INFORMĀCIJA

Par Latvijas valdības

un Starptautiskā valūtas fonda

memoranda izpildi

Izskatot Latvijas valdības ekonomiskās politikas memoranda (ar Starptautisko valūtas fondu nākamo 18 mēnešu laika posmam noslēgts 1997. gada septembrī) pirmo pārskatu, Starptautiskā valūtas fonda izpilddirektoru valde 1998. gada 23. martā to akceptējusi un paziņojumā presei atzinusi, ka stingras fiskālās un monetārās politikas, kā arī strukturālo reformu rezultātā Latvija 1997. gadā sasniegusi labākus ekonomiskās izaugsmes un inflācijas rādītājus nekā plānots.

Starptautiskā valūtas fonda oficiālajā Internet lappusē (www.imf.org) ziņojumā presei atzīts, ka Latvija principā izpildījusi visas līdz 1997. gada decembrim memorandā noteiktās prasības.

"Kopumā varam būt apmierināti ar šī pirmā pārskata apstiprināšanu, jo ir skaidri redzams — Latvijas iepriekšējā gada sasniegumi tautsaimniecībā netiek apšaubīti. Atsevišķie aizrādījumi tikmēr būtiski neatšķiras no Finansu ministrijas jau iepriekš prognozētajām atkāpēm memorandā," paziņojis finansu ministrs Roberts Zīle.

Vienlaikus ministrs norāda, ka pārskata diskusiju laikā parādījusies arī jauna nianse: "Mūsu uzmanība aizvien vairāk — arī šī pārskata laikā — tiek vērsta uz iespējamiem nepamatotiem tēriņiem pirmsvēlēšanu laikā. Neviens nenoliedz mūsu sasniegumus nodokļu iekasēšanā, banku uzraudzībā un uzticības atgūšanā banku sektoram, taču vienlaikus mums tiek atgādināts, ka ekonomiski nepamatots priekšvēlēšanu "devīgums" var pat būtiski iekavēt Latvijas pašreiz veiksmīgo ekonomisko attīstību."

Kā viens no šādiem pirmajiem signāliem jau tiekot minēta neplānoti lielāka pensiju indeksācija.

"Taču vienlaikus," kā uzsvēra ministrs R.Zīle, "tiek apsveikta Latvijas valdības apņemšanās ekonomisko reformu procesu padarīt iespējami caurspīdīgu, konkrēti — tiek atzinīgi vērtēts valdības lēmums publicēt pārskatu par memoranda izpildi."

Finansu ministrijas

sagatavotā informācija

Pirmo pārskatu par Latvijas valdības un Starptautiskā valūtas fonda 1997. gada septembrī noslēgtā Latvijas ekonomiskās politikas memoranda izpildi Latvijas valdība sagatavoja sadarbībā ar Starptautiskā valūtas fonda misiju tās vizītes laikā Latvijā. Pārskata vēstule tika adresēta Mišelam Kamdesū, Starptautiskā valūtas fonda rīkotājdirektoram. Pārskats tika izskatīts un pieņemts Starptautiskā valūtas fonda izpilddirektoru valdes sēdē šā gada 23. martā.

Cienījamais Kamdesū kungs,

1.

Mēs esam pabeiguši sarunas par pirmo pārskatu, kas noticis saskaņā ar Rezerves (Stand-by) vienošanos. Ar šo vienošanos tiek atbalstīta mūsu valdības ekonomiskā programma, kas izklāstīta 1997.gada 8.septembra vēstulē un tai pievienotajā Ekonomiskās politikas memorandā. Tā kā jau ilgāku laiku tiek realizēta piesardzīga fiskālā un monetārā politika un ir panākts progress plaša mēroga strukturālo reformu īstenošanā, ekonomiskā izaugsme bijusi straujāka nekā gaidīts, straujāk nekā plānots pazeminājusies inflācija un pieaudzis starptautisko rezervju bruto apjoms. Visi decembra beigām plānotie kvantitatīvie izpildes kritēriji tikuši ievēroti. Nav izpildīts viens no diviem izpildes kritērijiem strukturālajā jomā, un tā izpildei lūdzam piešķirt termiņa pagarinājumu. Vēstulē turpmāk aprakstīti makroekonomiskie mērķi 1998.gadam un vidēji ilgam laika periodam, kā arī ekonomiskā programma, kas tiks īstenota nākamo sešu mēnešu laikā, lai sasniegtu šos mērķus. Turklāt esam konkretizējuši izpildes kritērijus un indikatīvos rādītājus 1998.gada jūnija beigām, 1998.gada septembra beigām un 1998.gada decembra beigām. Otrā pārskata sagatavošanas laikā, kas būtu jāpabeidz līdz 1998.gada septembrim, tiks veikts arī vispusīgs programmas realizācijas izvērtējums, īpašu uzmanību pievēršot lielo uzņēmumu privatizācijas gaitai, civildienesta reformai un tarifu politikai. Tā kā starptautisko valūtas rezervju apjoms patlaban atbilst trīs mēnešu importa apjomam, tāpat kā iepriekš mēs neplānojam izdarīt aizņēmumus saskaņā ar Stand-by vienošanos. Taču mēs to darīsim, ja šāda nepieciešamība radīsies nākotnē.

 

Tautsaimniecības

attīstība pēdējā laikā

2.

Makroekonomiskā situācija 1997. gadā bija labvēlīga un realizētā politika ir bijusi atbilstoša valdības programmai. Reālā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums 1997.gada 3.ceturksnī bija 7,6% (salīdzinot ar 1996.gada 3.ceturksni), un tāpēc pieaugums gada pirmajos 9 mēnešos bija 5,6 procenti. Šis pieaugums raksturīgs daudzām nozarēm, bet īpaši straujš tas bijis pakalpojumu sfērā un celtniecībā. Paredzams, ka gada IKP pieaugums reālā izteiksmē būs 6 procenti. Spēcīgo ekonomisko izaugsmi apliecina fakts, ka ir sācis samazināties bezdarbs. Tā līmenis krities no 7,5% gada vidū līdz 6,7% pašlaik. Inflācija 1997. gadā pazeminājusies straujāk, nekā bija gaidīts, — gada laikā patēriņa cenas pieaugušas par 7 procentiem. To ietekmēja vairāki faktori, arī importētās pārtikas cenu pazemināšanās, kas saistīta ar Baltijas valstu brīvās tirdzniecības līguma stāšanos spēkā, kā arī tas, ka budžeta izpilde bijusi ievērojami labāka par prognozēto. Ja atskaita to pieaugumu, ko veido regulētās cenas, tādas kā maksa par komunālajiem pakalpojumiem un dzīvokļu īri, patēriņa cenas šajā periodā palielinājušās tikai par 4,5 procentiem.

3.

Ārējā tekošā konta deficīts 1997. gada pirmajos deviņos mēnešos bija 6,6% no IKP, bet prognoze par gadu kopumā ir 6,9% no IKP. Jūtami — par 13% (rēķinot pēc apjoma) — ir pieaudzis eksports, taču importa pieaugums bijis tikpat straujš, jo gada otrajā pusē straujāk pieaudzis starpproduktu un kapitāla preču imports. Aprēķini liecina, ka tirdzniecības deficīts 1997.gadā salīdzinājumā ar 1996.gadu ir nedaudz pieaudzis un sasniedz 15,6% no IKP. Sakarā ar stabilu makroekonomisko situāciju, privatizācijas tālākvirzību un jauniem projektiem ārvalstu tiešo investīciju pieplūdums turpinājis pastiprināties, nodrošinot maksājumu bilances saldo septembra beigās 5,8% apmērā no IKP.

4.

Fiskālā pozīcija bijusi ievērojami stingrāka nekā paredzēts programmā 1997.gadam, un tas nodrošināja zemāku inflāciju un augstāku investīciju līmeni privātajā sektorā. Kopbudžeta izpilde bija labāka nekā paredzēts aptuveni par 2% no IKP. Ieņēmumi pārsniedza plānoto līmeni par 0,2% no IKP, kas izskaidrojams ar straujāku ekonomikas pieaugumu un nodokļu administrēšanas uzlabošanos; ievērojami uzlabojusies uzņēmumu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa iekasēšana, kā arī sociālā nodokļa ieņēmumi. Esam spējuši noturēt izdevumu līmeni aptuveni par 2% no IKP zemāk par programmā plānoto līmeni, nesamazinot paredzētos sociālos izdevumus. Tas bija iespējams zemāka inflācijas līmeņa dēļ, kas arī noteica to, ka izdevumu indeksācijai bija nepieciešama mazāka summa. Līdz ar to mazāki bija arī procentu maksājumi, kā arī atsevišķos gadījumos netika veiktas valsts investīcijas, jo lēnāk notika ārvalstu aizdevumu izmaksa.

5.

Pārmaiņas monetārajā jomā 1997.gadā liecina par pieaugošo uzticību ekonomiskajai politikai un banku sistēmai un par finansu sektora strauju attīstību. Gada laikā naudas bāze pieauga gandrīz par 30 procentiem. Pieaugošais naudas pieprasījums pārsvarā tika apmierināts, Latvijas Bankai veicot valūtas maiņas operācijas, kā arī spēcīgi pieaugot privātajam sektoram izsniegto kredītu apjomam, kas gada laikā palielinājās par 76 procentiem. Reālās procentu likmes Latvijā saglabājušās salīdzinoši zemā līmenī arī stingrās fiskālās politikas un nepārtraukta inflācijas krituma dēļ. Lai gan banku depozītu procentu likmes ir nedaudz zemākas par inflācijas līmeni, depozītu apjoms pagājušajā gadā palielinājās par 57%, kas liecina par pieaugošo uzticību banku sektoram, pateicoties pastiprinātai banku uzraudzībai un pamatotajām prognozēm par inflācijas pazemināšanos. Turklāt pēdējos mēnešos ir sākusi samazināties procentu likmju amplitūda, kas daļēji izskaidrojams ar zemāku prognozējamo kredītrisku.

6.

Mēs apzināmies, ka iespējas nodrošināt ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi, ko uztur investīcijas un eksports, ir tieši saistītas ar strukturālo reformu procesa turpināšanu. Šajā jomā jau ir panākts visaptverošs progress, lai gan atsevišķos gadījumos ir bijusi aizkavēšanās. Atsevišķu lielo uzņēmumu sagatavošana privatizācijai ir notikusi ilgāk nekā tika plānots, tomēr izvirzītais mērķis — pabeigt privatizāciju līdz 1998.gada vidum — joprojām ir sasniedzams (izņēmums varētu būt daži lielie uzņēmumi). Arī dzīvokļu privatizācija noris kā plānots, un tiek veikti pasākumi, lai novērstu šķēršļus, kas varētu kavēt progresu vidēji ilgā termiņā. Tāpat arī daudz tiek darīts, lai nostiprinātu īpašumtiesības, tostarp — veicinot zemes un kustamā īpašuma izmantošanu kā aizņēmumu nodrošinājumu, kā arī tālāk uzlabojot vispārējo uzņēmējdarbības klimatu.

 

Makroekonomiskā situācija

7.

Mūsu ekonomiskā stratēģija pamatos paliek nemainīga. Latvijai ir izdevies noturēt makroekonomisko stabilitāti, un valsts droši virzās uz to, lai realizētu strukturālās reformas, kas nodrošinātu pamatu ilgtspējīgai ekonomiskajai izaugsmei. Lata piesaistīšana SDR ir labi kalpojusi Latvijai, un arī turpmāk šī piesaiste būs viens no mūsu ekonomiskās politikas pamatelementiem. Galvenais uzdevums tautsaimniecībā patlaban ir strauji virzīties uz priekšu un paātrināt visu veidu strukturālās reformas, lai pabeigtu uzņēmumu privatizāciju, veiktu dzīvokļu privatizāciju, veicinātu nekustamā īpašuma tirgus attīstību, paplašinātu un padziļinātu finansu sektora regulēšanu, nostiprinātu īpašuma tiesības un veiktu civildienesta reformu. Tas viss savukārt palīdzētu veidot efektīvu tirgus ekonomiku, ko atbalsta darbotiesspējīgs valsts sektors. Tajā pašā laikā mums jānodrošina, lai finansu polika joprojām būtu piesardzīga un konsekventa, uzturot ārējā tekošā konta stāvokli kontrolējamā līmenī.

8.

Mēs paredzam, ka, pieaugot nacionālo uzkrājumu līmenim un investīcijām, arī valsts investīcijām pamatinfrastruktūrā, kā arī strukturālo reformu un tiešo ārvalstu investīciju rezultātā paaugstinoties efektivitātei, reālā IKP pieaugums 1998.gadā un vidēja ilguma termiņā būs 6%, kas radīs reālā patēriņa pieaugumu, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, un tajā pašā laikā pakāpeniski samazināsies ārējā tekošā konta deficīts. Saglabājot ierobežojošu fiskālo un monetāro politiku un ņemot vērā, ka līdzšinējās administratīvi regulējamās cenas tiks paaugstinātas, lai nosegtu izmaksas, paredzēts panākt, ka inflācijas līmenis 1998.gadā būtu 6% un vidēja ilguma laika posmā tas samazinātos līdz 4%.

 

Fiskālā politika un

valsts sektora reforma

9.

Konservatīvai fiskālajai politikai dažu pēdējo gadu laikā un it īpaši 1997.gadā ir bijusi izšķiroša nozīme Latvijas tautsaimniecības pozitīvo rezultātu sasniegšanā, jo tā palīdzējusi pazemināt inflāciju un procentu likmes un veicinājusi privātajam sektoram izsniegto banku kredītu pieaugumu. 1998.gadā mēs turpināsim šo piesardzīgo politiku, vienlaikus domājot par to, kā aizvien vairāk nostiprināt valsts ekonomisko infrastruktūru. Mūsu ekonomiskajā programmā 1998.gadam kopbudžeta fiskālais deficīts ir paredzēts 16 miljonu LVL jeb 0,4% no IKP, kas aprēķināts, balstoties uz konservatīvu ieņēmumu prognozi un ņemot vērā valsts investīciju pieaugumu. Šis mērķis ir piesardzīgāks nekā tas, ko nosaka Saeimas apstiprinātais budžets 1998.gadam, taču tiek ņemts vērā tas, kā paredzamā ekonomiskā izaugsme ietekmēs nodokļu iekasēšanu un ka zemāks inflācijas līmenis nodrošinās zemākas izmaksas. Programmā noteiktie mērķi balstīti arī uz konservatīvākām prognozēm par to, cik ātri notiks ārvalstu aizdevumu izmaksa investīciju projektiem, kā arī piešķirto budžeta līdzekļu izlietošana izdevumu daļā: ja ārvalstu aizdevumu izmaksātās summas būs lielākas nekā paredzēts programmā, valsts investīciju apjoms un fiskālā deficīta līmenis arī būs attiecīgi augstāks. Pēc mūsu ieskatiem šāda piesardzība fiskālajā politikā ir pamatota, jo pastāv nepieciešamība nodrošināt kontrolējamu ārējā tekošā konta līmeni mainīgajā ārējā ekonomiskajā vidē. Lai gan pastāv un pastāvēs spiediens palielināt izdevumus, lai tiktu apmierinātas vajadzības sociālajā sfērā un investīciju jomā, valdība ir apņēmības pilna sasniegt programmā noteiktos fiskālos mērķus un ir pārliecināta, ka šos mērķus iespējams sasniegt bez jauniem nodokļu palielinājumiem vai programmā paredzēto izdevumu samazinājuma. Tomēr mēs visu gadu uzmanīgi sekosim ekonomiskajām norisēm un, ja nepieciešams, veiksim papildu pasākumus, lai šos mērus sasniegtu.

10.

Latvijas galvenais uzdevums fiskālajā jomā vidēji ilgā termiņā ir veidot racionālāku izdevumu struktūru un veikt civildienesta reformu. Ņemot vērā mūsu mērķi pievienoties Eiropas Savienībai, kas prasīs izdevumu palielināšanu vairākās jomās, neefektīvu izdevumu samazināšana kļūst par vēl svarīgāku uzdevumu. Šajā sfērā mūsu uzdevumi ir: novērst ministriju un aģentūru darbību dublēšanos, nodot noteiktas funkcijas privātajam sektoram un nodrošināt konkurentspējīgu un caurskatāmu darba samaksu. Šajā sakarā decembrī mēs pabeidzām pirmo pētījumu par Latvijas civildienestu. Balstoties uz šī pētījuma rezultātiem, mēs pašreiz izstrādājam "balto dokumentu", kurā tiks apkopoti ieteikumi par valsts sektora reorganizāciju un civildienesta reformu. Paredzams, ka šis dokuments tiks iesniegts Ministru kabinetā līdz šī gada martam. Turklāt līdz marta beigām plānojam pabeigt pārskatu par algu politiku valsts sektorā un izstrādāt ieteikumus šai reformai un iesniegt Ministru kabinetā. Vairāku ieteikumu, kas izriet no šiem diviem pētījumiem, izpildi ir paredzēts sākt 1998.gadā, un tie pilnībā atspoguļosies 1999. gada budžetā. Lai uzlabotu valsts administrācijas efektivitāti, paredzēts, ka līdz 1998.gada beigām ministriju iekšējās revīzijas tiks pilnveidotas tā, lai tās izvērtētu ne tikai finansiālos, bet arī vadības darba aspektus. Pēc tam nākamo divu gadu laikā katrā ministrijā tiks veiktas ārējās revīzijas, lai izstrādātu ieteikumus darba efektivitātes uzlabošanai.

11.

Mēs uzskatām, ka pensiju reformai būs svarīga loma atbilstošu ienākumu nodrošināšanā pensijas vecuma cilvēkiem, uzkrājumu mobilizēšanā un kapitāla tirgus attīstības veicināšanā. Mēs esam izstrādājuši likumdošanas aktus, kas nepieciešami šajā sistēmā ieplānotās otrās pakāpes reformas veikšanai, un paredzams, ka līdz septembrim šie projekti tiks iesniegti Saeimā. Mēs ceram, ka pieredze privāto pensiju regulēšanā, kas aizsāksies šogad, mums lieti noderēs, realizējot valsts pensiju sistēmas reformu. Mēs arī apzināmies, ka nepieciešams nodrošināt pensiju sistēmas finansiālu ilgtspēju, it īpaši sakarā ar nepieciešamību finansēt ieplānoto daļējo pāreju uz pilnībā fondēto sistēmu. Šajā nolūkā mēs turpināsim uzlabot sociālās apdrošināšanas maksājumu iekasēšanu un ierobežosim līdz pamatotam līmenim noteiktu sociālo pabalstu daļu pensiju sistēmā.

12.

Valdība ir veikusi vēl vairākus citus pasākumus, lai uzlabotu valsts izdevumu efektivitāti un struktūru. Sākot ar 1997.gada novembri, tiek reorganizēts un racionalizēts viens no diviem pašvaldību līmeņiem un ir sākusies mazo pašvaldību brīvprātīga apvienošanās, pašlaik tiek realizēti četri eksperimentālie projekti. Šīs reformas galvenais mērķis ir uzlabot valsts pakalpojumu kvalitāti, taču reformas gaitā būtu jārodas arī ietaupījumiem. Mēs esam arī veikuši pasākumus, lai vēl vairāk racionalizētu sociālos izdevumus: pie tiem pieder arī veselības apdrošināšanas sistēmas reformas pabeigšana atbilstoši Pasaules bankas Strukturālo pārkārtojumu aizdevumam.

13.

Pēdējos divos gados nodokļu ieņēmumi ir auguši straujāk nekā IKP, tas apliecina, ka pēdējo dažu gadu laikā īstenotie pasākumi ir uzlabojuši nodokļu administrēšanu. Nodokļu iekasēšana uzlabojās 1997.gadā, jo tika veikta Valsts ieņēmumu dienesta (VID) iekšējā reorganizācija un ieviesti biznesa plāni ar noteiktiem kontrolskaitļiem katrai reģionālajai nodaļai. Ir palielinājušies muitas ieņēmumi. Lielā mērā tas noticis, uzlabojot robežkontroli; 1998.gadā tiks uzlabots vēl vairāku muitas posteņu darbs. Sociālās apdrošināšanas iemaksu iekasēšanu VID, kā bija plānots, pārņēma, sākot ar 1998.gada 1.janvāri. Domājams, ka vidēja ilguma termiņā šīs funkcijas pārņemšana uzlabos sociālā nodokļa iekasēšanu, jo VID, lai uzlabotu savas revīzijas, salīdzināšanai var izmantot informāciju par citu nodokļu maksāšanu. Mēs patlaban gatavojam likumprojektus, kas ļautu VID līdz 1999.gada sākumam pāriet uz ienākuma nodokļa un sociālās apdrošināšanas iemaksu vienotu iekasēšanu. 1997.gadā Valsts ieņēmumu dienestam maksājamo nodokļu parādi samazinājās no 40% līdz 30% no pamatbudžeta nodokļu ieņēmumu gada apjoma. VID trijās vietējās nodaļās pagājušajā gadā veiktais eksperimentālais projekts, kurā tika izmantotas jaunas parādu iekasēšanas metodes, izrādījās veiksmīgs un 1998.gadā tiks ieviests visās nodaļās. Turklāt, lai novērstu jaunu parādu uzkrāšanos, ir ieviesti stingrāki noteikumi par nodokļu nomaksas termiņu pagarinājumiem — tagad, lai pagarinātu termiņu, ir nepieciešams nodrošinājums ķīlas veidā. Uzskatām, ka viens no galvenajiem soļiem darba uzlabošanai ir pilnīgāka datorizācija. Šai sakarā kopā ar Pasaules banku esam izstrādājuši vidēja ilguma termiņa plānu. Galvenā prioritāte 1998.gadā būs muitas administrācijas datorizācija, un 1998.gadā tiks realizēts ASYCUDA eksperimentālais projekts, kurš pilnībā tiks pabeigts nākošajā gadā. Par prioritāru uzskatām arī revīziju uzlabošanu, salīdzinot informāciju par dažādu nodokļu maksāšanu, kā arī salīdzinot to ar citās iestādēs un īpašuma reģistros esošo informāciju, arī — VID reģionālo nodaļu starpā. Prioritāra ir arī tādas sistēmas izstrādāšana, kas ļautu izsekot PVN maksājumiem un atspoguļotu ņemtos kredītus. Konkrētais laika periods, kad tiks īstenoti šie projekti, ir atkarīgs no finansēšanas iespējām.

14.

Lai maksimāli izvairītos no nodokļu radītiem izkropļojumiem ekonomisko lēmumu pieņemšanā, ir svarīgi saglabāt plašu nodokļu bāzi; apzināmies, ka svarīgi arī vienkāršot nodokļu administrēšanu, uzlabot nodokļu sistēmas caurskatāmību un radīt iespēju attiecīgam ieņēmumu pieaugumam pie viszemākajām nodokļu likmēm. Šajā sakarā mēs esam apņēmušies ierobežot beznodokļu ekonomisko zonu izveidošanu, no kurām patlaban daļēji darbojas tikai divas — Rīgas osta un Ventspils. Paredzams, ka trešā zona Liepājā sāks darbību 1998.gadā — pašlaik ar pienācīgu rūpību tiek izstrādāti noteikumi, lai saglabātu nodokļu administrēšanas efektivitāti un minimalizētu ieņēmumu samazinājumu. Tā kā lēmums par ceturto zonu Rēzeknē Saeimā tika pieņemts tikai nesen, noteikumu detalizēta izstrāde par šīs zonas darbību varētu notikt šī gada laikā. Mēs nepārtraukti sekojam Valsts ieņēmumu dienesta reģionālo nodaļu darbam beznodokļu zonu administrēšanā, un līdz septembrim tiks sagatavots pārskats Ministru kabinetam par šo zonu darbības sākotnējo pieredzi, īpaša uzmanība tiks pievērsta tam, kādu iespaidu tās atstāj uz ieņēmumiem budžetā. 1999.gadā mēs plānojam sagatavot šo zonu vispusīgu izvērtējumu, kas parādītu, cik efektīvi šīs zonas kalpo reģionālajai attīstībai.

Monetārā un

valūtas maiņas kursu politika

15.

Mēs esam pārliecināti, ka nacionālās valūtas piesaistīšana SDR vienībai bijusi veiksmīga un šī politika arī patlaban atbilst īstermiņa mērķiem un politikai. Ir redzams, ka neatkarīgi no reālā valūtas maiņas kursa celšanās pēdējo gadu laikā attiecībā pret galveno rietumu tirdzniecības partneru valūtām Latvija ir saglabājusi ārējo konkurētspēju, kas lielā mērā liecina par nacionālās valūtas sākotnēji noteiktās pazeminātās vērtības izlīdzināšanās tendenci un to, ka pēdējā laikā ekonomisko reformu un tiešo ārvalstu investīciju dēļ ir uzlabojusies produktivitāte. Turklāt vispārējais tirdznieciski svērtais reālais efektīvais valūtas maiņas kurss pēdējo divu gadu laikā praktiski nav mainījies. Vispārējais maksājumu bilances stāvoklis bija diezgan stabils, un 1997.gadā ražošanas uzņēmumos pieauga peļņas līmenis, jo eksporta un ārvalstu tiešo investīciju jomā aktivitāte turpinājās. Pēc mūsu domām, nesenie notikumi pasaulē, arī vairāku Austrumāzijas valstu valūtu devalvācija un nelielās izmaiņas prognozēs par ES ekonomisko izaugsmi, Latviju būtiski neietekmēs. Tomēr mēs turpināsim uzmanīgi sekot notikumu gaitai. Ja prognozēto inflācijas līmeni apdraudēs kapitāla pieplūdums, kā pretreakcija tiks izmantotas atklātā tirgus operācijas, lai tiktu sterilizēta ārvalstu valūtas iepirkšana, kā arī ierobežota fiskālā politika.

16.

Nosakot monetāros mērķus 1998.gada jūnija beigām, septembra beigām un decembra beigām, mēs esam ņēmuši vērā naudas pieprasījuma palielināšanos un pieaugušo uzticību banku sektoram. Tāpēc mēs esam pārskatījuši sākotnējo monetāro programmu, ņemot vērā augstāku multiplikatoru (naudas reizinātāju) un zemāku naudas aprites ātrumu, kas izraisa straujāku plašās naudas pieaugumu, par ko liecina novērojumi pēdējo mēnešu laikā. Programma pieļauj, ka plašās naudas reālais pieaugums 1998.gadā varētu būt 24 procenti. Tam atbilstu arī nevaldības sektoram izsniegto kredītu straujāks pieaugums — vairāk par 36% reālā izteiksmē, nekā sākotnēji paredzēts, kas tomēr būtu 1997.gada otrajai pusei raksturīgā tempa palēnināšanās. Mēs apzināmies, ka iekšzemes kredītu apjoms, kas ir aptuveni 10% no IKP, pēc starptautiskajiem standartiem joprojām ir zems un ka stabils un efektīvs kredītu apjoma pieaugums vistiešākajā veidā ir atkarīgs no progresa reformu īstenošanā, kas likvidētu strukturālos šķēršļus banku aizdevumu izsniegšanā, veicot tādus pasākumus, kas sekmētu ķīlas nodrošinājumu izmantošanu un uzlabotu grāmatvedības standartus, kā arī no privatizācijas pabeigšanas. Pašlaik visi rādītāji liecina par to, ka kredītu pieauguma paātrināšanās pagājušajā gadā ir palielinājusi starpniecības darījumu apjomu Latvijas tautsaimniecībā, neatstājot negatīvu iespaidu uz finansu sistēmu. Mēs esam pārliecināti, ka tāpat būs arī 1998.gadā. Taču mēs saprotam, ka straujš kredītu pieaugums rada arī risku, tāpēc 1998.gadā mēs turpināsim uzmanīgi sekot kredītu izsniegšanai, pievēršot uzmanību to termiņiem, struktūrai un finansēšanas avotiem. Ja pēkšņi kādā brīdī parādīsies pazīmes, ka kredītu pieauguma tempi varētu apdraudēt banku kredītportfeļu kvalitāti, to likviditāti un kapitāla pietiekamību vai arī Latvijas maksājumu bilances stabilitāti, tad pēc konsultēšanās ar Fonda darbiniekiem mēs veiksim jebkurus pasākumus, kas varētu būt nepieciešami, lai novērstu šo problēmu. Tostarp varētu būt pieļaujami stingrāki monetārie nosacījumi, augstāki piesardzības standarti vai stingrākas uzraudzības procedūras. Jāpiezīmē arī, ka Latvijas Banka nesen sākusi īstenot aktīvāku atklātā tirgus operāciju politiku.

 

Ārējā sektora politika

un perspektīvas

17.

Mēs joprojām esam pārliecināti, ka ārējā tekošā konta deficīts ir kontrolējamā līmenī. Pirmkārt, šis deficīts galvenokārt tiek finansēts ar ārvalstu tiešajām investīcijām, un paredzams, ka parāda attiecība pret IKP vidēja ilguma termiņā saglabāsies zema un aptuveni nemainīga — apmēram 10% no IKP. Otrkārt, ar tirdzniecību nesaistīta īstermiņa kapitāla apjoms iespējams ir ierobežots, un pasākumi, kuru mērķis ir uzlabot finansu sektora, it īpaši nebanku finansu institūciju pārskatāmību, palīdzēs panākt kapitāla pieplūduma efektīvāku izmantošanu. Treškārt, banku sistēmas neto ārzemju aktīvi ir palielinājušies no 800 miljoniem ASV dolāru 1996.gada beigās līdz 1050 miljoniem ASV dolāru 1997.gada beigās, un centrālās bankas bruto oficiālās rezerves ir saglabājušās līmenī, kas atbilst preču un nefaktorālo (nonfactor) pakalpojumu importa triju mēnešu apjomam. Visbeidzot, vislielākais pieaugums raksturīgs tieši kapitāla preču importam, kas norāda, ka tiek veikti būtiski jauni ieguldījumi.

18.

Tomēr, ņemot vērā pašreizējo starptautisko ekonomisko vidi, tekošā konta deficītam ir jāpievērš nepārtraukta uzmanība, īpaši apzinoties, ka maksājumu bilances dati par kapitāla pieplūdumu un par patēriņa preču un investīciju preču īpatsvaru tirdzniecības struktūrā nav pilnīgi. Nepieciešamības gadījumā, tiklīdz maksājumu bilancē parādīsies nelabvēlīgas tendences, mēs esam gatavi realizēt stingrāku monetāro un fiskālo politiku. Turklāt Centrālā statistikas pārvalde un Latvijas Banka ir aktivizējušas centienus uzlabot maksājumu bilances statistiku, tostarp tiek pārvērtētas metodes, ko izmanto noteiktu kapitāla plūsmu, kā arī tirdzniecības un pakalpojumu kontu sastāvā esošo komponentu aprēķināšanai.

19.

Latvija ir panākusi būtisku progresu tirgus liberalizācijas jomā. Muitas likums, kas tika pieņemts 1997.gada jūlijā, izmainīja ar preču novērtēšanu muitā saistītos nosacījumus atbilstoši Pasaules tirdzniecības organizācijas (turpmāk — PTO) noteikumiem un pazemināja tarifus vairumam preču, arī dažiem lauksaimniecības preču veidiem, kuriem gan joprojām saglabājas ļoti augsti tarifi. Vairāku preču tarifi tika pazemināti līdz 0% vai 1%, samazinot (nesvērto) vidējo tarifu līmeni visām nelauksaimniecības precēm līdz 4,5% un kā visplašāk lietoto tarifu izmantojot 1% likmi. Sākot ar 1998.gada janvāri, tarifi vairākām precēm (arī vīnam un cigaretēm) tika pazemināti vēl vairāk un tika uzsākta muitas jaunās vērtēšanas sistēmas ieviešana. 1997.gadā spēkā stājās brīvās tirdzniecības līgums starp Baltijas valstīm attiecībā uz lauksaimniecības precēm un tika parakstīti vai stājās spēkā vairāki citi divpusējie brīvās tirdzniecības līgumi, tāpēc apmēram trīs ceturtdaļas Latvijas lauksaimniecības preču importa nāk no valstīm, ar kurām ir brīvās tirdzniecības līgumi. Visbeidzot, 1997.gadā tika panākts būtisks progress jautājumā par iestāšanos PTO, un pašlaik nav pabeigtas tikai vienas divpusējās sarunas. Nav piepildījušās mūsu cerības par iestāšanos PTO līdz 1997.gada beigām, jo faktiski tiek gaidīts risinājums jautājumā par tirdzniecību ar audiovizuālajiem pakalpojumiem, kur vairākām lielajām PTO dalībvalstīm ir atšķirīgas pieejas. Mēs ceram, ka šīs domstarpības varētu drīz atrisināt, un tas ļautu Latvijai iestāties PTO šī gada pirmajā pusē.

20.

Attiecībā uz lauksaimniecību, ražošanas svērtais pamattarifs visām precēm 1997.gada jūlijā tika samazināts līdz 34%. Mēs esam apņēmušies veikt tarifu tālāku samazināšanu un plānojam iesniegt attiecīgos likumdošanas aktus Saeimā līdz 1998.gada jūnija beigām, lai samazinātu vidējo ražošanas svērto tarifu lauksaimniecības preču kopumam, kas noteikts programmā (t.i. augstākos tarifus katrā lauksaimniecības preču grupā), kurš patlaban ir 47%, vismaz līdz 30 procentiem.

21.

Ir atcelti visi kvantitatīvie importa ierobežojumi, un importa licenču izsniegšana patlaban pēc būtības notiek automātiski, izņemot ieroču, sprāgstvielu un degvielas importu. Ar licenču izsniegšanu saistīto iesniegumu izskatīšanas termiņš ir saīsināts līdz desmit darba dienām, un maksa par licencēm ir noteikta tādā apmērā, lai tikai nosegtu izsniegšanas izmaksas. Mēs plānojam pārvērst atlikušos specifiskos importa tarifus (izņemot cukura tarifu) par ad valorem tarifiem līdz 1998.gada jūnijam un līdz 1998.gada beigām atcelt atlikušos eksporta tarifus, izņemot grāmatām, kas vecākas par 50 gadiem un antikvāriem priekšmetiem.

 

Finansu sektora attīstība

22.

Kopš banku krīzes 1995.gadā būtiski ir nostiprināta banku uzraudzība. Latvija patlaban ir viena no valstīm citu pārejas ekonomikas valstu starpā, kur ir visstingrākie noteikumi, kas atbilst gan Bāzeles Komitejas rekomendāciju, gan ES standartiem, un daudzos gadījumos arī pārsniedz šos standartus. Banku sistēma ir ievērojami nostiprinājusies, palielinās to banku skaits, kas atbilst augstākajām drošuma un stabilitātes prasībām, un uzlabojas kredītportfeļu kvalitāte. 1998.gadā mūsu mērķi ir tālāk nostiprināt uzraudzības procedūras, atbalstīt finansu tirgus attīstību un paplašināt pārraugāmo finansu darbības lauku. Mēs apzināmies, cik svarīgi finansu sistēmas paplašināšanās sākuma posmā ir ieviest piemērotus nosacījumus attiecībā uz nebanku finansu institūcijām, lai nepieļautu problēmu rašanos nākotnē.

23.

Līdz 1998.gada aprīlim bankām būs jāizpilda Latvijas Bankas jaunās prasības par banku iekšējās kontroles sistēmām. Jaunās prasības ļaus Latvijas Bankai standartizēt datus par pārvaldes metodēm, riska novērtēšanu, vadības informācijas sistēmām un grāmatvedības vispārējām metodēm. Otrkārt, arī turpmāk Latvijas Banka pieprasīs informāciju par visiem komercbanku akcionāriem un paturēs sev tiesības veikt atbilstošus pasākumus, ja šī prasība netiks pildīta. Treškārt, lai precīzāk atspoguļotu risku, kas pastāv darījumos ar NVS valstīm, mēs esam ieviesuši stingrāku kapitāla pietiekamības normatīvu, mainot nosacīto riska pakāpi no 80% uz 100% prasībām uz pieprasījumu pret kredītiestādēm no valstīm, kas nav OECD dalībvalstis. Ceturtkārt, papildu prasībai jebkuru aizdevumu, kuram procentu maksāšanas termiņš ir nokavēts par vairāk nekā 90 dienām, klasificēt kā ienākumus nenesošu aizdevumu, ir ieviesti stingrāki noteikumi par uzkrājumu veidošanu nedrošiem parādiem, nosakot, ka ikviens aizdevums, par kuru banka nevar uzrādīt aizņēmēja finansu pārskatus, klasificējams kā zemstandarta aizdevums.

24.

Latvijas finansu tirgus turpmāko attīstību veicinās vairāki 1998.gadā pieņemtie un 1998.gadā ieplānotie likumdošanas akti. Tagad pilnībā darbojas Vērtspapīru tirgus komisija, kas tika izveidota 1997.gada aprīlī. Ir pieņemti vairāki regulējoši dokumenti, kas saistīti ar ieguldījumu fondiem un apdrošināšanas sabiedrībām un kuriem būtu jāpaātrina nebanku finansu tirgus attīstība. 1997.gada decembrī Saeimā tika iesniegts likumprojekts par noguldījumu apdrošināšanas sistēmu. Saeima arī ir pieņēmusi pret naudas mazgāšanu vērsto likumu, kas nosaka, ka finansu iestāžu pienākums ir konstatēt neparastus vai aizdomīgus finansu darījumus un par tiem ziņot. Tiek veidots arī kontroles dienests, lai pārraudzītu šādus darījumus. Šis likums stāsies spēkā 1998.gada jūnijā.

25.

Tiecoties panākt, lai piesardzības noteikumi aptvertu pēc iespējas plašāku jomu un tiktu kontrolēts viss finansu sektors, būtisks solis uz priekšu tiks sperts, uzsākot banku konsolidēto uzraudzību. Tam nepieciešamos grozījumus kredītiestāžu likumā Saeima ir izskatījusi otrajā lasījumā un paredzams, ka tie tiks pieņemti līdz 1998.gada aprīlim. Tiks izstrādātas arī instrukcijas par uzraudzības normatīvu jaunajām aprēķināšanas metodēm, un pēc banku speciālistu apmācības darbam ar jauno sistēmu visām bankām tiks izvirzīta oficiāla prasība līdz 1999.gada janvārim sākt pildīt konsolidētās uzraudzības noteikumus. Pašlaik tiek pabeigta nebanku finansu iestāžu uzraudzības izveide, izdarot papildu grozījumus kredītiestāžu likumā, kurā tiek paredzēta konsolidētā uzraudzība, kā arī jaunajos likumos par ieguldījumu sabiedrībām un pensiju fondiem un esošajos noteikumos. Visbeidzot finansu tirgus uzraudzības apvienotā darba grupa izstrādā pamatprincipus un grafiku neatkarīgas aģentūras (institūcijas) izveidošanai, kura apvienotu visu finansu sektora uzraudzību.

 

Privatizācija un

īpašumtiesības

26.

Valdība ir daudz darījusi, lai paātrinātu privatizācijas procesu, un mēs joprojām apņemamies pabeigt gandrīz visu atlikušo uzņēmumu privatizāciju līdz 1998.gada vidum. 1997.gadā tika parakstīti 312 pirkuma līgumi, un mūsu uzdevums šī gada pirmajā pusē ir noslēgt lielāko daļu no atlikušajiem 195 līgumiem, kas galvenokārt skar mazo un vidējo uzņēmumu privatizāciju. Būtisks progress ir panākts arī lielo uzņēmumu privatizācijā. 1997.gada septembrī notika naftas termināla "Ventspils nafta" apvienošanās ar cauruļvadu operatoru "LaSam", un tas ļāva organizēt publisko akciju piedāvājumu. Līdz 1997.gada beigām 43% uzņēmuma akciju piederēja privātajam sektoram, un paredzams, ka līdz jūnija beigām valdībai piederēs akciju mazākuma daļa. "Latvijas kuģniecības" privatizācija tika uzsākta 1996.gadā, un patlaban divi potenciālie stratēģiskie investori veic uzņēmuma novērtēšanu, kuras rezultāti tiek gaidīti februāra beigās. Līdz 1998.gada jūnija beigām valdība plāno pārdot 20% tai piederošo akciju, tajā skaitā arī stratēģiskajam investoram, lai panāktu uzņēmuma pārstrukturēšanu un palielinātu uzņēmuma rentabilitāti. Sākot ar 1998.gada vidu, valdība apsvērs iespējas pakāpeniski veikt tai piederošās akciju daļas tālāku samazināšanu. Turpinoties "Latvenergo" pārstrukturēšanai, 1998.gada 1.janvārī tika izveidota holdingkompānija ar trim atzariem, kas pēc tam tiks pārveidoti par juridiski neatkarīgiem meitas uzņēmumiem, kuri nodarbosies ar elektroenerģijas ražošanu, pārvadi un sadali. Lai privatizācija nodrošinātu konkurentspējīgu vidi, turpinās konsultācijas ar Pasaules banku par to, kāda tieši būs privatizācijas metode, un paredzams, ka konsultācijas tiks pabeigtas līdz 1998.gada marta beigām. Pagājušajā gadā stratēģiskajiem investoriem tika pārdots 32,5% "Latvijas gāzes" akciju, nākamais solis ir palielināt privātā īpašumā esošo daļu, izmantojot publisko piedāvājumu. Paredzams, ka līdz 1998.gada beigām valdība kļūs par mazākuma daļas turētāju šajā uzņēmumā. "Lattelekom" uzņēmuma 49% akciju stratēģisko investoru konsorcijam pārdoti jau 1994.gadā, taču pašlaik notiek sarunas ar privātajiem stratēģiskajiem akcionāriem par iespējām atbilstoši ES prasībām saīsināt šī uzņēmuma monopolstāvokļa laiku no 2013.gada līdz 2003.gadam, kā arī par "Lattelekom" pārveidošanu akciju sabiedrībā saskaņā ar jumta līgumu, tādējādi dodot iespēju pārdot atlikušās valdībai piederošās akcijas.

27.

Mēs esam veikuši konkrētus pasākumus, lai atrisinātu strukturālās problēmas, kas kavē privatizāciju enerģētikas sektorā, tajā skaitā esam risinājuši klientu parādu jautājumus un jautājumu par to, lai enerģijas tarifi segtu izmaksas. Būtisks solis šajā virzienā bija valdības lēmums pārņemt daļu no prasībām pret "Latvijas gāzes" klientiem. Turklāt "Latvenergo" un "Latvijas gāzes" parādus būtiski samazināja arī gāzes un elektrības parādu klasificēšana cerīgos, šaubīgos un zaudētos parādos un tai sekojošā zaudēto parādu lielākās daļas norakstīšana uz uzkrājumu un peļņas rēķina. Turklāt apmierinoši tika pildīti jaunie grafiki, kas bija noteikti maksājumiem par elektrību un gāzi. Nemaksāšanas gadījumos enerģija tiek atslēgta, un vairāki gadījumi ir jau izskatīti tiesā. Lai risinātu apkures parādu problēmu, ir izveidota ministriju darba grupa, kuras mērķis ir samazināt apkures parādu apjomu un nākamo divu gadu laikā saīsināt arī maksāšanas termiņu līdz 60 dienām. Lai cenas pilnībā segtu izmaksas, nesen tika ieviesta jauna apkures, gāzes un elektroenerģijas tarifu aprēķināšanas metodika, kuru izstrādāja ārvalstu eksperti un kuru izvērtēja un atbalstīja Pasaules banka.

28.

Turpinās "Latvijas Krājbankas" (lielākās no divām bankām, kurās ir valsts līdzdalība) privatizācija. Pēc tās apvienošanās ar mazāku banku pagājušā gada jūnijā tika veikta apvienotās bankas 29% akciju izsole publiskajā piedāvājumā. Tomēr 54% bankas akciju joprojām pieder valdībai, un Latvijas Privatizācijas aģentūra veic sagatavošanās darbus papildu akciju pārdošanai, to skaitā paredzot 5–10 % akciju pārdošanu bankas darbiniekiem. Ir aizkavējies valdības plāns nodrošināt jaunās apvienotās bankas stabilitāti, veicot rekapitalizāciju un bankas darbības racionalizāciju, taču paredzams, ka tas tiks pabeigts līdz 1998.gada vidum.

29.

1997.gadā paātrinājās dzīvokļu privatizācija: līdz gada beigām tika pārdoti aptuveni 20% no visiem valsts īpašumā esošajiem dzīvokļiem. Valdība par savu mērķi uzskata 32% visu valsts īpašumā esošo dzīvokļu privatizāciju līdz jūnija beigām un 50% dzīvokļu privatizāciju līdz 1998.gada beigām. Šo procesu ir atvieglojuši vairāki grozījumi likumā par dzīvojamo māju privatizāciju, kuri ļauj pārdot dzīvokļus, izmantojot paātrināto privatizāciju, tas ir, negaidot, kamēr līdz mājas pārdošanai tiek nokārtota zemes īpašuma reģistrācija. Samazinātas arī pašvaldību iespējas iejaukties privatizācijas procesā. Taču, lai šo procesu vēl vairāk paātrinātu, 1997.gadā Saeimā tika iesniegts vēl viens likuma labojums, kas cita starpā dos iespēju privatizācijas procesu sākt īrniekiem ar komunālo maksājumu parādiem, tā radot stimulu īrniekiem ātrāk izlemt, privatizēt savu dzīvokli vai nē. Telpu pārdošana par naudu un maksa, kas iekasēta paātrināti privatizējot dzīvokļus, nodrošinājusi pašvaldībām ieņēmumus, kas ļāvuši straujāk realizēt privatizācijas programmu. Mēs plānojam straujāk veikt arī zemes privatizāciju: 1997.gadā tika parakstīti 24 zemes pārdošanas līgumi un 1998.gadā paredzēts parakstīt vēl 150 līgumus.

30.

Pagājušā gadā Saeimā tika iesniegts likumprojekts par kustamo ķīlu reģistru. Turpinās arī īpašumu denacionalizācija un zemes reģistrācija. Šobrīd gandrīz visi īpašumi ir reģistrēti zemes kadastrā. Lai gan zemes reģistrācijas izmaksas ir salīdzinoši augstas, 1997.gada beigās zemes grāmatā bija reģistrēti aptuveni 130 000 īpašumu, kas gan ir nedaudz mazāk par strukturālo izpildes kritēriju — reģistrēt 140 000 īpašumu. Šī nelielā aizkavēšanās galvenokārt izskaidrojama ar to, ka daļa no zemes īpašniekiem cerēja, ka jaunieviestais īpašuma nodoklis būs jāmaksā tikai par zemes grāmatā reģistrētajiem īpašumiem. Tiklīdz situācija pēc labojumu izdarīšanas likumā par īpašuma nodokli noskaidrojās, zemes reģistrācijas process paātrinājās, un mēs paredzam, ka līdz jūnija beigām būs reģistrēti aptuveni 160 000 zemes īpašumu, bet līdz 1998.gada beigām tiks reģistrēti vismaz 200 000 īpašumu. Ņemot vērā salīdzinoši nelielo starpību starp noteikto kritēriju un faktisko rezultātu, kā arī šī kritērija neizpildes neparedzēto iemeslu un pasākumus, kas pēc tam tika veikti, mēs lūdzam pagarināt šī kritērija izpildes termiņu. Lai tālāk nostiprinātu nekustamā īpašuma tirgus attīstību, valdība plāno drīzumā izveidot hipotekāro kreditēšanas sistēmu māju un dzīvokļu celtniecībai un remontam.

 

Valsts pārvalde un uzņēmējdarbību regulējošā vide

31.

Viena no svarīgākajām valdības prioritātēm ir izveidot labu valsts pārvaldīšanas mehānismu, kas ietver arī likumdošanas un institūciju darbības uzlabošanu. Lai tālāk attīstītu efektīvi funkcionējošu tiesisko sistēmu, mēs plānojam veikt pasākumus, kas, cita starpā, padarītu tiesu darbību atklātāku sabiedrībai, noteiktu stingrākus kritērijus tiesnešu un piesēdētāju izvēlei, nepieļautu tiesnešu tikšanos ar vienu no lietā iesaistītajām pusēm bez otras puses piedalīšanās. Turklāt mēs aktīvi realizēsim 1996.gadā pieņemto pretkorupcijas likumu un pabeigsim pretkorupcijas programmas izstrādi, kas sadarbībā ar Pasaules banku tika aizsākta pagājušajā gadā. Mēs arī uzskatām, ka, saglabājot plašu nodokļu bāzi, padarot budžeta veidošanu un izdevumu vadību caurskatāmāku, atceļot nevajadzīgos noteikumus, izdosies panākt lielāku atklātību lēmumu pieņemšanā valsts institūcijās un ierobežot valdības amatpersonu nepamatotu slepenību.

32.

Ekonomisko reformu nākamajā posmā Latvijā uzmanība tiks vērsta arī uz tāda uzņēmējdarbības klimata veidošanu, kas veicinātu ārvalstu un iekšzemes investīciju piesaistīšanu. Šajā sakarā pagājušā gada oktobrī tika pieņemti jauni noteikumi, un no 118 līdz 67 samazināts to uzņēmējdarbības veidu skaits, kuriem ir nepieciešamas licences, kā licencējami saglabāti galvenokārt tie uzņēmējdarbības veidi, kas saistīti ar veselības aizsardzību, drošību un nacionālo drošību. Tāpat mēs plānojam sākt sarunas ar OECD par pievienošanos Daudzpusējam līgumam par investīciju aizsardzību. Tas notiks, tiklīdz būs pabeigta šī līguma sagatavošana, un valstīm, kas nav OECD dalībvalstis, dota iespēja sākt sarunas.

Ar cieņu, —

Roberts Zīle Ilmārs Rimšēvičs

Finansu ministrs Viceprezidents

Finansu ministrija Latvijas Banka

1998. gada 9. martā

Tabula. Latvija: Kontroles rādītāji saskaņā ar stand–by vienošanos 1

Mainīgie lielumi un periodi Apjoms

(Miljonos latu)

I.

Ierobežojumi kopbudžeta fiskālajam deficītam:

1. janv. — 31. marts, 1998.: kontroles rādītājs2 12

1. janv. — 30. jūnijs, 1998.: kontroles rādītājs2 15

1. janv. — 30. sept., 1998.: kontroles rādītājs2 15

1. janv.—31. dec., 1998.: kontroles rādītājs2 16

II.

Ierobežojumi Latvijas Bankas neto iekšzemes aktīviem

31. marts, 1998.: kontroles rādītājs3 –3

30. jūnijs, 1998.: kontroles rādītājs3 –1

30.sept., 1998.: kontroles rādītājs3 1

31. dec., 1998.: kontroles rādītājs3 1

 

(Miljonos

ASV dolāru)

III.

Minimālās robežas LB neto starptautiskajām rezervēm

31. dec., 1997.: faktiskais stāvoklis 734

31. marts, 1998.: kontroles rādītājs4 650

30. jūnijs, 1998.: kontroles rādītājs4 680

30. sept., 1998.: kontroles rādītājs4 728

31. dec., 1998.: kontroles rādītājs4 782

 

IV.

Maksimālās robežas ārējā parāda vidēja un ilgtermiņa līgumiem un garantijām uz neatvieglotiem nosacījumiem, pieaugošā izteiksmē.5

Tai skaitā:

ar 1–5 gadu

No 30. jūn., 1997. līdz Kopā dzēšanas. term.

31. martam, 1998.: kontroles rādītājs 115 25

30. jūnijs, 1998.: kontroles rādītājs 220 25

30. sept., 1998.: kontroles rādītājs 250 25

31. dec., 1998.: kontroles rādītājs 275 25

V.

Maksimālās robežas valdības ārējam parādam ar term. līdz 1 gadam6

31. marts, 1998.: kontroles rādītājs 0

30. jūnijs, 1998.: kontroles rādītājs 0

30. sept., 1998.: kontroles rādītājs 0

31. dec., 1998.: kontroles rādītājs 0

 

(Miljonos latu)

VI.

Indikatīvās robežas naudas bāzei

31.dec. 1997.: faktiskais stāvoklis 442

31.marts, 1998.: indikatīvā robeža 455

30.jūnijs, 1998.: indikatīvā robeža 475

30.sept., 1996.: indikatīvā robeža 500

31.dec., 1998.: indikatīvā robeža 537

VII.

Indikatīvās robežas banku sistēmas neto iekšzemes aktīviem:

31.dec., 1997.: faktiskais stāvoklis 252

31.marts, 1998.: indikatīvā robeža3 265

30.jūnijs, 1998.: indikatīvā robeža3 312

30.sept., 1998.: indikatīvā robeža3 365

31.dec., 1998.: indikatīvā robeža3 380

VIII.

Indikatīvie mērķi valsts budžeta ieņēmumiem:

1.janv.–31.marts, 1998.: indikatīvais mērķis 210

1.janv.–30.jūnijs, 1998.: indikatīvais mērķis 455

1.janv.–30.sept., 1998.: indikatīvais mērķis 690

1.janv.–31.dec., 1998.: indikatīvais mērķis 965

IX.

Kontroles rādītāji strukturālajā jomā: līdz:

Pabeigt pētījumu par civildienestu 1997.g. decembra beigām

Zemes grāmatā reģistrēt 140 000 īpašumu 1997.g. decembra beigām

X.

Strukturālie normatīvi (uzdevumi) līdz:

Iesniegt Ministru kabinetā "balto dokumentu"

par valsts administrācijas reformu 1998.g. marta beigām

Izziņot, ar kādu metodi tiks privatizēts "Latvenergo" 1998.g. marta beigām

Privatizēt 32% no valsts īpašumā esošajiem dzīvokļiem 1998.g. jūnija beigām

Pārdot vismaz 20% no "Latvijas kuģniecības"

akcijām, tajā skaitā arī stratēģiskajam investoram 1998.g. jūnija beigām

Samazināt valstij piederošo akciju daļu uzņēmumā

Ventspils nafta, atstājot mazāk par 50% 1998.g. jūnija beigām

Zemes grāmatā reģistrēt 160 000 īpašumu 1998.g. jūnija beigām

 

1 Kontroles rādītāju un indikatīvo robežu un mērķu definīcijas ir dotas ar 1998. gada 9. martu datētās vēstules pielikumos. Bez tabulā dotajiem kontroles rādītājiem, visu laiku ir spēkā kontroles rādītājs, kas nosaka, ka valdība nedrīkst uzkrāt ārējos nemaksājumus.

2 Noteiktie griesti tiks koriģēti uz augšu par jebkuru apjomu, kas pārsniedz programmā paredzēto ārvalstu palīdzības izmaksu līmeni Valsts investīciju programai, un tiks koriģēti uz leju par privatizācijas ieņēmumu apjomu, kas pārsniedz programmā paredzēto lielumu (skat. 1. pielikumu).

3 Šie griesti tiks pazemināti par jebkuru ārvalstu palīdzības izmaksu apjomu, kas pārsniedz programmā paredzēto līmeni (skat. 2. pielikumu).

4 Šī minimālā robeža tiks koriģēta uz leju par to starpību, par kādu ārvalstu palīdzības izmaksas maksājumu bilances atbalstam būs mazākas par programmā noteikto līmeni (skat. 3. pielikumu).

5 Attiecas uz valdību Latvijas Banku vai jebkurām citām valdību pārstāvošām institūcijām.

6 Attiecas uz neatmaksāto parādu vai valdības izsniegtajām garantijām, atskaitot normālus ar importu saistītus tirdzniecības kredītus.