Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Dzelzceļa likums

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) drošības sertifikāts — dokuments, kas pārvadātājam dod tiesības piekļūt dzelzceļa infrastruktūrai;

2) dzelzceļa ekspluatācija — darbība, kas nodrošina dzelzceļa funkcionēšanu, arī dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu, uzturēšanu, attīstību un ritošā sastāva lietošanu;

3) dzelzceļa infrastruktūras attīstība — pasākumu komplekss, kuru saskaņā ar transporta attīstības nacionālo programmu realizē, lai būtiski palielinātu dzelzceļa pārvadājumu ātrumu, uzlabotu drošību, kvalitāti un citas dzelzceļa tehniskās iespējas;

4) dzelzceļa infrastruktūras jauda — dzelzceļa infrastruktūras tehniskā iespēja nodrošināt noteikta veida, biežuma, regularitātes un apjoma dzelzceļa pārvadājumu veikšanu;

5) dzelzceļa infrastruktūras izmantošana — pakalpojums, ko dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs uz līguma pamata sniedz pārvadātājam, piešķirot tiesības izmantot dzelzceļa infrastruktūru pārvadājumu veikšanai;

6) dzelzceļa infrastruktūras uzturēšana — pasākumu komplekss, ko nepārtraukti veic dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, lai nodrošinātu dzelzceļa infrastruktūras objektu izmantošanas atbilstību Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumiem;

7) dzelzceļa pārvadājumi — pakalpojumi pasažieru un kravu dzelzceļa pārvadājumiem;

8) dzelzceļa pārvadājumu pasūtījums — pasažieru un kravu dzelzceļa pārvadājumi un ar tiem saistītie citi pakalpojumi, par kuriem pilnīgi vai daļēji tiek samaksāts ar valsts vai pašvaldības līdzekļiem;

9) dzelzceļa speciālists — persona, kuras darbs ir tieši saistīts ar dzelzceļa satiksmi un kurai ir speciāla izglītība vai kura ir speciāli apmācīta;

10) Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumi — Ministru kabineta izdoti noteikumi, kas reglamentē dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas pamatprasības;

11) dzelzceļa zemes nodalījuma josla — dzelzceļa infrastruktūras objektu izvietošanai paredzēta zemes platība, kuras uzdevums ir nodrošināt dzelzceļa infrastruktūras attīstību un drošu ekspluatāciju, kā arī pasargāt cilvēkus un vidi no dzelzceļa kaitīgās ietekmes;

12) dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs — uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kas pārvalda dzelzceļa infrastruktūru (dzelzceļa infrastruktūras uzturēšana, attīstība, plāno un uzrauga vilcienu un cita ritošā sastāva kustību pa dzelzceļa infrastruktūru (sliežu ceļiem) un tās savienojumiem ar tai pievienoto dzelzceļa infrastruktūru;

13) maršruts — iepriekš izraudzīts ritošā sastāva kustības ceļš starp diviem kustības galapunktiem;

14) pārvadātājs — uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kas saņēmis pārvadātāja licenci dzelzceļa pārvadājumu veikšanai un kas šim nolūkam izmanto vilces līdzekli;

15) tiesības piekļūt dzelzceļa infrastruktūrai — pārvadātāja tiesības izmantot publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru pēc tam, kad noslēgts līgums ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju un saņemts drošības sertifikāts;

16) ritošais sastāvs — lokomotīves, vagoni, motorvilcieni, motorvagoni, vadāmi pašgājējvagoni, ceļu remonta mašīnas, celtņi, citas mašīnas un mehānismi, kuri savu tehnisko īpašību dēļ spēj pārvietoties vai pārvietojas pa sliedēm;

17) vilces līdzekļi — lokomotīves, motorvagoni un tamlīdzīgs ritošais sastāvs, ar kura palīdzību pirmavota enerģija (elektriskā, mehāniskā vai šķidruma plūsmas enerģija) tiek pārvērsta vilcienu kustības mehāniskajā enerģijā;

18) vilciens — saformēti un sakabināti vagoni vai cits ritošais sastāvs ar vienu vai vairākiem vilces līdzekļiem, kam piešķirts vilciena numurs un kas aprīkots ar īpašām signālierīcēm;

19) tarifs — likmju sistēma, pēc kuras nosaka maksu par dzelzceļa pārvadājumiem vai par citiem dzelzceļa sniegtajiem pakalpojumiem.

2.pants. Likuma uzdevums

Šis likums reglamentē dzelzceļa darbības un satiksmes drošības principus, kā arī dzelzceļa pārvaldes kārtību.

3.pants. Dzelzceļa jēdziens

Dzelzceļš ir transporta sistēma, kura kā organizatoriski tehnisks komplekss ietver:

1) dzelzceļa infrastruktūru;

2) ritošo sastāvu un tā funkcionēšanai nepieciešamās ēkas un būves;

3) personas, kuras veic dzelzceļa pārvadājumus un pārvalda dzelzceļa infrastruktūru un kuras Latvijas tautsaimniecības un iedzīvotāju interesēs garantē pasažieru un kravu drošu pārvadāšanu.

II nodaļa. Dzelzceļa infrastruktūra

4.pants. Dzelzceļa infrastruktūra

(1) Dzelzceļa infrastruktūra (sliežu ceļi) ir kompleksa inženierbūve, kurā ietilpst:

1) dzelzceļa virsbūve (sliedes, pārmiju pārvedas, gulšņi, balasts un citi virsbūves elementu piederumi), pārbrauktuves un pārejas;

2) zemes klātne, inženiertehniskās būves (tilti, ceļa pārvadi, caurtekas, ūdens novadīšanas ietaises, komunikāciju kanāli, atbalsta sienas vai aizsargsienas u.tml.);

3) dzelzceļa zemes nodalījuma josla, robežzīmes un aizsargstādījumi;

4) dzelzceļa signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas līnijas, iekārtas vilcienu kustības drošības garantēšanai, pārmiju stāvokļa un signālu regulēšanai, luksofori, signālrādītāji un signālzīmes;

5) specializētie dzelzceļa telekomunikāciju tīkli;

6) dzelzceļa elektroapgādes gaisvadu un kabeļu līnijas, kontakttīkli, transformatoru un vilces apakšstacijas;

7) stacijas un pieturas punkti;

8) ēkas un būves, kas nepieciešamas dzelzceļa infrastruktūras objektu uzturēšanai, remontam un lietošanai.

(2) Dzelzceļa infrastruktūrā ietilpst arī gaisa telpa un zemes dzīles dzelzceļa zemes nodalījuma joslā, ciktāl tas nepieciešams dzelzceļa infrastruktūras objektu ekspluatācijai, aizsardzībai un dzelzceļa satiksmei.

5.pants. Dzelzceļa infrastruktūras iedalījums atkarībā no tās izmantošanas un piederības

(1) Dzelzceļa infrastruktūra atkarībā no tās izmantošanas iedalāma šādi:

1) publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra. Tā ir atklāta kravu un pasažieru pārvadāšanai, un pārvadātājiem tās izmantošanā ir vienlīdzīgas tiesības;

2) privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra. Tās sliežu ceļus izmanto to īpašnieks vai citas personas kārtībā, kāda noteikta likumā un ar īpašnieku noslēgtajā līgumā.

(2) Dzelzceļa infrastruktūra kā lietu kopība vai atsevišķi infrastruktūras objekti var piederēt valstij, pašvaldībai, citai juridiskajai vai fiziskajai personai.

6.pants. Valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra

(1) Valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra (valstij piederošā dzelzceļa infrastruktūra) tiek veidota atbilstoši tautsaimniecības vajadzībām un tās attīstībai, stabilas satiksmes interesēm, kā arī vides aizsardzības prasībām.

(2) Valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs ir valsts dibināta akciju sabiedrība. Ar Ministru kabineta lēmumu atsevišķus valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras objektus var nodot citu personu pārvaldīšanā.

7.pants. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras iedalījums pēc tās funkcionālās nozīmes un tehniskajām iespējām

(1) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra pēc tās funkcionālās nozīmes iedalāma šādi:

1) stratēģiskās (valsts) nozīmes dzelzceļa infrastruktūra (apkalpo galvenās pasažieru un kravu pārvadājumu plūsmas);

2) reģionālās nozīmes dzelzceļa infrastruktūra (tai ir vietēja nozīme).

(2) Stratēģiskās un reģionālās nozīmes dzelzceļa infrastruktūra pēc tās tehniskajām iespējām iedalāma kategorijās. Metodikas projektu, pēc kuras dzelzceļa infrastruktūra iedalāma kategorijās, izstrādā Satiksmes ministrija.

(3) Stratēģiskās un reģionālās nozīmes dzelzceļa infrastruktūru nosaka Ministru kabinets.

8.pants. Reģistrācija un uzskaite

(1) Visa dzelzceļa infrastruktūra Latvijā ir pakļauta valsts reģistrācijai un uzskaitei.

(2) Dzelzceļa infrastruktūras reģistrs un uzskaite atbilstoši attiecīgajam infrastruktūras iedalījumam tiek nodrošināta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

9.pants. Dzelzceļa infrastruktūras uzturēšana un attīstība

(1) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšana un attīstība finansējama atbilstoši tās funkcionālajai nozīmei, kategorijai un saskaņā ar Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumiem.

(2) Par valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu un attīstību ir atbildīga valsts dibināta akciju sabiedrība (valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs). Pašvaldību, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), citu juridisko vai fizisko personu dzelzceļa infrastruktūru finansē to īpašnieki.

(3) Valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras attīstību saskaņā ar valsts investīciju programmām pasūta valsts Satiksmes ministrijas personā.

10.pants. Dzelzceļa infrastruktūras fonds

(1) Valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu un attīstību finansē no dzelzceļa infrastruktūras fonda līdzekļiem.

(2) Dzelzceļa infrastruktūras fonda līdzekļus veido:

1) maksa par valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu;

2) atskaitījumi no naftas produktiem uzliktā akcīzes nodokļa par dzelzceļa pārvadājumos izlietoto dīzeļdegvielu attiecīgajos likumos un Ministru kabineta noteikumos norādītajā apmērā un kārtībā;

3) ieņēmumi no valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes iznomāšanas (15.panta otrā daļa);

4) kredīti;

5) valsts budžeta līdzekļi.

(3) Dzelzceļa infrastruktūras fonda līdzekļi ir valsts speciālais budžets.

(4) Dzelzceļa infrastruktūras fonda turētāja ir Satiksmes ministrija.

(5) Dzelzceļa infrastruktūras fonda darbību reglamentē Ministru kabineta apstiprinātais dzelzceļa infrastruktūras fonda nolikums.

11.pants. Principi, pēc kuriem nosakāma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas maksa

(1) Maksu par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu nosaka dzelzceļa infrastruktūras īpašnieks vai valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs (6.panta otrā daļa), pamatojoties uz šā likuma 12.pantā minētās publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas maksas aprēķināšanas metodiku.

(2) Nedrīkst pieprasīt atšķirīgu maksu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu no pārvadātājiem, kas ar vienādiem nosacījumiem sniedz ekvivalentus dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumus.

12.pants. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas maksas aprēķināšanas metodika

(1) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas maksas aprēķināšanas metodiku pēc konsultācijas ar publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājiem nosaka Dzelzceļa administrācija (30.pants).

(2) Izstrādājot publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas maksas aprēķināšanas metodiku, ievērojami šādi pamatkritēriji:

1) transporta tirgus apstākļi, dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas optimālās prasības, konkurences veicināšana starp transporta veidiem;

2) pārvadājumu pakalpojumu raksturs, laiks, biežums un ātrums;

3) attiecīgās infrastruktūras tehniskās un fiziskās īpatnības;

4) ritošā sastāva tehniskie rādītāji, arī ātrums, kopējā masa un slodze uz vienu asi;

5) vilces līdzekļu lietotās enerģijas veids;

6) dzelzceļa infrastruktūras nolietojuma pakāpe;

7) operāciju apjoms stacijās;

8) dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja sniegtie pakalpojumi un izmaksas;

9) papildizmaksas, kas saistītas ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja darbību un infrastruktūras pārvaldi;

10) dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas un attīstības izdevumi.

(3) Nosakot maksu par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu, jāņem vērā dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai paredzētie valsts budžeta līdzekļi.

(4) Maksu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu iekasē dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs.

(5) Valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs saņemto maksu par valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu iemaksā dzelzceļa infrastruktūras fondā.

13.pants. Atsevišķu norēķinu kontu kārtošana

Ja publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs ir arī pārvadātājs, tam jānodrošina atsevišķa grāmatvedības uzskaite un atsevišķu norēķinu kontu atvēršana un kārtošana.

14.pants. Vilcienu kustības pārtraukšana un sliežu ceļa posmu slēgšana

(1) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs ir tiesīgs situācijās, kad Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumu vai citu tehnisko noteikumu neievērošanas dēļ var tikt vai tiek apdraudēta satiksmes drošība, cilvēku dzīvība, veselība vai vide, uz laiku pārtraukt vilcienu kustību pa sliežu ceļiem un stacijas darbu vai samazināt sliežu ceļa posma caurlaides spēju, lai veiktu inženiertehniskos darbus (atjaunošanas darbus un remontdarbus) un pēc iespējas drīzāk atjaunotu normālu satiksmi. Par vilcienu kustības pārtraukšanu infrastruktūras pārvaldītājs paziņo pārvadātājiem, Dzelzceļa administrācijai, Dzelzceļa tehniskajai inspekcijai (33.pants), kā arī attiecīgajai vietējai un rajona pašvaldībai.

(2) Ja privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs neievēro Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumus, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, balstoties uz Dzelzceļa tehniskās inspekcijas rīkojumu, atvieno attiecīgajai privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai tieši pievienotos sliežu ceļus.

(3) Ja valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs uzskata par nepieciešamu slēgt ekonomiski neizdevīgu sliežu ceļa posmu vai tādu sliežu ceļa posmu, kura tehnisko stāvokli nepietiekamu finansiālo līdzekļu dēļ nav iespējams uzturēt atbilstoši Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas n o teikumiem un kurā nav iespējams garantēt satiksmes drošību, tas iesniedz Dzelzceļa administrācijai un rajonu pašvaldībām pamatotu priekšlikumu par šā sliežu ceļa posma slēgšanu, pievienojot tam Dzelzceļa tehniskās inspekcijas atzinumu.

(4) Ja tiek ierosināts slēgt publiskās lietošanas sliežu ceļu, Dzelzceļa administrācija un rajonu pašvaldības divu mēnešu laikā dod atzinumu Ministru kabinetam. Lēmumu par sliežu ceļa slēgšanu pieņem Ministru kabinets.

15.pants. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zeme

(1) Zeme valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā ir valsts īpašums. Valsts zemi nodod valdījumā valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam satiksmes ministrs.

(2) Valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs valstij piederošo zemi var iznomāt vai apgrūtināt to ar servitūtiem ēku un būvju, virszemes un pazemes komunikāciju celtniecībai vai citas saimnieciskās darbības veikšanai. Šajos darījumos dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs rīkojas valsts vārdā.

(3) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam ir servitūta tiesības uz citām juridiskajām un fiziskajām personām piederošo zemi, uz kuras atrodas dzelzceļa infrastruktūras objekti. Ja par servitūtu nav panākta vienošanās ar zemes īpašnieku, par servitūta nodibināšanu katrā atsevišķā gadījumā lemj Ministru kabinets. Zemes lietotājs tās īpašniekam par servitūtu maksā atlīdzību saskaņā ar vienošanos, tomēr ne lielāku par pieciem procentiem gadā no zemes kadastrālās vērtības.

(4) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam, ievērojot zemes jautājumos pieņemtos likumus un citus normatīvos aktus, ir tiesības šķērsot zemes nodalījuma joslai piegulošo tam nepiederošo zemes gabalu, lai piekļūtu infrastruktūras objektiem.

16.pants. Dzelzceļa zemes nodalījuma josla

(1) Dzelzceļa zemes nodalījuma joslas robežas teritoriālplānojumos nosaka atbilstoši būvnormatīviem.

(2) Dzelzceļa zemes nodalījuma joslas ekspluatācijas noteikumu projektu izstrādā Satiksmes ministrija.

(3) Gadījumos, kad dzelzceļa zemes nodalījuma josla pārklājas ar cita veida zemes nodalījuma joslu vai aizsargjoslu, spēkā ir stingrākās prasības un lielākais minimālais platums. Visu veidu darbību šajās vietās saskaņo ieinteresētās institūcijas.

17.pants. Darbības ierobežojumi dzelzceļa zemes nodalījuma joslā

(1) Dzelzceļa zemes nodalījuma joslā citas juridiskās un fiziskās personas jebkāda veida darbību drīkst veikt tikai ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja atļauju un tā kontrolē.

(2) Ja sakarā ar juridiskajām un fiziskajām personām atļautajiem būvdarbiem, rekonstrukcijas darbiem un remontdarbiem vai citu darbību rodas nepieciešamība veikt dzelzceļa infrastruktūras objektu pārbūvi, to veic un finansē ieinteresētā puse.

(3) Jebkura komunikāciju izvietošana, pārvietošana un rekonstrukcija dzelzceļa zemes nodalījuma joslā nedrīkst pasliktināt dzelzceļa infrastruktūras objektu ekspluatācijas kvalitāti un satiksmes drošību.

(4) Dzelzceļa zemes nodalījuma joslā esošās komunikācijas uztur kārtībā to īpašnieks.

18.pants. Dzelzceļa aizsargjoslas

(1) Lai aizsargātu dzelzceļu no nevēlamas ārējās iedarbības, pasargātu cilvēkus un vidi no dzelzceļa kaitīgās ietekmes, kā arī nodrošinātu dzelzceļa efektīvu un drošu ekspluatāciju un attīstības iespējas, saskaņā ar Aizsargjoslu likumu tiek izveidotas dzelzceļa aizsargjoslas.

(2) Dzelzceļa aizsargjoslas kārtībā uztur attiecīgās dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs par saviem līdzekļiem, bet, ja tiesības lietot zemi ir nodotas citai personai, — zemes lietotājs.

(3) Dzelzceļa infrastruktūras uzturēšana, kā arī aizsargjoslas zemes īpašnieka darbība nedrīkst pasliktināt hidroloģisko režīmu dzelzceļa aizsargjoslā, traucēt aizsargjoslas un tai piegulošo vai to šķērsojošo melioratīvo sistēmu un būvju funkcionēšanu.

(4) Dzelzceļa aizsargjoslas zemes īpašnieks vai lietotājs nedrīkst liegt dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam izmantot ceļus vai pieejas, lai dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas specializētais transportlīdzeklis varētu piekļūt dzelzceļa infrastruktūras objektiem uzturēšanas darbu veikšanai un to kontrolei. Izmantojot tiesības piekļūt pie dzelzceļa infrastruktūras objektiem, dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja pienākums ir to darīt pēc iespējas saudzīgi, nebojājot sējumus un neizcērtot kokus.

(5) Visus zaudējumus, ko dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs ar savām darbībām ir nodarījis zemes īpašniekam, atlīdzina attiecīgās dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs.

19.pants. Stacija

(1) Stacija ir dzelzceļa infrastruktūras objektu kopums, kas aizņem noteiktu daļu no dzelzceļa zemes nodalījuma joslas un nodrošina dzelzceļa pārvadājumu operāciju veikšanu.

(2) Stacijas atklāj, slēdz un tām nosaukumus piešķir Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

20.pants. Pārbrauktuves un pārejas

(1) Pārbrauktuve ir ar nepieciešamajām ierīcēm vilcienu un autotransporta satiksmes drošības garantēšanai aprīkots sliežu ceļa un autoceļa krustojums vienā līmenī.

(2) Pārbrauktuves atkarībā no tās šķērsojošo autoceļu piederības iedalāmas šādi:

1) publiskās lietošanas pārbrauktuves (sliežu ceļu šķērso valsts autoceļi, pagastu ceļi vai pilsētu ielas);

2) atsevišķu lietotāju pārbrauktuves (sliežu ceļu šķērso uzņēmumu vai māju ceļi, un šīs pārbrauktuves tiek izmantotas saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar attiecīgās dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju).

(3) Pāreja ir speciāli izbūvēta un aprīkota vieta, kur sliežu ceļu šķērso gājēji vai mājdzīvnieki.

(4) Pārejas iedalāmas šādi:

1) publiskās lietošanas pārejas (ierīkotas sabiedrisko vajadzību apmierināšanai, pa tām sliežu ceļu šķērso gājēji vai mājdzīvnieki);

2) atsevišķu lietotāju pārejas (ierīkotas pēc atsevišķu personu lūguma privātai lietošanai un tiek izmantotas saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar attiecīgās dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju).

(5) Jaunu atsevišķu lietotāju pārbrauktuvju un pāreju ierīkošana un aprīkošana tiek veikta par ieinteresētās puses līdzekļiem.

(6) Publiskās lietošanas pārbrauktuvju un pāreju ierīkošanu un uzturēšanu finansē no dzelzceļa infrastruktūras fonda līdzekļiem un valsts autoceļu fonda līdzekļiem.

(7) Pārbrauktuvju un pāreju ierīkošanas, aprīkošanas, apkalpošanas un slēgšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

21.pants. Saskaņošanas pienākums

Sliežu ceļus dažādos līmeņos šķērsojošu inženierbūvju un inženierkomunikāciju būvniecība saskaņojama Ministru kabineta izdotajos dzelzceļa būvnoteikumos paredzētajā kārtībā.

22.pants. Dzelzceļa infrastruktūras objektu būvniecības kārtība

Dzelzceļa infrastruktūras objekti atbilstoši Būvniecības likumam ir specializētās būves. Dzelzceļa infrastruktūras objektu projektēšanas un būvniecības kārtību nosaka Ministru kabineta izdotie dzelzceļa būvnoteikumi.

III nodaļa. Pārvadātājs

23.pants. Pārvadātāja darbības principi

(1) Pārvadātājs darbojas saskaņā ar šo likumu, likumu "Par uzņēmējdarbību" un citiem normatīvajiem aktiem.

(2) Pārvadātājs savā darbībā ir administratīvi un ekonomiski neatkarīgs, arī nosakot savus piedāvājamos dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumus un pārvadājuma maksu (dzelzceļa tarifu).

24.pants. Valsts vai pašvaldības dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līguma slēgšanas kārtība

(1) Valsts vai pašvaldības dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līgumi slēdzami atbilstoši šā likuma, likuma "Par valsts un pašvaldību pasūtījumu" un citu normatīvo aktu noteikumiem.

(2) Valsts un pašvaldības (turpmāk arī — pasūtītājs) ir tiesīgas sabiedrības interesēs pieprasīt, lai pārvadātājs, izpildot dzelzceļa pārvadājumu pasūtījumu, nodrošina:

1) dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu atbilstību pasūtītāja noteiktajiem kritērijiem attiecībā uz ātrumu, regularitāti, biežumu, apjomu un citiem rādītājiem;

2) pazeminātu braukšanas maksu (dzelzceļa tarifu) un īpašus nosacījumus attiecībā uz atsevišķām pasažieru kategorijām vai attiecībā uz atsevišķiem dzelzceļa maršrutiem, reģioniem;

3) pa kalpojumu pielāgošanu reālajam tirgus pieprasījumam un citiem faktoriem.

(3) Dzelzceļa pārvadājumu pasūtījumus pārvadātājs izpilda uz līguma pamata.

(4) Dzelzceļa pārvadājumu pasūtītājs valsts vārdā var būt ieinteresētās ministrijas, pašvaldības vārdā — attiecīgā pašvaldība vai vairākas pašvaldības kopīgi.

(5) Dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līguma projektu sagatavo pasūtītājs, saskaņojot to ar pārvadātāju, ieinteresētajām ministrijām un institūcijām vai attiecīgo pašvaldību.

(6) Dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līguma projekts iesniedzams saskaņošanai Dzelzceļa administrācijai.

(7) Dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līgumus valsts vārdā slēdz Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, bet pašvaldību vārdā — pašvaldības (pašvaldību) pilnvarota institūcija.

(8) Pārvadātājam nav tiesību atteikties no dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līguma slēgšanas, ja pasūtītājs kompensē starpību starp pārvadātāja faktiskajiem dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma izpildes izdevumiem un par pārvadājumiem gūtajiem ieņēmumiem.

(9) Dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līguma noslēgšanas gadījumā pārvadātājs atver atsevišķu norēķinu kontu maksājumiem par dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma izpildi.

(10) Noslēgtos dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līgumus reģistrē un to izpildi kontrolē Dzelzceļa administrācija.

25.pants. Dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līguma saturs

(1) Dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līgumā norāda:

1) sniedzamo pakalpojumu veidu un to tehniskos datus;

2) sniedzamo pakalpojumu izpildes kārtību;

3) samaksu pārvadātājam par sniegtajiem pakalpojumiem vai kompensāciju par zaudējumiem, kas radušies sakarā ar pakalpojumu sniegšanu;

4) maksāšanas vai kompensēšanas kārtību;

5) atbildību par līguma izpildi;

6) pasūtītāja noteikto pārvadājuma maksu (dzelzceļa tarifu), tās atlaides.

(2) Dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līgumā var ietvert noteikumus par valsts vai pašvaldības investīcijām vai kredīta garantijām pārvadātājam, pārvadātāja pienākumu investīciju rezultātā pazemināt sniegto pakalpojumu izmaksas, uzlabot pakalpojumu kvalitāti, atjaunot ritošo sastāvu, kā arī citas pušu tiesības un pienākumus.

IV nodaļa. Dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadalīšana

26.pants. Ritošā sastāva kustības koordinācija

Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs koordinē vilcienu un cita ritošā sastāva kustību pa saviem publiskās lietošanas sliežu ceļiem, arī savienojumos ar privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras sliežu ceļiem.

27.pants. Dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadalīšanas pamatprincipi

(1) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs ir atbildīgs par dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadalīšanu starp pārvadātājiem.

(2) Dzelzceļa infrastruktūras jauda sadalāma tā, lai attiecībā uz pārvadātājiem tiktu ievērots vienlīdzības princips, kā arī nodrošināta optimāla dzelzceļa infrastruktūras izmantošana.

(3) Satiksmes ministrs valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadalīšanā ir tiesīgs piešķirt prioritāti tiem dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumiem, kas tiek sniegti uz dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līguma pamata, un pakalpojumiem, kas pilnīgi vai daļēji tiek sniegti, izmantojot īpašiem nolūkiem (ātrsatiksmes, kravas un tamlīdzīgiem pārvadājumiem) paredzētas vai būvētas valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras.

28.pants. Pieteikumu iz skatīšanas kārtība

(1) Dzelzceļa infrastruktūras jauda tiek sadalīta, pamatojoties uz publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam iesniegtajiem pieteikumiem par pārvadājumu veikšanu, izmantojot attiecīgo publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru.

(2) Pieteikumi tiek izskatīti, ņemot vērā pieejamās un jau sadalītās dzelzceļa infrastruktūras jaudu, kā arī noteiktās prioritātes.

V nodaļa. Valsts pārvalde dzelzceļa transporta nozarē

29.pants. Satiksmes ministrijas kompetence dzelzceļa transporta nozarē

Valsts politiku dzelzceļa transporta nozarē realizē Satiksmes ministrija saskaņā ar tās nolikumu un atbilstoši transporta attīstības nacionālajai programmai.

30.pants. Dzelzceļa administrācija

(1) Valsts pārvaldi dzelzceļa transporta nozarē realizē Dzelzceļa administrācija.

(2) Dzelzceļa administrācija ir valsts pārvaldes iestāde, kuru pārrauga Satiksmes ministrija. Dzelzceļa administrāciju finansē no dzelzceļa infrastruktūras fonda.

(3) Dzelzceļa administrācija ir juridiska persona, un tās nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

(4) Dzelzceļa administrāciju vada direktors, kuru pēc satiksmes ministra priekšlikuma ieceļ amatā un atbrīvo no amata Ministru kabinets.

31.pants. Dzelzceļa administrācijas funkcijas

(1) Dzelzceļa administrācija pilda šādas funkcijas:

1) nosaka publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas maksas aprēķināšanas metodiku (12.panta pirmā daļa);

2) saskaņo dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līgumu projektus;

3) pēc dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līgumu noslēgšanas reģistrē tos un kontrolē šo līgumu izpildi;

4) izsniedz pārvadātāja licences (34.pants);

5) sniedz satiksmes ministram tā pieprasīto informāciju par administrācijas darbību un pieņemtajiem lēmumiem;

6) veicina pārvadātāju efektīvu un racionālu darbību;

7) aizstāv patērētāju intereses;

8) izskata publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja un pārvadātāju domstarpības par infrastruktūras izmantošanas maksas iekasēšanu, par infrastruktūras jaudas sadali, par aizliegumu no privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras piekļūt publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai vai piekļūšanas ierobežojumu un pieņem abām pusēm saistošus lēmumus;

9) sekmē konkurenci dzelzceļa pārvadājumos;

10) izstrādā dzelzceļa vides aizsardzības politiku un rīcības programmu, uztur vides aizsardzības paškontroles sistēmu;

11) izvērtē apdraudējumu, ko dzelzceļa infrastruktūra rada cilvēku veselībai un videi, un veic nepieciešamos šā apdraudējuma samazināšanas pasākumus.

(2) Dzelzceļa administrācija, pildot ar šo likumu un citiem likumiem noteiktās funkcijas, ievēro valsts politiku dzelzceļa transporta nozarē un transporta attīstības nacionālo programmu.

(3) Dzelzceļa administrācijas lēmumus var pārsūdzēt tiesā likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

32.pants. Dzelzceļa administrācijas tiesības un pienākumi

Dzelzceļa administrācija:

1) ir tiesīga pieprasīt no publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja un pārvadātājiem savu funkciju veikšanai nepieciešamo informāciju;

2) pēc saskaņošanas ar ieinteresētajām pašvaldībām un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju sniedz atzinumu par atsevišķu publiskās lietošanas sliežu ceļa posmu vai sliežu ceļa slēgšanu (14.panta trešā un ceturtā daļa).

33.pants. Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas kontroles un uzraudzības institūcija

(1) Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas kontroli un uzraudzību Latvijā veic Dzelzceļa tehniskā inspekcija.

(2) Dzelzceļa tehniskā inspekcija ir Satiksmes ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kura darbojas saskaņā ar šo likumu un Ministru kabineta apstiprinātu nolikumu.

(3) Dzelzceļa tehniskās inspekcijas galvenās funkcijas ir:

1) kontrolēt dzelzceļa ekspluatācijas un tās drošības jautājumos pieņemtajos likumos un citos normatīvajos aktos noteikto prasību izpildi;

2) kontrolēt dzelzceļa civilās aizsardzības sistēmas, ārkārtējo (avārijas) situāciju novēršanas un avāriju seku likvidēšanas sistēmas gatavību un darbību;

3) izmeklēt vilcienu un manevru darba avārijas un pārkāpumu gadījumus un piedalīties uz dzelzceļa notikušo nelaimes gadījumu izmeklēšanā;

4) kontrolēt ritošā sastāva avāriju seku novēršanas darbu organizēšanu un veikšanu;

5) kontrolēt jaunu vai rekonstruētu dzelzceļa infrastruktūras objektu nodošanu ekspluatācijā un pārbaudīt to atbilstību Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumu un darba aizsardzības noteikumu prasībām.

(4) Dzelzceļa tehniskā inspekcija savas kompetences ietvaros ir tiesīga:

1) pārbaudīt Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumu ievērošanu neatkarīgi no tā, kam pieder pārbaudāmais objekts;

2) uz laiku pārtraukt vilcienu satiksmi, samazināt kustības ātrumu un aizliegt tehnisko līdzekļu ekspluatāciju, ja ir apdraudēta cilvēku dzīvība vai veselība, satiksmes drošība vai vide;

3) līdz pilnīgai trūkumu novēršanai aizliegt lietot ritošo sastāvu un sliežu ceļu, ja to lietošana var apdraudēt vai apdraud cilvēku dzīvību vai veselību, satiksmes drošību vai vidi;

4) dot saistošus norādījumus par Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumu ievērošanu visām juridiskajām un fiziskajām personām, kas darbojas dzelzceļa sistēmā;

5) pārbaudīt atsevišķu kategoriju dzelzceļa speciālistu atbilstību kvalifikācijas prasībām.

(5) Dzelzceļa tehnisko inspekciju finansē no dzelzceļa infrastruktūras fonda.

VI nodaļa. Pārvadātāja licence un drošības sertifikāts

34.pants. Pārvadātāja licence

(1) Speciālu atļauju dzelzceļa pārvadājumu veikšanai (turpmāk —pārvadātāja licence) tiesīgi saņemt uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kuri var nodrošināt dzelzceļa pārvadājumu veikšanai nepieciešamos pamatnosacījumus, kā arī attiecīgo dzelzceļa speciālistu līdzdalību.

(2) Pārvadātāja licence apliecina pārvadātāja tiesības nodarboties ar tajā norādīto uzņēmējdarbības veidu. Pārvadātāja licence, kas izsniegta dzelzceļa pārvadājumu veikšanai, nedod tiesības piekļūt dzelzceļa infrastruktūrai.

(3) Pārvadātāja licence, nediskriminējot un ievērojot vienlīdzības principu, piešķirama uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai), kurš iesniedzis pieteikumu pārvadātāja licences saņemšanai (turpmāk — pretendents) un kuram ir nevainojama reputācija un stabils finansiālais stāvoklis, šajā nolūkā pārbaudot tā:

1) finansu resursu pietiekamību;

2) darbības un vadības plānus;

3) līdzšinējo darbību, profesionālo atbilstību un pieredzi.

(4) Pretendentam jāpierāda sava profesionālā atbilstība, norādot uz to, ka:

1) darbiniekiem ir nepieciešamās zināšanas un pieredze, lai garantētu pārvadātāja licencē norādītās darbības drošu vadību;

2) ir atbilstoši sagatavoti un kvalificēti dzelzceļa speciālisti, kuri var garantēt sniedzamo pakalpojumu drošumu un kvalitāti augstā līmenī;

3) izmantojamais ritošais sastāvs, it īpaši vilces līdzekļi, ir drošs.

(5) Pretendenta reputācija atbilst labas reputācijas prasībām, ja:

1) šis pretendents ar likumīgā spēkā stājušos spriedumu nav atzīts par maksātnespējīgu;

2) uzņēmēja vadošajām amatpersonām nav krimināltiesiskas sodāmības;

3) uzņēmēja vadošās amatpersonas nav sodītas administratīvā kārtā par pārkāpumiem uzņēmējdarbībā;

4) pretendents nav pārkāpis darba likumus un nodokļu likumus.

(6) Kārtību, kādā izsniedzama un anulējama pārvadātāja licence, nosaka Ministru kabinets. Ministru kabinets var izvirzīt papildu nosacījumus pārvadātāja licences piešķiršanai.

(7) Pārvadātāja licenci izsniedz Dzelzceļa administrācija pēc tam, kad ir samaksāta valsts nodeva, kuras apmēru nosaka Ministru kabinets. Par pārvadātāja licences izsniegšanu saņemtā nodeva tiek ieskaitīta valsts budžetā.

(8) Pārvadātāja licenci izsniedz uz pieciem gadiem. Ja licences saņēmējs pilda saistības, kas paredzētas šajā likumā, un atbilst licencē norādītajiem nosacījumiem, licenci pēc tās derīguma termiņa izbeigšanās pagarina, to pārreģistrējot.

(9) Ja ir šaubas par pārvadātāja atbilstību šā likuma un izsniegtās pārvadātāja licences nosacījumiem, Dzelzceļa administrācija jebkurā laikā ir tiesīga pārbaudīt šo atbilstību.

35.pants. Drošības sertifikāts

(1) Lai iegūtu tiesības piekļūt dzelzceļa infrastruktūrai, pārvadātājam pirms pārvadājumu uzsākšanas jāsaņem drošības sertifikāts, kuru, pamatojoties uz Dzelzceļa tehniskās inspekcijas atzinumu, izsniedz dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs.

(2) Drošības sertifikāts izsniedzams pārvadātājiem, kas atbilst tām prasībām drošības jomā, kuras attiecas uz pārvadātāja personālu, izmantojamo ritošo sastāvu un uzņēmuma iekšējo struktūru.

(3) Kārtību, kādā izsniedz, aptur vai anulē drošības sertifikātus, kā arī attiecīgos kritērijus nosaka Ministru kabinets.

VII nodaļa. Satiksmes drošība

36.pants. Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumu saistošais spēks

Uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kā arī citām dzelzceļa darbībā iesaistītajām juridiskajām un fiziskajām personām ir jānodrošina Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumu ievērošana un jāgarantē satiksmes drošība.

37.pants. Dzelzceļa speciālists

(1) Lai garantētu dzelzceļa drošu ekspluatāciju un satiksmes drošību, visiem dzelzceļa darbībā iesaistītajiem dzelzceļa speciālistiem nepieciešamas pietiekami plašas un dziļas zināšanas par darba veikšanai atbilstošu darba organizāciju un Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumiem.

(2) Dzelzceļa speciālistam izvirzāmās kvalifikācijas prasības, kvalifikācijas piešķiršanas kārtību un dzelzceļa speciālista apliecības izsniegšanas, pagarināšanas un anulēšanas kārtību, prasības attiecībā uz personām, kuras veic speciālistu sagatavošanu, kā arī apmācības programmas un tehnisko līdzekļu sarakstus nosaka satiksmes ministrs.

(3) Ministru kabinets nosaka to medicīnisko pretindikāciju sarakstu, kuras liedz iegūt dzelzceļa speciālista kvalifikāciju un pildīt šos pienākumus.

(4) Dzelzceļa speciālists ir disciplināri atbildīgs likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

38.pants. Paaugstinātas bīstamības josla

(1) Teritorija, kurā notiek vilcienu satiksme, tiek veikti manevri, iekraušanas un izkraušanas darbi, ir paaugstinātas bīstamības josla.

(2) Paaugstinātas bīstamības joslā, izņemot īpaši norādītas vietas (pārejas, pārbrauktuves, peronus u.tml.), drīkst atrasties vienīgi dzelzceļa darbinieki, kas veic savus darba pienākumus.

39.pants. Dzelzceļa objektu apsargāšana

(1) Juridisko vai fizisko personu īpašumā vai valdījumā esošu dzelzceļa objektu apsargāšanu, arī pārvadājumu veikšanas laikā, organizē to īpašnieks.

(2) Dzelzceļa objekti ir kravas un citas vērtības, dzelzceļa uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) teritorija, būves, celtnes, telpas, ritošais sastāvs un iekārtas.

(3) Valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras objektu apsargāšana ir obligāta.

(4) Personām, kas apsargā dzelzceļa objektus, ir formas tērpi, atšķirības zīmes un apliecības.

(5) Personām, kas apsargā dzelzceļa objektus, ir tiesības:

1) prasīt, lai personas pārtrauc likumpārkāpumus un ievēro apsargājamā objektā noteikto kārtību;

2) aizturēt un nekavējoties nodot policijai likumpārkāpēju vai personu, kas nelikumīgi iekļuvusi apsargājamā objektā;

3) pārbaudīt caurlaides vai citus personu apliecinošus dokumentus, kas nepieciešami saskaņā ar apsargāšanas instrukcijām, kuru ievērošanu kontrolē persona, kas apsargā dzelzceļa objektu;

4) pārbaudīt apsargājamā objekta caurlaides punktos transportu un kravu.

(6) Ja ir izdarīts likumpārkāpums, kas saistīts ar apsargājamā objekta vai citas mantas apdraudējumu, kustības kārtības vai drošības noteikumu pārkāpumu, tādējādi radot reālus draudus cilvēka dzīvībai vai veselībai, apsargājamam objektam vai personām, kas apsargā dzelzceļa objektus, dzelzceļa speciālistiem ir tiesības prasīt, lai persona pārtrauc likumpārkāpumus un ievēro apsargājamā objektā noteikto kārtību, bet nepakļaušanās gadījumā nekavējoties nogādāt pārkāpēju policijas telpās, lai noskaidrotu viņa personu un sastādītu protokolu.

40.pants. Dzelzceļa satiksmes negadījumu izmeklēšana

(1) Dzelzceļa satiksmes negadījums ir dzelzceļa satiksmē noticis nelaimes gadījums, kurā iesaistīts vismaz viens no dzelzceļa transporta līdzekļiem un kura rezultātā gājis bojā cilvēks vai viņam nodarīti miesas bojājumi, vai nodarīti zaudējumi juridiskajai vai fiziskajai personai vai videi.

(2) Latvijas teritorijā notikušu dzelzceļa satiksmes negadījumu izmeklēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

41.pants. Rīcība ārkārtējās situācijās uz dzelzceļa

(1) Juridiskās un fiziskās personas, kuru darbība saistīta ar dzelzceļa ekspluatāciju ārkārtējās situācijās, rīkojas atbilstoši likumam "Par civilo aizsardzību", citiem normatīvajiem aktiem un satiksmes ministra noteiktajai kārtībai.

(2) Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam un pārvadātājam nekavējoties jālikvidē avāriju sekas gadījumos, kad avārijas radušās dzelzceļa ekspluatācijas rezultātā.

42.pants. Starptautiskie līgumi

Pārvadātājiem un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājiem ir tiesības pārstāvēt sevi un slēgt līgumus ar starptautiskajām dzelzceļa organizācijām, ārvalstu uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) un to apvienībām.

Pārejas noteikumi

1. Šā likuma 10., 30., 31., 32., 33. un 34.pants piemērojams ar 1999.gada 1.janvāri.

2. Prasība par pārvadātāja licences saņemšanu (34.pants) līdz 1999.gada 1.martam neattiecas uz uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kas saskaņā ar statūtiem līdz šā likuma pieņemšanas dienai faktiski uzsākuši dzelzceļa pārvadājumus.

3. Līdz Ministru kabineta noteikumu izdošanai šā likuma izpildē piemērojami spēkā esošie normatīvie akti, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

4. Līdz 1999.gada 1.jūlijam Ministru kabinets izveido Dzelzceļa tehnisko inspekciju.

Likums stājas spēkā 1998.gada 1.novembrī.

Likums Saeimā pieņemts 1998.gada 1.aprīlī.

Valsts prezidents G.Ulmanis

Rīgā 1998.gada 17.aprīlī