Par Latviju — Eiropas saskarsmē

Lieldienu priekšvakarā, 8.aprīlī, Rīgā, Latgales priekšpilsētas izpilddirekcijā pulcējās Latvijas pašvaldību izpilddirektori vai to vietnieki, lai pārrunātu aktuālās norises. Tās saistītas ar konkrētajiem risinājumiem, vadoties no Saeimas un Ministru kabineta jaunākajiem likumdošanas aktiem vai to projektiem.

Latvijas pašvaldību izpilddirektoru asociācijas (LPIA) priekšsēdētājs Vitālijs Aizbalts, kurš pats pārstāv Daugavpils rajonu, norādīja, ka ir nepieciešama autonoma, nevis tikai sabiedriska struktūra, lai varētu risināt vitālas problēmas, jo pašvaldību reforma paredz virzību no centralizēta izkārtojuma uz tādām struktūrām, kuru pamatā Latvijas situācijā būtu pagasti vai tiem analogi veidojumi.

Kā liecina iepriekšējās aptaujas, šādai visnotaļ sabiedriskai un tamlīdz nevalstiskai organizācijai ir vispārējs atbalsts, un laika gaitā tā uz LPIA bāzes varētu izveidoties par ietekmīgu spēku saskarsmē ar dažādām Latvijas ministrijām, to departamentiem un citām struktūrvienībām. Jo dienu ritējums un notikumu attīstība rāda, ka, teiksim, kāda attāla pagasta pārstāvim darbadienas gaitā iekļūt tās vai citas ministrijas "varas gaiteņos" ir gandrīz neiespējami. Vislielākās labvēlības statuss gan ir, piemēram, Zemkopības vai Vides un reģionālās attīstības ministrijai, tomēr tikšanās ar dažu citu ministriju vadošajiem darbiniekiem palaikam mēdz būt problemātiska. Tā sauktās augšanas grūtības ministrijas diendienā it kā neskar, tomēr pašvaldībām sakarā ar to funkciju pašreizējo pārdali un teritoriālo reformu problēmas jārisina nekavējoties.

Darba gaitā pašvaldību pārstāvji pārrunāja savas tikai tiem raksturīgās aktualitātes lielo pilsētu, rajonu un pagastu pārstāvju grupās. Ar lielo pagastu, kaut vai, teiksim, Bauskas rajona, Iecavas, izpilddirektoriem tikās vides un reģionālās attīstības ministra padomniece profesore Aija Melluma. Viņa runāja par lauku attīstības programmu, kas tagad ieguvusi reālus daudzās lappusēs fiksētus apveidus. Tā jau kļuvusi par savdabīgu dokumentu, ko tagad vajadzētu iztirzāt katrā rajona un pagasta pašvaldībā. Nevajadzētu domāt, ka tā sauktajiem īpaši atbalstāmajiem reģioniem ir arī sevišķas privilēģijas. Nostādne ir tāda, ka tiem patlaban un arī turpmāk valsts un valdība veltīs atvedinātu (lai neteiktu — savrupinātu) uzmanību.

Profesore aplūkoja lauku attīstības projektu, pievēršoties valdības garantijām, tā sauktajiem mazajiem projektiem, kuru nodrošināšanai būtu nepieciešami divi līdz pieci tūkstoši latu, pagastu iniciatīvas grupu veidošanai, ko varētu atbalstīt PHARE, Hipotēku un zemes banku nodaļas.

Viņa arī atgādināja to, cik svarīga ir vietējo ierosmju ekonomiskā pamatotība. Tā nesen Ekonomikas ministrijas rīcībā nokļuvuši aptuveni divsimt priekšlikumi par īpaši atbalstāmo reģionu turpmāko attīstību. Izvērtējot to saturu, par vērā liekamiem atzīti... pieci (!?). Te ir viela pārdomām par pašvaldību darbinieku reālo kompetenci, par viņu vispārējās un speciālās izglītības līmeni, jā, arī par svešvalodu (šajā kontekstā — angļu valodas) zināšanām. Jo patlaban ir būtiski apzināties Latvijas un ekonomiski attīstītāko Eiropas valstu reālo saskarsmi. Varbūt pat jau Eiropas Savienības iespēju kontekstā.

Arī pārvaldē, arī pašvaldību attiecībās. Ne velti Lieldienu nojausma nedēļas sākumā notikušajā Latvijas Pašvaldību savienības valdes kārtējā sēdē vispirms tika spriests par mūsu pārstāvjiem Eiropas vietējo un reģionālo pašvaldību kongresam (CLARAE) maija beigās Strasbūrā.

Bet pašvaldību izpilddirektoru sarunas turpinājums paredzēts jau pēc nepilna mēneša. Cēsīs visu Latvijas pašvaldību izpilddirektori iepazīsies ar turienes pašvaldības uzņēmumu "Vinda", kas it kā klusītēm un nemanāmi pratis iekļauties Eiropas reālo prasību apritē. Darba kārtībā ir arī Ainaži, Limbaži, Saulkrasti un Sigulda. Sasaistē ar un pret PHARE projektiem. Kā teikts kādā populārā dziesmā: "...un ko gan mēs cits par citu zinām".

Mintauts Ģeibāks, "LV" informācijas redaktors