Vakar, 16.aprīlī, Rīgā tikās Baltijas valstu — Igaunijas, Latvijas, Lietuvas — aizsardzības ministri
Par sadarbību kopīgai aizsardzības attīstībai
Latvijas Republikas aizsardzības ministrs Tālavs Jundzis, Igaunijas Republikas aizsardzības ministrs Andruss Ēvels un Lietuvas Republikas nacionālās aizsardzības ministrs Česlovs Stankevičs tikās Rīgā 1998. gada 16. aprīlī, lai apspriestu turpmāko sadarbību drošības un aizsardzības jomā, NATO paplašināšanas procesu, kā arī Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un ASV Partnerattiecību hartu.Apspriedes laikā ministri parakstīja līgumu par Baltijas kara flotes eskadras izveidošanu, līgumu par Baltijas gaisa telpas novērošanas sistēmas izveidošanu un protokolu par Baltijas bataljona štāba un personāla statusu.
Atzīmējot, ka Ziemeļatlantijas līguma organizācija ir būtisks Eiropas drošības elements, ministri uzsvēra, ka svarīga ir alianses paplašināšana, kā arī Čehijas, Ungārijas un Polijas integrācijas aliansē gluda norise. Ministri atzīmēja NATO Madrides samita lēmumu nozīmību paplašināšanas procesa turpināšanā.
Uzsverot centienus kļūt par pilntiesīgiem alianses locekļiem, Igaunija, Latvija un Lietuva turpinās attīstīt pašaizsardzības potenciālu un aktīvi piedalīsies pastiprinātajā "Partnerattiecību mieram" programmā, kā arī NATO un šīs programmas plānošanas un izvērtēšanas procesos. Šajā sakarībā intensīvs dialogs, Baltijas virsnieku iekļaušana "Partnerattiecību" programmas struktūrās, misiju atvēršana NATO štābos un turpmākā piedalīšanās NATO vadīto Stabilizācijas spēku operācijās Bosnijā un Hercegovinā tika augstu novērtēti.
Partnerattiecību harta starp Igauniju, Latviju, Lietuvu un ASV ir apliecinājums tam, ka ASV atbalsta Baltijas valstu drošības mērķus, un tā skaidri parāda, ka ASV ir apņēmusies turpināt sadarbību, lai sasniegtu kopējo mērķi — Igaunijas, Latvijas un Lietuvas integrāciju Eiropas un transatlantiskajās organizācijās. Harta ir svarīgs dokuments jaunam posmam praktiskā sadarbībā starp ASV un Baltijas valstīm tādās jomās kā ekonomika, drošība un aizsardzība.
Ministri uzskata, ka kopīgie militārie projekti — BALTBAT, BALTNET, BALTRON un BALTEFCOL — ir jauns pasākums un svarīgs elements, lai paaugstinātu pašaizsardzības spējas, sadarbību ar NATO un nostiprinātu Baltijas valstu militāro sadarbību. Akcentējot nepieciešamību paātrināt projektu tālāku īstenošanu, Aizsardzības ministrijas ar attiecīgo valstu aizsardzības struktūru starpniecību turpinās veidot nepieciešamās tiesiskās struktūras un ierosinās projektu īstenošanas plānus un finansiālu novērtējumu laika posmam no 1999. līdz 2003. gadam.
Atzīmējot militārās mācības "Spring Wind ’98", kas notika 1998. gada martā Lietuvā, ministri uzsvēra to nozīmi trīspusēju mācību rīkošanā.
Atbalstot Dānijas iniciatīvu par BALTBAT līdzdalību miera uzturēšanas misijā Bosnijā un Hercegovinā, ministri nolēma sagatavot bataljona izvietošanas plānu.
Baltijas valstu aizsardzības ministru nākošā apspriede notiks 1998. gada augustā Lietuvā.
"Latvijas Vēstneša"
(Juris Afremovičs, Gunta Štrauhmane) neoficiāls tulkojums no angļu valodas
Lietuvas aizsardzības ministrs Česlovs Stankevičs, Latvijas
aizsardzības ministrs Tālavs Jundzis, Igaunijas aizsardzības
ministrs Andruss Ēvels, parakstot dokumentus
Foto: Arnis Blumbergs, "LV"