Maksātspēja nepieaug — tās loma pieaug

Olgerts Krastinš, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis, — "Latvijas Vēstnesim"

Kādas preces vai pakalpojuma pieprasījumu kā ieceri rada vajadzība. To pastiprina interese, ziņkārība, mode un citi psiholoģiski dzenuļi, kurus cenšas sakairināt reklāma. Lai vajadzību kā ieceri pārvērstu reālā pirkumā, ir vajadzīga maksātspēja. Tātad pieprasījumu ierosina vajadzība, realizē maksātspēja. Lai notiktu pirkums, ir jābūt gan vienam, gan otram.

Dažādu preču un pakalpojumu grupu reālā, maksātspējīgā pieprasījuma veidošanā vajadzību un iedzīvotāju maksātspēju loma ir dažāda. Vajadzība dominē tajos gadījumos, kad bez noteiktām precēm vai pakalpojumiem iedzīvotāji nevar iztikt. Tas sakāms par minimālo uztura grozu, maksājumiem par dzīvokli, komunālajiem pakalpojumiem, daļēji par transportu un sakariem. Vajadzība dominē arī tad, ja kādas preces vai pakalpojuma cena ir zema, salīdzinot ar konkurējošu preču vai pakalpojumu cenām. Piemēram, kartupeļi mūsu tirgū, salīdzinot ar citiem pārtikas produktiem, ir tik lēti, ka tos gandrīz visi iedzīvotāji iegādājas vēlamā daudzumā.

Ja cilvēkam ir izvēles iespēja pirkt vai nepirkt, tad reālo pieprasījumu galvenokārt nosaka maksātspēja. Spilgti tas izpaužas mēbeļu, elektropreču, bet visspilgtāk luksusa preču pieprasījumā.

Kā pētīt ?

Vajadzību un maksātspēju loma pieprasījuma veidošanā būtu jāapzinās ne vien valsts un politiskajiem darbiniekiem, kuru uzdevums ir realizēt sabiedrības sociālo aizsardzību, bet arī tirgvedības darbiniekiem, kuri nodrošina pieprasījumu ar atbilstošu piedāvājumu. Diemžēl vajadzību un maksātspējas lomu nevar raksturot ar vienkāršiem skaitļiem, piemēram, pieprasījumu par 30% nosaka vajadzība, par 70% — maksātspēja. Tuvinātu atbildi iegūstam, aplūkojot, kā mainās dažādu preču un pakalpojumu reālais pieprasījums (izdevumi to iegādei), augot iedzīvotāju ienākumiem.

Ja izdevumi kādas preču grupas iegādei ievērojami atpaliek no ienākumu pieauguma, tas ir signāls, ka vismaz daļa iedzīvotāju ar šo preču grupu ir nodrošināti, viņiem vairāk nevajag un savus līdzekļus viņi novirza citu preču vai pakalpojumu grupu iegādei. Tad minētās preču grupas pieprasījumu vismaz daļēji nosaka vajadzība. Citiem vārdiem, var teikt, ka ir sasniegts zināms preču un pakalpojumu piesātinājums. Ja kādas citas preču grupas iegādei iedzīvotāji atvēl līdzekļus, kas ir proporcionāli viņu ienākumiem, var uzskatīt, ka šo preču pieprasījumu veido tikai maksātspēja kā limitējošs faktors.

Kā mainās iedzīvotāju izdevumi noteiktas preču vai pakalpojumu grupas iegādei, augot ienākumiem, to pētī sociālā statistika. Vislabāk to var aprakstīt ar ekonometrisku modeli.

Biežāk lietotā modeļa forma ir pakāpes funkcija xi=aix0ei, kur: — mājsaimniecību rīcībā esošais ienākums, rēķinot uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, Ls; xi — patēriņa izdevumi i izdevumu grupā vai apakšgrupā, tāpat uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī,Ls; ei— attiecīgās izdevumu grupas teorētiskais elastības koeficients, ai — modeļa reizinātājs jeb multiplikators.