Stāstot par lielajiem uzņēmumiem privatizācijas procesā

Ilmārs Pūciņš

Valsts akciju sabiedrība "Radiotehnika — RRR" dibināta 1927. gadā. Jau tolaik uzņēmumā ražoja radioaparātus un citus sakaru līdzekļus. Pērn akciju sabiedrības kolektīvs klusi nosvinēja uzņēmuma 70 gadu jubileju. Uzņēmuma pamatdarbības virzieni, tā labās tradīcijas — ražot augstvērtīgu produkciju, nav mainījušās. Rūpnīca darbu turpinājusi pat otrā pasaules kara gados. Tolaik uzņēmuma kolektīvs pašaizliedzīgi nosargājis ražošanas iekārtas, lai vācieši tās nevarētu demontēt un izvest uz Vāciju.

Piecdesmitajos sešdesmitajos gados "Radiotehnika — RRR" kļuva par vadošo šīs nozares uzņēmumu toreizējā Padomju Savienībā. Ražošanas apjomi bija vērienīgi. Uzņēmumā strādāja vairāk nekā 10 000 cilvēku. Galvenie noieta tirgi bija bijušās Padomju Savienības republikās. Nedaudz tika apgūts arī Rietumu tirgus. Sešdesmitajos gados Leipcigā tika saņemtas medaļas par radioelektronikas augsto kvalitāti.

Stāsta Ilmārs Pūciņš , kurš uzņēmumā strādā kopš 1970. gada, bet no 1993. gada ir a/s "Radiotehnika — RRR" prezidents.

— Iesākumā ražojām tikai radioelektroniku, kuru galvenokārt pārdevām Padomju Savienībā, bet septiņdesmitajos gados pievērsāmies arī akustisko sistēmu projektēšanai un ražošanai. Protams, turpinājām ražot arī radiotehniku. Lielāko ražošanas apjomu uzņēmums sasniedza astoņdesmito gadu beigās, kad vidēji mēnesī ražojām 90 000 akustisko sistēmu un 30 — 35 tūkstošus radiouztveršanas iekārtu. Tajā laikā aptuveni 98 procentiem mūsu izstrādājumu noieta tirgus bija Padomju Savienības republikās. "Radiotehnikas — RRR" izstrādājumu kvalitāte, salīdzinot ar citu PSRS rūpnīcu šāda veida produkciju, bija galvas tiesu augstāka.

Varu izstāstīt pat kādu kuriozu gadījumu no tiem laikiem. Toreiz ļoti populārs bija mūsu ražotais radio "Rīga–310". Saņēmām no PSRS Iekšlietu ministrijas bargu vēstuli ar ieteikumu palielināt šā radio ražošanas apjomu. Izrādās, ka Maskavā burtiski tika demolēti veikali, cilvēki stāvēja milzu rindās, lai nopirktu "Rīgu–310".

Deviņdesmitie gadi nāca ar lielām pārmaiņām — Latvijas neatkarības atgūšanu. Izveidojoties atsevišķām valstīm ar atšķirīgu valūtu, nodokļu sistēmu, augstām ievedmuitām, Austrumu tirgus mums zuda pilnīgi. Visu šo ekonomisko un politisko iemeslu dēļ tirgus ekonomikas ietvaros bijām spiesti pārorientēties uz Rietumu pusi. Bet šis process bija smags.

Vispirms nācās pārtraukt radioelektronikas ražošanu, jo konkurēt Rietumu tirgū ar šo savu preci nevarējām. Mūsu izstrādājumu kvalitāte, salīdzinot ar pasaules standartiem, bija atpalikusi par gadiem desmit. Ražošanas tehnoloģijas bija novecojušas. Ar tādām iekārtām ražot radioelektroniku Rietumu tirgum, piesātinātam ar labu preci, nebija vērts. Mēs neizturētu konkurenci. Šobrīd gan nedaudz radioelektronikas ražojam. To pārdodam Baltijas un NVS valstīs. Taču tirgus ar NVS valstīm mums pašlaik nav izdevīgs, jo, kā jau teicu, ievedmuita un pievienotās vērtības nodoklis veido 48 procentus no izstrādājuma cenas. Bet pavisam zaudēt šo tirgu nevēlamies, ceram, ka reiz šī situācija mainīsies uz labo pusi.

Jau astoņdesmitajos gados sākām eksportēt akustiskās sistēmas uz Vāciju un Somiju. Pieredze sadarbībā ar Eiropu bija un, koncentrējot pūliņus šo akustisko sistēmu kvalitātes paaugstināšanā, sākām ieiet Rietumu tirgū. Kamēr mūs tur iepazina, kamēr saprata, ka mūsu prece ir laba…

Bet tagad droši varu apgalvot, ka mūsu akustiskās sistēmas atbilst Eiropas standartiem, tās ir augstvērtīgas, ar modernu dizainu, labiem tehniskajiem rādītājiem. Ražojumi ar "Radiotehnikas — RRR" marku var konkurēt ar jebkura radniecīga ārvalstu uzņēmuma ražojumiem.

Pašlaik rūpnīcā strādā 650 cilvēku, bet 1997. gada janvārī tika nodarbināti tikai 250 strādājošo. Ražojam 15 tūkstošus akustisko komplektu mēnesī. Katru gadu tiek izstrādāts aptuveni 50 jaunu modeļu, un daļa no tiem ieviesta ražošanā.

"Radiotehnikas — RRR" ražojumi galvenokārt tiek realizēti Vācijā, Anglijā, Somijā, Kanādā un Francijā. No Eiropas valstīm vislabākā sadarbība ir ar Vāciju, kur tiek pārdoti 65 procenti rūpnīcas izstrādājumu, bet 15 procentus pārdod Anglijā; šogad tās pasūtījuma īpatsvars pieaugs divkārt. Pērn tas bija par 500 000 sterliņu mārciņu, šogad jau sasniegšot 1 miljonu. Pārējās Eiropas valstis saņem aptuveni 6 procentus "Radiotehnikas — RRR" izstrādājumu. Neliels produkcijas noiets ir arī ASV un Vjetnamā. Baltijas valstīs un Latvijā paliek aptuveni 6 procenti rūpnīcas ražojumu, bet tikai 3 procenti aiziet uz NVS valstu tirgiem.

Kad pajautāju, ko bez akustiskajām sistēmām un radioelektronikas vēl ražo uzņēmumā, Ilmārs Pūciņš pastāstīja:

— 1994./95. gadā "Radiotehnika — RRR" pārgāja vēl uz vienu jaunu darbības virzienu — funkcionālo bloku ražošanu mobilajiem telefoniem. Izpildām tādu slavenu firmu kā "Motorola" un "Siemens" pasūtījumus, drīz šos blokus sāksim ražot arī firmai "Nokia". Pašlaik ražojam vidēji pusmiljonu bloku mēnesī. Tas ir liels pasūtījums un nes labu peļņu. Sākumā gan tā nebija.

Pirms šī pasūtījuma saņemšanas, kamēr notika sarunas ar firmu pārstāvjiem par izpildes termiņu un kvalitātes ievērošanu un citiem būtiskiem jautājumiem, veicām tirgus analīzi. Sapratām, ka iesākumā peļņas nebūs, bet pieņemt šo pasūtījumu vajag — tas atmaksāsies. Tā arī notika: pirmajā gadā zaudējām, otrajā gadā strādājām "pa nullēm" — ne peļņas, ne zaudējumu. Trešajā gadā sākām pelnīt. Pašlaik, kad rit sadarbības ceturtais gads, peļņa aug. Pasūtītājfirmas ir apmierinātas gan ar pasūtījumu kvalitāti, gan izpildes termiņiem. Iesākot ar mums sadarbību, vācu partneri šos blokus pasūtīja vēl četrās rūpnīcās Eiropā — Čehijā un Polijā. Mūsu ieguldījums tolaik bija 5 – 10 procenti no kopējā pasūtījumu apjoma, pērn tas pieauga līdz 20 procentiem. Līdz šā gada beigām jau ieplānots sasniegt 40 –50 procentu robežu. Tātad daļu no pasūtījuma, kuru šo bloku izgatavošanā pildīja rūpnīcas Polijā un Čehijā, esam pārņēmuši mēs. Ar to, protams, lepojamies.

Jāsaka, ka saņemot šo lielo firmu pasūtījumus, "Radiotehnika — RRR" sāka atdzīvoties. Nopelnīto naudu varam ieguldīt ražošanas attīstībā, samazinās nodokļu parādi, nav algu parādu. Tas nozīmē, ka izvēle bijusi pareiza un šie pasūtījumi mums tiešām ir ļoti nozīmīgi.

— Ko mūsu valstī visvairāk pērk no "Radiotehnikas — RRR" izstrādājumiem?

— Latvijai ražojam radiotehniku, magnetofonus, arī akustiskās sistēmas. Mūsu radioaparatūra gan ir nedaudz dārgāka par to, ar kuru pašlaik pārplūdināts Latvijas tirgus. Bet ievesto magnetolu kvalitāte ir zemāka nekā mūsu izstrādājumiem. Valstīs, kur šos izstrādājumus ražo, viss tehnoloģiskais process ir automatizēts, tātad lētāks darbs un arī prece. Mūsu rūpnīcā tiek izmantots roku darbs, tas ir dārgāks un augstvērtīgāks. Šīs ievestās magnetolas kalpo diezgan īsu laiku, mūsējām mūžs ir ilgāks. Pie tam, ja salūst, teiksim, Taivanā vai Honkongā ražots radio, to bieži vien atliek tikai izmest. Mūsu ražoto radio var salabot, jo esam blakus un pie rūpnīcas ir remontfabrika.

Ražojot radioaparatūru, pagaidām izmantojam NVS valstu rūpnīcās izgatavotos komplektējošos elementus. Lai ar "Radiotehnikas — RRR" radioaparatūru iekarotu Eiropas tirgu, tās ražošanā būtu jāinvestē apmēram 3 miljoni latu. Tie ir lieli līdzekļi, un grūti paredzēt, vai šāds ieguldījums atmaksāsies, jo Eiropas tirgus ir pārsātināts.

To radioelektroniku, ko vēl ražojam, pārdodam visos Latvijas veikalos, bet galvenokārt rūpnīcas firmas veikalos: Kurzemes prospektā 3, blakus ražotnei, un Bruņinieku ielā 28. Pašlaik vienīgais radio no mūsu ražotajiem "Rīga–310E" ir ar Eiropas diapazonu, tātad atbilst tās standartiem. Šobrīd mums nav ekonomiski izdevīgi paplašināt šo ražošanas nozari, lai gan nākotnē par to domāsim.

— Pašlaik sevišķi populāri ir kompaktdisku atskaņotāji, vai nedomājat tos ražot?

— Domājam gan. Ir sagatavota ražošanas bāze, noslēgts līgums ar firmu "Samsung" par komplektējošo materiālu piegādi. Šīs firmas materiāls ir kvalitatīvs, un daudzas populāras firmas savos ražojumos lieto "Samsung", kā arī "Sony" firmu komplektējošos elementus. Taču, lai kompaktdisku ražošanu uzsāktu, nepieciešams ieguldīt vismaz pusmiljonu latu. Ir veikta potenciālā tirgus analīze, un tā rāda, ka uzsākt kompaktdisku atskaņotāju ražošanu pašlaik būtu izdevīgi. Ir arī potenciāls investors, kāda amerikāņu firma, kas ir ieinteresēta uzsākt sadarbību. Ja tas izdotos, arī mums tas būtu izdevīgi.

— Vai piedalāties izstādēs? Kā savas profesionālās zināšanas papildina uzņēmuma konstruktori, dizaineri un citi speciālisti?

— Pirmām kārtām ļoti plaši savā darbā izmantojam ārzemju literatūru, radniecīgu firmu prospektus, žurnālus. Iepazīstamies ar labāko ārvalstu uzņēmumu pieredzi arī klātienē. Mūsu darbinieki apmeklē izstādes daudzās valstīs. Tas nepieciešams ne tikai zināšanu paplašināšanai un pieredzes apgūšanai, tādējādi nesam arī "Radiotehnikas — RRR" vārdu pasaulē. Izstādēs ārzemēs piedalāmies katru gadu. Lielākā no tām ir ikgadējais Hannoveres gadatirgus Vācijā. Augusta beigās piedalīsimies Berlīnes radioelektronikas izstādē, kas notiek reizi divos gados.

Mūsu ražojumi plaši ir pārstāvēti izstādēs Baltijas valstīs, Somijā, Zviedrijā, arī Apvienotajos Arābu Emirātos. Pavisam drīz dosimies uz izstādi Taivanā. Akciju sabiedrības budžetā ir paredzēta noteikta naudas summa reklāmas izdevumiem. Protams, bagātākās valstīs lielas firmas var tērēt daudz vairāk naudas šādiem mērķiem. Atliek cerēt, ka mums tas vēl priekšā. Izstādēs piedalāmies ar akustiskajām sistēmām un tehnoloģiskajām iespējām metālapstrādē, kokapstrādē, galvanikā, plastmasu apstrādē.

— Samazinoties ražošanas apjomam, rūpnīcā palika tukšas telpas. Kā tās izmantojat?

— Sešdesmit procentus telpu aizņemam mēs paši, 20 – 25 procentus iznomājam dažādām firmām, kuras šeit iekārtojušas birojus, noliktavas vai citādi tās apsaimnieko. Lielu telpu platību iznomājam tādai pazīstamai firmai kā "Baltcom". Bet neliela daļa telpu stāv tukšas. Ja rastos nepieciešamība paplašināt ražošanu, būtu divas iespējas — vai nu izmantot brīvās telpas, vai nodarbināt strādājošos divās vai trijās maiņās. Pašlaik akustisko sistēmu ražošana norit vienā maiņā, bet bloku ražošana — pusotrā maiņā. Vajadzības gadījumā var palūgt nomnieku telpas atbrīvot, iepriekš to brīdinot.

Valsts akciju sabiedrība "Radiotehnika — RRR" pašlaik ir privatizācijas stadijā. Aprīlī tiks izstrādāti privatizācijas noteikumi un 2 – 3 mēnešu laikā uzņēmumu privatizēs. Šo jautājumu par uzņēmuma privatizāciju Ilmārs Pūciņš vēlējās atlikt uz sarunas beigām, jo tas ir diezgan sāpīgs.

Deviņdesmitajos gados uzņēmums vairākkārt tika reorganizēts. 1996. gadā tas ieguva akciju sabiedrības statusu.

"Radiotehnikas — RRR" nākotnes perspektīvas daudzējādā ziņā ir atkarīgas no tā, kādi būs privatizācijas noteikumi, ko izstrādās Privatizācijas aģentūra un apstiprinās tās padome. Privatizācijā vēlas piedalīties paši "Radiotehnikas — RRR" darbinieki. Bet esot jau zināmas arī citas firmas un grupas, kas ieinteresētas uzņēmuma privatizācijā. Taču par to vēl pāragri runāt. Kā izteicās uzņēmuma prezidents, pareizāk tomēr būtu, ja priekšroka uzņēmuma privatizācijā tiktu dota cilvēkiem, kas te gadiem strādājuši, kas pārvarējuši smagāko pārejas posmu no 1992. līdz 1994. gadam, kad rūpnīca atradās uz bankrota robežas, kas izgājuši cauri visam "moku ciklam" — saluši, dzīvojuši bez elektrības, bet tomēr saglabājuši akciju sabiedrību. Tomēr paši rūpnīcas ļaudis šo privatizācijas procesu ietekmēt nevarot, jo akciju sabiedrības valde privatizācijas noteikumu izstrādē nepiedalās. Uzņēmuma darbinieki vēlētos kļūt par akciju kontrolpaketes īpašniekiem, bet vai tas notiks — to rādīs nākotne. Svarīgi arī, lai uzņēmums tiktu privatizēts kopumā, to nesadalot. Ir ziņas, ka vismaz 20 procenti akciju rūpnīcas darbiniekiem tikšot piedāvāti. Atliek cerēt, ka "Radiotehnikas — RRR" privatizācija norisināsies uzņēmumam iespējami labvēlīgākā veidā.

— Kas jūsuprāt šobrīd svarīgākais, lai kāpinātu ražošanu Latvijā, radītu vairāk darba vietu, samazinot bezdarbu un paaugstinot iedzīvotāju dzīves līmeni?

— Svarīgākais — izveidot valstī tādu infrastruktūru, lai ieinteresētu ražotājus strādāt. Šobrīd Latvijas nodokļu sistēma neveicina ražošanas attīstību, nodokļu nasta ir pārāk smaga. Labi vismaz, ka tagad Saeimā sāk runāt par pozitīvām izmaiņām šajā jomā. Pārdomātāka nodokļu politika tikai veicinātu ražošanu. Cerams, ka valstiskā līmenī tiks uzklausīti paši ražotāji un kopīgi rasts risinājums, lai ražošanu paplašinātu. Aizvadītajos gados uzkrājies pietiekami daudz rūgtas pieredzes. Stāvoklis, kādā Latvijas rūpniecība nokļuva pēc neatkarības atjaunošanas, bija kritisks. Tolaik valdība nerisināja daudzus ražotājiem būtiskus jautājumus. Nepārdomātā nodokļu politika, straujais energoresursu cenu kāpums un citu būtisku lietu atstāšana novārtā daudzus spēcīgus uzņēmumus noveda līdz bankrotam vai tā slieksnim. Tie bija tik smagi gadi, ka dažbrīd neticēju, vai spēsim ekonomiski pacelties, pārvarēt šo dziļo krīzi. Taču par laimi tas izdevās — "Radiotehnika — RRR" strādā. 1997. gadā uzņēmuma kopējais apgrozījums bija 11 miljoni latu, un 1998. gadā ceram to palielināt līdz 15 miljoniem. Esam iegājuši pasaules tirgus apritē, par to ir gandarījums.

Gribas cerēt, ka mēs "Radiotehnikā — RRR" turpināsim strādāt, saglabājot pamatdarbības virzienus: akustisko sistēmu ražošanu un mobilo telefonu bloku montāžu, kā arī atsāksim ražot labu, konkurētspējīgu radioelektroniku. Plānu jau netrūkst.

Esmu optimists un ceru, ka Latvijas rūpniecība atdzims, jo šeit ir pietiekami daudz labu, spējīgu, augstas klases speciālistu. Atbildīgi un gudri cilvēki. Ir jākļūst bagātākai mūsu valstij un arīdzan tās iedzīvotājiem. Citādi nedrīkstētu būt.

Bloku montāžas iecirknis

Ināra Zalcmane

Foto: Atis Ieviņš