to vietā uzbūvēt vienu jaunu, Eiropas prasībām atbilstošu.

AIDS profilakses centrs Viļņā

Lietuvas Republikāniskā AIDS centra direktors Sauļus Čaplinsks norādīja, ka Viļņas pilsētas pašvaldības atbalsts AIDS profilaksei ir labs paraugs citām pašvaldībām. S.Čaplinska vadītā iestāde kopā ar pilsētas pašvaldību Viļņā veido prostitūcijas un narkomānijas prevencijas dienestu — konsultāciju, diagnostikas un ārstniecības centru.

S.Čaplinsks norādīja, ka tas būs pirmais šāda veida dienests Viļņā. Kopā ar medicīnas darbiniekiem šeit strādās cilvēki, kas izprot prostitūcijas biznesu un narkomānu problēmas. Plānots, ka ar varu no citurienes uz Lietuvu atvestās un ar prostitūciju nodarboties piespiestās sievietes un meitenes šajā centrā varēs saņemt arī juridisko palīdzību un pabalstu, lai atgrieztos mājās.

Igaunijas Republikā

Līdz jaunām parlamenta vēlēšanām

Uz Igaunijas 80.gadadienu ministriem un ierēdņiem tika izmaksātas nesamērīgi augstas prēmijas, piemēram, ekonomikas ministrs Jāks Leimans un finansu ministrs Marts Opmans saņēmuši 16 800 kronu katrs, arī premjeram Martam Sīmanim atvēlētas 920 kronas.

Toties prēmijas nemaz neesot izmaksātas Iekšlietu ministrijā, Lauksaimniecības, Aizsardzības, Ārlietu, Kultūras un izglītības ministrijā. Citās ministrijās prēmijas saņēmusi arī daļa kancleru.

Visa šī "prēmēšana" izraisīja neapmierinātību apvienotajā opozīcijā. Valdības sēdē nolemts, ka ministriem lielās prēmijas ir jāatmaksā atpakaļ.

Šis "prēmiju" skandāls bija arī viens no iemesliem, kāpēc opozīcija prasīja piecu ministru atstādināšanu. Intervijā presei bijušais premjerministrs un Mēreno partijas sekretārs Andress Tarands nosaucis šo ministru vārdus un skaidro, kāpēc tieši viņi jāatceļ no amata.

Piecu nosaukto ministru vidū ir sociālo lietu ministre Tīju Aro, par kuru A.Tarands izsakās, ka viņa ir ļoti laba ārste, bet absolūti nepārzina Sociālās ministrijas uzdevumus.

Nosaukts arī aizsardzības ministrs Andruss Ēvels, kurš pēc Taranda prāta, ir "poļitruka" tipa vīrs un nav patiess, kurš prot skaisti runāt, bet galīgi nenodarbojas ar tām lietām, ar kurām būtu jānodarbojas Aizsardzības ministrijā.

Ekonomikas ministram Jākam Leimanam un finansu ministram Martam Opmanam tiek pārmesta pārlieku lielo prēmiju piešķiršana sev. Tieslietu ministrs Pauls Naruls tiek apvainots melošanā.

Premjerministrs konsultācijās ar opozīcijas partijām panācis vienošanos, ka valdība neiebildīs pret parlamenta vadību, ka tās spīkers joprojām būs Reformu partijas pārstāvis Tomass Savi, bet vietnieki no koalīcijas un Lauku ļaužu partiju apvienības — zemes līgai piederošais Ants Kērma, bet otrais vietnieks — Tēvzemes savienības biedrs Tunne Kelams.

Opozīcija savukārt atbalstīs valdības galvenos projektus. Tika panākta vienošanās: ja valdība nepieļaus jaunas kļūdas, šai mazākuma koalīcijas valdībai savas programmas ietvaros būs iespējams darbu turpināt līdz nākamā gada martam, kad notiks jaunas parlamenta vēlēšanas.

Filma par to, kas aktuāls arī kaimiņvalstī

"Esmu lepns, ka esmu Igaunijas krievs" — tā saucas somu režisora Reifo Nikilā (Nikkilä) kopā ar igauņiem uzņemtā filma.

Igaunijas televīzija un Somijas televīzija I kopīgi uzņēmušas filmu "Esmu lepns, ka esmu Igaunijas krievs". Tās galvenie dalībnieki ir Igaunijā dzīvojošie krievvalodīgie. No viņiem tikai aptuveni ceturtajai daļai ir Igaunijas pilsonība. Filmā darbojas pat tādi, kuriem nav nekādas pases. Tieši šīs personas galvenokārt esot iekļuvušas skarbajos dzīves zobratos. Somijas un Igaunijas TV kopdarbs iepazīstina ar krievvalodīgo dzīvi Narvas upes un Peipusa ezera apkaimē Tallinā un Tartu. Gandrīz gluži krieviskā Narvā nemitīgas ir rūpes par izglītību valsts valodā, policistiem ir lielas grūtības, īstenojot prasību zināt igauņu valodu. Tostarp Tartu universitātē palielinājies krievu valodā runājošo studentu skaits, bet Tallinā kāda taksometru firma ir atradusi savu darba nišu tirgus ekonomikas apstākļos, jo apkalpo galvenokārt krieviski runājošos.

Kā diskriminācijas paraugs filmā ir uzsvērts fakts, ka pēdējos divos gados neviens nepilsonis nav iekļuvis valsts futbola izlasē. Somu režisora (operators Ārne Krāms) filma ir skatiens mūsdienu Igaunijas krievu dzīvē. Filma ir par viņu rūpēm, raizēm, problēmām un nākotnes cerībām.

"Lukoil" sola prāvas investīcijas

Igaunijā viesojās Krievijas naftas eksporta firmas "Lukoil" prezidents Vagits Alekperovs. Tiekoties ar Igaunijas premjeru Martu Sīmanu, viņš pārrunāja iespējas palielināt naftas produktu tranzītu caur Mūgas ostu un izveidot starptautiska līmeņa benzīnna uzpildes staciju tīklu. Ceļu un satiksmes ministrs Raivo Vare vienojās par darba grupas izveidošanu, kas tālāk risinās Krievijas firmas piedāvātās idejas.

V.Alekperovs noraidīja ziņu, ka viņa vadītā firma piedalīsies naftas pārstrādes ražotnes izveidošanā Sillamē (Austrumveru). Tāpat tika atvairīta arī ziņa, ka "Lukoil" uzsāks naftas eksportu caur Igauniju, jo naftas vada celtniecība līdz Tallinai izmaksājot pārāk dārgi. Jēlnaftas eksportu esot paredzēts novirzīt caur jaunceļamajām Ļeņingradas apgabala ostām — Batarcinaju un Primorskaju.

Marts Sīmans izteicies, ka tikšanās ar Vagitu Alekperovu bijusi valdības vadītāja simpātiju izrādīšana lielākai Krievijas firmai un liecība tam, ka Krievijas un Igaunijas attiecības uzlabojas.

Premjera padomnieks ekonomiskajos jautājumos Heido Vitsurs norādījis, ka Krievija ar savas darbības paplašināšanu Igaunijā nevēlas radīt konkurenci Ventspilij, bet gan meklē saviem ražojumiem optimālāko tranzītvariantu.

Palielinot naftas produktu tranzītu caur Igauniju, "Lukoil" turpmāko piecu gadu laikā investēšot Igaunijā 750 miljonus kronu.

Materiāli "Latvijas Vēstnesim:

par Lietuvu — Evija Liparte

un Andris Sproģis,

par Igauniju — Katrīna Ducmane