Jauni Igaunijas un Irānas valstu pilnvarotie pārstāvji

Vakar, 14.aprīlī, akreditācijas vēstuli Valsts prezidentam Guntim Ulmanim pasniedza jaunais Igaunijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Juhans Haravē (Juhan Haravee)

Turpinājums no 1.lpp.

Savukārt ģeogrāfiskais tuvums Bizantijas pasaules vērtību mantojušajai Eiropas daļai miera un savstarpējas sadarbības apstākļos mūsu tautām ir ļāvis dot savu ieguldījumu šo divu atšķirīgo pasauļu tuvināšanā.

Igaunija un Latvija atrodas uz XXI gadsimta sliekšņa. Gadsimta, kas pretendē vēsturē ieiet kā globālās informātikas laikmets. Šis laiks transformē mūsu senču veidoto telpas un laika apziņu. Igaunija un Latvija ir aktīvi iesaistījušās Eiropas un globālās integrācijas procesos. Tie mūsu tautām paver vēl līdz šim nebijušas pašizpausmes, bet galvenais, sevis parādīšanas iespējas.

Abas valstis ir ceļā uz dalību Eiropas Savienībā. Igaunija ir uzsākusi sarunas par iestāšanos, bet Latvija nopietni gatavojas tās uzsākt. Virzība uz Eiropas Savienību un NATO nostāda abas kaimiņvalstis situācijā, kurā ir jābūt spējīgiem domāt un rīkoties vēl neierastās laika un telpas dimensijās. Tomēr arī tajās aktuālāk nekā jebkad agrāk pastāv nepieciešamība pilnveidot Latvijas un Igaunijas divpusējo sadarbību. Ir jāveicina abu kaimiņvalstu iedzīvotāju izpratne un vēlme vienam par otru uzzināt vairāk. Ejot šo ceļu, mēs kopīgiem spēkiem būsim spējīgi ienest vairāk dinamisma un mērķtiecības Baltijas valstu, Baltijas jūras reģiona, Eiropas un transatlantiskās sadarbības dimensijās.

Vēstnieka kungs!

Gan mūsu tautas un valsts vēsturē, gan arī šodien mēs jūtam igauņu tautas un valsts atbalstu mums grūtā brīdī. To latviešu tauta neaizmirsīs.

Vēstnieka kungs!

Novēlu jums panākumus, pildot Igaunijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka Latvijā pienākumus.

 

Latvijas žurnālistiem

"LV" jautājums: — Vēstnieka kungs, apsveicam jūs ar stāšanos šajā atbildīgajā amatā! Kādi būs jūsu pirmie soļi vēstnieka amatā?

— Es pateicos par apsveikumu! Šī mana pirmā vizīte Rīgā ir ļoti īsa — lai informētu Latvijas oficiālās amatpersonas, ka Igaunija atbalsta Latviju tās galvenajās aktivitātēs sarežģītajā situācijā, kādā Latvija ir pašlaik. Līdz ar to es teiktu, ka mani pirmie soļi ir tāda diplomātiskā rutīna — sarunas un kontaktu iedibināšana. Katrā ziņā, mana misija ir pateikt, ka Igaunija darīs visu iespējamo, lai palīdzētu Latvijai šajā situācijā .

Jautājums: — Kā jūs vērtējat Latvijas un Krievijas pašreizējās attiecības?

— Vērtēt Latvijas un Krievijas attiecības, protams, vajag. Diemžēl pašlaik tās nav īpaši labas. Taču man ir grūti teikt ko vairāk.

Kā cilvēkam, kas pastāvīgi seko šiem jautājumiem un pēta tos, man šobrīd ir grūti teikt ko pozitīvu.

Jautājums:

— Vai Igaunija varētu sniegt Latvijai palīdzību?

— Es domāju, ka Latvijai vienmēr ir bijusi ļoti noderīga Igaunijas palīdzība. Pašreizējā situācijā šāda palīdzība varētu būt vēl nozīmīgāka. Domāju, ka šāda palīdzība noteikti arī būs. Mēs Latviju vienmēr esam atbalstījuši, īpaši virzībā uz Eiropas Savienību, un tāpat atbalstīsim arī turpmāk — skaidrojot dažādās starptautiskās organizācijās, kā mēs saprotam šos jautājumus, kādu redzam pašreizējo situāciju.

"LV" jautājums:

— Kā jūs vērtējat Igaunijas un Latvijas divpusējās attiecības?

— Attiecības starp Igauniju un Latviju jau gadiem ilgi bijušas ļoti labas. Pat ja reizēm bijušas kādas mazas problēmas, mūsu attiecības tomēr bijušas un arī turpmāk būs labas.

"LV" jautājums:

— Pieminot mazas problēmas, jūs acīmredzot domājat epizodiskās mūsu ekonomisko interešu sadursmes. Starp mūsu valstīm taču nav bijis politisku problēmu.

— Tas ir absolūti pareizi. Jā, mēs esam konkurenti ekonomikā. Taču politiski mēs ejam vienā virzienā. Un tas dod arī ļoti labu pamatu ekonomiskajai sadarbībai.

Valsts prezidenta preses dienests

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Pie ārlietu ministra

Vakar, 14.aprīlī, ārlietu ministrs Valdis Birkavs tikās ar Igaunijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Junanu Haravē, kurš ieradās iepazīšanās vizītē. Igaunijas vēstnieks iesniedza Latvijas ārlietu ministram akreditācijas raksta kopiju.

V.Birkavs augstu novērtēja Latvijas un Igaunijas starpvalstu attiecības, kā arī Igaunijas prezidenta un valdības stingro un konsekvento atbalstu Latvijas eirointegrācijas politikai, kā arī Igaunijas izpratni par pēdējā laika notikumiem Latvijā. Igaunijas vēstnieks nodeva Igaunijas ārlietu ministra Tomasa Indreka Ilvesa sveicienus Latvijas ārlietu ministram, kā arī pauda gatavību veicināt Latvijas un Igaunijas attiecības.

Sarunas dalībnieki apmainījās viedokļiem par Latvijas un Igaunijas sadarbības perspektīvām, par stāvokli Baltijas reģionā, kā arī par Eiropas Savienības paplašināšanās procesu.

V.Birkavs atzinīgi izteicās par iepriekšējā Igaunijas vēstnieka Tomasa Tīvela ieguldījumu Latvijas un Igaunijas attiecību stiprināšanā, kā arī novēlēja panākumus Juhanam Haravē jaunajā amatā.

Ārlietu ministrijas preses centrs

Juhans Haravē dzimis 1957. gada 28. martā Tallinā. 1975. gadā beidzis Tartu 2. vidusskolu, bet 1980. gadā — Tartu universitātes Juridisko fakultāti. 1990. gadā beidzis arī Tartu universitātes Filoloģijas fakultātes žurnālistikas nodaļu. 1980. gadā sācis strādāt Igaunijas Veselības aizsardzības ministrijā par juristu. Pēc tam, no 1984. līdz 1986. gadam, strādājis Tallinas skolēnu centra metodoloģijas departamentā par speciālistu, bet no 1986. līdz 1993. gadam darbojies žurnālistikā. Vispirms piecus gadus strādājis laikrakstā "Säde" par korespondentu, pēc tam kļuvis par galveno redaktoru. No 1991. līdz 1993. gadam strādājis laikrakstā "Pilt ja Sõna" par atbildīgo redaktoru. Kopš 1993. gada septembra strādājis Igaunijas Ārlietu ministrijā, vispirms bijis Preses un informācijas departamenta preses centra direktora vietas izpildītājs, bet no 1994. gada februāra — informācijas nodaļas direktors. No 1995. gada augusta bijis Igaunijas Ārlietu ministrijas Preses un informācijas departamenta ģenerāldirektors. 1995. gadā apguvis diplomātijas kursu Līdsas universitātē. Pārvalda igauņu, angļu, krievu, somu un vācu valodu. Ir precējies, viņam ir divi dēli.

Vakar, 14.aprīlī, akreditācijas vēstuli Valsts prezidentam Guntim Ulmanim pasniedza jaunais Irānas Islama Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Abdullāhs Noruzi (Abdollah Norouzi)

Turpinājums

no 1.lpp.

Latvijas Republikas Valsts prezidents Guntis Ulmanis savā atbildes uzrunā Irānas vēstniekam sacīja:

— Apsveicu jūs kā Irānas Islama Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā.

Mūsu tautas saista senas saites, kas valstu attiecību līmenī aizsākās jau šā gadsimta divdesmitajos gados. Kopš tā laika abu valstu attiecības ir veidojušās dažādu vēstures notikumu ietekmē.

Latvijai šī gadsimta otrā puse bija traģisks laiks. Otrais pasaules karš izdzēsa tās vārdu no Eiropas politiskās kartes. Dažādi okupācijas režīmi postīja un pārvērta gruvešos valsti, kas bija kādreizējās Tautu savienības locekle un kā tāda bija pilnvērtīgi iekļāvusies Eiropas politiskajā, garīgajā un ekonomiskajā dzīvē.

Liela daļa pasaules valstu nebija vienaldzīgas pret mūsu likteni. Tās neatzina Latvijas piespiedu iekļaušanu Padomju savienības sastāvā. Starp šīm valstīm bija arī Irāna. Tas veicināja mūsu neatkarības atgūšanu 1991. gadā. Šo atbalstu Latvijas tauta neaizmirst!

Irāna ir viena no Tuvo Austrumu visietekmīgākajām valstīm. Tās ekonomiskā attīstība un politiskais svars būtiski ietekmē visa reģiona šodienu un nākotni.

Latvija savu nākotni saskata trīs Baltijas valstu ciešākā integrācijā un Baltijas jūras reģiona nozīmes Eiropā pieaugumā. Mūsu valsts neatlaidīgi virzās uz pilnīgu integrāciju Eiropas un transatlantiskajās struktūrās. Latvija ir uzsākusi tās vēsturē vēl neredzētu reformu procesu, kas gan politiski, gan ekonomiski ir tuvinājis mūs dalībai Eiropas Savienībā. Ekonomikas globalizācijas apstākļos Latvija veido un attīsta savstarpēji izdevīgu sadarbību ar dažādiem pasaules reģioniem un valstīm. Mēs esam atvērti sadarbībai, kas respektē starptautiskās normas un cilvēktiesības.

Vēstnieka kungs!

Latvija ir izgājusi smagu un traģisku posmu savas neatkarības nosargāšanā. Tas mums ir radījis pārliecību, ka nākotne ir jāveido ar atvērtu sirdi un vēlmi sadarboties. Novēlu jums panākumus, pildot Irānas ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka Latvijā pienākumus!

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Pie Irānas vēstnieka

Vakar, 14.aprīlī, Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis tikās ar Irānas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Adullāhu Noruzi.

Saeimas priekšsēdētājs izteica gandarījumu par Irānas vēstnieka ierašanos Saeimā un uzsvēra, ka Latvijai ir būtiski izveidot labus kontaktus ar tik ietekmīgu valsti kā Irāna. A.Čepānis pauda viedokli, ka Latvija un Irāna varētu daudz aktīvāk sadarboties ekonomikas jomā, jo abu valstu tirdzniecības apjoms pagaidām ir niecīgs. Saeimas priekšsēdētājs un Irānas vēstnieks atzina, ka ir veikti visi priekšdarbi, lai uzsāktu veiksmīgu ekonomisko sadarbību, no kuras ieguvējas būtu abas valstis.

Saeimas preses dienests

 

Abdullāhs Noruzi dzimis 1951. gadā. Studējis bioloģiju Šahida Bekešti universitātē Irānā, iegūstot bakalaura grādu. Pēc tam studējis Teherānas universitātē, iegūstot maģistra grādu starptautisko attiecību jomā. 1981. gadā, trīsdesmit gadu vecumā, A. Noruzi sāka strādāt Irānas Ārlietu ministrijā. Vispirms divus gadus bijais konsulāta eksperts, bet no 1982. līdz 1988. gadam strādājis Irānas Islama Republikas ģenerālkonsulātā Bombejā. No 1988. līdz 1996. gadam bijis Ārlietu ministrijas plānošanas un izglītošanas biroja ģenerāldirektors. Kopš 1996. gada ir Irānas Islama Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Zviedrijā. Un pārstāv savu valsti arī Islandē. A. Noruzi rezidence arī turpmāk būs Stokholmā. Vēstnieks ir precējies, ģimenē trīs bērni. Pārvalda angļu un urdu valodu.