VALDĪBĀ

Pēc Ministru kabineta 14. aprīļa sēdes

Ārlietu ministra Valda Birkava, aizsardzības ministra Tālava Jundža un veselības valsts ministra Viktora Jaksona atbildes, skaidrojumi, komentāri

Vispirms ārlietu ministrs Valdis Birkavs komentēja Ministru kabineta sēdē akceptēto kabineta sēdes protokola izrakstu, kurā reglamentēts nacionālās likumdošanas atbilstības Eiropas Savienības prasībām izvērtējuma process un tā norises kārtība:

— Šis jautājums pilnībā atbilst jau iepriekš noteiktajām Latvijas un Eiropas Savienības attiecību vadlīnijām. Mēs esam izveidojuši sistēmu, kas palīdzēs Latvijai nacionālās un Eiropas likumdošanas salīdzināšanas procesā.

Tas jau ir sācies ar 3. aprīli, un visā procesa gaitā — līdz šā gada jūnijam — būs aptuveni 65 tikšanās. Salīdzināšanas otrais posms sāksies pēc vasaras brīvdienām un tiks pabeigts 1999. gada sākumā. Šodien pieņemtais dokuments nosaka ministriju, Eiropas integrācijas biroja un Ārlietu ministrijas atbildību: Ārlietu ministrija sadarbībā ar Eiropas integrācijas biroju organizē šo procesu, bet ministriju vecāko amatpersonu sanāksme procesu koordinē.

Gribu uzsvērt divas būtiskas lietas. Jau notikušajā pirmajā sarunu raundā tika uzsvērts, ka otras Latvijas likumdošanas caurskatīšanas nebūs, tātad — šis attiecībā uz Latviju ir tieši tāds pats process kā tas, kurā iesaistītas pirmās sešas Eiropas Savienības kandidātvalstis, tālāk informācija par Latviju tiks tikai aktualizēta, nevis vēlreiz uzsākta tās vākšana. Otrkārt, es vēlos uzsvērt, ka šis ir brīdis, kad darbs jāsāk visu ministriju labākajiem ekspertiem. Katrā no vairāk nekā trīsdesmit izvērtēšanas darba virzieniem Eiropas Komisija pieaicina apmēram piecus ekspertus no Latvijas. Un, kā šodienas telefonsarunā uzsvēra Hanss van den Bruks, ir svarīgi, lai Latviju pārstāvētu speciālisti, kas labi pārzina gan šejienes, gan Eiropas Savienības likumdošanu. No tā, cik precīzi mēs strādāsim šajā salīdzināšanas procesā, daudzējādā ziņā būs atkarīgs arī ziņojums par progresu.

Šodienas sēdē, lai gan ir atcelta Ministru prezidenta vizīte ASV, Ministru kabinets lēma arī par darba grupas izveidi Latvijas un ASV ekonomiskās sadarbības veicināšanai. Darba grupu vadīs Roberts Zīle. Tika apstiprināta arī iepriekš ar Amerikas pusi saskaņotā kārtība, kādā darba grupa strādās.

To, ka aizsāktā sadarbība turpināsies tā, kā tika norunāts 16. janvārī, apstiprina ASV prezidenta Klintona vēstule mūsu Valsts prezidentam, kurā jūtami spēcīgi atbalsta signāli Latvijai.

Jautājums:

— Kā jūs komentētu ziņu aģentūru izplatīto informāciju, ka Latvijas Ministru prezidenta vizīte ASV atcelta nevis pēc Krasta kunga, bet Amerikas puses iniciatīvas?

V. Birkavs:

— Šāda informācija ir pilnīgi nepareiza, jo prezidenta Klintona vēstule sākas ar vārdiem: "Ņemot vērā to, ka premjerministrs ir atcēlis savu vizīti un mēs labi izprotam viņa motivāciju, kas sakņojas pašreizējā Latvijas politiskajā situācijā..." Tātad šī ir bijusi Krasta kunga, nevis ASV puses iniciatīva.

 

Tad runāja aizsardzības ministrs Tālavs Jundzis:

— Šodien valdības sēdē tika runāts par Nacionālo bruņoto spēku turpmākajām starptautiska mēroga aktivitātēm. Valdība šodien sēdē akceptēja divus vienošanās protokolus ar Lietuvu un Igauniju. Viens no šiem protokoliem skar Baltijas bataljona štāba statusu un bataljona personālstatusu. Pagājušajā gadā visu triju Baltijas valstu aizsardzības ministri parakstīja vienošanos par Baltijas bataljona izveidi, bet vēl ir jāparaksta pāris dokumenti, lai šo bataljonu tiesiski sakārtotu. Šodien valdībā skatītais protokols paredz bataljona tālāku sakārtošanu. Ceru, ka šo līgumu triju Baltijas valstu ministri parakstīs jau šajā ceturtdienā.

Otrs vienošanās protokols ir par mūsu valdības gatavību veidot Baltijas gaisa aizsardzības sistēmu. Tas ir tā sauktais "Baltnet" projekts, kuru akceptējusi Latvijas valdība. Tas paredz, ka tuvāko piecu līdz septiņu gadu laikā Baltijas valstīs varētu tikt izveidotas nacionālās gaisa telpas kontroles sistēmas, kuru veidošana katrā no Baltijas valstīm jau ir iesākta. Tiek savienota civilā gaisa telpas kontrole ar militāro. Projekta būtība ir tā, ka visu Baltijas valstu gaisa telpas kontroles sistēmas tiek savienotas vienā reģionālā centrā, kura atrašanās vieta būs Lietuvā.

Trešais valdības lēmums ir par kārtējā kājnieku vada nosūtīšanu uz Bosniju NATO stabilizācijas spēku sastāvā.

Pēc tam T.Jundzis atbildēja uz žurnālistu jautājumiem:

— Vai šai gaisa telpas kontroles sistēmas izveidei ir paredzētas kādas speciālas investīcijas?

T.Jundzis:

— Tas ir viens no dārgākajiem projektiem, jo dārgi ir radari. Mums Latvijā ir vajadzīgi četri radari, un šī gada beigās būtu jāizsludina starptautisks konkurss par to piegādi, kas varētu notikt četru piecu gadu laikā. Tas būtu pilnīgi pietiekami, lai varētu kontrolēt gaisa telpu, apvienojot gan civilās, gan militārās vajadzības.

 

Tad runāja veselības valsts ministrs Viktors Jaksons — par Ministru kabinetā akceptētajiem noteikumiem par obligātajām prasībām pārtikas apritē, prasībām zobārstniecības kabinetos un aromatizētāju lietošanu pārtikas produktos.

— Tie ir tehniskas dabas noteikumi. Atbilstoši ārstniecības likumam un izdarītajiem grozījumiem ir noteikts, ka visām ārstniecības iestādēm jābūt sertificētām. Labklājības ministrijai līdz šī gada 1. jūlijam ir jāizstrādā visi normatīvie dokumenti, pēc kuriem varēs notikt sertifikācija. Ir izstrādātas obligātās prasības zobārstniecības kabinetiem. Ārstniecības iestāžu sertifikācijai ir jāpasargā iedzīvotāji no nekvalitatīviem ārstniecības pakalpojumiem.

Higiēnas prasības pārtikas produktiem atbilst Latvijas Republikas likumam par pārtikas aprites kārtību, kā arī attiecīgajām Eiropas Savienības direktīvām. Šie noteikumi nodrošina pārtikas nekaitīgumu un kvalitāti. Tiek noteiktas prasības pārtikas produktu ražotājiem, telpām, pārtikas pārvadāšanai utt.

"LV" redaktori

Pēc ieraksta "LV" diktofonā

 

Par Ministru kabineta 15. aprīļa ārkārtas sēdi

Ceturtdien, 9.aprīlī, Valsts prezidents Guntis Ulmanis, pamatojoties uz Satversmes 46.pantu, pasludina Ministru kabineta ārkārtas sēdes sasaukšanu šā gada 15.aprīlī pulksten 9.00.

Sēdes darba kārtībā tiek iekļauta Ministru prezidenta atskaite par valdības darbu valsts un sabiedrības drošības nostiprināšanā, kā arī integrācijas procesa veicināšanā Eiropas Savienībā atbilstoši valsts interesēm un pašreizējai situācijai valstī.

Valsts prezidenta preses dienests

 

Vakar, 14.aprīlī, tiek izsūtīta adekvāta Ministru kabineta 15.aprīļa ārkārtas sēdes darba kārtība, par ziņotāju nozīmējot Ministru prezidentu Guntaru Krastu.