PROJEKTI

Likumprojekts

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas likums

Saeimas dok.nr. 4016; likumprojekts nr.1117

Ministru kabineta 1998.gada 24.marta sēdē akceptēts (prot.nr.15, 28.§)

un 1998.gada 25.martā iesniegts Saeimas izskatīšanai

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1. pants.

Likuma darbības ietvari

(1) Valsts regulē preču ražošanu un pakalpojumu sniegšanu, kuru kā uzņēmējdarbību veic šādās tautsaimniecības nozarēs (turpmāk — valsts regulējamās nozares):

1) enerģētika, izņemot centralizēto siltumapgādi;

2) telekomunikācijas;

3) pasts;

4) dzelzceļa transports.

(2) Pašvaldības, izpildot likumā noteikto pastāvīgo funkciju, kas ietver komunālo pakalpojumu organizēšanu iedzīvotājiem, regulē preču ražošanu un pakalpojumu sniegšanu, kuru attiecīgo pašvaldību administratīvajās teritorijās veic kā uzņēmējdarbību šādās tautsaimniecības nozarēs (turpmāk — pašvaldību regulējamās nozares):

1) atkritumu apsaimniekošana;

2) ūdensapgāde un kanalizācija;

3) centralizētā siltumapgāde.

2. pants.

Sabiedriskie pakalpojumi

(1) Sabiedriskie pakalpojumi ir tādu pakalpojumu sniegšana un preču ražošana, kas valsts regulējamās nozarēs un pašvaldību regulējamās nozarēs (kopā minētas turpmāk — regulējamās nozares) tiek veikta ekonomiskā (saimnieciskā) izņēmuma stāvoklī konkrētā tirgū, kurā objektīvu apstākļu dēļ ir ierobežota konkurences attīstības iespēja.

(2) Sabiedrisko pakalpojumu veidus, kuru sniegšanu nepieciešams regulēt, ja tas nav noteikts citos likumos, valsts regulējamās nozarēs nosaka Ministru kabinets, bet pašvaldību regulējamās nozarēs — attiecīgās pašvaldības.

3. pants.

Regulējamie uzņēmumi un sabiedrisko pakalpojumu lietotāji

(1) Regulējamais uzņēmums ir tāds uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kas ekonomiskā (saimnieciskā) izņēmuma stāvoklī konkrētā tirgū regulējamās nozarēs sniedz sabiedriskos pakalpojumus noteiktā teritorijā un kura darbība tiek regulēta saskaņā ar šo likumu.

(2) Sabiedrisko pakalpojumu lietotāji (turpmāk — lietotāji) ir fiziskās vai juridiskās personas, kas no regulējamiem uzņēmumiem saņem sabiedriskos pakalpojumus savām vajadzībām (patērētāji) vai lieto tos uzņēmējdarbības (komercdarbības) veikšanai, lai ražotu citas preces (ražotāji).

(3) Lietotāji no regulējamiem uzņēmumiem saņem sabiedriskos pakalpojumus, izmantojot speciālas iekārtas vai ierīces, kas pieslēgtas, savienotas vai citādi saistītas ar regulējamā uzņēmuma infrastruktūru.

4. pants.

Likuma uzdevums

Šā likuma uzdevums ir noteikt sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas kārtību un tiesiskās attiecības sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā, lai lietotājiem tiktu nodrošināta pastāvīga un nepārtraukta iespēja saņemt no regulējamiem uzņēmumiem drošus un kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus par ekonomiski pamatotām izmaksām un tarifiem, kā arī lai regulējamās nozarēs tiktu veicināta attīstība un ekonomiski pamatotas konkurences veidošanās.

5. pants.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas pamatprincipi

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas pamatprincipi ietver licences piešķiršanu regulējamam uzņēmumam noteiktu sabiedrisko pakalpojumu veikšanai un tarifu apstiprināšanu sabiedriskajiem pakalpojumiem, kurus sniedz regulējamie uzņēmumi saskaņā ar licencē noteiktajām saistībām.

II nodaļa. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas iestādes

6. pants.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas padome

(1) Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu valsts regulējamās nozarēs veic Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas padome (turpmāk — Padome).

(2) Padome ir ar likumu izveidota neatkarīga valsts iestāde, kura savas kompetences ietvaros uzrauga, lai sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā valsts regulējamās nozarēs tiktu ievērots šis likums, kā arī attiecīgo valsts regulējamo nozaru speciālie normatīvie akti.

(3) Padome savas kompetences ietvaros pieņem lēmumus un izdod administratīvos aktus, kas ir saistoši konkrētiem regulējamiem uzņēmumiem un var tikt pārsūdzēti tiesā.

(4) Padome ir juridiska persona, un tai ir zīmogs ar pilnu Padomes nosaukumu.

(5) Padome savas darbības nodrošināšanai izveido izpildinstitūciju, kas ir Padomes struktūrvienība un veic Padomes sekretariāta funkcijas, kā arī citas darbības, lai sagatavotu jautājumus un dokumentus izskatīšanai Padomē un īstenotu Padomes pieņemto lēmumu izpildi.

(6) Padomes un tās izpildinstitūcijas darbība tiek finansēta no valsts pamatbudžeta.

7. pants.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas padomes izveidošana

(1) Padomi izveido Saeima un apstiprina tās sastāvā piecus locekļus.

(2) Saeima pēc Ministru kabineta priekšlikuma ieceļ amatā uz pieciem gadiem Padomes priekšsēdētāju, kurš vienlaicīgi ir Padomes loceklis.

(3) Saeima pēc Ministru kabineta priekšlikuma apstiprina amatā uz pieciem gadiem Padomes locekļus, pēc rotācijas principa nomainot ik gadu vienu Padomes locekli.

(4) Ministru kabinets sagatavo priekšlikumus Saeimai par Padomes locekļu pretendentiem, kas izraudzīti konkursa kārtībā.

(5) Viena un tā pati persona nevar ieņemt Padomes locekļa amatu ilgāk par diviem pilnvaru termiņiem pēc kārtas.

(6) Ja Padomes locekļa pilnvaras jebkāda iemesla dēļ izbeidzas pirms noteiktā pilnvaru termiņa beigām, uz atlikušo pilnvaru laiku Saeima apstiprina amatā citu Padomes locekli.

8. pants.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas padomes uzdevumi

(1) Padomei ir šādi uzdevumi:

1) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā licencēt regulējamo uzņēmumu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu;

2) aizstāvēt sabiedrisko pakalpojumu lietotāju intereses un uzraudzīt sabiedrisko pakalpojumu atbilstību licences nosacījumiem;

3) noteikt tarifu aprēķināšanas metodiku, tarifu apstiprināšanas kārtību un apstiprināt regulējamo uzņēmumu sabiedrisko pakalpojumu tarifus (turpmāk — tarifi);

4) kā iepriekšējai ārpus tiesas strīdu izšķiršanas instancei izskatīt strīdus par regulējamo uzņēmumu sabiedriskajiem pakalpojumiem, sabiedrisko pakalpojumu izmaksām, kvalitāti, drošību, nepārtrauktību un regulējamo uzņēmumu darbības raksturu gan starp regulējamiem uzņēmumiem un lietotājiem, gan arī starp regulējamiem uzņēmumiem;

5) uzraudzīt sabiedrisko pakalpojumu kvalitātes atbilstību normatīvi tehnisko dokumentu prasībām, tehniskajiem noteikumiem, standartiem un sabiedrisko pakalpojumu līgumu noteikumiem;

6) sekmēt konkurenci valsts regulējamās nozarēs;

7) savas kompetences ietvaros pārraudzīt tādu regulējamā uzņēmuma uzņēmējdarbību, kuru tas papildus sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai veic brīvas konkurences un tirgus apstākļos;

8) informēt sabiedrību par savu darbību, kā arī par regulējamo uzņēmumu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu.

(2) Padome reizi gadā sniedz pārskatu Saeimai par šā likuma mērķa īstenošanu, sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu un Padomes darbību.

(3) Padome, pieņemot lēmumus, ievēro Ministru kabineta noteikto valdības politiku valsts regulējamās nozarēs.

(4) Padome sadarbojas ar valdību valsts regulējamo nozaru attīstības politikas veidošanā un realizēšanā, kā arī ar pašvaldībām sabiedrisko pakalpojumu regulēšanā.

9. pants.

Padomes tiesības

(1) Padome, pildot likumā noteiktos uzdevumus, ir tiesīga pieprasīt un netraucēti saņemt no regulējamiem uzņēmumiem un citiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), no valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī no amatpersonām savu uzdevumu veikšanai nepieciešamo informāciju.

(2) Padome izskata iesniegumus vai sūdzības par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu un ir tiesīga sastādīt administratīvo pārkāpumu protokolu un uzlikt administratīvo sodu regulējamam uzņēmumam saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu, kā arī nepieciešamības gadījumā nosūtīt materiālus prokuratūrai vainīgo saukšanai pie likumā noteiktās kriminālatbildības.

(3) Padome ir tiesīga anulēt regulējamam uzņēmumam izsniegto sabiedrisko pakalpojumu licenci vienīgi šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(4) Padome savas kompetences ietvaros ir tiesīga izstrādāt normatīvo aktu projektus un Ministru kabineta noteiktajā kārtībā iesniegt tos izskatīšanai Ministru kabinetā.

(5) Padome var deleģēt pašvaldībām, ja attiecīgā pašvaldība tam piekrīt, šādu sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas funkciju izpildi valsts regulējamās nozarēs:

1) sabiedrisko pakalpojumu licenču izsniegšana regulējamiem uzņēmumiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

2) tarifu apstiprināšana likumā noteiktajā kārtībā saskaņā ar Padomes noteikto tarifu aprēķināšanas metodiku.

Padome sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas funkciju izpildi valsts regulējamās nozarēs deleģē attiecīgajai pašvaldībai ar īpašu pilnvarojumu. Šādu pilnvarojumu Padome publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un vēl vismaz vienā laikrakstā, kuru izdod attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā. Attiecīgā pašvaldība organizē tai deleģēto sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas funkciju izpildi valsts regulējamās nozarēs tādā kārtībā, kāda šai likumā ir noteikta Padomei, veicot sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu valsts regulējamās nozarēs. Padomes deleģētās funkcijas attiecīgā pašvaldība veic par padomes budžetā deleģētās sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas funkcijas izpildei paredzētajiem līdzekļiem.

10. pants.

Pašvaldību darbība sabiedrisko pakalpojumu regulēšanā pašvaldību regulējamās nozarēs

(1) Pašvaldība veic sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu pašvaldību regulējamās nozarēs saskaņā ar šo likumu un likumu "Par pašvaldībām".

(2) Pašvaldību regulējamās nozarēs tarifu aprēķināšanas metodiku nosaka Ministru kabinets pēc saskaņošanas ar pašvaldībām likumā "Par pašvaldībām" noteiktajā kārtībā, un tarifus apstiprina attiecīgās pašvaldības šajā likumā noteiktajā kārtībā.

11. pants.

Padomes un pašvaldību darbības atklātums sabiedrisko pakalpojumu regulēšanā

(1) Padomes un pašvaldību pieņemtie lēmumi sabiedrisko pakalpojumu regulēšanā ir atklāti un tiek publicēti šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Padome ne retāk kā reizi ceturksnī sniedz informāciju laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" par savu darbību un pieņemtajiem lēmumiem šādās darbības jomās:

1) sabiedrisko pakalpojumu licenču izsniegšanā, norādot regulējamā uzņēmuma nosaukumu, sabiedriskā pakalpojuma veidu, licences termiņu un darbības zonu;

2) piešķirto licenču anulēšanā, norādot regulējamā uzņēmuma nosaukumu, sabiedriskā pakalpojuma veidu un licences darbības zonu;

3) par atteikumiem piešķirt sabiedrisko pakalpojumu licences;

4) par grozījumiem licences nosacījumos, ja tie skar sabiedriskā pakalpojuma veidu, licences termiņu vai licences darbības zonu.

(3) Pašvaldība sniedz informāciju par savu darbību sabiedrisko pakalpojumu regulēšanā un publicē attiecīgos lēmumus tajās darbības jomās, kas minētas šā panta otrajā daļā, četrpadsmit dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas vismaz vienā laikrakstā, kuru izdod attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā.

(4) Padome un pašvaldība sniedz informāciju valsts un pašvaldību iestādēm un institūcijām, kā arī ieteikumus sabiedrisko pakalpojumu lietotājiem un veic citas darbības, lai nodrošinātu savas darbības atklātumu sabiedrisko pakalpojumu regulēšanā, izskaidrotu sabiedrībai regulējamo uzņēmumu darbību un izzinātu sabiedrības attieksmi pret tiem.

12. pants.

Patērētāju tiesību aizsardzība regulējamās nozarēs

(1) Padome un pašvaldība realizē patērētāju tiesību aizsardzību un sadarbojas ar patērētāju interešu aizsardzības sabiedriskajām organizācijām, kas izveidotas likumā "Par patērētāju tiesību aizsardzību" noteiktajā kārtībā un kuru kompetencē ir patērētāju tiesību un interešu aizsardzība regulējamās nozarēs, kā arī patērētāju tiesību un interešu ievērošanas kontroles iestādēm.

(2) Valsts iestāde, kuras kompetencē ir patērētāju tiesību un interešu ievērošanas kontrole regulējamās nozarēs, vai pašvaldības pilnvarots pārstāvis ir tiesīgs piedalīties Padomes vai pašvaldības sēdē ar padomdevēja tiesībām, ja Padomes vai pašvaldības sēdē tiek izskatīti jautājumi par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu vai nodrošināšanu attiecīgajā regulējamā nozarē vai attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā.

III nodaļa. Regulējamo uzņēmumu

sabiedrisko pakalpojumu licencēšana

13. pants.

Sabiedrisko pakalpojumu licence

(1) Padome vai pašvaldība Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniedz sabiedrisko pakalpojumu licences (turpmāk arī — licence) regulējamiem uzņēmumiem, kas licencē noteiktajā teritorijā (turpmāk arī — licences darbības zona) dod tiesības regulējamam uzņēmumam uzņemties līdzīgas saistības vienlaicīgi pret vairākiem lietotājiem, un nosaka regulējamā uzņēmuma pienākumu nodrošināt sabiedriskos pakalpojumus noteiktā kvalitātē un kvantitātē par padomes vai pašvaldības apstiprinātiem tarifiem.

(2) Padome vai pašvaldība izsniedz regulējamam uzņēmumam atsevišķu licenci katram sabiedrisko pakalpojumu veidam.

(3) Sabiedrisko pakalpojumu licences izsniedz uz laiku ne mazāk par pieciem gadiem.

14. pants.

Licences nosacījumi

(1) Licences nosacījumus nosaka Ministru kabinets.

(2) Licencē tiek ietverti arī tie speciālie nosacījumi, kurus paredz citi normatīvie akti regulējamās nozarēs, kā arī prasības iepirkt sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai nepieciešamās preces un pasūtīt darbu izpildi izsoles vai konkursa kārtībā, nodrošinot atklātību, brīvu konkurenci un nepieļaujot pretendentu diskrimināciju.

15. pants.

Licences pieprasījums

(1) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā regulējamais uzņēmums iesniedz licences pieprasījumu Padomei vai pašvaldībai, un kārtību, kādā Padome saskaņo licences pieprasījumu valsts regulējamās nozarēs ar attiecīgās nozares atbildīgo ministriju.

(2) Regulējamais uzņēmums iesniedz atkārtotu licences pieprasījumu vispārējā kārtībā Padomes vai pašvaldības noteiktajā laikā pirms spēkā esošās licences termiņa beigām.

16. pants.

Licences nosacījumu grozīšana un licences anulēšana

(1) Padome vai pašvaldība var grozīt izsniegtās licences nosacījumus vai anulēt licenci pēc regulējamā uzņēmuma pamatota ierosinājuma tādā pašā kārtībā, kādu Ministru kabinets ir noteicis licences pieprasījuma iesniegšanai. Valsts regulējamās nozarēs šāds ierosinājums regulējamam uzņēmumam ir iepriekš jāsaskaņo ar regulējamās nozares atbildīgo ministriju.

(2) Padome pēc saskaņošanas ar regulējamās nozares atbildīgo ministriju, vai pašvaldība var grozīt izsniegtās licences nosacījumus šādos gadījumos:

1) ja ir stājušies spēkā grozījumi normatīvajos aktos, kas attiecas uz licencējamo sabiedrisko pakalpojumu veidu;

2) ja citādi nav iespējams nodrošināt ekonomiski pamatotu sabiedrisko pakalpojumu nodrošināšanu licences darbības zonā.

(3) Padome pēc saskaņošanas ar regulējamās nozares atbildīgo ministriju vai pašvaldība var anulēt regulējamam uzņēmumam izsniegto licenci šādos gadījumos:

1) ja regulējamais uzņēmums neievēro vai pārkāpj tam izsniegtās licences nosacījumus;

2) ja regulējamais uzņēmums ir pārkāpis normatīvajos aktos noteiktās prasības sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai;

3) ja regulējamais uzņēmums ir atzīts par likvidējamu, bankrotējušu vai maksātnespējīgu.

(4) Par licences nosacījumu grozīšanu Padome vai pašvaldība rakstiski brīdina regulējamo uzņēmumu 30 dienas iepriekš.

(5) Par licences anulēšanu Padome vai pašvaldība rakstiski brīdina regulējamo uzņēmumu sešus mēnešus iepriekš. Ja licence tiek anulēta, samaksāto regulēšanas nodevu regulējamam uzņēmumam neatmaksā.

IV nodaļa. Tarifu noteikšana

17. pants.

Tarifu noteikšanas kārtība

(1) Sabiedrisko pakalpojumu tarifus regulējamie uzņēmumi aprēķina valsts regulējamās nozarēs saskaņā ar Padomes noteikto tarifu aprēķināšanas metodiku, bet pašvaldību regulējamās nozarēs saskaņā ar Ministru kabineta noteikto tarifu aprēķināšanas metodiku un iesniedz Padomei vai pašvaldībai aprēķināto tarifu projektus, vienlaicīgi iesniedzot pamatojumu tarifu aprēķina projektā minētajām tarifu veidojošām izmaksām.

(2) Padome vai pašvaldība izvērtē regulējamā uzņēmuma iesniegtos un noteiktā kārtībā aprēķinātos tarifu projektus 90 dienu laikā no tarifu projekta saņemšanas:

1) ja regulējamā uzņēmuma iesniegtajā aprēķināto tarifu projektā un tarifu izmaksu pamatojuma dokumentos nav pietiekamu ziņu objektīvai aprēķināto tarifu projekta apstiprināšanai vai noraidīšanai, Padome vai pašvaldība ir tiesīga pieņemt lēmumu par papildu informācijas nepieciešamību. Šādā gadījumā Padome vai pašvaldība nosūta regulējamam uzņēmumam paziņojumu par pieņemto lēmumu un pieprasa papildu informāciju vai dokumentus;

2) ja nepieciešams, Padome vai pašvaldība ir tiesīga pieaicināt tarifu izvērtēšanai vai paskaidrojumu sniegšanai attiecīgā regulējamā uzņēmuma pārstāvjus vai neatkarīgus ekspertus.

(3) Padome vai pašvaldība apstiprina šā panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā izvērtētos tarifus 30 dienu laikā pēc to izvērtēšanas.

18. pants.

Tarifu apmērs

Padome vai pašvaldība apstiprina regulējamā uzņēmuma aprēķinātos tarifus tādā apmērā, lai no lietotājiem saņemtie tarifu maksājumi segtu regulējamo uzņēmumu sabiedrisko pakalpojumu izmaksas, infrastruktūras ekspluatācijas pamatotas izmaksas, darba algu maksājumus, administratīvos izdevumus un dividendes regulējamā uzņēmuma akcionāriem vai dalībniekiem, kā arī nodrošinātu regulējamā uzņēmuma esošā kapitāla saglabāšanu un jaunu kapitālu ieguldīšanu infrastruktūrā un uzņēmuma attīstībā.

19. pants.

Tarifu atklātība

(1) Padome publicē noteikto tarifu aprēķināšanas metodiku laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" desmit dienu laikā pēc tās apstiprināšanas.

(2) Padome vai pašvaldība nosaka un publicē kārtību, kādā lietotāji var iesniegt savus priekšlikumus un ieteikumus tai un regulējamam uzņēmumam par publicētajiem aprēķināto tarifu projektiem.

(3) Valsts regulējamās nozarēs regulējamie uzņēmumi publicē aprēķināto tarifu projektus laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un vēl vismaz vienā laikrakstā nedēļas laikā pēc to iesniegšanas Padomei vai pašvaldībai, kurai ir deleģēta Padomes funkciju izpilde.

(4) Pašvaldību regulējamās nozarēs regulējamie uzņēmumi publicē aprēķināto tarifu projektus vismaz vienā laikrakstā, kuru izdod attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā, nedēļas laikā pēc to iesniegšanas pašvaldībai.

(5) Padome publicē apstiprinātos tarifus laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un vēl vismaz vienā laikrakstā desmit dienu laikā pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas par tarifu apstiprināšanu.

(6) Pašvaldība, tai skaitā arī gadījumos, kad Padome tai ir deleģējusi tarifu apstiprināšanu valsts regulējamās nozarēs, publicē apstiprinātos tarifus vismaz vienā laikrakstā, kuru izdod attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā, desmit dienu laikā pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas par tarifu apstiprināšanu.

(7) Apstiprinātie tarifi stājas spēkā ne agrāk kā 30. dienā pēc to publicēšanas.

20. pants.

Sabiedrisko pakalpojumu gada patēriņa apjoms

(1) Padome atsevišķiem sabiedrisko pakalpojumu veidiem reizi gadā nosaka sabiedrisko pakalpojumu gada patēriņa apjomu, kuru pārsniedzot, lietotājs var saņemt sabiedriskos pakalpojumus par zemākiem tarifiem, nekā Padome apstiprinājusi citiem lietotājiem.

(2) Lietotājiem, kuru sabiedrisko pakalpojumu gada patēriņš pārsniedz Padomes noteikto gada patēriņa apjomu, ir tiesības vienoties ar regulējamo uzņēmumu šā likuma 24.pantā noteiktajā kārtībā par liela apjoma sabiedriskajiem pakalpojumiem.

(3) Padomes noteikto sabiedrisko pakalpojumu gada patēriņa apjomu atsevišķiem sabiedrisko pakalpojumu veidiem Padome publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un vēl vismaz vienā laikrakstā desmit dienu laikā pēc šāda lēmuma pieņemšanas.

V nodaļa. Regulējamo uzņēmumu darbība

21.pants.

Sabiedrisko pakalpojumu nepārtrauktība, drošības un kvalitātes prasības

(1) Regulējamie uzņēmumi sniedz sabiedriskos pakalpojumus nepārtraukti visu licences darbības laiku atbilstoši licences nosacījumiem licences darbības zonā.

(2) Regulējamie uzņēmumi nodrošina attiecīgajā regulējamā nozarē noteikto sabiedrisko pakalpojumu drošības prasību ievērošanu un darbinieku kvalifikācijas atbilstību.

(3) Regulējamie uzņēmumi nodrošina tehniskajiem noteikumiem, standartiem un līgumu nosacījumiem atbilstošu sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti.

(4) Regulējamie uzņēmumi izmanto un sekmē efektīvas, ekonomiskas un drošas tehnoloģijas un darba paņēmienu ieviešanu sabiedrisko pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanai un uzlabošanai.

22. pants.

Regulējamo uzņēmumu pārveidošana un darbības izbeigšana

(1) Regulējamā uzņēmuma pārveidošanu, kas saistīta ar tā paplašināšanu vai tādu objektu ierīkošanu, kas nepieciešami sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai (tīkli, līnijas, komunikācijas, iekārtas, būves u.c.), regulējamie uzņēmumi var uzsākt pēc jaunas licences saņemšanas vai grozījumu izdarīšanas spēkā esošajā licencē, ja to neparedz jau esošās licences nosacījumi.

(2) Regulējamā uzņēmuma pārveidošanu, kas saistīta ar tā sašaurināšanu vai esošo objektu slēgšanu, regulējamie uzņēmumi valsts regulējamās nozarēs var uzsākt pēc Padomes un attiecīgās regulējamās nozares atbildīgās ministrijas rakstiskas atļaujas saņemšanas, bet pašvaldību regulējamās nozarēs — pēc pašvaldības rakstiskas atļaujas saņemšanas. Šādas atļaujas tiek sniegtas attiecīgi Padomes vai pašvaldības noteiktajā laika periodā, kas nevar būt ilgāks par pusgadu. Pēc atļaujas izsniegšanas regulējamā uzņēmuma sašaurināšanai vai esošo objektu slēgšanai Padome vai pašvaldība izdara attiecīgas izmaiņas regulējamā uzņēmuma licencē.

(3) Regulējamā uzņēmuma darbība var tikt pārtraukta vai izbeigta valsts regulējamās nozarēs pēc Padomes un attiecīgās regulējamās nozares atbildīgās ministrijas rakstiskas atļaujas saņemšanas, bet pašvaldību regulējamās nozarēs — pēc pašvaldības rakstiskas atļaujas saņemšanas.

23. pants.

Sabiedrisko pakalpojumu pieprasījums

(1) Regulējamam uzņēmumam ir jānodrošina sabiedriskie pakalpojumi pēc personu pieprasījuma regulējamā uzņēmuma licences darbības zonā, ja regulējamā uzņēmuma objektu vai infrastruktūras tehniskās iespējas pieļauj pieprasīto sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas iespēju.

(2) Regulējamais uzņēmums izskata rakstisku sabiedrisko pakalpojumu pieprasījumu, izvērtē šāda pieprasījuma pamatotību un nepieciešamās izmaksas pieprasīto sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai un ne vēlāk kā 30 dienu laikā no rakstiska pieprasījuma saņemšanas informē pieprasītāju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas uzsākšanu.

(3) Ja pieprasīto sabiedrisko pakalpojumu sniegšana nav iespējama, regulējamais uzņēmums 30 dienu laikā no rakstiska pieprasījuma saņemšanas sniedz pieprasītājam pamatotu atteikumu un informē par to Padomi vai pašvaldību.

(4) Regulējamais uzņēmums var vienoties ar pieprasītāju, lai tas sedz tādus papildu izdevumus, kas saistīti ar sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas uzsākšanu, ja tos neparedz tarifu aprēķināšanas metodika.

24. pants.

Liela apjoma sabiedriskie pakalpojumi

(1) Slēdzot līgumus par liela apjoma sabiedriskajiem pakalpojumiem ar tādiem lietotājiem, kuru gada patēriņš pārsniedz šā likuma 20. pantā noteikto gada patēriņa apjomu, tajos ietvertie sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas blakus nosacījumi nevar būt diskriminējoši attiecībā pret citiem lietotājiem līdzīgā vidē vai par apstiprinātiem tarifiem.

(2) Regulējamais uzņēmums iesniedz Padomei šāda līguma vienu eksemplāru 10 dienu laikā pēc tā noslēgšanas.

(3) Ja Padome konstatē citu sabiedrisko pakalpojumu lietotāju tiesību diskrimināciju, tā pieprasa, sniedzot pamatojumu, regulējamam uzņēmumam grozīt diskriminējošos līguma blakus nosacījumus.

(4) Ja tas netiek darīts, padome ir tiesīga Civilprocesa kodeksā noteiktajā kārtībā iesniegt tiesā pieteikumu par šāda līguma darbības apturēšanu vai izbeigšanu, lai aizstāvētu citu sabiedrisko pakalpojumu lietotāju tiesības.

25. pants.

Sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pārtraukšana

Regulējamais uzņēmums Ministru kabineta noteiktajā kārtībā var pārtraukt sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu tiem lietotājiem, kuri nav samaksājuši par saņemtajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem vai kā citādi nav izpildījuši savas saistības ar regulējamo uzņēmumu.

26. pants.

Informācijas nodrošināšana

(1) Regulējamie uzņēmumi sniedz Padomei vai pašvaldībai tās pieprasīto informāciju attiecīgi Padomes vai pašvaldības noteiktajā laikā.

(2) Regulējamie uzņēmumi nodrošina Padomes locekļiem, kā arī Padomes vai pašvaldības pilnvarotiem pārstāvjiem iespēju brīvi iegūt jebkuru informāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem un nepieciešamo informāciju par uzņēmējdarbību, kuru regulējamais uzņēmums veic brīvas konkurences un tirgus apstākļos.

(3) Regulējamie uzņēmumi nodrošina Padomes locekļiem, kā arī padomes vai pašvaldības pilnvarotiem pārstāvjiem iespēju veikt sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas funkciju izpildei nepieciešamās pārbaudes un kontroli, kā arī pieeju iekārtām un mēraparātiem, ievērojot drošības prasības attiecīgajā uzņēmumā.

27. pants.

Regulējamā uzņēmuma sabiedrisko pakalpojumu veidu nodalīšana

(1) Regulējamais uzņēmums var vienlaicīgi sniegt vairāku veidu sabiedriskos pakalpojumus regulējamā nozarē saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, kas reglamentē darbību regulējamās nozarēs.

(2) Regulējamā uzņēmumā grāmatvedībā un bilancē jābūt atsevišķai precīzai katra sabiedriskā pakalpojuma veida uzskaitei, lai sniegtu Padomei vai pašvaldībai informāciju par katru sabiedriskā pakalpojuma veidu regulējamā nozarē un pārskatu par tā uzņēmējdarbību kopumā.

28. pants.

Regulējamo uzņēmumu uzņēmējdarbība brīvas konkurences apstākļos

(1) Regulējamie uzņēmumi var veikt uzņēmējdarbību ārpus regulējamām nozarēm brīvās konkurences apstākļos (turpmāk arī — uzņēmējdarbība), kura šā likuma 27. pantā noteiktajā kārtībā jānodala no regulējamā uzņēmuma darbības sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā.

(2) Regulējamiem uzņēmumiem nav tiesību izmantot tarifu ieņēmumus, lai segtu izmaksas, kas saistītas ar tā uzņēmējdarbību konkurences un brīvā tirgus apstākļos, vai cita veida darbību, kas nav tieši saistīta ar sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, tai skaitā sponsorēšanu, ziedojumiem vai labdarību.

29. pants.

Regulējamo uzņēmumu licences darbības zonas pārņemšana

(1) Par nepieciešamību pārņemt regulējamā uzņēmuma licences darbības zonu valsts regulējamās nozarēs Padome informē attiecīgās valsts regulējamās nozares atbildīgo ministriju vai attiecīgo pašvaldību, kuras administratīvajā teritorijā atrodas regulējamais uzņēmums, bet pašvaldību regulējamās nozarēs lēmumu pieņem pašvaldība:

1) sešus mēnešus iepriekš, ja regulējamam uzņēmumam tiks anulēta licence;

2) ja pēc sešiem mēnešiem beidzas regulējamā uzņēmuma licences darbības termiņš un šis regulējamais uzņēmums nevēlas turpināt tādu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, kuriem nepieciešama jauna licence;

3) ja regulējamais uzņēmums jebkādu iemeslu dēļ nav spējīgs nodrošināt nepārtrauktus un drošus sabiedriskos pakalpojumus.

(2) Ja nepieciešams, attiecīgās regulējamās nozares atbildīgā ministrija vai attiecīgā pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā atrodas regulējamais uzņēmums, uz laiku ieceļ atbildīgo par regulējamā uzņēmuma licencē noteiktajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem tādu pasākumu īstenošanai, lai piesaistītu uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības) pārņemt regulējamā uzņēmuma sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu licences darbības zonā.

(3) Atbildīgais par regulējamā uzņēmuma licencē noteiktajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem informē Padomi vai pašvaldību par savu uzdevumu izpildi un ir tiesīgs izvēlēties izsoles, konkursa vai pretendentu atlases metodes, lai nodrošinātu šajā pantā noteikto darbību īstenošanu.

VI nodaļa. Regulēšanas nodeva

30. pants.

Regulēšanas nodevas mērķis

Regulēšanas nodeva ir valsts nodeva, kuras mērķis ir nodrošināt sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu.

31. pants.

Regulēšanas nodevas maksātāji

Regulēšanas nodevu maksā visi regulējamie uzņēmumi, kuri sniedz sabiedriskos pakalpojumus regulējamās nozarēs.

32. pants.

Regulēšanas nodevas apmērs un maksāšanas kārtība

Regulēšanas nodevas likmi latos un santīmos katru gadu nosaka Ministru kabinets katram regulējamās nozares sabiedrisko pakalpojumu veidam atsevišķi, ņemot vērā regulējamo uzņēmumu sabiedrisko pakalpojumu gada neto apgrozījumu.

VII nodaļa. Strīdu izskatīšana

33. pants.

Iepriekšēja ārpus tiesas strīdu izšķiršana

Padome izskata strīdus kā iepriekšēja ārpus tiesas strīdu izšķiršanas instance par regulējamo uzņēmumu sabiedrisko pakalpojumu atbilstību licences nosacījumiem, to izmaksām, kvalitāti, drošību, nepārtrauktību un regulējamo uzņēmumu darbības raksturu pēc regulējamā uzņēmuma vai lietotāju iesnieguma.

34. pants.

Strīdu izšķiršanas kārtība

(1) Strīda izšķiršanai iesniedzējs rakstiski sniedz Padomei ziņas par strīda būtību, lietas dalībniekiem un atbildētāju, pret kura darbību vēršas iesniedzējs, norādot šīs personas adresi. Iesniegumam jāpievieno visi iesniedzējam pieejamie materiāli un dokumenti par strīda jautājumu.

(2) Padome izšķir strīdu, nodrošinot atklātību un tiesības lietas dalībniekiem un ieinteresētajām trešajām personām saņemt informāciju un tikt uzklausītām, sniegt paskaidrojumus, iesniegt materiālus un citu nepieciešamo informāciju savu interešu aizsardzībai un strīda objektīvai izšķiršanai.

(3) Ja nepieciešams, Padome var pieaicināt neatkarīgus ekspertus atzinuma sniegšanai strīdu jautājumos, kā arī pieprasīt nepieciešamos dokumentus un materiālus vai cita veida informāciju strīda objektīvai izšķiršanai.

(4) Ja nepieciešams, Padome var pieaicināt visu lietas dalībnieku pārstāvjus piedalīties sēdē, kurā tiek izskatīts attiecīgais strīds, kā arī pieņemt lēmumu par strīda izšķiršanu bez lietas dalībnieku pārstāvju klātbūtnes.

35. pants.

Strīdu izskatīšanas termiņš

(1) Strīda izskatīšana jāuzsāk ne vēlāk kā viena mēneša laikā no attiecīgā iesnieguma saņemšanas. Par strīda izskatīšanas ierosināšanu Padome paziņo lietas dalībniekiem.

(2) Padome izvērtē strīdu pēc tā būtības un rakstura, konstatē lēmuma pieņemšanai nepieciešamos faktus un pieņem lēmumu par strīda izšķiršanu šādos termiņos:

1) strīdu izšķir viena mēneša laikā no tā izskatīšanas procesa uzsākšanas, ja strīds nav komplicēts un tā izšķiršana neprasa papildu materiālu vai informācijas apkopošanu, papildu apstākļu noskaidrošanu vai ekspertu atzinuma saņemšanu;

2) strīdu izšķir triju mēnešu laikā no tā izskatīšanas uzsākšanas, ja strīds ir komplicēts un prasa papildu materiālu vai informācijas vākšanu un apkopošanu, papildu apstākļu noskaidrošanu vai ekspertu atzinuma saņemšanu, kā arī citas darbības strīda taisnīgai un objektīvai izšķiršanai.

36. pants.

Padomes lēmumu pieņemšana un pārsūdzēšana

(1) Padome pieņem lēmumu par iepriekšēju ārpus tiesas strīda izšķiršanu, kas stājas spēkā ar tā pieņemšanu, un izsūta to lietas dalībniekiem piecu dienu laikā.

(2) Padomes lēmumu par iepriekšēju ārpus tiesas strīda izšķiršanu var apstrīdēt un pārsūdzēt tiesā likumā noteiktajā kārtībā persona, kuras tiesiskās intereses ierobežo šis lēmums, divu mēnešu laikā no tā pieņemšanas.

VIII nodaļa. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas padomes sastāvs

37. pants.

Padomes locekļu kandidāti

(1) Par Padomes locekli var apstiprināt Latvijas Republikas pilsoni, kam ir augstākā izglītība un pieredze vadošā darbā regulējamās nozarēs vai vismaz septiņu gadu darba stāžs inženiertehniskā, eknomiskā, finansu vai juridiskā specialitātē vai zinātniski pedagoģiskā darbā minētajās specialitātēs, kura zināšanas un pieredze nodrošina šajā likumā noteikto uzdevumu izpildi un kurš pārvalda latviešu valodu un vismaz vienu svešvalodu.

(2) Iesniegumam par Padomes locekļa kandidatūru pievienojami šādi Padomes locekļa amata kandidāta parakstīti dokumenti:

1) piekrišana kandidēt Padomes locekļa amatā;

2) apliecinājums, ka uz viņu neattiecas šajā likumā noteiktie ierobežojumi.

(3) Padomes locekļu kandidatūras ne vēlāk kā desmit dienu laikā pēc to iesniegšanas Saeimas priekšsēdētājam jāpublicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", norādot šādas ziņas par katru Padomes locekļa amata kandidātu:

1) vārds, uzvārds;

2) dzimšanas gads un vieta;

3) dzīvesvieta (norādot tikai rajonu vai pilsētu);

4) kādas augstākās mācību iestādes beidzis (kurā gadā, kādā specialitātē);

5) līdzšinējās darbavietas un ieņemamie amati.

38. pants.

Ierobežojumi Padomes locekļiem un to kandidātiem

(1) Par Padomes locekli vai Padomes locekļa amata kandidātu nevar būt persona:

1) kura ir vai ir bijusi ar Latvijas Republikas likumiem, Augstākās padomes lēmumiem vai tiesas nolēmumiem aizliegto organizāciju dalībniece (biedre) pēc šo organizāciju aizliegšanas;

2) kura sodīta par nozieguma izdarīšanu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas);

3) kura izdarījusi noziegumu, bet no soda izciešanas atbrīvota sakarā ar noilgumu, amnestiju vai apžēlošanu;

4) kura saukta pie kriminālatbildības, bet krimināllieta izbeigta uz nereabilitējoša pamata;

5) par kuru ierosināta krimināllieta un notiek izmeklēšana.

(2) Padomes locekļa uzņēmējdarbības, ienākumu gūšanas, amatu savienošanas, darbu pildīšanas ierobežojumus, kā arī ar tiem saistītos citus ierobežojumus un pienākumus nosaka Korupcijas novēršanas likums, ciktāl tie nav noteikti šajā likumā.

(3) Padomes loceklis nevar būt Saeimas vai pašvaldību domes (padomes) deputāts vai ieņemt vēlētus amatus politisko organizāciju vai partiju vadībā.

(4) Padomes loceklis nedrīkst vienlaikus ieņemt jebkuru citu amatu vai strādāt citu algotu darbu, izņemot pedagoga, zinātnieka vai radošo darbu. Padomes loceklis var būt sabiedrisko organizāciju vai to apvienību biedrs, ja tas neietekmē viņa objektivitāti un neatkarību lēmumu pieņemšanā par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu.

(5) Padomes loceklis trīs gadus pēc Padomes locekļa pilnvaru termiņa izbeigšanās nevar būt regulējamā uzņēmuma darbinieks, kurš ir tiesīgs pieņemt lēmumus un rīkoties ar regulējamā uzņēmuma mantu vai finansu līdzekļiem.

39. pants.

Padomes locekļa stāšanās amatā

Padomes loceklis stājas amatā un sāk pildīt savus amata pienākumus ar dienu, kuru noteikusi Saeima, ieceļot viņu amatā. Padomes loceklim pēc viņa iecelšanas amatā jānovērš visi likumā noteiktie ierobežojumi līdz dienai, kad viņš sāk pildīt savus amata pienākumus.

40. pants.

Padomes locekļa atbrīvošana vai atlaišana no amata

(1) Padomes locekli no darba atbrīvo vai atlaiž Saeima.

(2) Saeima Padomes locekli atlaiž no darba pirms viņa pilnvaru termiņa beigām, ja viņš nav spējīgs veikt Padomes locekļa amatu vai ja viņa rīcība sabiedrisko pakalpojumu regulēšanā ir bijusi neatbilstoša vai pretēja likumā noteiktajām prasībām.

(3) Saeima Padomes locekli atbrīvo no amata pēc Padomes ierosinājuma, ja viņš nespēj turpināt darbu veselības stāvokļa dēļ vai ja viņš pats vēlas atstāt šo amatu.

41. pants.

Padomes priekšsēdētājs

(1) Padomes priekšsēdētājs ir atbildīgs par likumā noteikto Padomes uzdevumu izpildi.

(2) Padomes priekšsēdētājs:

1) vada un organizē Padomes darbu un pārstāv Padomi;

2) vada Padomes sēdes;

3) ir Padomes finansu līdzekļu rīkotājs, apstiprina budžeta izdevumu tāmi un reizi ceturksnī sniedz Padomei informāciju par tās budžeta izpildi;

4) dod tiešus rīkojumus Padomes izpilddirektoram un izpildinstitūcijas darbiniekiem.

(3) Padomes priekšsēdētāja prombūtnes laikā viņa pienākumus izpilda Padomes priekšsēdētāja norīkots Padomes loceklis, bet, ja šāda norīkojuma nav, Padomes loceklis, kurš visilgāk ir Padomē.

(4) Atsevišķus Padomes priekšsēdētāja pienākumus var pildīt viņa norīkots Padomes loceklis.

(5) Padomes priekšsēdētājam ir tiesības dot rīkojumus Padomes locekļiem tikai ar amata pienākumu pildīšanu saistītos organizatoriskos jautājumos.

42. pants.

Atalgojums Padomes locekļiem un izpildinstitūcijas darbiniekiem

Padome nosaka Padomes priekšsēdētāja un Padomes locekļu algu, kā arī izpildinstitūcijas darbinieku atalgojumu, kura ietvaros izpilddirektors nosaka izpildinstitūcijas darbinieku algu.

43. pants.

Padomes locekļu un izpildinstitūcijas darbinieku atbildība

(1) Padomes priekšsēdētājs, padomes locekļi un izpildinstitūcijas darbinieki, kā arī Padomes darbībā pieaicinātās personas nav tiesīgas izpaust konfidenciālo un citu informāciju, kas viņām, izpildot dienesta pienākumus, ir kļuvusi zināma par regulējamo uzņēmumu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu vai uzņēmējdarbību kopumā.

(2) Padomes locekļi un izpildinstitūcijas darbinieki, kā arī Padomes darbībā pieaicinātās personas ir tiesīgas izpaust informāciju, kas viņām, izpildot dienesta pienākumus, ir kļuvusi zināma par regulējamo uzņēmumu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu vai uzņēmējdarbību kopumā un kura saskaņā ar likumu ir aktuāla, vienīgi ar padomes priekšsēdētāja atļauju.

IX nodaļa. Padomes darbība

44. pants.

Padomes sēdes sasaukšana un tiesīgums

(1) Padomes sēdes sasauc un vada Padomes priekšsēdētājs.

(2) Padomes priekšsēdētājam ir jāsasauc Padomes sēde, ja to pieprasa vismaz trīs Padomes locekļi.

(3) Padome ir tiesīga pieņemt lēmumus, ja tās sēdē piedalās ne mazāk kā četri Padomes locekļi.

(4) Padomes sēdes laiks un darba kārtība jāizziņo visiem Padomes locekļiem ne vēlāk kā trīs darba dienas pirms Padomes sēdes.

(5) Darba kārtībai jāpievieno sēdē izskatāmo jautājumu dokumentu kopijas.

(6) Padomes sēdes tiek protokolētas. Padomes sēdes protokolu paraksta visi Padomes locekļi, kas piedalījušies sēdē.

45. pants.

Lēmumu pieņemšana

(1) Padome pieņem lēmumus balsojot, un Padomes lēmumus paraksta Padomes priekšsēdētājs.

(2) Lēmums ir pieņemts, ja par to ir balsojuši vismaz trīs Padomes locekļi.

(3) Balsošana notiek atklāti, un balsošanas rezultātus ieraksta protokolā, norādot katra Padomes locekļa balsojumu atsevišķi par katru sēdē izskatīto jautājumu ar atzīmi "par", "pret" vai "atturas".

(4) Padomes locekļi, parakstot sēdes protokolu, var rakstiski atzīmēt savu viedokli par izskatāmo jautājumu.

46. pants.

Padomes un tās izpildinstitūcijas darba organizācija un struktūra

(1) Padome nosaka savas iekšējās darba organizācijas kārtību un izpildinstitūcijas struktūru.

(2) Padome izveido komiteju, kurā ietilpst Padomes locekļi, izpilddirektors un visu izpildinstitūciju struktūrvienību vadītāji. Komitejas uzdevums ir izskatīt Padomes lēmumu projektus un citus dokumentus un sniegt atzinumu par to akceptēšanu vai noraidīšanu pirms to iesniegšanas izskatīšanai Padomes sēdē.

(3) Padome apstiprina nolikumu, kurā nosaka komitejas darbību, izpildinstitūcijas darba organizāciju un struktūrvienību vadītāju iecelšanas kārtību, Padomes lēmumu projektu un citu dokumentu sagatavošanas kārtību izskatīšanai komitejā un Padomes sēdē.

47. pants.

Padomes locekļu un izpildinstitūcijas darbinieku tiesiskā aizsardzība

Par Padomes locekļu vai izpildinstitūcijas darbinieku kavēšanu realizēt viņu likumīgās tiesības, par goda un cieņas aizskaršanu, kā arī pret viņiem vērstiem draudiem vai vardarbību vai viņu dzīvības apdraudējumu sakarā ar dienesta pienākumu izpildi vainīgās personas tiek sauktas pie atbildības Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, Latvijas Kriminālkodeksā vai citos likumos noteiktajā kārtībā.

48. pants.

Darba tiesiskās attiecības, ierobežojumi un dienesta apliecības

(1) Darba tiesiskās attiecības Padomē un tās izpildinstitūcijā nosaka Latvijas Darba likumu kodekss un šis likums. Uz Padomi, tās locekļiem un izpildinstitūcijas darbinieku darba tiesiskajām attiecībām neattiecas normatīvie akti par valsts civildienestu, izņemot šā panta otrajā daļā noteiktajā gadījumā.

(2) Padomes izpildinstitūcijas darbinieku kopējo skaitu budžeta ietvaros apstiprina Padome, un izpildinstitūcijas darbiniekiem piemērojami tie paši ierobežojumi, kuri noteikti civildienesta ierēdņiem vai ierēdņu kandidātiem.

(3) Padomes locekļiem un izpildinstitūcijas darbiniekiem ir dienesta apliecības.

X nodaļa. Padomes izpildinstitūcija

49. pants.

Izpildinstitūcijas pienākumi

Lai nodrošinātu Padomes darbību, izpildinstitūcijas pienākumi ir:

1) saņemt un reģistrēt Padomei adresētos iesniegumus un citus dokumentus;

2) izskatīt un analizēt regulējamo uzņēmumu iesniegtos dokumentus un informāciju;

3) sagatavot dokumentus izskatīšanai Padomē, kuri pirms tam ir izskatīti un akceptēti komitejā;

4) sagatavot Padomes lēmumu, administratīvo aktu, metodiku un metodisko norādījumu projektus;

5) sagatavot dokumentus regulējamo uzņēmumu licencēšanai;

6) analizēt un sagatavot tarifu pamatojumu;

7) nodrošināt Padomes pieņemto lēmumu izpildi:

8) noskaidrot strīdu lietas faktiskos apstākļus un veicināt strīda izšķiršanu mierizlīguma veidā;

9) organizēt sadarbību ar likumā noteiktajā kārtībā izveidotām patērētāju interešu aizsardzības sabiedriskajām organizācijām un kontroles iestādēm, kuru kompetencē ir patērētāju interešu aizsardzība valsts regulējamās nozarēs, un sniegt attiecīgo informāciju Padomei;

10) veikt Padomes deleģēto sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas funkciju izpildes uzraudzību pašvaldībās;

11) uzkrāt, apkopot un sistematizēt Padomei nepieciešamo informāciju par regulējamām nozarēm, regulējamiem uzņēmumiem un sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu;

12) nodrošināt informāciju par Padomes darbību un ziņojumu publicēšanu šajā likumā noteiktajā kārtībā;

13) veikt citus pienākumus, ko tai uzdevusi Padome;

14) izstrādāt un iesniegt Padomei budžeta projektu Padomes un izpildinstitūcijas darba nodrošināšanai.

50. pants.

Izpildinstitūcijas tiesības

Izpildinstitūcijai, organizējot Padomes praktisko darbību un veicot Padomes sekretariāta funkcijas, ir tiesības:

1) pieprasīt un netraucēti saņemt no regulējamiem uzņēmumiem, valsts un pašvaldību iestādēm un institūcijām savu uzdevumu veikšanai nepieciešamo informāciju, kuras apjoms, veids un iesniegšanas termiņš noteikts Padomes lēmumā;

2) organizēt pārbaudes regulējamos uzņēmumos, lai kontrolētu to darbības atbilstību Padomes izsniegtās licences pieņemto lēmumu un apstiprināto metodiku, kā arī noteikto normatīvu prasībām;

3) veidot darba grupas atsevišķu uzdevumu veikšanai;

4) uzaicināt personas un to pārstāvjus paskaidrojumu sniegšanai Padomei.

51. pants.

Padomes izpilddirektors

(1) Izpildinstitūcijas darbu vada Padomes izpilddirektors (turpmāk — izpilddirektors), kuru ieceļ amatā un atbrīvo no amata Padomes priekšsēdētājs saskaņā ar Padomes lēmumu. Izpilddirektors ir atbildīgs Padomei un Padomes priekšsēdētājam par izpildinstitūcijas darbību.

(2) Izpilddirektoru izvēlas Padome konkursa kārtībā, un uz viņu ir attiecināmi tie paši ierobežojumu, kuri šajā likumā noteikti Padomes locekļiem.

(3) Izpilddirektora kompetence un pienākumi tiek noteikti Padomes apstiprinātā izpildinstitūcijas nolikumā.

(4) Izpilddirektora prombūtnes laikā viņa pienākumus veic Padomes priekšsēdētāja iecelts izpilddirektora vietas izpildītājs.

52. pants.

Izpildinstitūcijas konsultanti un neatkarīgie eksperti

Ja nepieciešams, izpilddirektors var pieaicināt konsultantus un neatkarīgus ekspertus atzinuma sniegšanai vai citam darbam, finansējot to Padomes budžeta ietvaros.

Pārejas noteikumi

1. Ministru kabinets sniedz Saeimai priekšlikumus par Padomes priekšsēdētāja un Padomes locekļu kandidatūrām divu mēnešu laikā no dienas, kad šis likums pieņemts Saeimā.

2. Pēc pirmajiem diviem Padomē nostrādātajiem gadiem četros nākamajos gados izlozes kārtībā atbrīvo pa vienam Padomes loceklim, bet turpmākajos gados — tos, kuri ir bijuši Padomes locekļi piecus gadus.

3. Licences, kuras izsniegusi cita institūcija vai iestāde pirms Padomes darbības uzsākšanas un kuras saskaņā ar šo likumu ir pielīdzināmas sabiedrisko pakalpojumu licencei, ir spēkā līdz attiecīgās licences darbības termiņa beigām.

4. Tie tarifi, kuri saskaņā ar šo likumu ir pielīdzināmi sabiedrisko pakalpojumu tarifiem, bet noteikti saskaņā ar citiem normatīvajiem aktiem un ir spēkā šā likuma spēkā stāšanās brīdī, ir spēkā līdz to apstiprinātā termiņa beigām vai līdz brīdim, kad stājas spēkā saskaņā ar šo likumu Padomes vai pašvaldības apstiprinātie regulējamā uzņēmuma sabiedrisko pakalpojumu tarifi.

5. Šā likuma 9.panta otrās daļas normas par Padomes tiesībām uzlikt administratīvos sodus stājas spēkā vienlaikus ar atbilstošajiem grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

6. Šā likuma 31. un 32.panta normas par regulēšanas nodevu stājas spēkā vienlaikus ar atbilstošajiem grozījumiem likumā "Par nodokļiem un nodevām".

7. Ministru kabinets līdz 1998.gada 1.jūlijam izstrādā noteikumus, kas saistīti ar šā likuma izpildi.

Likums stājas spēkā ar 1998.gada 1.jūliju.

Likumprojekts

Likums par īres valdēm

Saeimas dok.nr.4021, likumprojekts nr.1122

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas

izstrādāts alternatīvs likumprojekts

1998.gada 26.martā iesniegts Saeimas izskatīšanai

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1. pants

Īres valde ir neatkarīga tiesu sistēmai piederīga iestāde, kura kā obligāta pirmstiesas instance izskata visus no dzīvojamās telpas īres attiecībām izrietošus un citus tās kompetencē ar šo likumu nodotos strīdus.

2. pants

Izskatot strīdus, īres valde ir neatkarīga un pakļauta tikai likumam.

3. pants

(1) Īres valdes pastāv pie pilsētu domēm.

(2) Vienā pilsētā pēc pilsētas domes lēmuma var izveidot vairākas īres valdes, nosakot to darbības teritoriju.

4. pants

(1) Īres valdes tiesības pagastos pieder pagasttiesām, un tās, izskatot īres valdes kompetencē nodotos strīdus, rīkojas šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Pagastiem, kuros dzīvo vairāk nekā 3000 iedzīvotāju, ir tiesības ar pagasta padomes lēmumu nodibināt atsevišķu pagasta īres valdi.

(3) Pilsētu domēm un pagasta padomēm ir tiesības ar saviem lēmumiem nodibināt šīm pašvaldībām kopēju īres valdi.

(4) Šajā pantā minētajos gadījumos pagasta padomei ir šajā likumā pilsētas domei noteiktās tiesības.

5. pants

(1) Īres valdes organizatorisko vadību likumos noteiktajos ietvaros realizē pilsētas dome.

(2) Īres valdi finansē pilsētas dome.

6. pants

Īres valdes pieņemto lēmumu uzraudzību veic rajona (pilsētas) tiesa, izskatot konkrētās lietas.

7. pants

Īres valde pēc pilsētas domes pieprasījuma, bet ne retāk kā reizi gadā, sniedz pārskatu par savu darbību pilsētas domei.

8. pants

(1) Īres valde ir juridiska persona.

(2) Īres valde kārto atsevišķu un patstāvīgu lietvedību.

(3) Īres valdei ir zīmogs ar valsts mazā ģerboņa attēlu un īres valdes nosaukumu.

II nodaļa. Īres valdes sastāvs

9. pants

(1) Īres valdes sastāvā ir īres valdes priekšsēdētājs un īres valdes locekļi, kuru skaitu nosaka pilsētas dome.

(2) Īres valdes priekšsēdētāju un īres valdes locekļus ievēlē pilsētas dome.

(3) Īres valdes priekšsēdētāja un īres valdes locekļu pilnvaru termiņš ir pieci gadi.

10. pants

Par īres valdes priekšsēdētāju un par īres valdes locekļiem var ievēlēt pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš:

1) ir vecāks par 25 gadiem;

2) prot valsts valodu;

3) ir godīgs un spēj izlemt īres valdes kompetencē esošos strīdus.

11. pants

Par īres valdes priekšsēdētāju un par īres valdes locekļiem nevar būt personas:

1) kuras agrāk sodītas par nozieguma izdarīšanu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas);

2) kuras agrāk izdarījušas noziegumu, bet no soda izciešanas atbrīvotas sakarā ar noilgumu, amnestiju vai apžēlošanu;

3) kuras sauktas pie kriminālatbildības, bet krimināllieta pret kurām izbeigta uz nereabilitējoša pamata;

4) pret kurām ierosināta krimināllieta un notiek izmeklēšana;

5) kuras ir vai ir bijušas PSRS vai Latvijas PSR valsts drošības komitejas, PSRS Aizsardzības ministrijas, Krievijas un citu valstu drošības dienesta, armijas izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieki, minēto institūciju aģenti, rezidenti vai konspiratīvā dzīvokļa turētāji;

6) kuras ir vai ir bijušas ar Latvijas Republikas likumiem, Augstākās padomes lēmumiem vai tiesas nolēmumiem aizliegto organizāciju dalībnieki (biedri) pēc šo organizāciju aizliegšanas.

12. pants

Par īres valdes priekšsēdētāju var ievēlēt personu ar augstāko juridisko izglītību.

13. pants

(1) Īres valdes locekļi tiek ievēlēti no īrnieku un izīrētāju vidus vienādā skaitā.

(2) Tiesības izvirzīt īres valdes locekļu kandidātus ir pilsētas domes deputātiem, kā arī īrnieku un namīpašnieku sabiedriskajām organizācijām.

14. pants

Īres valdes priekšsēdētāju un īres valdes locekli pilsētas dome var atbrīvot no amata pirms termiņa šādos gadījumos:

1) pēc paša vēlēšanās;

2) ja viņš nepilda savus pienākumus;

3) ja radušies apstākļi, kuri minēti likuma 11. pantā.

15. pants

Ja pret īres valdes priekšsēdētāju vai īres valdes locekli ir uzsākta kriminālvajāšana, viņš tiek atstādināts no amata līdz lietas izlemšanai.

16. pants

(1) Īres valdes darbu vada īres valdes priekšsēdētājs.

(2) Īres valde no savu locekļu vidus var izvēlēt vienu vai vairākus īres valdes priekšsēdētāja vietniekus.

(3) Īres valdes priekšsēdētāja vietnieks īres valdes priekšsēdētāja nostbūtnē, pamatojoties uz tā rīkojumu, aizvieto īres valdes priekšsēdētāju.

17. pants

Atkarībā no strīdu skaita, slodzes un nostrādātā laika īres valdes priekšsēdētāja un īres valdes locekļu atalgojumu vai amatalgas nosaka pilsētas dome.

18. pants

(1) Īres valdei ir savs sekretārs, kurš ved īres valdes lietvedību un protokolē īres valdes sēdes.

(2) Īres valdes sekretāru ar savu rīkojumu amatā ieceļ īres valdes priekšsēdētājs.

(3) Atkarībā no strīdu skaita, slodzes un nostrādātā laika īres valdes sekretāra atalgojumu nosaka pilsētas dome.

III nodaļa. Īres valdes kompetence

19. pants

Īres valde pēc īrnieka vai izīrētāja pieteikuma izskata:

1) visus strīdus, kas izriet no dzīvojamās telpas īres attiecībām;

2) visus strīdus, kas izriet no komunālo pakalpojumu sniegšanas, ja tā notiek ar izīrētāja starpniecību vai tos sniedz izīrētājs.

20. pants.

Īrnieka, izīrētāja un citu ieinteresēto personu pieteikumus izskata īres valde pēc dzīvojamās telpas vai namīpašuma atrašanās vietas.

IV nodaļa. Strīdu izskatīšanas kārtība

I apakšnodaļa. Vispārīgie noteikumi

21. pants

Īres valde lietas izskata un savu lēmumu pieņem koleģiāli.

22. pants

(1) Īres valdes priekšsēdētājs piedalās visās īres valdes sēdēs. Ja īres valdes priekšsēdētājs nevar ierasties uz sēdi, viņu aizstāj vietnieks.

(2) Īres valde strīdus izskata īres valdes priekšsēdētāja (vietnieka) un divu īres valdes locekļu sastāvā.

(3) Īres valdes locekļus konkrētās lietas izskatīšanai nozīmē īres valdes priekšsēdētājs. Vienam īres valdes loceklim jābūt īrnieku pārstāvim, otram īres valdes loceklim — izīrētāju pārstāvim.

23. pants

Īres valdes sēdes ir atklātas.

24. pants

Īres valdes sēdes tiek protokolētas.

25. pants

Strīdu izskatīšana, ja tā nav speciāli noteikta šajā likumā, notiek Latvijas Civilprocesa kodeksā noteiktajā kārtībā.

II apakšnodaļa. Pieteikuma iesniegšana

26. pants

(1) Īres valde strīda izskatīšanu uzsāk pēc īrnieka, izīrētāja vai dzīvokļa īpašnieka pieteikuma iesniegšanas.

(2) Pieteikums īres valdei jāiesniedz rakstveidā divos eksemplāros.

27. pants

(1) Pieteikumā jānorāda:

1) īres valdes, kurai pieteikums adresēts, nosaukums;

2) strīda puses, to adreses;

3) strīda priekšmets, prasījuma būtība un pamatojums;

4) pierādījumi, kas apstiprina pieteicēja norādītos apstākļus;

5) pieteikuma iesniedzēja prasījums;

6) pieteikumam pievienoto dokumentu saraksts;

7) kvīts par valsts nodevas un kancelejas nodevas samaksu.

(2) Pieteikumu paraksta pieteikuma iesniedzējs vai viņa pārstāvis. Pārstāvja iesniegtajam pieteikumam jāpievieno pilnvara vai cits dokuments, kas apliecina pilnvarojumu.

28. pants

(1) Pieteikumus pieņem īres valdes priekšsēdētājs vai viņa uzdevumā — priekšsēdētāja vietnieks, īres valdes sekretārs vai kāds no īres valdes locekļiem.

(2) Visus pieteikumus reģistrē īpašā pieteikumu reģistrācijas žurnālā.

29. pants

Īres valde var atteikties pieņemt pieteikumu:

1) ja šāds strīds nav īres valdes kompetencē;

2) ja īres valde vai tiesa šo strīdu jau iepriekš ir izskatījusi pēc būtības;

3) ja pieteikumu iesniegusi persona, kurai nav šādu pilnvaru.

30. pants

Īres valdei pieteikums jāizskata divdesmit dienu laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas.

31. pants

Lietu izskatīšanai sagatavo īres valdes priekšsēdētājs. Vajadzības gadījumā īres valdes priekšsēdētājam ir tiesības pieprasīt no fiziskajām un juridiskajām personām lietas izskatīšanai nepieciešamos dokumentus, pēc savas iniciatīvas uzaicināt uz īres valdes sēdi lieciniekus, noteikt ekspertīzes izdarīšanu, apsekot dzīvojamo telpu vai māju.

32. pants

Par īres valdes sēdes laiku un vietu rakstveidā ir jāpaziņo pusēm, lieciniekiem un ekspertiem ne vēlāk kā septiņas dienas pirms sēdes. Paziņojumā jānorāda, kāpēc adresāts tiek aicināts, un neierašanās sekas.

III apakšnodaļa. Īres valdes sēde

33. pants

Pusēm ir tiesības iepazīties ar visiem lietas materiāliem, piedalīties visās īres valdes sēdēs šajā lietā, iesniegt pierādījumus, pieteikt lūgumus, noraidījumus, dot rakstveida un mutiskus paskaidrojumus, grozīt pieteikuma pamatu vai priekšmetu, palielināt vai samazināt prasījuma apmēru, atteikties no prasības, atzīt pilnīgi vai daļēji pretējās puses prasību, izbeigt lietu ar mierizlīgumu.

34. pants

Īres valdes priekšsēdētājs un īres valdes loceklis nedrīkst piedalīties lietas izskatīšanā, ja viņš personīgi tieši vai netieši ir ieinteresēts lietā vai ja ir citi apstākļi, kas rada šaubas par viņa objektivitāti, un ja viņš ir radinieks kādai no pusēm, kas piedalās lietā.

35. pants

(1) Pusēm ir tiesības pieteikt motivētu noraidījumu īres valdes priekšsēdētājam vai kādam no īres valdes locekļiem.

(2) Jautājumu par noraidījuma apmierināšanu izlemj nozīmētā īres valde ar balsu vairākumu.

36. pants

(1) Lietas īres valdē izskata valsts valodā.

(2) Īres valde var pieļaut arī citu lietas izskatīšanas valodu, ja tam piekrīt puses un to pārstāvji.

37. pants

Īres valdes sēdi vada īres valdes priekšsēdētājs.

38. pants

Lietas izskatīšanas kārtību sēdē nosaka pati īres valde. Tai jāgarantē pusēm un to pārstāvjiem šajā likumā piešķirtās tiesības.

39. pants

(1) Īres valdei visi strīdi jāizskata pieteikuma iesniedzēja klātbūtnē. Strīda izskatīšana bez pieteikuma iesniedzēja klātbūtnes iespējama vienīgi tad, ja ir saņemta viņa rakstveida piekrišana.

(2) Ja pieteikuma iesniedzējs atkārtoti bez attaisnojošiem iemesliem nav ieradies uz īres valdes sēdi, īres valde var pieņemt lēmumu par pieteikuma atstāšanu bez izskatīšanas. Pieteikuma iesniedzējs nezaudē tiesības no jauna iesniegt īres valdē pieteikumu ar tādu pašu prasījumu.

(3) Ja atbildētājs atkārtoti bez attaisnojošiem iemesliem nav ieradies uz īres valdes sēdi, īres valde var izskatīt lietu pēc būtības bez atbildētāja piedalīšanās.

40. pants

Ja kādai no pusēm vai tās pārstāvim ir iebildumi pret īres valdes rīcību, tas pēc pušu lūguma jāieraksta protokolā.

41. pants

Protokolu paraksta īres valdes priekšsēdētājs, īres valdes locekļi un īres valdes sekretārs.

42. pants

Ja, izskatot lietu, atklājas šā likuma 29. pantā minētie apstākļi, īres valde pieņem lēmumu par lietas izbeigšanu.

IV apakšnodaļa. Īres valdes lēmums

43. pants

(1) Tūlīt pēc lietas izskatīšanas īres valde taisa lēmumu.

(2) Īres valde pieņem lēmumu lietā ar vienkāršu balsu vairākumu.

(3) Tas īres valdes loceklis, kurš balsojis pret pieņemto lēmumu, ir tiesīgs izteikt savas domas rakstveidā, kuras pievienojamas lietai.

44. pants

(1) Lēmumā jānorāda:

1) lēmuma pieņemšanas laiks un vieta;

2) īres valdes nosaukums, kas taisījusi lēmumu;

3) īres valdes sastāvs;

4) strīda puses (vai to pārstāvji);

5) strīda priekšmets;

6) pušu paskaidrojumi un iesniegtie pierādījumi;

7) lēmuma motīvi, iesniegto pierādījumu novērtējums un likumdošanas akti, no kuriem īres valde vadījusies;

8) īres valdes secinājums par pieteicēja prasības apmierināšanu vai par pilnīgu vai daļēju prasības noraidīšanu;

9) lēmuma pārsūdzēšanas termiņš un kārtība.

(2) Lēmumu paraksta visi īres valdes locekļi. Uz lēmuma jābūt īres valdes zīmogam.

45. pants

(1) Īres valdes lēmumu pusēm un to pārstāvjiem ir tiesības pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā desmit dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas.

(2) Īres valde var pagarināt šo termiņu pēc puses vai tās pārstāvja lūguma. Termiņš ir obligāti jāpagarina, ja puse nav laikus saņēmusi lēmuma norakstu.

(3) Īres valdes lēmumu pārsūdz, iesniedzot īres valdē rajona (pilsētas) tiesai adresētu sūdzību, kurā norādīts prasījums, kā arī motīvi, kādēļ puse uzskata īres valdes lēmumu par nepamatotu.

(4) Sūdzība iesniedzama divos eksemplāros un tā apmaksājama ar valsts nodevu tādā kārtībā un apmēros, kā apmaksājama prasība, iesniedzot to rajona (pilsētas) tiesai.

46. pants

(1) Īres valde pēc sūdzības saņemšanas trīs darba dienu laikā nosūta to un lietu rajona (pilsētas) tiesai.

(2) Rajona (pilsētas) tiesa pārsūdzēto lietu izskata pirmā instancē prasības kārtībā pēc būtības saskaņā ar Latvijas Civilprocesa kodeksa noteikumiem.

47. pants

(1) Īres valdes lēmums par prasības apmierināšanu nestājas spēkā un rajona (pilsētas) tiesā pirmā instancē prasības kārtībā pēc būtības saskaņā ar Latvijas Civilprocesa kodeksa noteikumiem izskatāmi šādi strīdi:

1) prasības par īres līguma izbeigšanu un izlikšanu likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 6. pantā paredzētajos gadījumos;

2) prasības par dzīvojamās telpas piespiedu apmaiņu likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 16. pantā norādītajā gadījumā;

3) prasības par apakšīres līguma izbeigšanu un izlikšanu likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 20. pantā paredzētajos gadījumos;

4) prasības par izlikšanu likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 26. panta 6. daļā paredzētajā gadījumā;

5) prasības par īres līguma izbeigšanu un izlikšanu likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 29. panta 1., 2., 4., 5. un 6. punktā paredzētajos gadījumos;

6) strīdi, kas rodas, ja dzīvojamās telpas īres līgums tiek izbeigts likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 30. pantā paredzētajos gadījumos;

7) prasība par īrnieka vai viņa ģimenes locekļa atzīšanu par tiesības zaudējušu uz dzīvojamo telpu un izlikšanu likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 31. pantā norādītajā gadījumā.

(2) Prasības pieteikumā norādāms īres valdes lēmums un rajona (pilsētas) tiesai jāizprasa īres valdes lieta un tā jāpievieno lietai.

48. pants

Īres valdes lēmums stājas spēkā tad, kad notecējis termiņš tā pārsūdzēšanai, ja tas nav pārsūdzēts.

V nodaļa. Īres valdes lēmumu izpilde

49.pants

Īres valdes lēmums pusēm ir obligāts, un tas jāizpilda 10 dienu laika no tā stāšanās likumīgā spēkā.

50.pants

(1) Ja īres valdes lēmums netiek labprātīgi izpildīts, ieinteresētā puse var prasīt īres valdes lēmuma piespiedu izpildīšanu, par ko īres valdē iesniedzams iesniegums.

(2) Īres valde trīs darba dienu laikā iesniegumu kopā ar lietu nosūta rajona (pilsētas) tiesai.

51.pants

(1) Rajona (pilsētas) tiesnesis vienpersoniski izskata no īres valdes saņemto iesniegumu un lietu, pārbaudot īres valdes lēmuma atbilstību likumam.

(2) Ja īres valdes lēmums atbilst likumam, rajona (pilsētas) tiesnesis apstiprina īres valdes lēmumu.

(3) Apstiprināts īres valdes lēmums ir pamats izpildraksta izsniegšanai. Īres valdes lieta turpmāk glabājas tiesā.

(4) Ja īres valdes lēmums neatbilst likumam, rajona (pilsētas) tiesnesis taisa motivētu lēmumu par īres valdes lēmuma atcelšanu.

(5) Prasītājs atceltā lietā var celt prasību rajona (pilsētas) tiesā pirmā instancē prasības kārtībā pēc būtības saskaņā ar Latvijas Civilprocesa kodeksa noteikumiem. Īres valdes lieta pievienojama tiesas lietai.

VI nodaļa. Valsts nodeva

52.pants

Par katru pieteikumu, kas tiek iesniegts īres valdē, pieteikuma iesniedzējam ir jāmaksā valsts nodeva pusprocents no prasības summas, bet ne mazāk kā pieci lati.

53.pants

Īres valdei ir tiesības pieprasīt kancelejas nodevu par lietā esošu dokumentu norakstu, izziņu un dublikātu izsniegšanu, kā arī par liecinieku uzaicināšanu.

54.pants

Valsts nodeva par pieteikumu īres valdei un kancelejas nodevas iemaksājamas pašvaldības budžetā.

55.pants

Īres valdei ir tiesības atbrīvot no valsts nodevas un kancelejas nodevas samaksas personas, kas noteiktā kārtībā ir atzītas par trūcīgām.

Pārejas noteikumi

1. Īres valdes pilsētās izveidojamas līdz 1999.gada 1.janvārim.

2. Sākot ar 1999.gadu, valsts budžetā paredzami līdzekļi pašvaldībām īres valžu darbības nodrošināšanai.

3. Pašvaldības šajā likumā noteiktajos gadījumos var izveidot īres valdes ar šā likuma spēkā stāšanās brīdi, paredzot savā budžeta finansējumu īres valžu darbības nodrošināšanai.

Likumprojekts

Grozījums likumā

"Par politiski represētās

personas statusa noteikšanu

komunistiskajā un nacistiskajā

režīmā cietušajiem"

Saeimas dok.nr.4058; likumprojekts nr.1131

Saeimas deputātu grupas (A.Kiršteins, J.Kalviņš,

Ā.Ločmelis, R.Apalups, V.Gredzens, P.Kļaviņš, A.Naglis)

1998.gada 3.aprīlī iesniegts Saeimas izskatīšanai

Papildināt likuma 3.nodaļas 4.panta 3.apakšpunkta daļas redakciju pēc vārdiem "Par nacistiskā režīma politiski represētām personām atzīstamas visas tolaik nepilngadīgās personas, kuras" ar vārdiem "tika pakļautas militāram dienestam", turpmāk kā tekstā.

Likumprojekts

Par akcīzes nodokli

tabakas izstrādājumiem

Saeimas dok.nr.4064; likumprojekts nr.1133

Finansu ministrijas izstrādāts, Ministru kabineta 1998.gada 7.aprīļa sēdē

akceptēts (prot.nr.18, 11§) un 8.aprīlī iesniegts Saeimas izskatīšanai

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants.

Likumā lietotie termini

(1) Likumā lietotie termini atbilst likumā "Par nodokļiem un nodevām", Muitas likumā un likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)" lietotajiem terminiem, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(2) Akcīzes nodokļa marka — Valsts ieņēmumu dienesta izdota speciāla tabakas izstrādājumu akcīzes nodokļa marka, kas paredzēta tikai cigarešu marķēšanai un tiek piestiprināta cigarešu kārbiņai, tā apliecina, ka ar akcīzes nodokļa markām marķētie tabakas izstrādājumi ir ņemti valsts kontrolē atbilstoši akcīzes nodokļa tabakas izstrādājumiem (turpmāk — nodoklis) samaksas nosacījumiem un tabakas izstrādājumiem ir legāla izcelsme.

(3) Akcīzes preču noliktava — tabakas izstrādājumu akcīzes preču noliktava, kur noliktavas turētājs Valsts ieņēmumu dienesta kontrolē ražo, pārstrādā, uzglabā, ieved, saņem vai nosūta tabakas izstrādājumus, piemērojot atlikto nodokļu maksāšanu saskaņā ar šī likuma nosacījumiem.

(4) Noliktavas turētājs — akcīzes preču noliktavas turētājs, juridiska persona, kurai ir Valsts ieņēmumu dienesta atļauja turēt akcīzes preču noliktavu un kuras īpašumā vai valdījumā ir akcīzes preču noliktava.

(5) Licencēts importētājs — juridiska persona, kura saņēmusi licenci Ministru kabineta noteiktajā kārtībā tabakas izstrādājumu ievešanai Latvijas Republikas muitas teritorijā izlaišanai brīvam apgrozījumam un kurai nav noliktavas turētāja statusa.

2.pants.

Likuma darbības sfēra

(1) Šis likums attiecas uz tabakas izstrādājumiem, kurus ražo, pārstrādā, glabā, realizē, saņem vai nosūta Latvijas Republikas muitas teritorijā, un nosaka kārtību, kādā tabakas izstrādājumi tiek aplikti ar nodokli.

(2) Kārtību, kādā veicama uzņēmējdarbība ar tabakas izstrādājumiem Latvijas Republikas muitas teritorijā (ražošana, apstrādāšana, pārvadāšana, glabāšana, ievešana, realizācija), nosaka Ministru kabinets.

3.pants.

Ar nodokli apliekamais objekts

(1) Ar nodokli apliekamais objekts ir tabakas izstrādājumi, kas pilnīgi vai daļēji gatavoti no tabakas vai tabakas aizstājējiem un domāti smēķēšanai:

1) cigāri un cigarellas;

2) cigaretes;

3) smēķējamā tabaka:

a) smalki sagriezta tabaka, kas paredzēta cigarešu uztīšanai;

b) cita smēķējamā tabaka.

(2) Ar nodokli apliekamo tabakas izstrādājumu kodi saskaņā ar Latvijas kombinēto nomenklatūru norādīti šā likuma pielikumā.

(3) Par cigāriem un cigarellām uzskatāmi tabakas izstrādājumi, kas pilnīgi vai daļēji sastāv no satītām tabakas lapām vai tabakas aizstājējiem un kuru ārējais apvalks ir no dabiskās tabakas vai jebkura cita tabaku saturoša materiāla.

(4) Par cigaretēm uzskatāmi tabakas izstrādājumi, kas pilnīgi vai daļēji sastāv no sagrieztām tabakas lapām vai sagrieztiem tabakas aizstājējiem un kuri ietīti papīrā vai jebkurā citā tabaku nesaturošā materiālā.

(5) Par smēķējamo tabaku uzskatāmi tabakas izstrādājumi, kas pilnīgi vai daļēji sastāv no sagrieztām tabakas lapām un kurus var smēķēt bez rūpnieciskas papildu apstrādes.

4.pants.

Nodokļa maksātāji

Nodokļa maksātāji ir:

1) fiziskās vai juridiskās personas, vai ar līgumu vai norunu saistītas fizisko vai juridisko personu grupas, kas tabakas izstrādājumus ieved Latvijas Republikas muitas teritorijā izlaišanai brīvam apgrozījumam;

2) noliktavas turētāji šajā likumā noteiktajos gadījumos.

5.pants.

Akcīzes nodokļa markas

(1) Ar akcīzes nodokļa markām nemarķētas cigaretes aizliegts uzglabāt un realizēt Latvijas Republikas muitas teritorijā, izņemot šā panta otrajā daļā noteiktos gadījumus.

(2) Ar akcīzes nodokļa markām nemarķētas cigaretes atļauts uzglabāt un realizēt Latvijas Republikas muitas teritorijā:

1) akcīzes preču noliktavās;

2) Muitas likumā un Ministru kabineta noteikumos noteiktajās vietās, kur tabakas izstrādājumus atļauts uzglabāt un realizēt bez nodokļa.

(3) Ar akcīzes nodokļa markām atļauts marķēt cigaretes:

1) Latvijas teritorijā — tikai akcīzes preču noliktavās;

2) ārvalstīs — ievešanai Latvijas Republikas muitas teritorijā.

(4) Kārtību, kādā cigaretes marķējamas ar akcīzes nodokļa markām, nosaka Ministru kabinets.

6.pants.

Akcīzes preču noliktava

(1) Tabakas izstrādājumu ražošana, pārstrāde un fasēšana atļauta tikai akcīzes preču noliktavā.

(2) Tabakas izstrādājumu uzglabāšana, piemērojot atlikto nodokļa maksāšanu, kā arī neapstrādātās tabakas glabāšana atļauta tikai akcīzes preču noliktavā, izņemot Muitas likumā noteiktos gadījumus.

(3) Noliktavas turētājs atbild par visiem tabakas izstrādājumiem, kuri tiek novietoti akcīzes preču noliktavā, kā arī uzskaita un reģistrē jebkuras darbības ar tabakas izstrādājumiem šajā akcīzes preču noliktavā.

(4) Lai izveidotu un turētu akcīzes preču noliktavu, noliktavas turētājs iesniedz šā likuma 13.pantā noteikto garantiju.

(5) Kārtību, kādā atļauts izveidot un turēt akcīzes preču noliktavu, nosaka Ministru kabinets.

7.pants.

Nodokļa likmes un to piemērošana

(1) Tabakas izstrādājumiem nodokli aprēķina pēc šādām likmēm:

1) cigāriem un cigarellām (par 1000 cigāriem vai cigarellām) — 10 latu;

2) cigaretēm:

a) ar filtru (par 1000 cigaretēm) — 4 lati;

b) bez filtra (par 1000 cigaretēm) — 5 lati;

3) smēķējamai tabakai (par 1000 gramiem tabakas) — 5 lati.

(2) Ar nodokli apliekamā cigarete (ar vai bez filtra) ir viena cigarete, kuras garums nepārsniedz 90 mm (neieskaitot filtru vai iemuti).

(3) Ja cigaretes garums pārsniedz 90 mm (neieskaitot filtru vai iemuti), bet nepārsniedz 180 mm (neieskaitot filtru vai iemuti), tad par šādu cigareti nodoklis maksājams dubultā apmērā, ja cigaretes garums pārsniedz 180 mm (neieskaitot filtru vai iemuti), bet nepārsniedz 270 mm (neieskaitot filtru vai iemuti), nodoklis maksājams trīskāršā apmērā utt.

II nodaļa. Atbrīvojumi

8.pants.

Atbrīvojumi

Ar nodokli neapliek:

1) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā:

a) denaturētus tabakas izstrādājumus;

b) tabakas izstrādājumus, kurus izmanto tabakas izstrādājumu kvalitātes noteikšanai;

c) tabakas izstrādājumus, kuri zuduši nepārvaramas varas dēļ;

2) tabakas izstrādājumus, kurus fiziskās personas Latvijas Republikas muitas teritorijā ieved personiskam patēriņam:

a) līdz 200 cigaretēm;

b) līdz 20 cigāriem vai cigarellām;

c) līdz 200 gramiem smēķējamās tabakas;

d) citus tabakas izstrādājumus proporcionāli nepārsniedzot iepriekšminēto atļauto daudzumu.

III nodaļa. Nodokļa aprēķināšana un maksāšana

9.pants.

Nodokļa aprēķināšana

Nodokli aprēķina pēc šā likuma 7.pantā noteiktajām likmēm tabakas izstrādājumiem:

1) kurus ieved Latvijas Republikas muitas teritorijā;

2) kurus izved no akcīzes preču noliktavas;

3) cigaretēm, kuras nepieciešams marķēt ar akcīzes nodokļa markām, saņemot akcīzes nodokļa markas.

10.pants.

Nodokļa maksāšana

(1) Nodokļa taksācijas periods ir viens kalendāra mēnesis.

(2) Nodokļa maksāšanai drīkst izmantot tikai bezskaidras naudas norēķinus.

(3) Licencētais importētājs vai noliktavas turētājs nodokli par cigaretēm, ja šajā likumā nav noteikts citādi, maksā vienā no šādiem gadījumiem:

1) pirms akcīzes nodokļa marku saņemšanas;

2) par taksācijas periodā saņemtajām akcīzes nodokļa markām 15 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām.

(4) Licencētais importētājs aprēķināto nodokli par tabakas izstrādājumiem (izņemot cigaretes), kuri no ārvalstīm ievesti Latvijas Republikas muitas teritorijā izlaišanai brīvam apgrozījumam, samaksā kredītiestādē pirms tabakas izstrādājumu uzrādīšanas muitas iestādē, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(5) Noliktavas turētājs par taksācijas periodā aprēķināto nodokli par tabakas izstrādājumiem (izņemot cigaretes), kuri taksācijas periodā izvesti no akcīzes preču noliktavas, samaksā valsts budžetā 15 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

11.pants.

Nodokļa deklarācija

(1) Nodokļa deklarāciju par taksācijas periodu nodokļa maksātājs iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā 15 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām.

(2) Noliktavas turētājs iesniedz nodokļa deklarāciju par katru akcīzes preču noliktavu atsevišķi.

(3) Nodokļa deklarācijas veidlapu apstiprina Ministru kabinets.

12.pants.

Akcīzes nodokļa marku izsniegšana un saņemšana

(1) Akcīzes nodokļa markas izsniedz Valsts ieņēmumu dienests.

(2) Akcīzes nodokļa markas var saņemt:

1) licencēti importētāji;

2) noliktavas turētāji.

(3) Saņemot akcīzes nodokļa markas, licencētais importētājs vai noliktavas turētājs šā likuma 13.pantā paredzētajā kārtībā iesniedz garantiju par tik lielu nodokļa samaksu, kas atbilst izsniegto akcīzes nodokļa marku daudzumam, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(4) Ja licencētais importētājs vai noliktavas turētājs atdod saņemtās, bet neizmantotās vai bojātās akcīzes nodokļa markas, to iegādes izdevumus sedz licencētais importētājs vai noliktavas turētājs, kas saņēmis šīs akcīzes nodokļa markas, izņemot šā panta sestajā daļā minēto gadījumu.

(5) Atdotās akcīzes nodokļa markas ir iznīcināmas. Izdevumus, kas saistīti ar atdoto akcīzes nodokļa marku iznīcināšanu, sedz licencētais importētājs vai noliktavas turētājs, kas atdevis akcīzes nodokļa markas, izņemot šā panta sestajā daļā minēto gadījumu.

(6) Ja Valsts ieņēmumu dienests licencētajam importētājam vai noliktavas turētājam izsniedzis bojātas vai nederīgas akcīzes nodokļa markas, šā panta ceturtajā un piektajā daļā minētie izdevumi licencētajam importētājam vai noliktavas turētājam nav jāsedz. Valsts ieņēmumu dienests atdotās bojātās vai nederīgās akcīzes nodokļa markas apmaina pret jaunām akcīzes nodokļa markām.

(7) Ja licencētais importētājs vai noliktavas turētājs atdod taksācijas periodā saņemtās, bet neizmantotās vai bojātās akcīzes nodokļa markas Valsts ieņēmumu dienestā 15 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām, nodoklis, kura lielums aprēķināts atbilstoši saņemtajām akcīzes nodokļa markām, licencētajam importētājam vai noliktavas turētājam nav jāmaksā.

(8) Ja licencētais importētājs vai noliktavas turētājs atdod saņemtās, bet neizmantotās vai bojātās akcīzes nodokļa markas Valsts ieņēmumu dienestā un nodoklis ir samaksāts atbilstoši atdotajām akcīzes nodokļa markām, samaksātais nodoklis tiek pārskaitīts turpmākajiem nodokļa maksājumiem vai pēc attiecīgā licencētā importētāja vai noliktavas turētāja pieprasījuma tiek atmaksāts 30 dienu laikā pēc šā panta ceturtajā un piektajā daļā minēto izdevumu segšanas.

13. pants.

Garantijas

(1) Lai veiktu uzņēmējdarbību ar tabakas istrādājumiem un izmantotu atlikto nodokļa maksāšanu, noliktavu turētāji un licencētie importētāji iesniedz garantiju šajā pantā noteiktajā kārtībā.

(2) Garantijas lielums nevar būt mazāks par nodokļa lielumu, kas aprēķināts par attiecīgo tabakas izstrādājumu daudzumu, ar kuru tiks veikta uzņēmējdarbība, piemērojot atlikto nodokļa maksāšanu.

(3) Garantija nav jāiesniedz par cigaretēm, ja licencētais importētājs vai noliktavas turētājs atbilstoši saņemtajām akcīzes nodokļa markām aprēķināto nodokli samaksā pirms akcīzes nodokļa marku saņemšanas.

(4) Licencētais importētājs vai noliktavas turētājs var iesniegt šādas garantijas:

1) vienreizēja garantija — paredzēta aprēķinātā nodokļa parāda vienam noteiktam apjomam;

2) vispārēja garantija — paredzēta noteiktam laika periodam un aprēķinātā nodokļa parāda noteiktam apjomam.

(5) Garantija tiek nodrošināta, izpildot vienu no šādiem nosacījumiem:

1) iemaksājot drošības naudu;

2) iesniedzot saistības izpildes apdrošināšanas polisi;

3) iesniedzot kredītiestādes garantiju;

4) noslēdzot ķīlas līgumu starp noliktavas turētāju vai licencētu importētāju un Valsts ieņēmumu dienestu.

(6) Ja attiecīgais licencētais importētājs vai noliktavas turētājs, kas atdod taksācijas periodā saņemtās, bet neizmantotās vai bojātās akcīzes nodokļa markas Valsts ieņēmumu dienestā 15 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām, pirms akcīzes nodokļa marku saņemšanas iesniedzis vienreizēju garantiju par nodokļa samaksu, kurš aprēķināts atbilstoši izsniegtajām akcīzes nodokļa markām, tad garantija, kas atbilst atdoto akcīzes nodokļa marku nodokļa lielumam, tiek dzēsta vai atdota iesniedzējam pēc 12. panta ceturtajā un piektajā daļā minēto izdevumu segšanas.

(7) Kārtību, kādā iesniedzamas, dzēšamas un atdodamas garantijas, nosaka Ministru kabinets.

14. pants.

Atliktā nodokļa maksāšanas kārtība, pārvietojot tabakas izstrādājumus

(1) Licencētajam importētājam atļauts piemērot aprēķinātā nodokļa atlikto nodokļa maksāšanu par tabakas izstrādājumiem, kurus ieved Latvijas Republikas muitas teritorijā to pārvietošanai uz akcīzes preču noliktavu.

(2) Noliktavas turētājam atļauts piemērot aprēķinātā nodokļa atlikto nodokļa maksāšanu par tabakas izstrādājumiem, kurus:

1) no vienas akcīzes preču noliktavas pārvieto uz citu akcīzes preču noliktavu;

2) izved no akcīzes preču noliktavas to tālākai izvešanai no Latvijas Republikas muitas teritorijas;

3) ieved Latvijas Republikas muitas teritorijā to pārvietošanai uz akcīzes preču noliktavu.

(3) Licencētais importētājs, kas veic šā panta pirmajā daļā minētās darbības, un noliktavas turētājs, kas veic šā panta otrajā daļā minētās darbības, nemaksā aprēķināto nodokli, ja minētās personas Valsts ieņēmumu dienestā iesniedz dokumentus, kas apliecina, ka tabakas izstrādājumi:

1) saņemti akcīzes preču noliktavā;

2) izvesti no Latvijas Republikas muitas teritorijas.

(4) Ja licencētais importētājs vai noliktavas turētājs par tabakas izstrādājumiem, kurus pārvieto saskaņā ar šā panta pirmo vai otro daļu, neiesniedz šā panta trešajā daļā norādītos dokumentus, tam jāsamaksā aprēķinātais nodoklis pēc šā likuma 7. pantā noteiktās likmes.

IV nodaļa. Nobeiguma noteikumi

15. pants.

Noliktavas turētāja pienākumi, kurš ražo tabakas izstrādājumus izvešanai no Latvijas Republikas muitas teritorijas vai realizācijai beznodokļu tirdzniecības veikalos

Noliktavas turētājam, kas ražo tabakas izstrādājumus izvešanai no Latvijas Republikas muitas teritorijas vai realizācijai beznodokļu tirdzniecības veikalos, jāizpilda viena no šādām prasībām:

1) uz katra tabakas izstrādājuma iesaiņojuma (kārbiņas) jābūt labi saskatāmam uzrakstam "EKSPORTS" vai tā tulkojumam angļu valodā "EXPORT", vai uzrakstam "BEZ NODOKĻIEM" vai tā tulkojumam angļu valodā "DUTY FREE";

2) katram tabakas izstrādājuma iesaiņojumam (kārbiņai) jābūt marķētam atbilstoši saņēmējvalsts prasībām.

16. pants.

Atbildība par šā likuma pārkāpumiem

(1) Ja nodokļa maksātājs nav iesniedzis nodokļa deklarāciju noteiktajos termiņos vai nav to iesniedzis vispār, nav ievērojis šajā likumā noteikto nodokļa samaksas termiņu vai ir samazinājis ar nodokli apliekamo objektu, tad par izdarītajiem pārkāpumiem viņš atbild saskaņā ar šo likumu un likumu "Par nodokļiem un nodevām".

(2) Ja noliktavas turētājs tabakas izstrādājumus izved no Latvijas Republikas muitas teritorijas vai realizē beznodokļu tirdzniecības veikaliem, nenodrošinot šā likuma 15. pantā minēto prasību izpildi, noliktavas turētājam jāsamaksā aprēķinātais nodoklis atbilstoši šā likuma 7. panta likmēm un naudas sods aprēķinātā nodokļa apmērā.

(3) Atbilstošām valsts uzraudzības un kontroles iestādēm ir tiesības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā konfiscēt tabakas izstrādājumus, kuri ievesti Latvijas Republikas muitas teritorijā vai izvesti no akcīzes preču noliktavas, bet par kuriem nav samaksāts nodoklis un nav iesniegta šā likuma 13. pantā noteiktā garantija par norādīto darbību izpildi.

(4) Konfiscētie tabakas izstrādājumi ir iznīcināmi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

17. pants.

Noliktavas turētāja pienākumi

(1) Noliktavas turētājam ir jāinventarizē tabakas izstrādājumi, kas atrodas akcīzes preču noliktavā, uz pēctaksācijas perioda pirmo datumu.

(2) Inventarizācijas rezultāti ir jāuzrāda grāmatvedības reģistros un nodokļa deklarācijā šajā likumā noteiktajā termiņā.

(3) Ja inventarizācijā tiek konstatēta grāmatvedības reģistru un inventarizācijas datu starpība, tad novērtējuma starpība — pārpalikums vai iztrūkums (izlaupījums, zaudējums, zudums u.c.) — jāuzrāda gan grāmatvedības reģistros, gan nodokļu deklarācijā, ievērojot šādu kārtību:

1) ja inventarizācijā konstatē pārpalikumu, to apliek ar nodokli pēc šā likuma 7. pantā noteiktās likmes;

2) ja inventarizācijā konstatē izstrūkumu, to apliek ar nodokli pēc šā likuma 7. pantā noteiktās likmes, izņemot gadījumu, ja iztrūkums radies no 8. panta 1. punkta c apakšpunktā minētajiem zaudējumiem.

18. pants.

Nodokļa jautājumos pieņemto lēmumu pārsūdzēšanas kārtība

Nodokļa jautājumos pieņemto lēmumu nodokļu maksātājs ir tiesīgs pārsūdzēt likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajā kārtībā.

Pārejas noteikumi

1. Šā likuma 5. panta otrā un trešā daļa un 6. panta pirmā daļa attiecībā uz tabakas izstrādājumu ražošanas uzņēmumiem, kas saņēmuši licenci tabakas izstrādājumu izgatavošanai un realizācijai, piemērojama, sākot ar 1999. gada 1. aprīli.

2. Līdz 1999. gada 31. martam tabakas izstādājumu ražošanas uzņēmumi, kas saņēmuši licenci tabakas izstrādājumu izgatavošanai un realizācijai:

1) ir nodokļa maksātāji un drīkst saņemt akcīzes nodokļa markas saskaņā ar šā likuma 12. panta otro daļu;

2) nodokli par katras pagājušās dekādes faktisko apgrozījumu samaksā kārtējā mēneša 13. un 23. datumā un nākamā mēneša 3. datumā, bet ne vālāk kā 30 dienu laikā no akcīzes nodokļa marku saņemšanas dienas;

3) nemaksā nodokli par saražoto produkciju, kuru:

a) izved uz akcīzes preču noliktavu;

b) izved no Latvijas Republikas muitas teriotorijas;

c) izved uz muitas noliktavu.

3. Ja Pārejas noteikumu 2. punktā minētie uzņēmumi ražo tabakas izstrādājumus, kuri ir paredzēti izvešanai no Latvijas Republikas muitas teritorijas vai realizācijai beznodokļu tirdzniecības veikalos, tiem jāizpilda viena no šā likuma 15. panta pirmās daļas pirmajā vai otrajā punktā minētajām prasībām.

4. Ministru kabinetam līdz 2003. gadam izstrādāt šā likuma grozījumus, kuri saskaņo akcīzes nodokļa cigaretēm likmju sistēmu ar atbilstošajām Eiropas Savienības prasībām.

 

Pielikums

Ar nodokli apliekamo tabakas izstrādājumu kodi

Akcīzes nodoklis tabakas izstrādājumiem piemērojams precēm, kuras saskaņā ar Latvijas kombinēto nomenklatūru atbilst šādiem kodiem:

1) cigāriem un cigarellām — 2402 10 00 0;

2) cigaretēm:

a) ar filtru — 2402 20 10 1 un 2402 20 90 1;

b) bez filtra — 2402 20 10 9 un 2402 20 90 9;

3) smēķējamai tabakai — 2403 10 10 0 un 2403 10 90 0.

 

Par likumprojektu

Finansu ministrija nosūta izskatīšanai Ministru kabineta komitejas sēdē likumprojektu "Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem".

Likumprojekts ir izstrādāts, lai saskaņotu Latvijas Republikas likumdošanas aktus jautājumos par akcīzes nodokli ar Eiropas Savienības prasībām, kā arī lai pilnveidotu pašlaik spēkā esošos likumdošanas aktus akcīzes nodokļa jautājumos.

Likumprojektā ir ievērotas Eiropas Savienības attiecīgo direktīvu prasības un par pamatu tiek ņemti Eiropas Savienības valstu noteikumi par to preču pārvietošanu, kas apliekamas ar akcīzes nodokli, taču likumprojektā norādītās akcīzes nodokļa likmes neatbilst Eiropas Savienības direktīvu prasībām.

Likumprojektā iestrādāta akcīzes nodokļa piemērošanas kārtība, kura nosaka, ka ar akcīzes nodokli apliekamos tabakas izstrādājumus var ievest Latvijas Republikas muitas teritorijā un pārvietot uz īpašām akcīzes preču noliktavām. Šajā gadījumā tiek piemērota atliktā akcīzes nodokļa maksāšana. Lai uzņēmums veiktu darbības ar tabakas izstrādājumiem, izmantojot atlikto nodokļu maksāšanu, uzņēmumam jāiesniedz galvojums. Akcīzes nodoklis tiek aprēķināts un ņemts uzskaitē, bet tas jāmaksā tad, kad ar akcīzes nodokli apliekamos tabakas izstrādājumus izved no akcīzes preču noliktavas izlaišanai brīvam apgrozījumam Latvijas Republikas muitas teritorijā. Izņēmums ir gadījumi, kad tabakas izstrādājumi marķējami ar akcīzes nodokļa markām. Akcīzes nodokli par tabakas izstrādājumiem, kuri marķējami ar akcīzes nodokļa markām, samaksā par taksācijas periodā, kurš ir vienāds ar kalendāro mēnesi, saņemtajām markām, līdz nākamā mēneša 15. datumam.

Ar terminu "akcīzes preču noliktava" tiek apzīmēts ražošanas uzņēmums vai speciāla noliktava, kas atbildēs izvirzītajām prasībām un saņems attiecīgu atļauju darboties. Turklāt akcīzes preču noliktava varēs darboties tikai Valsts ieņēmumu dienesta kontrolē. Akcīzes nodokli piemēros konkrētām precēm pēc likuma pielikumā norādītiem preču kodiem (saskaņā ar Latvijas Kombinēto nomenklatūru).

Likumprojekts "Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem" izstrādāts Nodokļu politikas departamenta Akcīzes nodokļu nodaļā.