Par sabiedrībai īpaši svarīgu notikumu raidīšanu

Kultūras ministre Karina Pētersone nosūtījusi vēstuli Saeimas priekšsēdētājam Jānim Straumem, kurā lūdz sniegt skaidrojumu par Radio un televīzijas likuma 17.panta septītās daļas un Pārejas noteikumu 20. un 21.panta piemērošanu.

Saeima 15.februārī pieņēma likumu "Grozījumi Radio un televīzijas likumā". 27. februārī tas tika izsludināts. Izsludinātajā likumā paredzētas divas dažādas tiesību normas par likuma 17.panta septītās daļas spēkā stāšanās kārtību. Tas rada neskaidrību par to, kura ir īstā norma.

Likuma 17.panta 7. daļā noteikts, ka tādu notikumu, kurus Ministru kabinets atzinis par Latvijas sabiedrībai īpaši svarīgiem, raidīšana veicama tā, lai tiktu aptverta visa Latvijas teritorija un lai visi Latvijas iedzīvotāji varētu tiem sekot līdzi ar brīvas televīzijas starpniecību tiešraidē vai ierakstā. Laikraksta "Latvijas Vēstnesis" 27.februāra numura publikācijā lasāms, ka Pārejas noteikumu 20. pants paredz grozījumu šā likuma 17.panta 7 daļā stāšanos spēkā 2006.gada 1.janvārī (tāds bija kultūras ministres K. Pētersones priekšlikums), bet 21.pantā savukārt noteikts, ka grozījumi 17.panta 7.daļā stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī (pašlaik neviena raidorganizācija Latvijā nevar nodrošināt pārraižu raidīšanu pilnīgi visā Latvijas teritorijā. Tādēļ var gadīties, ka no 2002.gada 1.janvāra Latvijā nevarēs noskatīties sabiedrībai svarīgus notikumus, jo neviena televīzija Latvijā tos nedrīkstēs rādīt.)

Kultūras ministre nosūtījusi vēstuli arī Nacionālās radio un televīzijas padomes priekšsēdētājam Ojāram Rubenim.

Saskaņā ar likumu "Grozījumi Radio un televīzijas likumā" nepieciešams izstrādāt un pieņemt Ministru kabineta noteikumus par Latvijas sabiedrībai īpaši svarīgu notikumu raidīšanu. Tādēļ ministre lūdz informēt Kultūras ministriju, kādā termiņā Nacionālā radio un televīzijas padome sagatavos minēto grozījumu projektu, lai ministrija sagatavotu to tālākai virzībai Ministru kabinetā.

Kultūras ministre arī lūgusi informāciju par to, kā Latvijas raidorganizācijas pašlaik pilda Radio un televīzijas likuma 18.panta prasības. Šis pants paredz raidorganizācijām rezervēt 51% no kopējā raidorganizācijas raidlaika Eiropas darbiem. Savukārt no tiem 40% jābūt latviešu valodā veidotiem darbiem. Saeima neatbalstīja kultūras ministres iesniegto likuma grozījumu priekšlikumu latviešu valodā veidotajiem darbiem atvēlēt ne mazāk kā 20 % no Eiropas audiovizuālajiem darbiem. Priekšlikums neaizliedza latviešu valodā veidot visus 100% darbu.

Lai gan trūkst pilnīgas statistikas par to, cik procenti no Latvijas televīzijas kanālos redzamās Eiropas produkcijas ir latviešu valodā veidoti raidījumi, rodas bažas, kā Latvijas raidorganizācijas šo likuma punktu pilda.

Jana Veinberga, Kultūras ministrijas preses sekretāre