Saskaņā ar šī kongresa statūtiem Latvijai ir tiesības izvirzīt kongresam trīs pastāvīgus pārstāvjus un viņu aizstājējus. Patlaban Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) ir vienīgā piekritīgā mūsu valsts organizācija, kas pārstāv vairāk nekā 50 procentus pašvaldību, un tādējādi tai ir tiesības izveidot nacionālo delegāciju.

Lai to izdarītu, jāievēro kandidātu vienmērīgs sadalījums visā valsts teritorijā, visu četru veidu pašvaldību struktūra (republikas mēroga pilsētas, pilsētas, rajoni un pagasti), dažādu politisko partiju vienlīdzīga pārstāvniecība, kā arī sieviešu un vīriešu pārstāvniecība, kas adekvāta tai, kāda ir ievēlēto sieviešu un vīriešu attiecība Latvijas pašvaldībās.

Turklāt pārstāvji izraugāmi divām kongresa palātām — reģionālo pašvaldību (lielo pilsētu) un vietējo pašvaldību palātai. Kongresa kārtējā sesija šoreiz īpašu uzmanību veltīs Baltijas valstīm, tostarp arī Latvijai, jo visām trijām ir aktuāla ieplūsme Eiropas Savienībā. Kongresa pastāvīgā komiteja jau iepriekš noteikusi vismaz četrus diskutējamus jautājumus, tostarp nepilsoņu vēlēšanu tiesības, izraugot pašvaldības, kā arī citas problēmas, kas galvenokārt saistītas ar Latvijas pašreizējo situāciju. Cita starpā, CLARAE institūcijās vērojama neizpratne par to, ka arī mūsu valstī pašvaldībās pārstāvēti tikai 52 procenti pastāvīgo iedzīvotāju.

Lai būtu kā būdams, Latvijas Pašvaldību savienības valde nolēma Eiropas vietējo un reģionālo pašvaldību kongresam izvirzīt:

• Rīgas Domes priekšsēdētāju Andri Bērziņu (reģionālo pašvaldību palātā);

• Bauskas pilsētas domes priekšsēdētāju Jāni Teikmani (vietējo pašvaldību palātā);

• Mālpils pagasta padomes priekšsēdētāju Aleksandru Lielmežu.

Viņu aizstājēju statusā izraudzīti — Jūrmalas pilsētas domes deputāte Ligita Začesta, Brocēnu pilsētas domes priekšsēdētājs Zigmunds Fīrers un Tukuma rajona Tumes pagasta padomes priekšsēdētāja Dagnija Staķe.

Mintauts Ģeibāks,

"LV" informācijas redaktors