Valsts prezidentam Guntim Ulmanim

Griežos pie Jums to bijušo Latvijas frontinieku vārdā, kuri, pildīdami Latvijas – Pad. Savienības 1939. gada savstarpējās palīdzības līgumu, četrus kara gadus cīnījās Latviešu strēlnieku divīzijas (vēlāk korpusa) rindās, pad. armijas, t.i., Sabiedroto pusē.

Latviešu daļas visu kara laiku saņēma ievērojamu un tiešu materiālo palīdzību no ASV (Eleonoras Rūzveltes organizētie sūtījumi — "latviešu karavīriem austrumu frontē").

Latviešu strēlnieku kauju gaitas cieši saistās ar maršala G.Žukova personu, kurš jaunībā ilgāku laiku bija karojis Jukuma Vācieša Latdivīzijas kavalērijā (A.Desmitnieka pulkā).

Kā Maskavas aizsardzības virspavēlnieks G.Žukovs Latviešu strēlnieku divīziju izvirzīja sava centrālā grupējuma pašā smailē. Lielā pretuzbrukuma rezultāti ir vispār zināmi, un tie ietekmēja visu tālāko kara gaitu.

Tūdaļ pēc Piemaskavas kaujām G.Žukovs personīgi vispirms ieradās Latviešu divīzijā, lai pateiktu latviešiem, ka viņi "godīgi pilda līgumu" un ka "Maskavai mūžīgi svēts būs latviešu vārds".

A. godātais Prezident!

To pasakot, es gribu uzstādīt jautājumu: kas notiek šodien? — Maskavā ar tās mēra vārdiem lād Latviju.

Vēl vairāk — pret Latviju atklātas agresijas veidā pieteiktas ekonomiskas sankcijas.

Maskavas prasības iet tālāk — visus vardarbīgās aneksijas periodā sabraukušos tiesībās pielīdzināt Latvijas tautai. To Jums rekomendē arī pārstāvji no Rietumiem.

Sabraucēju kontingents ir tik liels, ka šo prasību nedrīkstiet pildīt ne Jūs, ne Saeima.

Latvijas Konstitūcijas, t.i., Satversmes pamatiedaļa nosaka: "Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai."

Latvijas tautas kardinālas struktūras izmaiņas, t.i., izveidot kvalitatīvi citu "Latvijas tautu" varētu lemt tikai pati tauta referendumā. Un nekas cits.

Šo elementāro mūsu tautas tiesību reālajā situācijā Latviešu strēlnieku apvienības vārdā, atcerieties, es Jums skaidroju dienā, kad 5. Saeima gatavojās pieņemt Pilsonības likumu.

Pēc tam no Latvijas puses netika darīts nekas, lai pasaules sabiedriskajai domai darītu zināmu reālo demogrāfisko situāciju mūsu valstī, t.i., to, ka Latvija ir vienīgā valsts Eiropā, kur okupācijas gados imigrantu skaits no okupētājas valsts sasniedzis pamattautas kopskaitu.

Mūsu valsts politiķi nav pat ieminējušies, ka attiecībā uz Latviju rupji un tieši tikusi pārkāpta 1949. gada Ženēvas konvencija un attiecīgie ANO noteikumi.

Pēc visa tā jāstāda jautājums: kas vada un noteic mūsu valsts ārpolitiku?

Varu jūs informēt, ka latviešu strēlnieku vienību bijušie frontinieki, kuri sastāv Latviešu strēlnieku apvienībā un kuri spēlēja izšķirošu lomu valsts neatkarības atjaunošanā, — radīs iespēju paust patiesību Krievijas pusē tieši, bez starpnieku līdzdalības.

Bez teiktā jāpasvītro, ka pret visiem Latvijā pastāvīgi dzīvojošiem ir jāievēro cilvēktiesību humānās normas.

Ceru uz Jūsu sapratni un tiešām pārrunām.

Vilis Krūmiņš,

Latviešu strēlnieku apvienības

goda priekšsēdētājs

1998. gada 15. aprīlī