Jānis Pāvuls, Zviedrijas radio, — speciāli "Latvijas Vēstnesim"

Vadošo Krievijas politiķu nerimstošie pārmetumi Latvijai pēdējo nedēļu laikā būtībā bijuši tikpat paredzami kā āmen baznīcā. Gaidāmās 7.Saeimas vēlēšanas un sarunu uzsākšana par iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) ir divi spilgtākie iemesli aktivizētajai Krievijas politikai, kas izraisījis reakcijas un komentārus arī Zviedrijā.

Tā ārlietu ministre Lena Jelma Valēna (Lena Hjelm-Wallen) īsā formālā preses paziņojumā pirmdien, 6.aprīlī, izteica nosodījumu par spridzināšanu pie Krievijas vēstniecības. "Neraugoties uz to, kas atbildīgs, vardarbība pret diplomātiskām pārstāvniecībām ir nopietns jautājums. Es esmu pārliecināta, ka Latvijas iestādes darīs visu iespējamo, lai noskaidrotu, kas noticis, un vainīgo sodīs." Tālāk ministre ziņojumā uzsver, ka nepieciešams veicināt labas attiecības starp Krieviju un Latviju. Zviedrija šajā procesā jau esot iesaistījusies — uzturot regulārus kontaktus ar abām pusēm. "Pēdējo mēnešu laikā mēs šo jautājumu arī esam uzsvēruši EDSO un ES," teica Valēna, uzskatot, ka problēmas divu valstu starpā nav risināmas ar draudiem, bet gan ar mērķtiecīgu darbību.

Kas attiecas uz Krievijas vadošo politiķu izlēcieniem — pret tiem asi protestējis Zviedrijas konservatīvās Moderātu partijas vadītājs, bijušais premjers Kārls Bilts (Carl Bildt). Savā iknedēļas (pirmdienas) vēstulē Internetā vadošās opozīcijas partijas vadītājs nosoda krievu politiķu izteicienus, kas vērsti pret Latviju.

Jau 30.martā Bilts rakstīja, ka krievu toņkārta pret Latviju izraisa nopietnas bažas. Izteicienu pamatā esot virkne aplamību, pret ko Zviedrijas valdībai oficiāli būtu jāreaģē. Notikušais liecinot par to, ka Zviedrijai jāaktivizē atbalsts Latvijai ceļā uz ES.

Arī 6.aprīlī Kārls Bilts atkārtoja izteiktās bažas par krievu politiķu rīcību, norādot uz Maskavas mēra Jurija Lužkova izteicieniem par krievu genocīdu Latvijā. Bilts raksta, ka šie Lužkova — prezidenta kandidāta — izteicieni esot vājprātīgi un pilnīgi nepatiesi un ka nepatīkami esot tas, ka ārpasaule attiecīgi nereaģē. "Es uzsakatu, ka mūsu ārlietu ministrei, tāpat kā citu valstu ārlietu ministriem, atklāti un oficiāli jānosoda šāda veida izteicieni. Svarīgi ir panākt, lai viņi zina, ka šāda rīcība nākotnē iztraisīs nekavējošas ārpolitiskas sekas," nobeidz Bilts.

Zviedru masu mediji pēdējo nedēļu notikumiem Latvijā pievērsuši salīdzinoši lielu uzmanību. Prese, televīzija un radio rakstos un runās centušies attēlot un analizēt notikušo. Pārsvarā zviedru vērtējumi bijuši niansēti un latviešiem labvēlīgi. Tomēr bijuši arī daži tendenciozi raksti.

Bet viens no skaidrākiem un labākiem rakstiem bija lasāms otrdienas, 7.aprīļa, liberālas "Uppsala Nya Tidning" (UNT) redaktora slejā.

Zem virsraksta "Vājprātīga krievu ilūzija" — UNT visai asi, bet pamatoti nosoda Krievijas piekopto politiku. Raksta ievadā redaktors citē Maskavas mēru Juriju Lužkovu, kas izteicies, ka "Latvija piekopjot "genocīdu" pret krieviem, kuri būtībā pārvērtušies par "vergiem," ka attiecībā uz cilvēku tiesībām "Latvija esot salīdzināma ar Kambodžas Pola Pota diktatūru", ka krieviski runājošiem nepilsoņiem "nedrīkst piederēt īpašumi, ka viņi nedrīkst dibināt uzņēmumus, nedrīkst kandidēt uz vēlēšanām un ka viņiem nav tādas pašas sociālas tiesības kā pilsoņiem".

UNT turpina, norādot, ka šīs tirādes autors esot Maskavas mērs Jurijs Lužkovs, kas bieži tiekot apzīmēts kā persona ar varenām politiskām ambīcijām — nereti arī kā nākamais Krievijas prezidenta kandidāts.

Redaktors raksta, ka šis fakts pats par sevi ir dīvains; ka šāda līmeņa politiķis atļaujas tik bezprātīgas rupjības pret kaimiņvalsti. Bet vēl dīvaināk esot tas, ka viņš šajā ziņā nebūt nav unikāls. Tieši pretēji — viņš ir tikai viens no daudziem krievu politiķiem plašajā politiskajā spektrā, kas gandrīz veselu gadudesmitu pret Baltijas valstīm izgāzis šādu verbālu žulti.

Bet tomēr pats dīvainākais esot tas, ka pasaules sabiedrība attiecīgi nereaģēja pret šiem mūžīgiem, pēdējā laikā kāpinātiem, uzbrukumiem Latvijai un pārējām Baltijas valstīm.

UNT turpina: "Patiesība ir tāda — un to zina visās pasaules galvaspilsētās — ka Lužkovam nav taisnība, atskaitot vienu punktu — tas, ka tikai pilsoņi drīkst kandidēt uz politiskiem amatiem Latvijā." Bet, raksta redaktors, no otras puses tā tas ir visās pasaules valstīs.

Lužkova valsts te nav izņēmums. Bet pārējais ir meli, konstatē UNT — īpaši uzsverot to, ka Latvija nepārkāpj cilvēku tiesības.

Iemesli krievu rīcībai, redaktora uztverē, ir vairāki. Pirmkārt, klasiskā vajadzība grūtos brīžos atrast kādu izdevīgu grēkāzi, uz ko izlādēties. Bet vēl nopietnāki ir skaidri manāmais Krievijas revanšisms un šovinisms, kas izpaudies pārspīlētajos un neprātīgajos uzbrukumos.

"Tas, bez šaubām, satricinoši skaidri pierāda, ka Krievijas politiskā elite pašos pamatos nav akceptējusi faktu, ka Baltijas valstis šodien ir brīvas un neatkarīgas valstis, ka Krievija tās vēl arvien uzskata par savu interešu sfēru — kuras mērķis ir ar laiku atjaunot virskundzību."

Tas, lūk, ir pamats krievu un latviešu nesaskaņām, norāda UNT, kas raksta beigās vēršas pie pasaules sabiedrības ar aicinājumu Krievijai skaidri norādīt, ka impērijas sapņi attiecībā uz Baltijas valstīm ir vājprātīgas ilūzijas, kam nav vietas 21.gadsimta drošības politikas sistēmā.