Jelgavas pilsētas ģenerālplāna korekcijas problēmas un risinājumi

Par jauniem plānošanas principiem, jaunu kvalitāti domājot

Iveta Lāčauniece, Jelgavas Ģenerālplāna korekcijas darba grupas vadītāja, LLU arhitektūras un būvniecības katedras lektore

Pēc Latvijas Republikas 1990. gada 4. maija Neatkarības deklarācijas pieņemšanas un neatkarības atjaunošanas būtiski mainījusies situācija valsts politiskajā dzīvē un ekonomikā, kas diktē jaunus uzdevumus visās tautsaimniecības nozarēs. Ļoti krasi tas izpaužas tādā svarīgā valsts attīstības sfērā kā pilsētbūvniecība. Šobrīd pilsētbūvniecībā ir radusies krīze, jo sociālisma laika pilsētbūvnieciskie projekti ir morāli novecojuši, tie tika veidoti, mākslīgi uzsverot rūpniecības nozīmi pilsētās, lai panāktu lielāku iedzīvotāju pieplūdumu. Bieži šie plāni tika veidoti, neņemot vērā katras pilsētas individuālās iezīmes, līdz ar to izjaucot vēsturiski izveidojušos pilsētas veidolu. Ļoti būtisks arī īpašumu atgūšanas process pilsētās, kas diktē jaunus noteikumus pilsētu tālākā attīstībā.

Šim periodam ļoti raksturīga situācija ir Jelgavā. Šobrīd tā ir pilsēta ar pilnīgi sagrautu rūpniecību, bet tā kā pēckara posmā pilsētu atjaunojot, uzsvars tika likts tieši uz rūpniecību, tad visa pilsētbūvniecības struktūra arī tika pakļauta rūpniecības organizācijai. Līdz ar to varam teikt, ka šobrīd sagrauta ir arī pilsētbūvnieciskā struktūra. Tādēļ arī radusies nepieciešamība izvērtēt spēkā esošo Jelgavas ģenerālplānu.

Jelgava ir viena no piecām lielākajām Latvijas pilsētām ar aptuveni 70 tūkstošiem iedzīvotāju. Kā jau minēju, pilsētas ekonomisko pamatu veidoja rūpniecība ar 25 uzņēmumiem, no kuriem šobrīd lielākā daļa ir sašaurinājuši savu darbību vai to pilnīgi pārtraukuši. Jelgava atrodas Latvijas centrālajā daļā, un līdz ar to pilsētai ir ļoti izdevīgs ģeogrāfiskais stāvoklis, jo šeit krustojas 6 automaģistrāles un 5 dzelzceļa virzieni. Jelgavai ir arī būtiska loma Rīgas aglomerācijā ar ciešām darbaspēka nodrošinājuma, rūpnieciskām un kultūras saitēm.

Atskatoties vēsturē, Jelgavas ģenerālplāns pēckara laikā ir pārstrādāts vairākkārt – 1945. g., 1959.g., 1965.g., 1976.g. G.Lūša-Grīnberga vadībā izstrādātais ģenerālplāns ir spēkā arī tagad. Šis plāns tika izstrādāts septiņdesmitajos gados, kad visu pilsētas infrastruktūru bija paredzēts balstīt uz strauji augošo rūpniecību. Izvērtējot šo ģenerālplānu aprēķina posmam līdz 2000. gadam, secinājām:

— pilsētas attīstība paredzēta pārāk lielam iedzīvotāju skaitam ( 1. attēls);

— pilsētas attīstības mērķis bija rūpnieciski augsti attīstīta pilsēta, šobrīd – Jelgava – Zemgales reģiona kultūras un zinātnes centrs;

— pārāk grandioza transporta sistēma, kas pakārtota projektētajai augošajai rūpniecībai;

— dominējošā apbūve – daudzstāvu, šobrīd – individuālās zemes;

— īpašuma forma – valsts īpašums, šobrīd – formu daudzveidība, ļoti aktīvs īpašumu atgūšanas process, ko ir nepieciešams īstenot atbilstoši pilsētas attīstības plāniem.

Esošā Jelgavas ģenerālplāna koriģēšanai ir izveidota darba grupa ar dažādu nozaru speciālistiem, kā arī pieaicināti konsultanti atsevišķos jautājumos. Šai nolūkā tika veikta iedzīvotāju aptauja.

Izvērtēšanas gaitā tika nolemts, ka kopējā pilsētas struktūra ir saglabājama, bet jāpārskata atsevišķu rajonu zonējums, kas neatbilst mūsdienu pilsētas attīstības mērķiem, kā arī jārisina virkne svarīgu problēmu:

1. Pilsētas centrālās daļas funkcionālā sakārtošana

* Jelgavas centrā ir izvietojušies lieli rūpniecības objekti, kas ne funkcionāli, ne vizuāli neiekļaujas šajā pilsētas daļā, piemēram, Jelgavas piena kombināts, bijusī Mašīnbūves rūpnīca. Ģenerālplāna korekcijās tiks norādītas rūpniecības teritorijas, kur attīstības gaitā izvietoties šiem un citiem rūpniecības uzņēmumiem, kas neiekļaujas minētajā struktūrā;

* administratīvās iestādes izvietotas haotiski. Ģenerālplāna korekcijā tiks paredzētas darījumu iestāžu teritorijas, kur šīs iestādes izvietot atbilstoši to funkcijām;

*pamatojoties uz izstrādāto "Sociālekonomiskās attīstības programmu", Jelgavai ir jākļūst par Zemgales reģiona kultūras un izglītības centru, tādēļ arī ģenerālplāna korekcijā tiks paredzētas teritorijas šādu iestāžu iespējamam izvietojumam pilsētas centrā. Par kultūras iestāžu nepietiekamu daudzumu liecina arī veiktā iedzīvotāju aptauja. Uz jautājumu — ko vēl būtu nepieciešams izvietot pilsētas centrā — saņēmām šādas atbildes (2. attēls).

2. Transporta organizācija

• Pilsētas iekšējo ielu tīklu iecerēts saglabāt pēc esošās shēmas, bet neparedzot iekšējo apvedceļu loku un citus agrāk plānotos risinājumus, kas šobrīd vairs nav aktuāli; nepieciešams arī pārveidot šobrīd funkcionējošo vienvirziena ielu tīklu, jo pašreizējā transporta plūsma ir nepietiekama šādiem risinājumiem;

• projektētais apvedceļu loks tiks saglabāts atbilstoši iepriekšējam plānam;

• jaunajā ģenerālplāna korekcijā tiks paredzēti vairāki velosipēdistu ceļi;

• radikāli atšķirīgi paredzēts risināt dzelzceļa transporta mezglu Jelgavā. Tā kā Jelgava šobrīd ir Jēkabpils – Ventspils tranzīta maģistrāles kontrolpunkts un līdz 2025. gadam caur Ventspili ir paredzēts palielināt kravu plūsmu aptuveni divas reizes, tad esošais riska faktors, kas jau šobrīd 800 reižu pārsniedz pieļaujamo, tiks vēl palielināts, un tas jau apdraud visas pilsētas izdzīvošanu. Bez tam, palielinot kravu plūsmu, būtu nepieciešamas papildu teritorijas dzelzceļa paplašināšanai. Tā kā šāds risinājums nav pieņemams ne no teritoriālā, ne no palielinātā riska faktora viedokļa, tad darba grupa ir nolēmusi ģenerālplāna korekcijā paredzēt tranzītkravu transportu nevis novirzīt caur Jelgavas pilsētu, bet gan piedāvāt variantus apveddzelzceļa izbūvei.

* Pēc RTU Ražošanas kvalitātes institūta speciālistu atzinuma (1) individuālais risks jeb varbūtība jebkuram Jelgavas iedzīvotājam aiziet bojā tikai vienas amonjaka cisternas avārijas gadījumā, ir 7,7 10 -4. Šis skaitlis gandrīz 800 reižu pārsniedz vairākās Eiropas valstīs atzītās maksimāli pieļautās iedzīvotāju apdraudētības normas. Turklāt, atšķirībā no Ventspils iedzīvotājiem, kas arī pakļauti tāda paša līmeņa individuālajam riskam, jelgavnieki no saimnieciskās darbības ar bīstamajām kravām nesaņem nekādu materiālo kompensāciju vai sociālās garantijas.

 

3. Mājoklis

• 1976. gadā izstrādātā ģenerālplāna pamatā bija paredzēta daudzstāvu apbūve, bet, ņemot vērā pašreizējo iedzīvotāju skaitu un prasības pēc komforta līmeņa, jaunajā ģenerālplāna korekcijā ir jāorientējas uz mazstāvu un savrupmāju apbūvi. Tā kā pēc pastāvošās likumdošanas ģenerālplāns ir pašvaldības dokuments, kas stājas spēkā neatkarīgi no īpašuma veida, varētu rasties lielas problēmas šā plāna īstenošanā, jo šobrīd īpašums tiek atgūts paša īpašuma dēļ, nevis rēķinoties ar to, ka šim zemes īpašumam ir jāiekļaujas kopējā pilsētas struktūrā. Tādēļ arī pilsētas plānošana neapstāsies pie zonējuma izstrādāšanas. Atkarībā no īpašuma problēmu risinājuma vai attīstības tempiem tiks izstrādāti atsevišķu rajonu detālplānojumi, kuros tad arī tiks apzinātas konkrētas problēmas un rasti risinājumi atbilstoši šobrīd gatavotajām ģenerālplāna korekcijām.

Foto: Alfrēds Zilberts

1.attēls. Jelgavas iedzīvotāju skaita izmaiņas

2.attēls. Iedzīvotāju aptaujas rezultāti Jelgavas pilsētā

Dzelzceļa transporta sistēma

1.pielikums

Autotransporta izplūdes gāzu nelabvēlīgās ietekmes

uz atmosfēras gaisa kvalitāti higiēniskais novērtējums Jelgavas pilsētā

Kontroles laiks	Laboratorijas izbraukumu skaits paraugu noņemšanai (reizes)	Tai skaitā konstatētā neatbilstība higiēniskajām normām (cik reizes)	Izbraukumu skaits rīta stundās 7.30 – 9.30 (reizes)	Tai skaitā konstatēta neatbilstība higiēniskajām normām (reizes)	Izbraukumu skaits pusdienas stundās 12.30 – 16.30 (reizes)	Tai skaitā konstatēta neatbilstība higiēniskajām normām (reizes)
1996.- 1997.g.	100	59 (59%)	50	26 (52%)	50	33 (66%)

 

Piezīmes:

• ņemtie paraugi tika izmeklēti uz formaldehīda un slāpekļa dioksīda saturu;

• paraugu analītiskā apstrādē tika ņemts vērā minēto piesārņojošo vielu toksiskās mijiedarbības summēšanas efekts;

• paraugu ņemšanas vieta: 1996.g. – Lielā ielā pie Centrālā laukuma

1997.g. – Lielās un Pasta ielas krustojumā

Jelgavas rūpniecības attīstības zonas pilsētas teritoriālās daļas shēma