Augstākā tiesa: ar skatienu uz paveikto un rītdienu

— Nupat, aprīļa sākumā, klajā nācis visai respektabls krājums "Latvijas Republikas Augstākās tiesas darbības galvenie rādītāji un ziņas par notiesātajām personām republikā 1997.gadā". Lūdzu, komentējiet īsumā šī izdevuma saturu un jūsu vadītās tiesas darba tuvāko perspektīvu. Turklāt zīmīgi, ka mūsu saruna notiek Tiesnešu gadskārtējās konferences priekšvakarā.

— Jā, ar gandarījumu varu to pasniegt "Latvijas Vēstnesim" un gribu sākt ar Augstākās tiesas darba nelielu analīzi. Tas ir otrais gads pēc tiesu reformā izdarītajām strukturālajām pārmaiņām. Nu jau divus pilnus gadus Augstākā tiesa (AT) strādājusi kā apelācijas un kasācijas instance.

Būtībā tiesu vēsturē šāds periods ir niecīgs laiks, lai runātu par kādu stabilitāti. Tas redzams arī no statistikas rādītājiem, lai spriestu par AT darba apjomu, perspektīvām un tiesu praksi. Protams, piecos pēdējos gados notikušas būtiskas pārmaiņas gan valsts sociālās, ekonomiskās dzīves, gan tiesību jomā. Tas vairs nav jaunums, ka esam atgriezušies pie Latvijas Civillikuma, notikuši procesi, kas saistīti ar denacionalizāciju un privatizāciju. Tie savukārt ietekmējuši arī tiesu darbu. Salīdzinot 1996. un 1997.gadu, redzams, ka mūsu tiesas darba apjoms būtiski pieaudzis, īpaši civillietās. Salīdzinot civillietas, kas ir izskatītas apelācijas un kasācijas instancēs, faktiski to skaits ir dubultojies. Augstākajai tiesai, tāpat kā jebkurai citai tiesai, ir svarīgi pareizi novērtēt visus lietas apstākļus, objektīvi pārbaudīt iesniegtās sūdzības. Taču lielais darba apjoma pieaugums diezin vai šos procesus ietekmē pozitīvi.

Tā ka, iespējams, arī Augstākajā tiesā kļūs garāki šie lietu izskatīšanas termiņi. Tas ir objektīvs iemesls. Lai gan denacionalizācijas un privatizācijas procesa tempi stabilizējas, ar tiem saistītās lietas nedaudz samazinās arī Augstākajā tiesā, taču pašreiz cerēt uz krasu lietu skaita sarukšanu ir pāragri. Jo apgabaltiesās joprojām ir daudz neizskatīto civillietu un, pieaugot tur tiesnešu skaitam, palielināsies arī izskatīto lietu daudzums un vienlaikus arī to lietu skaits, kuras nonāks Augstākajā tiesā. Jāpiebilst, ka pieaug arī krimināllietu skaits, bet tās Augstākajai tiesai īpašas problēmas nerada.

Pērnais gads bija raksturīgs ar vairākām pozitīvām pārmaiņām tiesu darbā, kas saistīts ar tiesnešu kvalifikācijas paaugstināšanu. Tieslietu ministrija, piedaloties arī Augstākajai tiesai, uzsāka semināru programmu īstenošanu rajonu (pilsētu) un apgabaltiesām. Reģionos periodiski tiek sasaukti tiesneši, notiek mācības, konferences, semināri.

— Ar tiesnešu kvalifikācijas celšanu līdz šim galvenokārt nodarbojās Tiesnešu mācību centrs Rīgā. Vai tam tagad mazāk darba?

— Tiesnešu mācību centrs aktīvi turpina strādāt, regulāri izglīto tiesnešus un citus tiesu darbiniekus. 24.aprīlī centrs atzīmēs jau trīs gadu pastāvēšanas jubileju. Un šī mācību centra darbā piedalās arī AT senatori un tiesneši, lasot lekcijas, vadot diskusijas. Taču semināri reģionos paplašina tiesnešu iespējas krāt zināšanas. Augstākā tiesa divreiz gadā rīko seminārus arī apgabaltiesu tiesnešiem, lai gan neviens mūs nav deleģējis ar to nodarboties un tas faktiski neietilpst mūsu tiešajos pienākumos. Augstākajā tiesā tiek rīkotas mācības pēc atsevišķām programmām katrai tiesu palātai, katram departamentam. Mēģinām ieviest tādu vērtēšanas sistēmu, ka Senāta tiesneši analizē palātu tiesnešu darbu. Tas notiek pietiekami koleģiāli, lai gan arī principiāli. Tā cenšamies panākt, lai tiesnešos veidotos vēl lielāka atbildība pret izskatāmajām lietām. Gribu minēt vēl kādu svarīgu notikumu: mums izdevās izdot Senāta nolēmumu krājumu par 1996.gadu. Kā zināms, Senāts ir augstākā tiesu instance valstī, un tā spriedumi nav pārsūdzami nevienā citā institūcijā. Manuprāt, šim krājumam ir būtiska nozīme, jo tas attīsta juridisko domu Latvijas jurisprudencē, stabilizē praksi, un šo spriedumu un lēmumu publiskums veido lielāku atbildību pašos senatoros, kuri gatavo šos svarīgos dokumentus. Pieļauju domu, ka sakarā ar šo krājumu varētu izskanēt arī kritika, taču gribētos, lai tā būtu konstruktīva un pietiekami augstā juridiskā līmenī. Kopumā tas izraisītu diskusiju un vairotu tiesu prakses un teorijas vienotību.

— Pirms dažām dienām biju lieciniece priecīgam notikumam Augstākās tiesas telpās, kad pēc rekonstrukcijas tika atklāta gaumīga, moderni iekārtota tiesas zāle. Droši vien darba telpām arī nav mazsvarīga nozīme tiesas ikdienā.

— Jā, pagājušajā gadā Augstākajā tiesā intensīvi tika uzlaboti darba apstākļi. Pāris gados pabeigts remonts, restaurācija. Pēdējais objekts bija jūsu pieminētā tiesas zāle. Domāju, ļoti labi ir, ka valdība, piešķirot līdzekļus šiem darbiem, spērusi soli pretim tiesu sistēmai. Protams, tas noticis vairāku valdību laikā, sākot no Māra Gaiļa, kad konceptuāli izlēma par atgriešanos Tiesu pilī, vēlāk — Andra Šķēles valdība piešķīra līdzekļus, lai gan tas nenācās viegli, un arī pašreizējā — Guntara Krasta — valdība šo politiku konsekventi realizē. Varu teikt, ka Augstākā tiesa iekārtojuma ziņā izskatās ne sliktāk kā šādas tiesas citās attīstītajās valstīs. Katram tiesnesim ir ne tikai savs kabinets, bet arī tehniskais aprīkojums un labas iespējas strādāt. Protams, perspektīvā jādomā par bibliotēkas paplašināšanu, juridiskās literatūras apstrādi. Domāju, ka pozitīvi vērtējami iesāktie tiesnešu svešvalodu mācībkursi. No Eiropas struktūrām tiek piedāvātas dažādas mācību programmas, pieredzes materiāli, taču tur darba valoda ir angļu un franču. Protams, apgūt svešvalodas nav dažu mēnešu jautājums, taču svarīgi, ka ir griba to darīt.

— Ko jūs pastāstītu par 17.aprīlī paredzēto Latvijas Republikas tiesnešu konferenci. Kādus svarīgākos jautājumus tajā pārrunās?

— Saskaņā ar likuma "Par tiesu varu" 92.pantu un LR tiesnešu konferences nolikumu Augstākā tiesa un Tieslietu ministrija 17.aprīlī sasauc visu tiesnešu konferenci. Tā parasti notiek reizi gadā un ir tiesnešu pašpārvaldes institūcija. Kā paredz likums, tiesnešu konference izskata aktuālus tiesu prakses jautājumus, vēršas pie AT priekšsēdētāja ar iesniegumiem, kādos jautājumos AT plēnumam būtu jāsniedz izskaidrojumi, kā piemērojami likumdošanas akti. Protams, šādās reizēs tiek apspriesti arī tiesnešu materiālās un sociālās nodrošināšanas, kā arī citi jautājumi. Šīgada tiesnešu konferences darba kārtības projekts tika izsūtīts tiesām jau februārī — lai tiesneši būtu informēti, sniegtu savus ierosinājumus vai pieteikumus debatēs. Taču gribu teikt, ka pašiem tiesnešiem jābūt aktīvākiem. Jo nereti, kā rādīja iepriekšējie gadi, konference drīzāk atgādina monologu, nevis dialogu. Taču jābūt domu un viedokļu dažādībai! Nereti kuluāros tiesneši pārrunā aktualitātes un ierosina ne mazums vērtīgu priekšlikumu, bet diemžēl šādas konferences netiek pilnībā tam izmantotas. Šogad ziņojumu sniegšu gan es, gan tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs. Atskaiti par Zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas veikto gatavo tās priekšniece Ināra Zariņa, bet par rajona (pilsētu) tiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģiju — tās priekšsēdētājs Jānis Laukroze. Savukārt referātu par izstrādātajām izmaiņām svarīgākajos likumdošanas aktos nolasīs Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Veronika Krūmiņa. Protams, iecerētajā darba kārtībā var būt dažas izmaiņas, papildinājumi. Visi tiesneši aicināti aktīvi piedalīties debatēs, ierosināt savus priekšlikumus.

— Ir dzirdēti apsvērumi, ka radikāli jāmaina vai pat jāizstrādā jauns likums "Par tiesu varu". Ko jūs domājat šajā sakarā?

— Cik zinu, Tieslietu ministrijā izveidota darba grupa, kas strādā pie šī jautājuma, lai izdarītu secinājumu, vai šis likums un kādā mērā jāgroza, vai jāveido jauns. Tieslietu ministrija kā izpildvaras institūcija var gatavot dažādus projektus un tos ir tiesības virzīt uz valdību, taču iepriekš lietderīgi pamatīgāk izdiskutēt ar tiesnešiem, pārrunāt aktuālus tiesas prakses jautājumus. Tiesnešu konferences tam īpaši piemērotas. Domāju, ka dažādu likumu, instrukciju izstrādāšanā biežāk varētu izmantot arī Augstākās tiesas intelektuālo potenciālu.

— Kā jūs vērtējat Tiesnešu biedrības aktivitātes, jo aptuveni puse no visiem tiesnešiem valstī ir šīs biedrības biedri un Augstākās tiesas tiesneši arī viņu pulkā?

— Uzskatu, ka pēc pērnā gada novembrī notikušās Tiesnešu biedrības pilnsapulces tā sākusi strādāt mērķtiecīgāk, meklē un arī atrod savu vietu, proti, piedalās dažādu līmeņa tiesu darbības apspriešanā jautājumos, kas skar tiesnešu neatkarību. Tas ir viens no pašiem svarīgākajiem Tiesnešu biedrības uz devumiem, un atzīstami, ka biedrība ar to nodarbojas. Kādas reizēm šīs metodes, cik kvalitatīvi sagatavotie dokumenti, tas ir cits jautājums.

Uzskatu, ka tiesnešu kvalifikācijas un disciplinārie jautājumi pašreizējā likumā nav pietiekami precīzi atspoguļoti un ne pārāk sekmē tiesnešu profesionālo izaugsmi. Kvalifikācijas klases piešķiršana nav tikai naudas, bet arī tiesas prestiža jautājums. Sistēmai būtu jāstimulē tiesnešu izglītošanos, atbildības palielināšanos par katru tiesas nolēmumu vai spriedumu, kas tiek pieņemts. Par šīm un vēl citām problēmām esmu iecerējis runāt arī, tiesnešu gadskārtējā konferencē.

Rita Belousova,

"LV" nozares redaktore

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"