Zviedrijas premjerministra darba vizīte

— preses konferencē

Turpinājums no 1.lpp.

Pārrunājām jūsu gatavošanos iestājai Eiropas Savienībā un nepieciešamību pieņemt jauno likumdošanu.

— Vai pārrunājāt arī Latvijas un Krievijas attiecības?

— Nē, mēs runājām par Latvijas nākotnes līdzdalību Eiropas Savienībā.

— Vai jūs varētu komentēt Latvijas un Krievijas attiecības?

— Es neredzu iemesla to darīt. Tā ir Latvijas un Krievijas darīšana. Mans mērķis ir atbalstīt Latviju tās ceļā uz dalību Eiropas Savienībā.

— Ko jūs domājat par Latvijas valdības šāsdienas apspriedi?

— Man nav iemesla to komentēt. Tas jums jāprasa Latvijas premjerministram. Es domāju, viņš ir gatavs atbildēt.

— Vai jūs šodien runājāt arī par izmaiņām valodas likumā (domāts acīmredzot pilsonības likums — J.Ū.)?

— Mēs to nedarījām. Taču tas ir svarīgs jautājums, un mēs par to jau esam runājuši ilgāku laiku. Ja tagad tiek teikts, ka Latvijas pilsonību ir ļoti grūti iegūt, tas bremzē jūsu valsts virzību uz dalību ES. Protams, ir jāņem vērā visi apstākļi.

— Vai viņi (Latvijas politiķi) ir izdarījuši pietiekami daudz šajā virzienā?

— Es domāju, ka man ir ļoti svarīgi uzklausīt van der Stūla viedokli. Taču, cik zinu, viņa rekomendācijas ir uzklausītas.

— Ko jūs domājat par Latvijas un Zviedrijas vēsturisko kopību? Tieši šajā sakarībā latvieši ļoti rēķinās ar Zviedrijas atbalstu.

— Jā, mēs vēsturiski esam bijuši ļoti tuvi. Mēs esam arī tīri fiziski kaimiņvalstis. Mes esam atbalstījuši visas trīs Baltijas valstis kopš to neatkarības atjaunošanas. Un mums, protams, ir ļoti ciešas saites ar Latviju. Mēs arī ar prezidentu šodien pārrunājām mūsu vēstures izpētes projektu. Es stāstīju par Zviedrijas pieredzi šādu projektu īstenošanā, un prezidentu tas ļoti interesēja.

— Jūs šodien izteicāties, ka Latvijas un Krievijas attiecības ir svarīgas Eiropai.

— Tas ir acīmredzami. Kā jūs zināt, mums arī ir teicamas attiecības ar Krieviju. Zviedrijai kā valstij, kura ir ārpus jebkādām aliansēm, ir laba iespēja atklāti runāt gan ar Eiropas Savienību, gan Krieviju, gan ar mūsu kaimiņvalstīm, kā Latviju. Un var būt, ka šīs iespējas izmantošana ir mūsu ieguldījums kopējās situācijas uzlabošanā.

— Kā jūs vērtējat Krievijas draudus pārtraukt naftas tranzītu caur Latviju?

— Mēs ārkārtīgi skaidri izteicām savu negatīvo attieksmi par to pagājušajā nedēļā.

"Latvijas Vēstnesis":

— Jā, katrā ziņā.

Pēc tam uz žurnālistu jautājumiem atbildēja arī ārlietu ministrs Valdis Birkavs.

"Latvijas Vēstnesis": — Kā jūs vērtējat Zviedrijas premjerministra vizīti Latvijā?

— Pozitīvi. Šādas vizītes vienmēr ir noderīgas, bet pašreizējā situācijā — īpaši. Protams, mēs pārrunājām visas lietas.

— Kā jūs vērtējat Zviedrijas attieksmi pret mūsu valsti tieši šobrīd?

— Pozitīvi, noteikti pozitīvi. Bet man liekas, pats galvenais ir konkrētās lietas, ko mēs norunājām, un konkrētie darbi, ko šodien izdarījām.

— Vai jūs pārrunājāt arī Latvijas un Krievijas attiecības?

— Mēs runājām par jautājumiem, kas svarīgi gan mūsu divpusējām, gan daudzpusējām attiecībām.

— Vai jūs cerat uz palīdzību no Zviedrijas?

— Mums nevajag palīdzību. Mums vajag normālas attiecības. Un mums tādas ir.

— Vai jūs saņēmāt Pērsona vizītes laikā skaidru signālu, ka Zviedrija atbalsta Latviju šajā konfliktā ar Krieviju?

— Nav runa par Pērsona atbalstu Latvijas konfliktā ar Krieviju. Runa ir par skaidru Eiropas Savienības atbalstu Latvijas virzībai. Un, ņemot vērā šodienas nozīmīgos soļus, es domāju, ir svarīgi, ka Pērsons mums palīdzēs multiplicēt šo signālu. Zviedrija vienmēr ir demonstrējusi savu pozitīvo attieksmi pret Latviju. Mēs vienojāmies par veselu virkni palīdzības programmu. Tā kā mēs gribam vēl šogad dabūt pozitīvu attīstības ziņojumu, mums ir ļoti svarīgs Zviedrijas atbalsts. Arī tāpēc, ka šobrīd ir sarežģītas attiecības ar Krieviju.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

— Somijas parlamenta delegācija

Vakar, 15. aprīlī Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis un Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks tikās ar Somijas parlamenta Eiropas lietu komisijas delegāciju, kuru vada komisijas priekšsēdētājs Erki Tuomioja (attēlā otrais no labās).

Saeimas priekšsēdētājs A.Čepānis informēja viesus, ka viņi ieradušies Latvijā laika posmā, kad ļoti intensīvi tiek veicināta tuvināšanās Eiropas Savienībai. "Kaut arī sarežģīti un politiski sāpīgi, process virzās uz priekšu, par ko es esmu ļoti gandarīts," sacīja Saeimas priekšsēdētājs. Viņš akcentēja, ka Saeimas frakciju darba grupa Saeimas priekšsēdētāja biedra A.Amerika vadībā ir vienojusies par Pilsonības likuma grozījumiem, kuri nākamnedēļ tiks iesniegti izskatīšanai Saeimā. Šonedēļ Latvijā gaida ierodamies arī vairākus ekspertus cilvēktiesību jautājumos, tostarp EDSO augsto komisāru mazākumtautību jautājumos Maksu van der Stūlu un Baltijas jūras valstu padomes komisāru cilvēktiesību jautājumos Oli Espersenu, ar kuru Saeimas priekšsēdētājs tiksies ceturtdien, 16. aprīlī. Lai pārrunātu virzību uz Eiropas Savienību (ES), februāra sākumā pēc Saeimas Eiropas lietu komisijas iniciatīvas tikās triju Baltijas valstu parlamentu Eiropas lietu komisiju vadītāji. Stratēģiskā mērķa — integrācijas Eiropas Savienībā — īstenošanai seko arī Latvijas, Lietuvas un Igaunijas parlamentu spīkeri: maija beigās A.Čepānis iecerējis tikties un pārrunāt šos jautājumus ar Lietuvas Seima spīkeru Vītautu Landsberģi, savukārt vasarā plāno doties uz Tallinu. Rezumējot sacīto, A.Čepānis pauda pārliecību, ka Latvija spēs tikt galā ar sev izvirzītajiem uzdevumiem, lai varētu tikt uzsāktas sarunas par iestāšanos ES.

Saeimas priekšsēdētājs atzina, ka svarīga ir arī Krievijas nostāja. Tās politiskā attieksme un īpaši ekonomisko sankciju noteikšana patlaban rada lielas bažas Latvijas politiķos. Taču A.Čepānis uzskata, ka šķērslis, ko Latvijas kaimiņvalsts Krievija saistībā ar krieviski runājošo iedzīvotāju stāvokli Latvijā izvirza kā galveno, līdz ar grozījumiem Pilsonības likumā tiks pārvarēts un veselais saprāts gan Latvijā, gan Krievijā gūs virsroku.

Somijas parlamenta Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs apliecināja savas valsts interesi par Latvijā notiekošo. "Nekādā ziņā nevar uzskatīt, ka tās ir tikai Latvijas problēmas, jo visas valstis ir saistītas gan ar starpvalstu līgumiem, gan ar dalību starptautiskajās organizācijās, tādējādi neviens nav izolēts," uzsvēra E.Tuomioja. Viņš ir pārliecināts, ka Latvijai var būt noderīga Somijas pieredze jautājumos, kas saistīti ar integrāciju ES. A.Čepānis apliecināja, ka atzinīgi novērtē Somijas praktiskās iespējas sniegt politisko un praktisko atbalstu kandidātvalstu sagatavošanā pirms sarunām par iestāšanos ES.

Sarunas biedri bija vienisprātis, ka svarīgs uzdevums ir sabiedrības informēšana un izglītošana par ES jautājumiem. E.Tuomioja pastāstīja, ka Somijā ar iedzīvotāju informēšanu nodarbojas nevalstiskās organizācijas.

Somijas parlamenta Eiropas lietu komisijas delegācija tikās arī ar Saeimas Eiropas lietu komisijas pārstāvjiem.

Tikšanās laikā pārrunātas abu valstu parlamentu Eiropas lietu komisiju sadarbības iespējas. Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Edvīns Inkēns uzsvēra, ka Somijas Eiropas lietu komisija ir labs paraugs valdības un parlamenta veiksmīgas sadarbības koordinācijā un ka abu komisiju darbības principos un uzdevumos ir maz atšķirību.

Informējot par pēdējo dienu notikumiem Latvijas un Krievijas savstarpējās attiecībās, E.Inkēns sacīja, ka Krievijas ekonomiskais uzbrukums Latvijai, iespējams, saistīts arī ar pagājušā gada decembrī Luksemburgā Eiropas Savienības pieņemto lēmumu par iestāšanās sarunu norises kārtību, un izteica cerību, ka Eiropas Savienības valstis atbalstīs Latvijas centienus attiecību noregulēšanā un spēs ietekmēt Krievijas lēmumu par ekonomisko sankciju atcelšanu.

— Vācijas Bundestāga delegācija

Vakar, 15. aprīli, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Ernests Jurkāns un komisijas pārstāvis Roberts Dilba tikās ar Vācijas Bundestāga Reģionālās attīstības, celtniecības un pilsētbūvniecības komisijas delegāciju.

Komisijas priekšsēdētājs informēja viesus par komisijas un apakškomisiju darbu likumdošanas jomā, kā arī raksturoja svarīgākās tautsaimniecības nozares, kuru attīstībai tiek veltīta vislielākā uzmanība. Roberts Dilba runāja par galvenajām problēmām lauksaimniecībā un uzdevumiem to risināšanā. Viesus interesēja pašreizējā situācija valstī un iespējamā notikumu attīstība. Ernests Jurkāns informēja par paredzamajiem grozījumiem Pilsonības likumā. Tikšanās dalībnieki pārrunāja arī Latvijas virzību uz Eiropas Savienību.

Saeimas preses dienests