Ceļā uz Latvijas pilsonisku sabiedrību

Pēc Tirgus un sociālo

pētījumu centra

"Baltijas datu nams"

1997./1998. gada pētījuma

Turpinājums. Sākums "LV" nr.91/94., 07.04.98., nr.95/96., 08.04.98.

Nepilsoņi pret naturalizāciju

Pilsoņu un nepilsoņu attieksme pret pārbaudījumiem latviešu valodā un vēsturē LR

pilsonības pretendentiem

Kas attiecas uz pārbaudījumiem vēsturē, arī šai gadījumā vairums pilsoņu atzīst to nepieciešamību (56% — "noteikti", 28% — "varbūt"), 16% pauduši viedokli, ka šādi pārbaudījumi nav vajadzīgi. No nepilsoņiem šāda pārbaudījuma nepieciešamību atbalsta 34%, tikpat daudzi minējuši atbildi "varbūt" (19.zīm.).

Gandrīz katrs otrais nepilsonis min, ka valodas zināšanu prasības naturalizācijas pārbaudījumā esot pārāk augstas, no pilsoņiem šādu viedokli pauduši 13%, taču jāuzsver, ka no latviešiem pilsoņiem tikai 9% šķiet, ka prasību līmenis ir pārāk augsts, bet no krieviem Latvijas pilsoņiem šādu uzskatu paudis katrs trešais (33%). No pilsoņiem valodas zināšanu prasības pieņemamas šķiet katram otrajam, bet no nepilsoņiem — tikai katram trešajam (20.zīm.).

Kas attiecas uz prasībām vēstures pārbaudījumā, nereti arī pēc pilsoņu domām tās ir pārāk augstas (24%), šādu viedokli ir pauduši 20% latviešu un 44% krievu. No nepilsoņiem vēstures zināšanu prasības par pārāk augstām uzskata 56% (21.zīm.).

19.zīm. Attieksme pret naturalizācijas pārbaudījumiem Latvijas vēsturē

Vai cilvēkiem, kas vēlas kļūt par LR pilsoņiem, Jūsuprāt, būtu jākārto pārbaudījumi Latvijas vēsturē? (% no LR pilsoņiem, n=1507; % no tiem, kas nav LR pilsoņi, n=1502)

20.zīm. Naturalizācijas pārbaudījumu latviešu valodā novērtējums

Kā Jūs vērtējat latviešu valodas zināšanu prasības naturalizācijas pārbaudījumā? (% no LR pilsoņiem, n=1507; % no tiem, kas nav LR pilsoņi, n=1502)

21.zīm. Naturalizācijas pārbaudījumu Latvijas vēsturē novērtējums

Kā Jūs vērtējat Latvijas vēstures zināšanu prasības naturalizācijas pārbaudījumā? (% no LR pilsoņiem, n=1507; % no tiem, kas nav LR pilsoņi, n=1502)

Pilsonības iegūšanas plānošana vecuma grupā no 15–30 gadiem

No jauniešu grupas, kam ir dotas iespējas iegūt pilsonību, tikai katrs ceturtais plāno izmantot šīs iespējas. Apmēram puse to neplāno darīt, bet pārējie nespēj sniegt konkrētu atbildi. Par naturalizēšanos vairāk domājuši lauku jaunieši (22.zīm.).

Visbiežāk minētie iemesli, kāpēc jaunieši neplāno iegūt Latvijas pilsonību, ir: nespēja nokārtot vēstures un latviešu valodas pārbaudījumus, kā arī informācijas un naudas trūkums. Šos iemeslus minējuši apmēram 40% jauniešu nepilsoņu, kam ir tiesības pretendēt uz Latvijas pilsonību. Apmēram katrs trešais paudis viedokli, ka naturalizācija ir pazemojoša (23.zīm.).

Katrs ceturtais no aplūkotās jauniešu grupas savu nevēlēšanos naturalizēties skaidro ar to, ka "neredz nepieciešamību pēc LR pilsonības", "nejūtas piederīgs Latvijas valstij", "nav svarīgi piedalīties vēlēšanās", "nevēlos dienēt Latvijas armijā", "neticu, ka man piešķirs pilsonību, pat, ja visas prasības tiks izpildītas". Varam secināt, ka tie ir cilvēki, kas jūtas atsvešināti no Latvijas valsts.

Retāk ir minēti tādi iemesli, kā ceļošanas grūtības uz Krieviju. Neliels skaits jau ir citas valsts pilsoņi, pavisam nedaudz ir tādu, kas vēlas iegūt citas valsts pilsonību, kā arī tādu, kuru vēlēšanos naturalizēties neatbalsta ģimenē.

Apkopojot šīs atbildes, varam secināt, ka indivīda nespēja plānot laiku, apgūt valodu, iegūt nepieciešamo informāciju ir galvenie iemesli, kas kavē iegūt LR pilsonību. Otra nozīmīgāko iemeslu grupa ir saistīta ar atsvešinātību no Latvijas valsts ("nejūtas piederīgs Latvijas valstij", "neredz nepieciešamību pēc LR pilsonības"), nevēlēšanos uzņemties šīs valsts pilsoņa pienākumus, neuzticēšanos šai valstij. Mazāk svarīgs ir fakts, ka cilvēkam jau ir nepilsoņa pase. Tāpat neliela daļa nepilsoņu jau ir vai arī plāno kļūt par citas valsts pilsoņiem. Uz jautājumu, vai jaunieši mēģinātu iegūt pilsonību, ja tās iegūšanas kārtība tiktu vienkāršota, gandrīz divas trešdaļas sniedz pozitīvu atbildi, kas liecina par pasivitati no nepilsoņu jauniešu puses apgūt latviešu valodu un Latvijas vēsturi (25.zīm).

No tiem, kas plāno nākotnē kļūt par LR pilsoņiem (vecumā līdz 31 gadam), vairāk nekā 80% kā argumentu min vēlēšanos justies piederīgam šai valstij un pārliecību, ka tas būtu labāk viņu bērniem. Vairāk kā 70 % cer, ka, iegūstot Latvijas pilsonību, viņiem būs vieglāk atrast darbu, ka viņi jutīsies drošāk, pašpārliecinātāk. Vairāk kā 60% cer, ka, iegūstot pilsonību, uz viņiem vairs neattieksies profesiju ierobežojumi, ka Latvijas valsts viņus vairāk aizsargās, ka būs lielākas iespējas piedalīties privatizācijas procesā, iegūt īpašumā zemi. Ap 50% ir ieinteresēti iegūt politiskās tiesības, piedalīties vēlēšanās, tikpat daudzi arī cer, ka tas atvieglos ceļošanu uz ārzemēm (26.zīm.).

Pilsonības iegūšanas plānošana vecuma grupā virs 30 gadiem

No tiem, kas vecāki par 30 gadiem, tātad no tiem, kam pēc pašreizējās kārtības vēl nav tiesību pretendēt uz LR pilsonību, divas trešdaļas (67%) plāno iegūt Latvijas pilsonību nākotnē, kad likums to atļaus. 18% neplāno, bet pārējiem 15% vēl nav skaidras nostājas šajā jautājumā (22.zīm.). Vairāk to, kas plāno iegūt pilsonību nākotnē, ir vecuma grupā no 41—50 gadiem, rīdzinieki, cilvēki ar augstāku izglītības līmeni.

No tiem, kas neplāno arī nākotnē kļūt par LR pilsoņiem (18%), kā galveno iemeslu min nespēju nokārtot latviešu valodas (57%) un vēstures (56%) pārbaudījumu. Šo iemeslu biežāk min sievietes, cilvēki, kas vecāki par 50 gadiem, ar zemāku izglītības līmeni, kā arī vairums no tiem, kas latviešu valodu zina vāji vai nemaz.

Gandrīz katrs otrais min arī naudas trūkumu valsts nodevai, biežāk tie ir cilvēki ar zemākiem ienākumiem, taču arī ap 30% no tiem, kam ienākumi uz vienu cilvēku ģimenē ir vairāk kā Ls 80, naudas trūkumu minējuši kā svarīgu iemeslu.

Apmēram trešā daļa no tiem, kas neplāno kļūt par LR pilsoņiem "neredz nepieciešamību pēc Latvijas pilsonības" (37%), kā arī uzskata, ka "naturalizācija ir pazemojoša" (34%). Nepieciešamību pēc Latvijas pilsonības retāk izjūt tie, kam ir vairāk par 60 gadiem. Par naturalizāciju kā pazemojošu biežāk izteikušies cilvēki vecumā līdz 50 gadiem, tie, kam labāki materiālie apstākļi, pilsētnieki.

Katrs ceturtais no aplūkojamās grupas kā iemeslu, kāpēc viņš neplāno iegūt pilsonību, min informācijas trūkumu, paša intereses trūkumu par tiesībām piedalīties vēlēšanās, kā arī to, ka iespējas iegūt pilsonību būšot tikai tālā nākotnē. Interesanti, ka pēdējo iemeslu biežāk minējuši cilvēki vecumā no 31—40 gadiem, tātad tie, kas pēc pašreizējās kārtības nākošie iegūs tiesības pretendēt uz Latvijas pilsonību. 23% izteikušies, ka viņi netic, ka iegūs LR pilsonību pat, ja nokārtos visas formalitātes.

Katrs piektais no aplūkojamās grupas nejūtas piederīgs Latvijas valstij, tikpat daudzi minējuši laika trūkumu. Vēl retāk ir minēti tādi argumenti, kā ceļošanas grūtības uz Krieviju (13%), tas, ka cilvēkam jau ir nepilsoņa pase (12%). Tikai 5% vēlas iegūt citas valsts pilsonību, tikpat daudziem citas valsts pilsonība jau ir, un vēl 5% minējuši, ka viņus neatbalsta ģimene. Piederības izjūtas trūkumu Latvijai biežāk minējuši cilvēki vecumā no 41—50 gadiem, cilvēki ar augstāku ienākumu līmeni, kā arī cilvēki ar augstāku izglītības līmeni.

Jautāti par to, vai šie cilvēki mēģinātu iegūt pilsonību, ja pilsonības iegūšanas kārtība tiktu vienkāršota, 43% atbild apstiprinoši, 17% noliedzoši, bet pārējiem 40% pagaidām nav skaidras nostājas šai jautājumā. Iegūt pilsonību vairāk orientēti cilvēki vecuma grupā no 31—40 gadiem (katrs otrais), tie, kam lielāki ienākumi (katrs otrais). Salīdzinot ar jauniešu grupu, vecuma grupā virs 30 gadiem ir mazāks to skaits, kas censtos izmantot pilsonības likuma vienkāršošanu, taču lielāks ir to skaits, kas nav izlēmuši kā rīkosies.

No tiem, kas plāno nākotnē kļūt par LR pilsoņiem (vecumā vairāk par 30 gadiem) (67%), kā galvenos argumentus min "vēlēšanos justies piederīgam Latvijas valstij" (93%), "tas man ļautu justies drošāk, pašpārliecinošāk" (85%), "Latvijas valsts mani vairāk aizsargās, ja es būšu pilsonis" (78%). Uz to, ka valsts viņus vairāk aizsargās, biežāk cer gados vecāki cilvēki. Tie ir argumenti, kas pauž cerību, ka iegūstot pilsonību, viņi jutīsies psiholoģiski drošāk, jutīsies integrēti šai valstī. Taču te jāpiebilst, ka nav drošu garantiju, ka cilvēks, tikai pateicoties pilsonības iegūšanas faktam, jutīs piederību valstij, jutīsies droši. Svarīgi, lai cilvēks justos reāli integrēts — būtu lojāls pret valsti, saprastu valsts valodu, līdzdarbotos sabiedriskās organizācijās utt.

Daudzi kā argumentu pilsonības iegūšanai min arī to, ka "tas būtu labāk maniem bērniem" (80%). Tātad tie ir cilvēki, kas savu un bērnu nākotni saista ar Latviju.

70% no nepilsoņiem, kas grib iegūt Latvijas pilsonību, ieinteresēti politiskajās tiesībās, viņi vēlētos piedalīties Saeimas un pašvaldību vēlēšanās. Vēlēšanās biežāk plāno piedalīties rīdzinieki, vidējās paaudzes cilvēki, vīrieši.

Katrs otrais no aplūkojamās grupas cer, ka pilsonības statuss viņam palīdzētu vieglāk atrast darbu (52%), kā arī sniegtu lielākas iespējas piedalīties privatizācijas procesā (53%). Ap 40% domā, ka pilsonības iegūšana viņam dotu iespēju iegūt zemi īpašumā (aktuālāk tas ir cilvēkiem ar augstākiem ienākumiem, laukos dzīvojošajiem), atvieglotu braucienus uz ārzemēm (tas aktuālāk ir turīgākajiem un cilvēkiem ar augstāku izglītību), uz viņiem vairs neattiektos profesiju aizliegumi (to biežāk minējuši cilvēki vecumā līdz 50 gadiem, trūcīgākie, laucinieki, cilvēki ar vidējo izglītību).

22.zīm. Pilsonības iegūšanas plānošana

Vai Jūs plānojat iegūt LR pilsonību naturalizējoties tuvāko 12 mēnešu laikā?

(% no tiem, kas nav LR pilsoņi un ir vecumā no 15—30 gadiem, n=267)

Vai Jūs plānojat iegūt LR pilsonību naturalizējoties, kad Jums tas būs iespējams? (% no tiem, kas nav LR pilsoņi un ir vecāki par 30 gadiem, n=1235)

23.zīm. Iemesli, kādēļ neplāno iegūt pilsonību

Kādēļ Jūs neplānojat iegūt pilsonību? Izvērtējiet dotās atbildes, vai tie Jums ir ļoti svarīgi, diezgan svarīgi, ne pārāk svarīgi vai nemaz nav svarīgi iemesli?

(% no tiem, kas nav LR pilsoņi, ir vecumā no 15—30 gadiem un neplāno iegūt LR pilsonību, n=196) Apkopotas atbildes: "ļoti svarīgi" un "diezgan svarīgi"

24.zīm. Iemesli, kādēļ neplāno iegūt pilsonību.

Kādēļ Jūs neplānojat iegūt pilsonību? Izvērtējiet dotās atbildes, vai tie Jums ir ļoti svarīgi, diezgan svarīgi, ne pārāk svarīgi vai nemaz nav svarīgi iemesli? (% no tiem, kas nav LR pilsoņi, ir vecāki par 30 gadiem un neplāno iegūt LR pilsonību, n=407)

Atbildes: "ļoti svarīgi" un "diezgan svarīgi"

25.zīm. Gatvība naturalizēties, ja pilsonības iegūšanas kārtība tiek vienkāršota

Vai Jūs mēģinātu iegūt pilsonību, ja pilsonības iegūšanas kārtība tiktu vienkāršota? (% no tiem, kas nav LR pilsoņi, neplāno iegūt LR pilsonību: vecumā no 15—30 gadiem n=196; vecākiem par 30 gadiem n=407)

26.zīm. Iemesli, kādēļ plāno iegūt LR pilsonību

Kādēļ Jūs plānojat iegūt Latvijas pilsonību? Izvērtējiet dotās atbildes, vai tie Jums ir ļoti svarīgi, diezgan svarīgi, ne pārāk svarīgi vai nemaz nav svarīgi iemesli?

(% no tiem, kas nav LR pilsoņi un plāno iegūt LR pilsonību: vecumā no 15–30 gadiem n=71; vecākiem par 30 gadiem n=828) Apkopotas atbildes: "ļoti svarīgi" un "diezgan svarīgi"

Turpinājums — seko