Par arodbiedrības "LAKRS" vēstuli

Privatizācijas aģentūra ir saņēmusi Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu darbinieku arodbiedrības "LAKRS" vēstuli, adresētu Privatizācijas aģentūras padomei, kurā minētā arodbiedrība, pārstāvot a/s "Latvijas gāze" arodbiedru ekonomiskās un sociālās intereses, pauž neizpratni par Privatizācijas aģentūras vilcināšanos, izlemjot jautājumu par akciju sabiedrības darbiniekiem un pensionāriem pārdodamo akciju kvotu noteikšanu. Vēstulē, ko parakstījis arodbiedrības priekšsēdētājs J.Lukaševičs, teikts, ka "šī jautājuma izlemšanas novilcināšana, kā arī prognoze attiecībā uz niecīgajām sertifikātu izmantošanas iespējām darbiniekiem rada spriedzi un nelabvēlīgu mikroklimatu darba vietās". Arodbiedrība neredz motivāciju tam, kāpēc darbiniekiem un pensionāriem pārdodamo akciju kvota nevarētu būt noteikta ne mazāka kā 10% apmērā no sabiedrības pamatkapitāla. Šādu viedokli atbalstot arī a/s "Latvijas gāze" struktūrvienību arodbiedrības.

Minētās vēstules kopija ir nosūtīta informācijai PA padomes locekļiem.

Privatizācijas aģentūras padome 1998. gada 27. marta sēdē nolēma jautājumu par grozījumiem a/s "Latvijas gāze" privatizācijas noteikumos izskatīt padomes ārkārtas sēdē 1998. gada 6. aprīlī.

Par Privatizācijas aģentūras padomes sēdi

27. martā notika Privatizācijas aģentūras ārkārtas padomes sēde.

Padome nolēma:

• Izdarīt grozījumus Privatizācijas aģentūras padomes 1998. gada 13. marta lēmumā "Par tautsaimniecībai nozīmīgu valsts īpašuma objektu privatizācijas uzraudzības kārtību" un papildināt tautsaimniecībai nozīmīgo valsts īpašuma objektu sarakstu ar Rīgas ostas valsts stividoru kompāniju "Rīnūži".

• Neizskatīt Privatizācijas aģentūras valdes sagatavoto Rīgas ostas valsts stividoru kompānijas "Rīnūži" privatizācijas noteikumu projektu. Padomes locekļiem līdz 1998. gada 30. martam jāiesniedz priekšlikumi par sagatavoto privatizācijas noteikumu projektu.

• Atļaut Privatizācijas aģentūras valdei uzdot akciju sabiedrības "Latvijas krājbanka" valsts pilnvarniekiem balsot par akciju sabiedrības "Latvijas krājbanka" pamatkapitāla palielināšanu un atļaut Privatizācijas aģentūrai neizmantot tiesības parakstīties uz akciju sabiedrības "Latvijas krājbanka" jaunemitētajām akcijām.

• Atbalstīt Privatizācijas aģentūras valdes sagatavoto valsts akciju sabiedrības "Radiotehnika – RRR" privatizācijas pamatprincipu projektu. Privatizācijas pamatprincipi paredz pārdot valsts akciju sabiedrības akcijas: 20% publiskajā piedāvājumā par privatizācijas sertifikātiem, 18,38% — darbiniekiem un pensionāriem, 5% — valsts kontrolēto maksātnespējīgo objektu darbinieku prasījumu apmierināšanai, 5% — nodot pensiju fondam, savukārt 50,1% akciju kontrolpaketi pārdot izsolē, samaksu par akcijām veicot 40% latos un 60% privatizācijas sertifikātos divu gadu laikā.

• Atbalstīt Privatizācijas aģentūras valdes lēmuma projektu par grozījumiem Privatizācijas aģentūras 1998. gada 13. marta valdes lēmumā nr.59/507 "Par privatizējamās valsts akciju sabiedrības VEF reorganizāciju". Ar šo lēmumu no valsts akciju sabiedrības VEF tiek atdalīts korpuss Nr.76a, kuru paredzēts privatizēt kopā ar jau iepriekš atdalīto VEF ēdināšanas kombināta ēku.

• Sasaukt ārkārtas padomes sēdi 1998. gada 6. aprīlī plkst.13.00, iekļaujot sēdes darba kārtībā Rīgas ostas valsts stividoru kompānijas "Rīnūži" privatizācijas noteikumu projekta un akciju sabiedrības "Latvijas gāze" privatizācijas noteikumu projekta izskatīšanu.

Par Privatizācijas aģentūras padomes ārkārtas sēdi

1998. gada 6. aprīlī bija paredzēta Privatizācijas aģentūras padomes ārkārtas sēde. Ņemot vērā Privatizācijas aģentūras valsts pilnvarnieka G.Krasta rīkojumu, ārkārtas sēde tika pācelta uz 1998. gada 8. aprīli plkst. 18.30.

LPA informācija

Par akciju kotēšanas uzsākšanu

26. martā Rīgas Fondu biržas valde nolēma 14. aprīlī uzsākt a/s "Rīgas komercbanka" 11 570 777 akciju kotēšanu Oficiālajā sarakstā. Saskaņā ar šo lēmumu 30. martā uzsākta a/s "Universālveikals Centrs" 520 902 akciju kotēšana Brīvajā sarakstā.

Rīgas Fondu biržas Finansu departamenta vadītājs Guntars Kokorevičs: "Rīgas komercbanka ir viena no vecākajām Latvijas bankām un faktiski arī viena no pirmajām publiskajām akciju sabiedrībām. Tā ir sasniegusi ļoti labus finansu rādītājus 1997. gadā un ir veiksmīgi uzsākusi 1998. finansu gadu. Tagad 4500 Komercbankas akcionāriem ir radusies iespēja noteikt savu ieguldījumu reālo vērtību, pērkot un pārdodot akcijas regulētā vērtspapīru tirgū. Rīgas komercbanka būs trešā banka Rīgas Fondu biržas Oficiālajā sarakstā, un ieguldītājiem varētu būt interesanta šo banku finansu rādītāju salīdzināšana."

Lieldienu brīvdienās Rīgas Fondu biržā tirdzniecības sesijas nenotiks.

Rīgas Fondu biržas informācija