Skrundas pilsētiņa: uzņēmējdarbības uzplaukums vai gruveši

Par valsts ekonomikas teritoriālās struktūras līdzsvarošanu rūpējoties

Latvijas un Krievijas starpvalstu līgums nosaka, ka Skrundas radiolokācijas stacija (RLS) jāslēdz šā gada 31. augustā.

Ja tas notiks, vai pēc 31. augusta nesāksies materiālo vērtību izvazāšana, tāpat kā tas bija Liepājas kara ostas teritorijā, Dobelē un daudzās citās vietās? Iegūt pārliecinošu noliegumu par to no Kuldīgas rajona pašvaldību vadītājiem neizdevās. Kāpēc? Kādi ir tie argumenti, tie apstākļi, kas varbūt liks vēlreiz atkārtot pieļautās kļūdas, un mēs pēc zināma laika priežu meža ielokā mazas, vēl visai jaunas pilsētiņas vietās skatīsim drupu lauku?

Vispirms lūdzu Juri Balodi, Kuldīgas rajona civilās aizsardzības vecāko inspektoru, raksturot pašreizējo stāvokli Skrundas radiolokācijas stacijā. Jāpiebilst, ka viņš savulaik veiksmīgi organizēja Upīša kalnā izvietotā krievu armijas militārā objekta pārņemšanu.

Netālu no Skrundas Krievija nomā 164,5 ha lielu platību. Tajā atrodoties divi radiolokācijas stacijas objekti un pilsētiņa ar 10 piecstāvu dzīvojamajām mājām, bērnudārzu, skolu, stadionu, katlumāju, ūdens ņemšanas un kanalizācijas ierīcēm un citām celtnēm. Atsevišķi objekti celti, rēķinoties ar varbūtēju radiolokācijas stacijas darbības paplašināšanu. Piemēram, gan katlumāja, gan ūdens ņemšanas stacija esot tik jaudīga, ka to uzturēšana pašvaldībām var sagādāt lielus izdevumus. Teritorijas iekšējo apsardzi veic Krievijas puse, ārējo — Latvijas puse.

— Saskaņā ar Latvijas un Krievijas starpvalstu līgumu, — turpina Juris Balodis , — līdz 2000. gada 28. februārim Krievijas pusei ir jāpabeidz abu radiolokācijas stacijas objektu demontāža. Patlaban radiolokācijas stacijas komandieris Aleksandrs Ņikitins gatavo to personu sarakstus, kuri no vairāk nekā 600 cilvēku lielā apkalpojošā personāla veiks demontāžu un kuri atgriezīsies Krievijā. Sarunās ir izskanējusi doma, ka pēc Skrundas RLS slēgšanas Latvijā turpinās uzturēties aptuveni 150 cilvēku, kam Krievijā nav kur palikt. Tādu iespēju paredz līgums. Tajā iekļauts arī punkts par sociālajām garantijām šiem palicējiem. Tātad viņu dzīvokļi jānodrošina ar ūdeni, siltumu, elektrību, gāzi. Tuvumā jābūt arī kādam veikalam, pasta nodaļai. Valdība ir izveidojusi darba grupu, kurā iekļauta mūsu rajona domes priekšsēdētāja Vaira Brūdere. Šī darba grupa iepazīsies ar stāvokli radiolokācijas ciematā un izstrādās priekšlikumus tā apsaimniekošanai. Viens ir skaidrs — rajona pašvaldības nav spējīgas uzturēt un saglabāt šo pilsētiņu, jo tas prasa daudz darbinieku un lielus līdzekļus. Par pašreizējo situāciju jāsaka, ka ne mums, ne RLS komandierim nav skaidrības par pilsētiņas pārņemšanas kārtību — vai tā notiks pa daļām, vai kopumā. Taču šis jautājums neietilpst mūsu kompetencē.

Vairas Brūderes

viedoklis: — Pārņemot pilsētiņu, ir jāatrisina siltumapgādes problēmas. Tāpēc jau tagad ir svarīgi pēc iespējas ātrāk saņemt ekspertu atzinumu par siltumapgādes tīklu un katlumājas stāvokli. Joprojām neatbildēts ir jautājums — kas apsaimniekos Skrundas RLS civilo objektu un dzīvos tajā. No iedzīvotājiem saņemtie pieteikumi rāda, ka ar sava rajona cilvēkiem spēsim aizņemt tikai divas mājas no desmit. Ir izskanējis priekšlikums par 11 – 14 gadus vecu pusaudžu likumpārkāpēju speciālās skolas atvēršanu šajā objektā. Taču ministrija vēl joprojām nav devusi galīgo atbildi. Taču arī skolas atvēršana vēl neatrisinās šo problēmu. Civilos objektus varētu piedāvāt uzņēmējiem. Komercdarbībai vieta ir ļoti izdevīga — tuvu ir Liepājas–Rīgas šoseja, arī Skrundas–Kuldīgas ceļš, tikai daži kilometri līdz Skrundas stacijai un Liepājas–Rīgas dzelzceļa maģistrālei. Par militāro objektu aizņemtajām platībām varēs runāt tikai pēc 2000. gada 28. februāra. Lai izsvērtu, ko un kā darīt, ļoti būtisks ir ekspertu atzinums. To vajadzētu saņemt jau tuvākajā laikā, lai ar valdības un pašvaldību kopīgiem spēkiem un līdzekļiem novērstu likteni, kas piemeklēja Liepājas kara ostas, Dobeles un citas Krievijas armijas celtās pilsētiņas.

Jūs jautājat, vai mēs esam ieinteresēti pēc iespējas ilgāk saņemt savu nomas naudas daļu. Jāatzīst, ka par līdz šim saņemto nomas naudu ir padarīts daudz: uzcelta skola Nīkrācē, slimnīcām iegādāta moderna aparatūra, atjaunota Skrundas slimnīca un sakārtotas šīs pilsētas ielas un kanalizācija, nopirkti pieci autobusi skolēnu pārvadāšanai. Te gan jāpiebilst, ka mēs saņemam tikai pusi no visas summas, tas ir, 1,5 miljonus latu. Kā tiek sadalīts pārējais, par to, pat pieprasot paskaidrojumu, valdība mums atbildi nesniedz. Taču šai nomas naudai ir otra, morālā puse. Sakiet, vai var samaksāt par kaitējumu vietējo iedzīvotāju veselībai? Lokatora starojuma iedarbību uz cilvēku pētīja vairākas ekspertu grupas, tomēr pie vienota secinājuma nenonāca. Ārstus joprojām satrauc fakts, ka starojumam pakļautajos apvidos ļaudis pastiprināti slimo ar dažādām kaitēm. Starojuma iedarbību uz apkārtējo vidi apliecina arī tas, ka lokatora apkārtnē putni neligzdo. Tā ka atbilde uz jūsu jautājumu ir skaidra, — jo ātrāk slēgs Skrundas RLS, jo labāk.

Skrundas RLS atrodas galvenokārt uz Raņķu un Rudbāržu pagastu zemes, tikai, kā smaidot piebilda Raņķu pagasta padomes priekšsēdētājs Andris Sadovskis, daži kvadrātmetri tomēr piederot arī Skrundas pilsētai. Tādēļ lūdzu arī abu pagastu padomju priekšsēdētājus izteikt savu viedokli par šajā rakstā skarto problēmu.

Ināra Oļena

, Rudbāržu pagasta padomes priekšsēdētāja: — Mūsu pagasta teritorijā ir izpostīta raķešu bāze bijušo Taujānu māju apkārtnē. Sākumā to apsargāja, pēc tam krāsainā metāla vācēji gan ar atļaujām, gan bez tām uzvandīja visu apkārtni. Lielākais ļaunums, ka turp dodas arī skolēni, bet tur ir ejas un šahtas, kas sniedzas pat piecstāvu mājas dziļumā. Pastāv aizdomas, ka šajās ejās un telpās ir saglabājušās arī indīgas vielas, piemēram, raķešu degviela. Esam jau sagatavojuši pagasta padomes lēmumu, kurā lūdzam Labklājības ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju atsūtīt savus ekspertus Taujānu raķešu bāzes bīstamības pakāpes noteikšanai. Līdzīgas, bet mēroga ziņā daudz lielākas problēmas radīsies, ja pēc Skrundas RLS slēgšanas netiks nodrošināta stingra apsardze un teritorijā esošo objektu apsaimniekošana. Mana pagasta skolai ir liela interese par šautuves saglabāšanu, jo Rudbāržu skolā ir viena no spēcīgākajām jaunsargu kopām Latvijā. Taču tas vien problēmu neatrisinās. Ir jāizveido plašāka ražotne. Manuprāt tur varētu celt, piemēram, celulozes rūpnīcu.

A.Sadovskis:

— Esmu nosūtījis Krievijas latviešu biedrībai ierosinājumu šajā pilsētiņā izvietot adaptācijas centru tiem latviešiem, kas pārceļas no Krievijas uz dzīvi Latvijā. Te viņiem un arī apkalpojošajam personālam būtu viss, kas nepieciešams normālai dzīvei. Ir arī citi varianti. Viens ir skaidrs — ja šajā pilsētiņā neradīs bāzi ražošanai, tad tā tiks pakļauta vandalismam, un mūsu pagastos ievērojami pieaugs bezdarbs.

I.Oļena:

— Šo jautājumu vieni paši neatrisinās ne pagasti, ne rajons. Atcerēsimies, kādas struktūras patlaban pārvalda RLS, kādi resursi tajā ik dienu tiek izlietoti… Tagad valdība grib, lai dažas pašvaldības tiek galā vienas. Protams, ka mēs to nespēsim.

A.Sadovskis:

— Par to esmu rakstījis gan Ministru kabinetam, gan Aizsardzības ministrijai, taču saņēmu atbildi, ka, ņemot vērā valsts ekonomisko stāvokli, valsts šos objektus nespēšot izmantot un pašvaldībām pašām jāmēģinot atrast kādu risinājumu. Esmu piedāvājis sava pagasta iedzīvotājiem iespēju pārcelties uz dzīvi ciemata labiekārtotajos dzīvokļos, taču, kamēr nav nekādas ražotnes, neviens nevēlas tur dzīvot. Tāpēc es neticu, ka domes priekšsēdētāja Andra Danenberga pieprasījumam pēc divām mājām ir reāla jēga. Ja tajās ievietos maksātnespējīgos īrniekus no Skrundas, nebūs līdzekļu infrastruktūras uzturēšanai.

I.Oļena:

— Ražotnes izveide Skrundas RLS teritorijā ir nepieciešama bezdarba samazināšanai. Patlaban uz šo objektu strādāt brauc apmēram sešdesmit cilvēku. Ja tur vairs nekā nebūs, sešdesmit ģimenēm radīsies materiālas problēmas. Bet mums jau tā trūkst brīvu darbavietu. Jauniem cilvēkiem un jaunām ģimenēm šāda ražotne būtu īpaši svarīga.

Sakarā ar problēmām, kas radīsies, slēdzot Skrundas radiolokācijas staciju, lūdzu Kuldīgas rajona domes un Skrundas pilsētas ar lauku teritoriju domes priekšsedētāju Andri Danenbergu atbildēt uz dažiem jautājumiem.

— Kāds liktenis jūsuprāt sagaida Skrundas RLS pēc tās nodošanas Latvijas Republikai?

— Ja tur nebūs saimnieka un tiks noņemta apsardze, no RLS celtnēm īsā laikā paliks pāri vienīgi drupas. Ne rajona dome, ne pagastu padomes nav tik bagātas, lai par savu naudu varētu uzturēt šīs pilsētiņas komunālo saimniecību, kuru es varu salīdzināt ar Skrundas pilsētas apjomiem. Arī apsardzes finansēšanai mums nav nepieciešamo līdzekļu.

— Vai teritoriju un objektus nevar nodot pašmāju uzņēmēju rīcībā? Varbūt par šo iespēju jāinformē ārzemju firmas?

— Darām to, tikai traucē tas, ka līdz līgumā paredzētā termiņa beigām mēs nedrīkstam par šo objektu sniegt sīkāku informāciju. Neviena firma neko konkrētu nesolīs, ja tās pārstāvji nebūs iepazinušies ar RLS teritorijā esošajiem objektiem, teritoriju krustām šķērsām izstaigājuši un iztaustījuši. Ceru, ka pēc 31. augusta ieinteresētās personas ar īpašām caurlaidēm varēs sākt iepazīties ar atsevišķiem šīs stacijas objektiem.

— Kādas vietēja rakstura aktivitātes pašreiz risinās ap Skrundas RLS? Vai apkalpojošā personāla ģimenes locekļi sāk izceļot no Latvijas?

— Pašlaik mēs informējam vietējos un ārvalstu uzņēmējus, ka Krievijas un Latvijas līgumam drīz beidzas termiņš un nedemontētajās celtnēs būs iespējams izvērst plašu ražošanu. Savukārt Krievijas puse meklē vietējās firmas, kuras būtu gatavas iesaistīties lokatoru būvju noārdīšanā. Te mūsu bezdarbniekiem paveras darba iespējas kādam laikam. Es zinu, ka Skrundas pilsētas domes pārvaldīšanā jau ir nodota 2. vidusskola, kurā mācās RLS apkalpojošā personāla bērni. Tagad skolā vēl ir apmēram 280 bērnu. Pēc 31. augusta sagaidāms, ka skolā mācīsies vairs tikai 80 bērnu. Tātad varam apjaust, kāda daļa šīs pilsētiņas iedzīvotāju aizbrauks un cik dzīvokļu atbrīvosies. Taču jāņem vērā, ka sagaidāma demontāžas speciālistu ierašanās. Pagaidām ir atbrīvojusies viena māja.

— Vai to jau nesāk demolēt?

— Mēs ar komandieriem par šo jautājumu esam runājuši. Viņi bija ļoti pretimnākoši, un patlaban visi dzīvokļi šajā mājā ir normālā stāvoklī.

Es vienīgi gribu piebilst, ka par nomas naudu esam daudz ko uzbūvējuši un padarījuši, un man kā saimniekam tas ir būtiski. Tomēr, ja uz vieniem svariem jāliek nauda un cilvēku veselība, tad es no tādas naudas atsakos kaut tūlīt. Šāds viedoklis ir visu apkārtējo pagastu pašvaldību vadītājiem. Izdzīvosim arī bez šīs naudiņas…

Vairis Ozols

Autora foto

Kuldīgas rajona domes un Skrundas pilsētas ar lauku teritoriju domes priekšsēdētājs Andris Danenbergs

Kuldīgas rajona domes izpilddirektore Vaira Brūdere

Kuldīgas rajona civilās aizsardzības vecākais inspektors Juris Balodis