Ministru kabineta 15.aprīļa ārkārtas sēdē

Sēdes sākumā: ārlietu ministrs Valdis Birkavs, kultūras ministre Ramona Umblija, satiksmes ministrs Vilis Krištopans; zemkopības ministrs Andris Rāviņš, aizsardzības ministrs Tālavs Jundzis, izglītības un zinātnes ministrs Juris Celmiņš ...

... finansu ministrs Roberts Zīle, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča; pašvaldību lietu valsts ministrs Ēriks Zunda, veselības valsts ministrs Viktors Jaksons, labklājības ministrs Vladimirs Makarovs ...

... Latvijas Bankas prezidents Einars Repše, Latvijas Republikas ģenerālprokurors Jānis Skrastiņš; Latvijas vēstnieks Krievijā Imants Daudišs, Saeimas deputāts Andrejs Panteļējevs Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Pēc Ministru kabineta 15.aprīļa ārkārtas sēdes

Turpinājums

no 1.lpp.

Programma tiks pilnveidota, un sēdes laikā jau tika izteikti daudzi konkrēti priekšlikumi. Pēc tam dokuments tiks nodots plašai lietošanai.

Otra sēdes daļa saistījās ar izmaiņām Pilsonības un Valodas likumā, kā arī ar jautājumu par sabiedrības integrācijas problēmām. Kaut arī ne vienbalsīgi — daži Ministru kabineta locekļi balsoja pret —, tomēr tika pieņemts lēmums ierosināt Saeimā izskatīt jautājumu par izmaiņām Pilsonības likumā un Valodas likuma uzlabošanu un pareizāku izmantošanu. Konkrēti tika skarti trīs jautājumi — iespējamā pilsonības piešķiršana Latvijā dzimušajiem bērniem, Pilsonības likuma "logu" atvēršana un izmaiņas Darba likumu kodeksā.

Atbildot uz jautājumu par pašreizējās valdības stabilitāti — ar pārliecību vien šeit nepietiek. Ir jāstrādā, tad tas kļūs redzams. Ir jādara konkrēts darbs, nākotne rādīs.

 

Uz žurnālistu jautājumiem atbildēja arī Ministru prezidents Guntars Krasts .

— Komentējiet, lūdzu, šodien piedāvātās valdības programmas pamatprincipus.

G.Krasts:

— Vispirms man jāatzīmē, ka arī es neatbalstīju konfidencialitātes rakstura piešķiršanu šim dokumentam. Tas tomēr bija jādara atbilstoši likumam "Par valsts noslēpumu".

Kas ir svarīgākais dokumentā? Ir uzskaitītas valsts iekšpolitikas un ārpolitikas pamatproblēmas un iezīmēti to risināšanas pamatvirzieni un par to atbildīgās institūcijas. Šīs institūcijas — dažādas ministrijas un drošības dienesti — saskaņā ar saviem rīcības plāniem un atbilstoši šai krīzes novēršanas programmai tālāk risina problēmas.

— Vai jūs esat pārliecināts, ka, realizējot šo krīzes novēršanas programmu, situāciju valstī tiešām var stabilizēt?

G.Krasts:

— Jā. Jāatzīmē, ka dokumentu neveidoju es viens. Darba grupā strādāja daudzi speciālisti, un programmas izstrādes vadības grupā bija arī vairāki ministri un drošības iestāžu vadītāji, piemēram, ģenerālprokurors. Un visiem darba grupas dalībniekiem bija kopīgs viedoklis — ka, realizējot šo programmu, varētu stabilizēt situāciju valstī.

— Vai jūs varat nosaukt konkrētas programmas prioritātes?

G.Krasts:

— Nav izdalītas atsevišķas prioritātes. Problēmas ir sadalītas iekšpolitiskajās un ārpolitiskajās.

Es uzskatu, ka viena no konkrētākajām prioritātēm ir — valstī radīt krīzes situāciju prognozēšanas un vadīšanas sistēmu. Es domāju — nopietnas valstiskas krīzes, nevis ugunsgrēku vai plūdu — krīzes, kādām domāti līdzšinējie dienesti.

— Vai jums ir priekšlikumi kandidatūrām uz bijušajām "Saimnieka" ministru vietām?

G.Krasts:

— Pagaidām vēl nav. Šī jautājuma izlemšanu es atstāšu partiju ziņā. Tā būs viņu atbildība — izvirzīt ministru kandidātus. Turklāt es vēl gaidu partijas "Latvijas ceļš" sestdienas konferences lēmumu par savu tālāko darbību valdībā. Jāatzīmē, ka šobrīd valdībai atbalstu ir paudis 51 Saeimas deputāts, un tas ir pietiekami, lai valdība saņemtu uzticības balsojumu Saeimā, ja tāds tiks pieprasīts.

— Vai jūs pats balsojāt par grozījumiem Pilsonības likumā?

G.Krasts:

— Jā, es atbalstu pilsonības jautājumu skarošo EDSO rekomendāciju ievērošanu.

— Cik ilgi un kādā sastāvā strādās darba grupa?

G.Krasts:

— Domāju, ka tā tiks samazināta, bet turpinās darbu līdz manis minētās krīzes situāciju novēršanas sistēmas izveidei.

Dina Gailīte,

"LV" Saeimas un valdības lietu

redaktore