Ministru kabineta noteikumi Nr. 123

Rīgā 1998.gada 7.aprīlī (prot. nr.18 5.§)

Valsts robežsardzes robežsargu dienesta gaitas reglaments

Izdoti saskaņā ar Robežsardzes likuma 21.panta pirmo daļu,
29.panta ceturto daļu, 30.panta sesto daļu un 39.panta otro daļu

I. Vispārīgie jautājumi i

1. Valsts robežsardzes (turpmāk - Robežsardze) robežsargu dienesta gaitas reglaments nosaka robežsargu dienesta gaitu Robežsardzē.

II. Robežsardzes komplektēšana

2. Dienestā Robežsardzē pieņem personas, kas atbilst Robežsardzes likuma prasībām.

3. Personai, kas kandidē uz dienestu Robežsardzē, personīgi, uzrādot pasi, jāiesniedz šādi dokumenti:

3.1. iesniegums par pieņemšanu dienestā;

3.2. izglītību apliecinoši dokumenti;

3.3. autobiogrāfija;

3.4. Iekšlietu ministrijas Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijas atzinums par personas veselības stāvokli un derīgumu dienestam Robežsardzē;

3.5. dokumenti, kas apliecina personas dienesta stāžu, darba stāžu, dienesta pakāpi, kā arī citi normatīvajos aktos paredzēti e dokumenti. .

4. Iesniegums par pieņemšanu dienestā izskatāms mēneša laikā kopš tā iesniegšanas dienas.

5. Dienestā Robežsardzē pieņem personas, kurām ir vismaz vidējā izglītība.

6. Dienestā Robežsardzē pieņem personas, kuras agrāk nav atvaļinātas no dienesta vai atbrīvotas no amata disciplīnas pārkāpuma dēļ.

7. Atļauju pildīt amatus, kurus dažādu apstākļu dēļ nav iespējams nokomplektēt ar robežsargiem, dod Robežsardzes priekšnieks.

III. Robežsargu dienesta pakāpju piešķiršana un atņemšana, paaugstināšana un pazemināšana dienesta pakāpē

8. Robežsargu dienesta pakāpes saskaņā ar Robežsardzes likuma prasībām piešķir, ievērojot dienesta pakāpju secību, atbilstoši robežsarga amatam un izdienai iepriekšējā dienesta pakāpē (amatā) vai atjauno pielīdzināšanas kārtībā vienlaikus ar robežsarga pieņemšanu dienestā. .

9. Personai, kura ir pieņemta dienestā Robežsardzē, piešķir Robežsardzes ierindnieka dienesta pakāpi, izņemot šo noteikumu 10., 12. un 13.punktā minētās personas.

10. Robežsardzes struktūrvienībā dienestā pieņemtajam bijušajam Iekšlietu ministrijas, Aizsardzības ministrijas, Zemessardzes vai Valsts prezidenta un Saeimas Drošības dienesta struktūrvienības darbiniekam robežsargu dienesta pakāpi piešķir pielīdzināšanas kārtībā.

11. Dienesta pakāpju pielīdzināšanas kārtība:

12. Robežsardzes struktūrvienībā dienestā pieņemtajam bijušajam prokuratūras darbiniekam, kurš strādājis atestētos amatos, robežsargu dienesta pakāpi piešķir pielīdzināšanas kārtībā. Priekšlikumus par piešķiramo dienesta pakāpi sniedz Robežsardzes kadru komisija, ņemot vērā prokuratūrā piešķirto amata pakāpi, attiecīgo amatu un šajā amatā nostrādāto laiku.

13. Robežsardzes struktūrvienībā dienestā pieņemtajam bijušajam citu valstu bruņoto spēku, Robežapsardzības karaspēka vai iekšlietu iestāžu dienesta darbiniekam, kurš atrodas Latvijas Republikas militārā dienesta rezerves uzskaitē, pielīdzināšanas kārtībā robežsargu dienesta pakāpi piešķir, ņemot vērā šajās struktūrās piešķirto speciālo vai militāro dienesta pakāpi. .

14. Robežsardzes ierindas un instruktoru sastāva robežsargu dienesta pakāpes pielīdzināšanas kārtībā piešķir Robežsardzes pārvaldes vai tai pielīdzinātas struktūrvienības priekšnieks.

15. Robežsardzes virsnieku sastāva robežsargu dienesta pakāpes (līdz Robežsardzes pulkveža pakāpei) pielīdzināšanas kārtībā piešķir Robežsardzes priekšnieks.

16. Robežsardzes pulkveža un Robežsardzes ģenerāļa dienesta pakāpi pielīdzināšanas kārtībā piešķir iekšlietu ministrs.

17. Iekšlietu ministrijas struktūrvienības darbiniekam, kurš atbrīvots no amata un norīkots dienesta turpināšanai Robežsardzes struktūrvienībā, izdienā, kas nepieciešama kārtējās robežsargu dienesta pakāpes piešķiršanai, ieskaita laiku, kas pagājis pēc pēdējā s dienesta pakāpes piešķiršanas.

18. No dienesta atvaļinātai Iekšlietu ministrijas, Aizsardzības ministrijas, Zemessardzes vai Valsts prezidenta un Saeimas Drošības dienesta struktūrvienības personai laiku, kas pagājis pēc pēdējās dienesta pakāpes piešķiršanas, kā arī bijušajam prokuratūras darbiniekam laiku, kas pagājis pēc pēdējās amata pakāpes piešķiršanas, ieskaita izdienā, kas nepieciešama kārtējās robežsargu dienesta pakāpes piešķiršanai, ja laikposms no atvaļināšanas dienas līdz dienesta uzsākšanai Robežsardzē nepārsniedz vienu mēnesi.

19. Robežsargu, kas ir negatīvi atestēts vai disciplināri sodīts, kārtējā dienesta pakāpē nepaaugstina līdz pozitīvam atestācijas lēmumam vai disciplinārsoda noņemšanai vai dzēšanai.

20. Kārtējās dienesta pakāpēs robežsargu paaugstina, ievērojot šādus nosacījumus:

21. Robežsardzes virsnieka amatā pieņemtajai personai ar augstāko izglītību Robežsardzes leitnanta dienesta pakāpi piešķir pēc sešu mēnešu izdienas šajā amatā un profesionālās sagatavošanas kursa beigšanas.

22. Robežsardzes instruktora amatā pieņemtajai personai ar augstāko izglītību attiecīgajam amatam atbilstošu maksimālo dienesta pakāpi piešķir pēc sešu mēnešu izdienas šajā amatā un profesionālās sagatavošanas kursa beigšanas.

23. Ja robežsargs saskaņā ar spēkā stājušos tiesas spriedumu atzīts par vainīgu nozieguma izdarīšanā, viņam robežsargu dienesta pakāpi var atņemt amatpersona, kura ir tiesīga piešķirt attiecīgo dienesta pakāpi, vai augstāka amatpersona, izņemot, ja robežsargu dienesta pakāpi ir piešķīris Ministru kabinets.

24. Robežsargu var pazemināt dienesta pakāpē par vienu pakāpi saskaņā ar Robežsardzes disciplināro reglamentu. Laiku no robežsargu dienesta pakāpes pazemināšanas līdz tās atjaunošanai neieskaita izdienā, kas nepieciešama kārtējās robežsargu dienesta pakāpes piešķiršanai.

IV. Robežsarga iecelšana un pārvietošana amatos

25. Robežsargu ieceļ amatā saskaņā ar Robežsardzes likumu.

26. Robežsardzes virsnieka amatā Robežsardzes priekšnieks, ja nepieciešams, var iecelt arī pozitīvi atestētu Robežsardzes virsniekvietnieku.

27. Ja vakanta amata pienākumi tiek pildīti uz laiku, tā pagaidu pildīšanas termiņš nedrīkst pārsniegt trīs mēnešus.

28. Robežsargu nedrīkst iecelt tādā amatā, kurā viņš būtu pirmajā radniecības pakāpē ar tiešo priekšnieku vai tā laulātais.

29. Ja robežsargu pārvieto amatā dienesta interesēs, viņš ieceļams līdzvērtīgā amatā vai augstākā amatā.

30. Zemākos amatos robežsargu var iecelt šādos gadījumos:

30.1. pēc paša vēlēšanās;

3 0.2. sakarā ar izmaiņām štatu amatu sarakstā - ar viņa piekrišanu -, ja nav iespējams piedāvāt līdzvērtīgu amatu;

30.3. disciplīnas pārkāpumu dēļ saskaņā ar Robežsardzes disciplināro reglamentu.

31. Ja Iekšlietu ministrijas Centrālā medicīniskā ekspertīzes komisija robežsargu veselības stāvokļa dēļ ir atzinusi par nederīgu dienestam noteiktā amatā, lēmumu par viņa iecelšanu citā amatā, kuru veselības stāvoklis atļauj pildīt, ar robežsarga piekrišanu pieņem tā amatpersona, kura ir tiesīga viņu iecelt attiecīgajā amatā.

32. Ja robežsargs nevienam no piedāvātajiem amatiem nepiekrīt, viņš atvaļināms no dienesta Robežsardzē.

V. Robežsarga atestācija

33. Robežsargs ir pakļauts atestācijai ne retāk kā reizi trijos gados.

34. Robežsardzes Galvenajā pārvaldē, teritoriālajās pārvaldēs un citās tām pielīdzinātās struktūrvienībās darbojas Robežsardzes atestācijas komisijas, kuru sastāvu nosaka ar attiecīgās struktūrvienības priekšnieka pavēli.

VI. Robežsarga profesionālā sagatavošana

35. Robežsargam ir tiesības iegūt un paaugstināt profesionālo izglītību Iekšlietu ministrijas mācību iestādēs, kā arī citās Latvijas un ārvalstu mācību iestādēs.

36. Robežsardzes kadets klātienē mācās Robežsardzes mācību iestādēs un saskaņā ar attiecīgās mācību iestādes studiju programmas prasībām apgūst robežsargu profesionālās sagatavošanas kursu.

37. Robežsardzes kadets ar Robežsardzi slēdz līgumu par saistībām kompensēt mācību izdevumus, ja pēc mācību iestādes beigšanas viņš nenoslēdz līgumu par dienesta pildīšanu Robežsardzē.

38 . Ja robežsargs ir atskaitīts no mācību iestādes vai pēc mācību iestādes beigšanas nenoslēdz līgumu par dienesta pildīšanu Robežsardzē, vai ir atbrīvots no dienesta Robežsardzē pirms līgumā noteiktā laika, viņš kompensē mācību izdevumus pilnā apmērā Robežsardzes priekšnieka noteiktajā kārtībā.

39. Dienesta laikā kvalifikācijas celšanas kursos robežsargs regulāri papildina savas zināšanas un profesionālās iemaņas, kas nepieciešamas attiecīgā amata pienākumu pildīšanai.

40. Ja robežsargs nosūtīts mācīties uz mācību iestādi Latvijā vai ārvalstīs, viņam saglabājas visas robežsargam noteiktās garantijas.

VII. Atvaļinājumi

41. Ikgadējais atvaļinājums piešķirams kalendāra gada laikā saskaņā ar atvaļinājumu grafiku, kuru nākamajam gadam apstiprina Robežsardzes pārvaldes vai tai pielīdzinātas struktūrvienības priekšnieks ne vēlāk kā kārtējā gada 15.janvārī.

42. Ikgadējo atvaļinājumu var dalīt un izmantot divās daļās, taču šāda sadalīta atvaļinājuma vienas daļas garums nevar būt mazāks par 10 kalendāra dienām.

43. U z nākamo gadu pārceltu ikgadējo atvaļinājumu var izmantot nākamā gada pirmajā pusē.

44. Ja gada laikā robežsargu pārvieto amatos, kuros noteikts dažāds atvaļinājuma ilgums, atvaļinājuma ilgumu aprēķina proporcionāli katrā amatā nodienētajam laikam.

45. Robežsargam, kurš beidzis attiecīgo mācību iestādi, pirms ierašanās pastāvīgajā dienesta vietā piešķir 30 kalendāra dienas ilgu atvaļinājumu, kas pielīdzināms ikgadējam atvaļinājumam.

46. Ja Robežsardzes dienestā pieņemtajam bijušajam Iekšlietu ministrijas struktūrvienības darbiniekam, kurš norīkots dienesta turpināšanai Robežsardzes struktūrvienībā, par iepriekšējo izdienas stāžu noteiktais ikgadējā atvaļinājuma ilgums (kalendāra dienu skaits) pārsniedz Robežsardzē noteikto ikgadējā atvaļinājuma ilgumu, viņa m saglabā ikgadējā atvaļinājuma kalendāra dienu skaita starpību.

47. Ja robežsargam saskaņā ar Robežsardzes likumu piešķir atvaļinājumu uz laiku līdz sešiem mēnešiem pēc smagas slimības vai pildot dienesta pienākumus iegūto ievainojumu vai traumu ārstēšanai, pēc izveseļošanās robežsargs nosūtāms uz Iekšlietu ministrijas Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisiju, kas dod atzinumu par viņa derīgumu turpmākajam dienestam.

48. Robežsardzē dienējošām sievietēm izdienā ieskaita bērna kopšanas atvaļinājuma laiku, līdz bērns sasniedzis pusotra gada vecumu, bet šo laiku neieskaita izdienā paaugstināšanai dienesta pakāpē.

49. Ja robežsargs atvaļinājuma laikā ir saslimis, pēc izveseļošanās, pamatojoties uz darba nespējas lapu, atvaļinājumu pagarina par slimības dienu skaitu.

50. Robežsardzes pārvaldes vai tai pielīdzinātas struktūrvienības priekšnieks, pamatojoties uz darba nespējas lapu vai medicīnisko izziņu, atbrīvo robežsargu no dienesta pienākumu pildīšanas uz laiku, kāds nepieciešams slima bērna kopšanai.

51. Ja robežsargu atvaļina no dienesta sakarā ar Robežsardzes likumā noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanu, veselības stāvokļa dēļ vai štata amatu skaita samazināšanas dēļ, robežsargam ikgadējo atvaļinājumu piešķir par pilnu gadu.

52. Ja robežsargu atvaļina no dienesta, no viņa tiek ieturēta avansā izmaksātā atvaļinājuma nauda par izmantoto ikgadējo atvaļinājumu, izņemot, ja robežsargs tiek atvaļināts no dienesta sakarā ar:

52.1. noteiktā vecuma sasniegšanu;

52.2. izdienas laika sasniegšanu;

52.3. veselības stāvokli;

52.4. dienējošo skaita samazināšanu;

52.5. ievēlēšanu vai iecelšanu amatā citā institūcijā.

VIII. Robežsarga tiesiskā aizsardzība

53. Robežsargs var saņemt materiālo pabalstu sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi, smagu nelaimes gadījumu, bērna piedzimšanu un citos gadījumos. Materiālo pabalstu piešķiršanas kārtību nosaka Robežsardzes priekšnieks.

54. Ja robežsargs izmanto valsts un pašvaldību satiksmes līdzekļus, attiecīgos izdevumus sedz Robežsardzes priekšnieka noteiktajā kārtībā no šim mērķim paredzētajiem budžeta līdzekļiem.

55. Robežsargam, kurš atvaļināts no dienesta sakarā ar noteiktā vecuma sasniegšanu, veselības stāvokli vai izdienas laika sasniegšanu, saglabājas tiesības uz medicīnisko aprūpi Iekšlietu ministrijas medicīnas iestādēs. Šādas tiesības ir arī robežsargam, kurš atvaļināts no dienesta sakarā ar dienējošo skaita samazināšanu, ja viņa izdiena ir 20 un vairāk gadu.

IX. Robežsarga atstādināšana, atbrīvošana no amata un atvaļināšana no dienesta

56. Robežsargu pēc dienesta izmeklēšanas uzsākšanas vai krimināllietas ierosināšanas atstādina no amata saskaņā ar Robežsardzes likuma prasībām priekšnieks, kuram ir tiesības robežsargu iecelt amatā.

57. Robežsargu atbrīvo no amata un atvaļina no dienesta saskaņā ar Robežsardzes likuma prasībām.

58. Tiesības atvaļināt robežsargu no dienesta Robežsardzē ir amatpersonai, kurai ir tiesības viņu iecelt amatā.

59. Ja robežsargs vēlas atvaļināties no dienesta pēc paša vēlēšanās, viņš par šo lēmumu rakstiski brīdina ne vēlāk kā vienu mēnesi iepriekš.

60. Ja robežsargu atvaļina no dienesta sakarā ar dienējošo skaita samazināšanu, viņu par to brīdina rakstiski vienu mēnesi iepriekš.

X. Noslēguma jautājumi

61. Robežsargu esošās dienesta pakāpes ar šo noteikumu spēkā stāšanās dienu pielīdzināmas attiecīgajām robežsargu dienesta pakāpēm saskaņā ar Robežsardzes likuma 20.panta ceturto daļu.

62. Paaugstināšanai kārtējā robežsargu dienesta pakāpē noteiktajā izdienas laikā ieskaita arī izdienu attiecīgajā dienesta pakāpē un izdienu attiecīgajā amatā līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai.  

Ministru prezidents G.Krasts

Iekšlietu ministrs Z.Čevers