Kad pirmsvēlēšanu ziņas sagrupē skaitļos un faktos

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) apkopojusi saņemto informāciju par pieteiktajiem kandidātu sarakstiem un kandidātiem 535 vēlēšanu apgabalos. Apkopotā informācija liecina, ka šajos vēlēšanu apgabalos pavisam reģistrēti 1572 deputātu kandidātu saraksti un pieteikti 13 122 deputātu kandidāti. Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās 1997.gadā vēlēšanas notika 566 vēlēšanu apgabalos, kur tika iesniegti 1454 kandidātu saraksti ar 11942 deputātu kandidātiem. Tas ļauj secināt, ka notiks lielāka cīņa par deputātu kandidātu vietām domēs un padomēs, jo šā gada vēlēšanām iesniegts vairāk sarakstu un pieteikts vairāk deputātu kandidātu, kaut nav vēl apkopota informācija par visiem 552 vēlēšanu apgabaliem, kuros notiks balsošana. Informācija par deputātu kandidātiem CVK pagaidām nav saņemta no 14 Preiļu rajona pašvaldībām, kā arī no Kuldīgas rajona Turlavas pagasta, Talsu rajona Balgales pagasta un Ogres rajona Lauberes pagasta.

Izglītība

Analizējot apkopoto informāciju, secināts, ka lielākajai daļai pašvaldību deputātu kandidātu ir augstākā (6278 jeb 48 procentiem) vai vidējā (6386 jeb 48,7 procentiem) izglītība. Izglītību nav norādījuši 155 deputātu kandidāti, bet 301 jeb tikai 2 procenti no kandidātu kopskaita ieguvuši pamatizglītību. Divi deputātu kandidāti minējuši, ka pamatizglītība nav pabeigta. Salīdzinot ar 1997.gada vēlēšanām, jāmin, ka augstākā izglītība bija 5611 jeb 47 procentiem deputātu kandidātu, nepabeigta augstākā — 181 jeb 2 procentiem deputātu kandidātu, vidējā — 1881 jeb16 procentiem kandidātu, vidējā speciālā — 3810 jeb 32 procentiem kandidātu, pamatskolas — 289 jeb 2 procentiem deputātu kandidātu. Tātad nedaudz palielinājies deputātu kandidātu skaits ar augstāko izglītību, taču kopumā vērojamas tendences, kas norāda uz arvien izglītotāku cilvēku vēlmi iesaistīties pārvaldes darbā.

Tautība

Lielākā daļa deputātu kandidātu ir latvieši — 11 818 deputātu kandidāti jeb 90 procenti no visiem deputātu kandidātiem, par kuriem līdz šim iesniegtas ziņas CVK. Citu tautību cilvēki deputātu kandidātu sarakstos ir salīdzinošā mazākumā — 591 krievs, 159 lietuvieši, 120 poļi, 78 baltkrievi, 22 ukraiņi, 15 igauņi, 12 ebreji, 9 vācieši. Savas administratīvās teritorijas iedzīvotājus vēlas pārstāvēt arī 8 čigāni un 8 lībieši, 4 gruzīni, 1 karēlis, 1 tatārs un 1 armēnis.

Jāatzīst gan, ka 275 deputātu kandidāti savu tautību nav norādījuši. Arī 1997.gadā starp pašvaldību deputātu kandidātiem bija 11 222 latvieši, 391 krievs, 121 polis, 112 lietuvieši, 49 baltkrievi, 14 ebreji, 9 igauņi, 6 vācieši, 5 ukraiņi, 3 čigāni, 1 gruzīns un 1 moldāvs.

Dzimums

No 13122 deputātu kandidātiem, par kuriem iesniegtas ziņas, lielākā daļa — 7422 jeb 56 procenti — ir vīrieši un attiecīgi 5700 jeb 44 procenti — sievietes. Dati norāda, ka sievietēm ir arvien lielāka interese iesaistīties vietējās pārvaldes darbā, jo 1997.gada vēlēšanās vēlētāji varēja balsot par 4843 deputātu kandidātēm, kas bija 41 procents no deputātu kandidātu kopskaita. Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās vairākums deputātu kandidātu bija vīrieši — 7099 jeb 59 procenti.

Vecums

Deputātu kandidātu lielākā daļa — 4504 deputāti jeb 34 procenti — ir vecumā no 41 līdz 50 gadiem, bet vecumā no 31 līdz 40 gadiem — 4016 deputāti jeb 30 procenti no to kandidātu kopskaita, par kuriem apkopotas ziņas. Vismazāk ir deputātu kandidātu vecumā līdz 30 gadiem — tikai 1032 jeb 7 procenti, kam skaitliskā ziņā seko deputātu kandidāti, kas vecāki par 60 gadiem, — 1099 jeb 8 procenti. 2471 jeb 19 procenti deputātu kandidātu ir vecumā no 51 līdz 60 gadiem. Interesanti, ka vecākais deputātu kandidāts ir 61 gadu vecāks par jaunāko deputātu kandidātu.

Salīdzinot deputātu kandidātu vecumu 2001.gada vēlēšanās ar 1997. gada vēlēšanu datiem, jāsecina, ka arī vecuma struktūras ziņā lielas izmaiņas nav notikušas. Arī 1997.gada vēlēšanās lielākais deputātu kandidātu skaits bija vecumā no 30 līdz 40 gadiem — 3885 jeb 32 procenti, kas bija gandrīz tikpat, cik deputātu kandidātu vecumā no 40 līdz 50 gadiem. 1997.gada vēlēšanās jaunāki par 30 gadiem bija 903 deputātu kandidāti jeb 7 procenti no deputātu kandidātu kopskaita. Pārējie deputātu kandidāti jeb 28 procenti bija vecāki par 50 gadiem.

Deputātu kandidātu

skaits sarakstos

Rīgā par 60 deputātu vietām cīnīsies 881 deputātu kandidāts no 17 sarakstiem, pārējās republikas pilsētās attiecīgi 110 kandidāti no 8 sarakstiem Daugavpilī, 221 kandidāts no 17 sarakstiem Jelgavā, 220 kandidāti no 16 sarakstiem Jūrmalā, 107 kandidāti no 8 sarakstiem Liepājā un 80 kandidāti no 8 sarakstiem Rēzeknē. Ventspilī iesniegts salīdzinoši maz sarakstu — 38 deputātu kandidāti no 4 sarakstiem kandidēs uz 11 mandātiem pilsētas domē.

Visvairāk kandidātu sarakstu iesniegts Rīgas rajona pašvaldībās — 96 saraksti, kuros par deputātu kandidātiem pieteikušies 880 cilvēki. No Rīgas rajona daudz neatpaliek Jēkabpils rajons ar 78 sarakstiem un 595 deputātu kandidātiem, kā arī Aizkraukles rajons ar 77 sarakstiem un 575 deputātu kandidātiem un Madonas rajona pašvaldības ar 77 sarakstiem un 565 deputātu kandidātiem. Jāpiebilst, ka Aizkraukles rajonā tiks ievēlēti 22 pašvaldību deputāti, Jēkabpils rajonā — 23, bet Madonas rajonā — 24 pašvaldību deputāti. Vēlēšanās sīva cīņa notiks arī par vietām Cēsu, Rēzeknes, Liepājas un Dobeles rajonā, jo visos pieteikts ap 70 sarakstu un vairāk nekā 500 deputātu kandidātu.

Salīdzinoši maz sarakstu iesniegts Ventspils un Gulbenes rajonā — attiecīgi 33 un 36 saraksti, kuros kopā ir mazāk nekā 300 deputātu kandidātu.

Taču jau šobrīd var secināt, ka vēlēšanām pieteikts vairāk sarakstu nekā 1997.gadā, kad iedzīvotāji varēja balsot par 1454 sarakstiem. Pagaidām, pēc CVK apkopotās informācijas, iesniegti jau 1572 saraksti, un no 17 vēlēšanu apgabaliem informācija vēl nav saņemta.

Kristīne Valdniece, "LV" pašvaldību lietu redaktore