MĒS VISI EIROPĀ

Rīgā un tālu pasaulē — "Kremerata Baltica"

Baltijas valstu jauniešu izlases orķestris "Kremerata Baltica", kura dibinātājs un vadītājs ir kādreizējais rīdzinieks un Dārziņskolas audzēknis Gidons Krēmers, februārī atzīmēja gada jubileju. Tas ar panākumiem jau koncertējis gan trijās Baltijas valstīs un prestižos Rietumeiropas kultūras centros, gan starptautiskos festivālos. 13. un 14. aprīlī Gidons Krēmers piedalījās Allas Sigalovas baleta "Dzeltenais tango" pirmizrādēs, spēlējot vijoles solo un muzicējot kopā ar orķestra vijolnieci Lāsmu Mucenieci, čellisti Martu Sudrabu un altisti Ūlu Žebrūnaiti. Par orķestra darbību un attīstības perspektīvām maestro stāstīja Kultūras ministrijas iknedēļas preses konferencē.

Šāda muzikāla kolektīva izviedošanas ideja Gidonam Krēmeram dzimusi pirms diviem gadiem, kad tuvojusies 50. dzimšanas diena un vairāk bijis jādomā par savām saknēm, par Rīgā aizvadītajiem gadiem un pienākumu attīstīt tālāk paša krāto pieredzi. Talkā nācis lietuviešu diriģents Sauļus Sondeckis, palīdzēdams sarīkot jauno mūziķu noklausīšanos. Atlases pamatā likta profesionālā sagatavotība un tādas īpašības kā vēlēšanās mācīties, prasme uzklausīt kolēģus, gluži vienkārši — būt draudzīgiem, atvērtiem mūzikai un citam pret citu.

Pašlaik nostabilizējies 24 mūziķu sastāvs, kas netiks mainīts. Vecuma amplitūda ir no 17 līdz 28 gadiem, vidēji — 22 gadi, taču maestro domā, ka afišās un vispār "uz papīra" nevajadzētu to saukt par jauniešu orķestri:

— Tas var likt domāt par tādu kā sezonas raksturu. Mūsu orķestrim jāsaglabājas arī pēc tam, kad pašreizējie studenti būs mācības beiguši un jaunieši kļūs pieauguši.

Piesātinātā, spraigā koncertdarbība nav ļāvusi Gidonam Krēmeram pievērsties pasniedzēja darbībai. Arī pašlaik viņš dzīvo Francijā un Šveicē, bet patiesībā gandrīz visu laiku ceļo. Līdz ar orķestra izveidošanos maestro nonācis jauno mūziķu audzinātāja lomā:

— Tas noticis spontāni. Orķestri tiešām varētu saukt par manu skolu. Tomēr nejūtos kā profesors, bet gan kā šo mūziķu kolēģis, no kuriem varu arī šo to mācīties. Mans mērķis ir panākt, lai orķestris strādātu ne mazāk kā 15 nedēļas gadā. To nav viegli nodrošināt, jo mūziķi gan nāk no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, bet pašlaik mācās un strādā septiņās dažādās valstīs — Londonā, Dalasā, Grācā, Parīzē un citās pilsētās. Ceļš ir dārgs, klāt nāk viesnīcu un uzturēšanās izdevumi. Turklāt ne katra viesnīca mums der: vajadzīgas arī piemērotas mēģinājumu telpas. Orķestris ir ļoti dārgs prieks. Turklāt pasaulē pastāv milzu konkurence. Nemaz jau nerunājot par izvirzīšanos priekšgalā, jācīnās ir par vietu zem saules. Tāpēc mūs ļoti iepriecina Baltijas asamblejas apņēmība ņemt orķestri savā aizgādībā.

Kā informēja kultūras ministre Ramona Umblija, mutiski visu trīs Baltijas valstu kultūras ministri ir vienojušies par šādu patronāžu, taču jāsaskaņo vēl detaļas, it īpaši finansu jautājumi. Paredzēts triju gadu laikā izveidot orķestra fondu un ik vasaru pārmaiņus katrā no trim valstīm organizēt mūziķiem radošo nometni. Kā jau ziņots, "Kremerata Baltica" šopavasar piedalīsies Dziesmu svētkos, 1. jūlijā Jāņa baznīcā atskaņojot Pētera Vaska koncertu vijolei un stīgu orķestrim "Tālā gaisma". Šis skaņdarbs, kas tapis pēc Gidona Krēmera pasūtījuma, pērn ar lieliem panākumiem tika atskaņots Zalcburgā un komponists par to saņēma Lielo mūzikas balvu:

— Pēteris Vasks ir pirmais komponists, kas rakstījis mūziku tieši mūsu orķestrim. Tas ir tiešām brīnišķīgs skaņdarbs, un ceru, ka mūsu sadarbība turpināsies. Tāpat kā ar Aleksandru Vustinu, ar Pertu un citiem komponistiem. Pirmo kompaktdisku esam ierakstījuši ar Pjacollas mūziku.

Kaut gan "Kremerata Baltica" kopā muzicē jau vairāk par gadu, maestro iecerējis pirmo oficiālo sezonu sākt septembrī, līdz tam laikam cenšoties nokārtot orķestra statusu, atrast tam pastāvīgu mājvietu, tā sauktās biroja telpas, un sagādāt dalībniekiem zināmas nākotnes garantijas. Turpmākos divus trīs gadus Gidons Krēmers domā saglabāt visciešāko saistību ar orķestri, lai pasaules mūzikas apritē tas ieietu ar viņa vārdu:

— Pašlaik orķestrim vissvarīgākais ir nostāties uz savām kājām, spēlēt arvien labāk un iegūt savu identitāti. Pēc tam tas varēs iztikt arī bez manis. Orķestrī izveidota komiteja, kurā ievēlēti vadošie mūziķi, kas reizē ir līdzīgi koncertmeistariem. Savus priekšlikumus, ierosinājumus var izteikt katrs. Viss tiek izlemts demokrātiskā garā. Man gan ir noteicošais vārds. Arī koncertu plānošanā. Šogad mums bijuši koncerti Igaunijā, tikko esam atgriezušies no Austrijas. Arī turpmāk paredzēti vieskoncerti gan Eiropā, gan Amerikā un Japānā. Koncertēsim arī Latvijā un Lietuvā.

Šovasar orķestrim tiks piedāvāta radošā nometne Komponistu savienības jaunrades namā Mellužos, kur ir arī pietiekami labas telpas mēģinājumiem. No šejienes mūziķi varēs doties arī izbraukumos uz Viļņu, Minsku, Sanktpēterburgu, Ventspili un Rīgu. Ministre cer, ka līdz Dziesmu svētkiem arī Baltijas asambleja būs pieņēmusi galīgo lēmumu par orķestra atbalstīšanu, lai tas godam spētu veikt savu Baltijas valstu kultūras vēstneša lomu.

Aina Rozeniece,

"LV" nozares redaktore

Strasbūrā — mūsu kultūra

Ar labi padarīta darba gandarījumu no Strasbūras atgriezusies Kultūras ministrijas delegācija, kas 7. aprīlī Eiropas Padomē aizstāvēja Latvijas ziņojumu par nacionālo kultūrpolitiku. Latvija bija divpadsmitā no 44 valstīm, kas parakstījušas Eiropas kultūras konvenciju un izteikušas gatavību apmainīties ar šādiem ziņojumiem. Delegācijas vadītāja Ramona Umblija:

— Latvijas ziņojums tika atzīts par vienu no labākajiem. Visaugstāko vērtējumu saņēma mūsu kultūras attīstības dinamika. Kā parasti, sēdē vienlaicīgi tika izskatīts pašas attiecīgās valsts iesniegtais ziņojums un Eiropas Padomes ieceltās ekspertu komisijas ziņojums. Mūsu valstī eksperti strādāja 1997. gada martā un jūnijā, taču pēc rūpīgas iepazīšanās ar mūsu iesniegtajiem materiāliem viņi atzina, ka progress likumdošanas jomā, Kultūrkapitāla fonda izveide un pārmaiņas citās kultūras sfērās komisijai liek savu ziņojumu pārskatīt — pārāk daudzi no tajā ietvertajiem ieteikumiem un norādījumiem ir jau izpildīti.

Ministre atgādināja, ka pēc šāda ziņojuma aizstāvēšanas vienmēr seko debates attiecīgās valsts parlamentā. Parasti tās organizē apmēram pusgada laikā. Tā kā mūsu parlaments vasarā aizies brīvdienās, bet rudenī notiks vēlēšanas, būtu labi, ja nacionālā kultūrpolitikas ziņojuma apspriešanu un diskusiju rīkotu jaunievēlētais parlaments. Savukārt Eiropas Padome par saviem līdzekļiem 29. un 30. oktobrī Rīgā rīko starptautisku konferenci "Nacionālās kultūras identitāte un multikulturālisms". Tai jāsāk gatavoties jau laikus.

"LV" informācija