Veidojot Eiropas prasībām atbilstošu kvalitātes sistēmu

LR Ekonomikas ministrija un Latvijas Kvalitātes asociācija izsludinājusi pieteikšanos uz Latvijas Kvalitātes balvu arī 1998. gadā.

Latvijas Kvalitātes balva izveidota atbilstoši Izcilas uzņēmējdarbības modelim, ko izstrādājis Eiropas Kvalitātes vadīšanas fonds (EFQM — European Foundation for Quality Management). Šo fondu 1989. gada jūlijā nodibināja 14 Eiropas valstu firmu vadītāji, lai apmainītos ar pieredzi uzņēmumu vadīšanā un pretotos Japānas un Amerikas firmu spiedienam tirgū. 1997. gada sākumā tajā bija pārstāvētas vairāk nekā 600 organizācijas no Rietumeiropas valstu un uzņēmējdarbības sektoru lielākās daļas. Izcilas uzņēmējdarbības modelis ir Eiropā un pasaulē visplašāk atzītais uzņēmējdarbības analīzes modelis, tas ir Eiropas Kvalitātes balvas pamatā. Ja vēlamies iekļauties Eiropas un pasaules apritē, tad arī mums ir jāievieš šī modeļa pamatprincipi. Pēc šī modeļa ir veidotas kvalitātes balvas Austrijā, Beļģijā, Dānijā, Vācijā, Ungārijā, Īrijā, Itālijā, Norvēģijā, Portugālē, Krievijā, Polijā, Slovēnijā, Holandē, Turcijā, Lielbritānijā.

EFQM un Eiropas Kvalitātes balvai ir milzīga loma Rietumeiropas uzņēmumu (organizāciju) statusa paaugstināšanā pasaules tirgū. Pēdējo var sasniegt divos veidos:

• nosakot kvalitāti kā uzņēmuma stratēģiju;

• stimulējot atklāt uzlabojumus kvalitātes jomā un tos ieviest.

Šajā virzienā ir orientēta arī Latvijas Kvalitātes balva.

Pirmais solis Izcilas uzņēmējdarbības modeļa adaptācijā un ceļā uz kvalitātes balvu ir uzņēmuma pašnovērtēšanas sistēma. Tā ir visaptveroša un sistemātiska uzņēmuma darbības un tā sasniegto rezultātu analīze pēc Izcilas uzņēmējdarbības modeļa principiem. Tā atļauj novērtēt uzņēmuma stiprās puses un vietas, kur nepieciešami uzlabojumi. Pašnovērtēšana ir efektīvs uzņēmuma darbības koordinācijas līdzeklis. Tā dod pārskatu par uzņēmuma vadības stilu, orientāciju uz klientu, personāla motivāciju, ISO 9000 ieviešanu utt., veidojot savstarpēji saistošu un strukturētu pieeju dažādu jautājumu risināšanā. Pašnovērtēšanas rezultātā vadība gūst priekšstatu par uzņēmuma vietu salīdzinājumā ar citām organizācijām. Pašnovērtēšanas procesa gala produkts ir dokuments, kas kalpo kā pielikums kvalitātes balvai.

Nesen Britu Kvalitātes fonda veiktā uzņēmumu vadītāju aptaujā konstatēja, ka divas trešdaļas aptaujāto saskata tiešu saikni starp peļņas lielumu un kvalitātes jomā veiktajiem pasākumiem. Aptaujātie uzsvēra, ka pašnovērtēšanas ieviešanai uzņēmumā ir šādas priekšrocības:

• īsa un skaidra darbības plāna izstrāde;

• skaidra un ļoti koncentrēta vadība;

• labāka un koncentrētāka politika un stratēģija;

• procesu uzlabošana dod iespēju sasniegt uzņēmuma izvirzītos mērķus;

• uzlabojas prioritāšu noteikšana resursu sadalē;

• uzņēmuma personāla labākā darbības motivācija un gandarījums.

Latvijas Kvalitātes balva

Latvijas uzņēmumi (organizācijas) salīdzinājumā ar Rietumeiropas un pasaules uzņēmumiem ir grūtākā situācijā. Ja Rietumos uzņēmumi gadu gaitā ir nostabilizējušies, daudzi no tiem ir sertificēti pēc ISO 9000 un strādā pēc visaptverošas kvalitātes pārvaldības principiem, tad Latvijā šie procesi ir sākuma stadijā. Tādēļ arī Latvijas Kvalitātes balvai patlaban ir veicināšanas raksturs. Tās mērķis — ieinteresēt uzņēmējus sistemātiski pievērsties kvalitātes jautājumiem un tirgus ekonomikas prasībām.

1997. gadā uz Latvijas Kvalitātes balvu bija pieteikušies 12 uzņēmumi (mazo un vidējo uzņēmumu grupā — 4, lielo uzņēmumu grupā — 8). Lielo uzņēmumu grupā finālā iekļuva a/s "Dzintars", a/s "Aldaris", a/s "Daugavpils pievadķēžu rūpnīca" un a/s "Rebir". Latvijas Kvalitātes balvu ieguva a/s "Aldaris". Mazo un vidējo uzņēmumu grupā nebija finālistu, jo diemžēl pretendentu pieteikumu līmenis nebija pietiekami augsts.

1997. gadā pirmo reizi pasniedza arī Eiropas Kvalitātes balvu mazo un vidējo uzņēmumu grupā, jo šīs grupas uzņēmumiem ir daudz būtiskāk paaugstināt efektivitāti un kvalitāti, panākt klientu un darbinieku savstarpēju apmierinātību un rezultātā gūt lielākus panākumus uzņēmējdarbībā. Ņemot vērā iepriekšējā gada pieredzi un EFQM jaunos 1997. gada kritērijus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, ir pārstrādāti arī Latvijas Kvalitātes balvas kritēriji šiem uzņēmumiem. 1999. gadā paredzēts konkurss arī publiskā sektora organizācijām, kuru novērtēšanas specifiskos apakškritērijus atbilstoši EFQM un Dānijas pieredzei šajā jomā pašlaik izstrādā.

Latvijas Kvalitātes asociācija un LR Ekonomikas ministrija 1998. gadā izsludina konkursu uz Latvijas Kvalitātes balvu:

• lielo uzņēmumu (ar darbinieku skaitu virs 250 cilvēkiem) grupā un

• mazo un vidējo uzņēmumu (ar darbinieku skaitu līdz 250 cilvēkiem) grupā.

Dalības maksa: lielajiem uzņēmumiem — Ls 350,-

mazajiem un vidējiem uzņēmumiem Ls 150,-.

Termiņu plāns 1998. gada konkursam uz Latvijas Kvalitātes balvu:

• līdz 1998. gada 15. aprīlim jāiesniedz pieteikuma anketa;

• līdz 1998. gada 1. jūlijam jāiesniedz pārskata materiāls;

• no 1998. gada 1. septembra līdz 1. novembrim — vizītes finālā iekļuvušajos uzņēmumos;

• 1998. gada 13. novembrī — Latvijas Kvalitātes balvas pasniegšana.

Piedaloties konkursā, uzņēmums vai organizācija pārliecināsies par iespējām, ko sniedz visaptverošas kvalitātes modelis un pašnovērtēšanas process konkurences cīņā un tās virzībā uz izcilu uzņēmējdarbību. Šie uzņēmumi (organizācijas) saņems vērtētāju grupas sagatavotu analīzi, kuru turpmāk varēs izmantot uzņēmējdarbības uzlabošanai.

Latvijas Kvalitātes balvas diploms būs uzņēmuma vislabākā reklāma. Turpmāk tas pavērs iespējas pretendēt arī uz Eiropas Kvalitātes balvu.

Ekonomikas ministrijas informācija