Foto: Māris
Kaparkalējs, "LV"
Četrdesmittūkstošo naturalizēto pilsoni Annu Galiču un viņas meitu Svetlanu sveic Ministru prezidents Andris Bērziņš |
Šī gada astotais marts bija diena, kas dziļas pēdas iemina vismaz trīsdesmit četru cilvēku atmiņā, — to, kuri bija aicināti uz svinīgo ceremoniju Ministru kabineta (MK) zālē, lai saņemtu izrakstu no MK rīkojuma par Latvijas pilsonības piešķiršanu naturalizācijas kārtībā. Svinīgus pasākumus, sveicot jaunos Latvijas pilsoņus, Naturalizācijas pārvalde rīko regulāri, un tos ir apmeklējusi gan Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, gan citas augstas valsts amatpersonas. Šoreiz ceremoniju ar savu klātbūtni pagodināja Ministru prezidents Andris Bērziņš.
Uzrunājot jaunos pilsoņus, Ministru prezidents Andris Bērziņš sacīja:
— Gribu jūs visus apsveikt sakarā ar to, ka esat spēruši vienu no nopietnākajiem soļiem savā dzīvē — jūs esat izšķīrušies par aktīvu līdzdalību Latvijai svarīgu jautājumu risināšanā. Tā ir liela drosme un atbildība. Esmu priecīgs, ka naturalizācijas process rit pietiekami straujā tempā, ka aizvien vairāk nepilsoņu un bezvalstnieku izdara izvēli par labu Latvijas valstij un tās nākotnei. Tas, ka Latvijā dzīvo daudz dažādu tautību cilvēku un ka šeit ļoti labi sadzīvo daudz dažādu kultūru un valodu, nav mūsu valsts vājums. Tas ir Latvijas stiprums.
Pirmais, ko klātesošie sveica Latvijas pilsoņa statusā, bija šobrīd vecākais Latvijā naturalizētais pilsonis — Aleksandrs Žavris. Viņam ir jau 95 gadi. 2000. gada 6. decembrī, apmeklējot Naturalizācijas pārvaldes rīkoto informācijas dienu, A. Žavris izlēmis galīgi un uzrakstījis naturalizācijas iesniegumu. Sirmais kungs pastāstīja: dzimis Rīgā, bet 1918. gadā kopā ar vecākiem aizceļojis uz savu senču dzimteni Krieviju, no kurienes atgriezies artilērijas pulka sastāvā Otrā pasaules kara beigās un vadījis šeit savu darba mūžu. Viņš kā vecvecvectētiņš nolēmis rādīt piemēru savai kuplajai dzimtai, no kuras tagad tikai viņš un viena no mazmazmeitām ir ieguvuši pilsonību. Viņš jūtas piederīgs Latvijai un ar savu izšķirīgo soli cer iedrošināt tos, kas baidās vai šaubās.
Šī ceremonija bija zīmīga ar to, ka dokumentu par Latvijas pilsonības iegūšanu līdzās citiem saņēma arī četrdesmittūkstošais mūsu valsts iedzīvotājs, kurš pilsonību ieguvis naturalizācijas kārtībā. Tā ir Cēsīs dzimusī baltkrieviete Anna Galiča, kura naturalizējusies kopā ar savu meitiņu Svetlanu. Valsts valodas prasmes pārbaude nekādas grūtības A. Galičai neesot sagādājusi, arī otrklasniece Svetlana labi runā latviešu valodā. A. Galiča atzīst, ka kļūt par Latvijas pilsoni viņu mudinājusi gan vēlme piedalīties vēlēšanās un īstenot savas politiskās tiesības, gan savu iespēju paplašināšanas apziņa.
Patīkami, ka Latvijas pilsoņu rindas arī vakar bagātināja daudzi jo daudzi izglītoti un talantīgi ļaudis. Starp tiem minama ukrainiete Larisa Puzule — ksilofoniste Latvijas Nacionālajā operā un Latvijas Nacionālajā simfoniskajā orķestrī.
Gandrīz puse no vakar pilsonību ieguvušajām personām — sešpadsmit — ir cilvēki vecumā no 15 līdz 30 gadiem, kas raksturo vispārējo tendenci naturalizācijas procesā kopumā. Lielākā daļa no viņiem ir dzimuši un auguši Latvijā un arī turpmāko dzīvi plāno saistīt ar mūsu valsti.
Vecumā no 30 līdz 60 gadiem tika sveikti divpadsmit jaunie pilsoņi. Kopā ar vecākiem pilsonību šoreiz ieguva arī trīs bērni, no kuriem jaunākajam vēl nav divi gadiņi. Kā zināms, nepilsoņu bērni līdz 15 gadu vecumam bez pārbaudījumu kārtošanas var iegūt pilsonību kopā ar vecākiem, kuri pilsonību iegūst naturalizācijas kārtībā.
Katrs jaunais pilsonis kopā ar nozīmīgo dokumentu saņēma arī samtaini sārtu rozi un vērtīgu dāvanu — Ausmas Cimdiņas grāmatu "Brīvības vārdā". Savukārt mazie Latvijas pilsoņi savu valodas prasmi varēs pilnīgot, lasot viņiem dāvātās "Latviešu tautas brīnumpasakas".
Savu piederību Latvijas pilsoņu saimei visi apliecināja, nodziedot valsts himnu "Dievs, svētī Latviju!".
Ceremonijas noslēgumā Naturalizācijas pārvaldes priekšniece Eiženija Aldermane jaunos pilsoņus sveica ar Jāņa Jaunsudrabiņa vārdiem: "Neviena māte tā neilgojas redzēt savu bērnu, kā ilgojas pēc katra no mums mūsu visu māte Latvija."
1995. gadā, kad tikko sāka veidot Naturalizācijas pārvaldi, amatpersonas brauca apgūt zinības uz citām valstīm. E. Aldermane atminējās darba vizīti Ženēvā, kur pirmoreiz vēroja, kā valsts augstākās amatpersonas sveic jaunos pilsoņus. Vēlāk viņa piedalījusies svinīgās ceremonijās ASV un citās zemēs un jautājusi sev: vai arī Latvijā reiz spēsim tāpat uzņemt savā pulkā jaunos pilsoņus? Izrādās — jā. Jo mūsu valsts visaugstākās amatpersonas — Valsts prezidente, Ministru prezidents — savā aizņemtībā tomēr atrod laiku ieskatīties acīs Latvijas valsts jaunajiem pilsoņiem un teikt tiem spēkavārdus jaunam ceļam.
Jaunāko Latvijā naturalizēto pilsoni Edgaru Pritulu un viņa tēvu Arsenu sveic Naturalizācijas pārvaldes priekšniece Eiženija Aldermane
|
Vecāko Latvijā naturalizēto pilsoni Aleksandru Žavri sveic Ministru prezidents Andris Bērziņš Foto: Māris Kaparkalējs, "LV" |
Marika Līdaka, "LV" iekšlietu redaktore