uz pilsoņiem, nepilsoņiem un "logiem"

Andris Ameriks, Saeimas priekšsēdētāja biedrs, Pilsonības likuma

grozījumu sagatavošanas darba grupas priekšsēdētājs, — "Latvijas Vēstnesim"

Manuprāt, ļoti būtisks ir arī ceturtais bloks, kam ir principiāla nozīme. Tas varbūt tieši neskar nepilsoņu naturalizācijas laikposmus. Taču te ir runa par jau daudzkārt kritizēto — gan no sabiedrības, gan no žurnālistu puses — pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem, ko līdz šim izdarīja Saeima. Jāpiekrīt, — sabiedrībai ir taisnība, ka nereti debates par konkrētajām kandidatūrām pārvēršas par visai aizvainojošām šo personu dzīvesgājumu iztirzāšanām. Vienalga, vai cilvēks ir vai nav pelnījis pilsonību par īpašiem nopelniem, bieži vien atklājas dažu mūsu parlamenta deputātu diezgan zemais inteliģences un kultūras līmenis. Tāpēc ir loģisks priekšlikums nodot šos jautājumus Ministru kabineta pārziņā. Jāsaka, ka divarpus gados, kopš strādā sestā Saeima, pilsonība par īpašiem nopelniem ir piešķirta tikai 81 cilvēkam. Tas nav daudz, vismaz salīdzinot ar Igauniju, kur skaits sniedzas simtos. Bet šobrīd likumprojektā ir iestrādāta norma, kas nosaka līdz 50 cilvēkiem gadā. Protams, ir ļoti grūti novērtēt vai "saskaitīt" nopelnus.

Domāju, ka ļoti aktuāli ir ierosinājumi, kas saistīti ar iespējām iegūt pilsonību invalīdiem un veciem ļaudīm, kam ir redzes, dzirdes un citi traucējumi. Grozījumu projektā ir paredzēts, ka invalīdu pārbaudes, noskaidrojot viņu gatavību kļūt par Latvijas pilsoņiem, noteiks Ministru kabinets ar īpašiem noteikumiem, izvirzot viņiem atšķirīgas prasības. Tāpat šodien šķiet visai arhaiska norma, kas prasa no vecajiem cilvēkiem uzrakstīt atstāstījumu. Laikam gan atstāstījums drīzāk ir atmiņas, nevis valodas zināšanu pārbaude. Bieži vien tiem vecajiem ļaudīm ir gluži sklerotiska rakstura grūtības. Tādēļ ir ierosināts apliecināt prasmi uzrakstīt situatīvo rakstu darbu (nevis atstāstījumu) par sadzīves rakstura tēmu. Tas nozīmē, ka var rakstīt dažādos veidos par dabu, politiku vai citām lietām — pēc saviem ieskatiem. Ir jau arī runa par to, ka varētu vispār atbrīvot no šiem rakstu darbiem cilvēkus, kas sasnieguši 65 gadu vecumu. Jo bieži vien veciem cilvēkiem ir pasmagi formulēt savu domu.

Par visiem šiem iecerētajiem Pilsonības likuma grozījumiem savu analīzi mums iesniedz Naturalizācijas pārvalde. Bet galvenokārt mēs ņēmām vērā to, ko ierosināja Saeimas frakcijas. Uzskatu, ka panāktais kompromiss ir ļoti būtisks un nozīmīgs Latvijas valstij. Domāju, ka šis grozījumu likumprojekts gūs vairākuma atbalstu Saeimā, vismaz četru lielāko frakciju atbalstu. Tas ir veselā saprāta un labās gribas brīdis. Tas, manuprāt, nav nekāds ārējā vai iekšējā spiediena rezultāts. Mēs vienkārši sakārtojam savu sabiedrību, neradot mākslīgas barjeras, kas dažādu iemeslu dēļ ir bijušas uzceltas. Situācija taču ir tāda, ka, pēc Naturalizācijas pārvaldes ziņām, līdz šim varēja naturalizēties 147 tūkstoši cilvēku, kas varēja to izdarīt gan sakarā ar sasniegto vecumu, gan būdami ārpuskārtas naturalizējamo kategorijās — piemēram, latviešu skolas beigušie, ar pilsoni salaulātie. Ir daudzi cilvēki, kam nevajadzētu būt nekādām problēmām attiecībā uz latviešu valodas prasmi. Tomēr jāatzīst, ka no šiem 147 tūkstošiem nepilsoņu, kas varēja kļūt par Latvijas pilsoņiem, šo iespēju ir izmantojuši tikai deviņarpus tūkstoši, tas ir 7 procenti. Grūti pateikt, kāpēc tāda situācija. Taču skaidrs ir viens — nevar būt nekādu bažu vai cerību, ka visi vairāk nekā 700 tūkstoši nepilsoņu kļūs par pilsoņiem. Droši vien, labākajā gadījumā tikai 10 procenti izteiks vēlmi kļūt par Latvijas valsts pilsoņiem. Taču valsts uzdevums ir panākt, lai iespējami vairāk iedzīvotāju kļūtu par tās pilntiesīgiem pilsoņiem. Bet tas nākotnē būs vairāk valdības, nevis parlamenta uzdevums.

— Tātad jau maija beigās Saeimā varētu tikt pieņemti šie Pilsonības likuma grozījumi?

— Otrdienas vakarā valdību veidojošo frakciju sadarbības padomes sēdē, kurā arī es, būdams Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijā, piedalījos kā darba grupas vadītājs, tika pausts viedoklis, ka šobrīd nav pamata šaubīties par to, ka šis likumprojekts tiks iesniegts Saeimā. Arī "Saimnieks" to atbalstīs. Ja likumprojekts par grozījumiem Pilsonības likumā tiks iesniegts 23.aprīlī, kad faktiski sāksies Saeimas pavasara sesija, maija beigās tas varētu tikt pieņemts trešajā jeb galīgajā lasījumā. Protams, tas var tikt precizēts juridiskā ziņā.

Domāju, ka jebkurā gadījumā līdz pavasara sesijas beigām, līdz Jāņiem, grozījumu likumprojekts tiks pieņemts.

— Tātad otrdien vakarā tika akceptēti tieši jūsu vadītās darba grupas priekšlikumi?

— Jā, gandrīz visi darba grupas sagatavotie varianti tika pieņemti. Darba grupai, ko izveidoja pirms divām nedēļām, bija trīs sēdes. Patiešām esmu gandarīts par to, ka visu četru frakciju pārstāvji parādīja labo gribu un vēlmi panākt rezultātu nevis destruktīvā, bet konstruktīvā veidā.

— Kas tad bija šajā visai veiksmīgajā darba grupā?

— Darba grupā bija pa diviem deputātiem no četrām lielākajām Saeimas frakcijām. "Latvijas ceļu" pārstāvēja Andrejs Panteļējevs un Jānis Lagzdiņš, "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK — sākotnēji Anna Seile un Aigars Jirgens, bet pēc tam sēdēs piedalījās arī Jānis Straume un Māris Grīnblats, Latvijas Zemnieku savienību un Kristīgo demokrātu savienības frakciju — Kārlis Jūlijs Druva un Roberts Dilba, Demokrātisko partiju "Saimnieks" — Andris Ameriks un Viesturs Boka. Darbu uzsākām pirms pāris nedēļām. Un ļoti īsā laikā panācām saprašanos un konstruktīvismu priekšlikumos.

Mintauts Ducmanis,

"LV" Saeimas un valdības lietu

redaktors