Nacionālās programmas "Kultūra" apakšprogramma "Vizuālā māksla"

Nobeigums. Sākums - "LV" 06.03.2001., Nr.36; 08.03.2001., Nr.38

1. Situācijas raksturojums

SMMC galvenie darbības mērķi ir veicināt laikmetīgās un netradicionālās mākslas procesus Latvijā: paātrināt Latvijas laikmetīgās mākslas integrāciju starptautiskajā kontekstā, sekmēt starpreģionālās pieredzes apmaiņas iespējas, apkopot un izplatīt informāciju par laikmetīgās mākslas procesiem.

Mērķu īstenošanai centra aktivitātes tikušas attīstītas šādos virzienos:

- informācijas centra veidošanā ar vizuālās mākslas datu bāzi, mākslas katalogu bibliotēku un mākslas periodikas bibliotēku;

- grantu piešķiršanā, kas līdz šim ir vienīgais regulārais finansējums mākslinieku inovatīvām un eksperimentālām aktivitātēm;

- gadskārtējo izstāžu organizēšanā, kas parasti ir centrālais notikums laikmetīgās mākslas sfērā;

- starptautisko mākslas pasākumu koordinēšanā;

- reģionālo programmu SCARP realizēšanā, kuru mērķis ir veicināt mākslas procesu apmaiņu starp valstīm, kurās darbojas SMMC;

- starptautisko mākslinieku un mākslas menedžeru apmaiņas programmas Arts Link realizēšanā, kuras ietvaros ir iespējas pieredzes apmaiņas un zināšanu iegūšanas nolūkos 5 nedēļas pavadīt kādā no ASV nekomerciālās mākslas institūcijām.

Novērtējot laikmetīgās un netradicionālās mākslas procesus Latvijā, starptautiskās aktivitātes, uzkrāto informācijas bāzi un pieredzi, izvērtējot valsts pārziņā esošo mākslas muzeju izstāžu politiku, 1998. gada nogalē tika parakstīta vienošanās starp Kultūras ministriju, Rīgas domi un Sorosa fondu - Latvija par jaunas struktūrvienības - bezpeļņas organizācijas Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs izveidi uz esošās Sorosa Mūsdienu mākslas centra - Rīga bāzes. 2000. gada laikā šī iecere tika realizēta. Jaunās struktūrvienības uzturēšanai un darbības nodrošināšanai katrs dibinātājs paredz finansiālo ieguldījumu Ls 20 000, projektu realizācijai līdzekļi tiks piesaistīti no dažādiem finansu avotiem Latvijā un ārzemēs.

 

1. tabula

Sorosa mūsdienu mākslas centra ieguldījums laikmetīgās mākslas procesu atbalstīšanā

(USD)

	1993	1994	1995	1996	1997	1998	1999	2000
1. Piešķīrumi	22 400	36 853	34 759	34 136	27 838	34 712	-	-
2. Mākslas datu bāze un
dokumentācija	12 305	18 053	12 538	12 559	13 198	12 440	12 000	2 115
3. Gadskārtējā izstāde	21 635	55 557	52 259	42 104	42 112	31 993	23 998	2 967
KOPĀ:	56 340	110 463	99 556	88 799	83 148	79 145	35 998	5 082

 

No citiem nevalstiskajiem fondiem nelielu atbalstu, apmēram Ls 3000 robežās gadā, vizuālās mākslas aktivitātēm dažkārt sniedz Jaunrades fonds un epizodiski mākslinieciskās jaunrades projektus atbalsta arī Kultūras fonds. Piemēram 1993.-1995. gadā mērķdotācijas mākslas pasākumiem bija Ls 50 000 robežās gadā, pēdējos gados - līdz Ls 20 000.

 Arī neliela daļa no izglītības fonda "Jaunā akadēmija" stipendijām tiek piešķirta mākslas sfērā nodarbinātiem jauniešiem.

Nedaudz pieaug vietējo biznesa struktūru atbalsts mākslas aktivitātēm, bet par to nav apkopota informācija.

Mākslinieki un mākslinieku organizācijas līdzekļus mēģina iegūt arī no dažādiem starptautiskiem fondiem un institūcijām, ārvalstu vēstniecībām. Veiksmīga sadarbība izstāžu projektu realizācijā, semināru, simpoziju u.c. notikumu organizēšanā izveidojusies ar Dānijas Kultūras institūtu, Gētes institūtu, Britu padomi, ASV Informācijas biroju, Ziemeļu ministru padomes Informācijas biroju u.c.

Viens no nozīmīgākajiem nozares attīstību veicinošiem faktoriem ir sakārtota infrastruktūra. Līdzekļu trūkuma dēļ pasliktinās esošo infrastruktūru tehniskā aprīkojuma stāvoklis, nav līdzekļu mūsdienīgu izstāžu iekārtu iegādei. Vienīgās valsts pārziņā esošās telpas ir mākslas muzeju zāles, un to tehniskais stāvoklis jau sen neatbilst mūsdienīgām prasībām un starptautiskajām normām. Tas arī ir viens no būtiskākajiem iemesliem, kas mazina iespēju Rīgā eksponēt starptautiski nozīmīgas izstādes. Tā kā Rīgas dome savā kultūrpolitikas koncepcijā ir iekļāvusi ideju par plašākas izstāžu zāles nepieciešamību, šī jautājuma risinājums koordinējams ar pilsētas institūcijām.

Nozīmīga loma radošo procesu uzturēšanā ir mākslas izglītībai, neizslēdzot arī tālākizglītības iespējas, un mākslas kritikai.

Izglītības sistēmā vidējo profesionālo izglītību var iegūt mākslas koledžās, augstāko - Latvijas Mākslas akadēmijā. Atbilstoši jaunajām tendencēm tiek diferencētas studiju programmas (bakalauri, maģistri), bet lielākās grūtības sagādā materiāli tehniskā bāze. Attīstoties tehnoloģijām un mūsdienu medijiem, rodas nepieciešamība pēc izmaiņām augstskolu programmās un augstskolu beidzēju kvalifikāciju saturā, kā arī pēc jaunām kvalifikācijām menedžmenta, reklāmas, multimediju jomās.

Mākslas kritika Latvijā ir vāji attīstīta. Nav pietiekamas profesionālas diskusijas un profesionāļiem veltītas informācijas aprites iespējas. Šādu materiālu vieta preses izdevumos ir maza. Galvenokārt dienas presē tiek gatavotas anotācijas un izstāžu apskati bez nopietnas, profesionālas analīzes.

Kā nopietnākais pieteikums jāvērtē speciālā vizuālai mākslai veltītā žurnāla STUDIJA izdošana un E-LAB (tagad RIXC) gatavotais izdevums par jauno mediju aktivitātēm ACOUSTIC SPACE - AKUSTISKĀ TELPA. Nozarei veltīti materiāli publicēti arī žurnālos MĀKSLA PLUS un LATVIJAS ARHITEKTŪRA, nedēļas laikrakstā LITERATŪRA un MĀKSLA LATVIJĀ.

 

Secinājumi:

1. Nav precizēts valsts un pašvaldību līmenī atbildības sadalījums nozares stratēģiskajai vadībai.

2. Jūtams izstāžu un mākslas pasākumu koordinācijas trūkums, ko savukārt rada vājais menedžmenta posms, trūkst profesionāli sagatavotu cilvēku, kas spētu un vēlētos organizēt, plānot un konceptuāli pamatot mākslas aktivitāšu virzību, plašāka mēroga projektus, veidojot pozitīvu sabiedrības attieksmi par mākslu.

3. Trūkst pēckara posma laikmetīgās mākslas patstāvīgās ekspozīcijas, netiek gādāts par mūsdienu mākslas uzkrājumu.

4. Nav bijusi ne valsts, ne pašvaldību līmeņa institūciju iniciatīva lielāku, mūsdienu prasībām atbilstošu izstāžu telpu izveides un tehniskās bāzes nodrošinājumam dažādu nozaru radošo projektu īstenošanai.

5. Valsts ierobežoto līdzekļu dēļ Latvijas māksliniekiem nav bijis iespējams plānot regulāru līdzdalību tādos starptautiski nozīmīgos notikumos, kur pieprasīts valsts atbalsts, kā Venēcijas, Sanpaulu, Lionas biennāles, Documenta, Manifesta u.c.

6. Valsts un pašvaldību līmenī nevienmērīgi sekmēta mākslas dzīves attīstība un pieejamība - profesionāla līmeņa vizuālās mākslas aktivitātes risinās galvenokārt Rīgā un tikai atsevišķos rajonos.

7. Latvijā vispārējā ekonomiskā situācija un pieticīgās finansiālās iespējas, arī samērā šaurais patērētāju loks šobrīd nevar nodrošināt regulāru mākslas tirgu.

8. Esošās informācijas nepietiekama koordinācija, izvērtēšana un izmantošana veido nepilnīgu priekšstatu par mākslas procesiem pasaulē un Latvijā.

9. Neapmierinoša profesionālās izglītības kvalitāte - mācību iestādēs ir zems tehniskā aprīkojuma līmenis, nepietiekoši nodrošināta tehnikas pieejamība, nav iespējams apgūt izglītību atsevišķās, darba tirgū pieprasītās nozarēs.

10. Nav pētīta un novērtēta vizuālās mākslas nozīme tautsaimniecībā, radošo un ražojošo struktūru saderība.

Igaunijā veiksmīgi darbojas Kultūrkapitāla fonds, māksliniekiem ir iespēja izstādīties vairākās nekomerciālās galerijās, kā autonoma muzeja nodaļa ar konceptuāli izstrādātu laikmetīgās mākslas izstāžu programmu Tallinā darbojas izstāžu zāle.

Lietuvā, Viļņā ar valsts atbalstu darbojas mūsdienu mākslas centrs ar plašām izstāžu telpām, kas nodibinājis plašus starptautiskos kontaktus un organizē starptautiski nozīmīgas izstādes, ir aktīvi mākslas muzeji un izstāžu centri Kauņā, Šauļos, Klaipēdā, Paņevēžos, tiek piešķirtas radošās un sociālās stipendijas māksliniekiem.

Ziemeļvalstīs kopš septiņdesmitajiem gadiem izveidota regulāra, pārdomāta finansējuma sadales sistēma un struktūras - Valsts un reģionālās mākslas padomes, kas plāno un sadala līdzekļus visās mākslas jomās projektu realizācijai, radošajām stipendijām, sociālajam atbalstam, studiju atbalstam, apbalvojumiem u.c.

Ziemeļvalstīs ir populāri ceļojošo izstāžu centri kā Mūsdienu mākslas muzeju sastāvdaļas, aktīvi un plaši sazaroti mākslinieku rezidenču tīkli, valsts un dažādu fondu atbalsts mākslas pasākumu organizācijai, radošie pabalsti, stipendijas, labvēlīga nodokļu sistēma sponsoriem un mecenātiem, atbalsts profesionālās izglītības un pieaugušo apmācību programmām, atbalsts bērnu un jaunatnes aktivitātēm, profesionālu mākslas ekspertu padomes valsts pašvaldību un privātās struktūrās, mākslas procesu decentralizācija.

Ziemeļvalstīs un citās Eiropas zemēs tiek atzinīgi novērtēta mākslinieku profesionālo organizāciju darbība, veicinātas to dialoga attiecības ar valsts institūcijām. Mākslinieku organizācijas saņem regulāru bāzes finansējumu statūtos paredzēto funkciju veikšanai.

Daudzās valstīs, piemēram, Anglijā, Īrijā, Dānijā, valsts atbalsta individuālo un jo īpaši kolektīvo darbnīcu ierīkošanu dažādos pilsētvides objektos - bijušo rūpnīcu, industriālas vides teritorijās.

 

Latvijas mākslas dzīves

uzlabošanai nepieciešams:

1) konsekventāk praktizēt vizuālās mākslas attīstības un izplatības plānošanu 3-4 gadu ciklos, elastīgāku iniciatīvu un līdzdalību valsts un pašvaldību līmeņos tiesiskās un materiālās bāzes nodrošināšanā, finansu piesaistē;

2) atbalstīt Latvijas laikmetīgā mākslas centra un Jauno Mediju Kultūras centra RIXC darbību un meklēt iespēju piemērotas infrastruktūras izveidei; atbalstīt Latvijas Dizaina attīstības institūta izveidi;

3) izstrādāt Valsts mākslas muzeja darbības programmu un Latvijas laikmetīgās mākslas muzeja izveides programmu un realizācijas iespējas vietējā situācijā, paredzot nepieciešamo investīciju piesaistes;

4) paredzēt atbalstu valsts un pašvaldību, atsevišķu privāto galeriju un citu līdzīgu struktūru darbībai: kultūras institūciju statusa piešķiršanu un labvēlīgus īres noteikumus galerijām un centriem, kas dod būtisku ieguldījumu izstāžu un citu radošo aktivitāšu nodrošinājumā;

5) atbalstīt mākslas dzīves decentralizāciju, paredzot valsts un pašvaldību sadarbību, lai nodrošinātu profesionālās mākslas pieejamību un neatkarīgu mākslinieku struktūrvienību veidošanos reģionos;

6) veikt pasākumus vizuālās mākslas tirgus paplašināšanai, atbalstot piedalīšanos starptautiskajos mākslas gadatirgos;

7) atbalstīt Latvijas iesaistīšanos Eiropas kultūrpolitikā un starptautiskas sadarbības projektos;

8) izveidot regulāru diferencētu stipendiju sistēmu mākslinieku radošās darbības veicināšanai, sociālo garantiju nodrošinājumus;

9) atbalstīt jaunatnes aktivitātes un alternatīvās mākslas izpausmes, neatkarīgas iniciatīvas un inovācijas;

10) nodrošināt augstvērtīgu profesionālo apmācību un tālākizglītības iespēju Latvijā un ārzemēs;

11) pilnveidot un modernizēt mākslas izglītības programmas, nodrošinot mākslas izglītības iestādes ar digitālo tehniku u.c. nepieciešamo aprīkojumu;

12) izmantojot mākslas aktivitātes sabiedrības integrācijai un demokrātiskai attīstībai, uzsākt aktīvu dialogu ar sabiedrību, izmantojot masu medijus, iesaistīt šajā procesā jaunos žurnālistus un mākslas kritiķus;

13) precizēt radošo savienību veicamās valstiskas nozīmes funkcijas.

 

2. Programmas pamatojums

Dažādās vizuālās mākslas nozares ieņem nozīmīgu vietu kultūras un izglītības sistēmā, ir tieši iesaistītas radošā procesa attīstībā, identitātes apziņas un vides tēla veidošanā.

Vizuālo mākslu nozares var dot būtisku ieguldījumu tautsaimniecībā, lielo starptautisko investīciju piesaistīšanā, reģionālajā un tūrisma attīstībā. Daudzās vizuālās mākslas nozarēs (dizaina, foto, lietišķajā un modes mākslā) pastāv plašas iespējas mazā biznesa un pakalpojuma sniegšanas struktūru un institūciju darbībai, kas liek vērtēt šo jomu kā stratēģiski svarīgu faktoru jaunu darba vietu radīšanas plānojumos.

Svarīga atsevišķu vizuālās mākslas veidu funkcija ir dažādu materiālu un arī elektronisko mediju aprobācija un iesaiste vides un dzīves kultūras apritē.

Mūsdienu pasaulē pilsētas sacenšas vides kultūras un mākslas pasniegumā, lai piesaistītu investīcijas no lielām multinacionālām kompānijām - vizuālā māksla ir resurss, kas ļautu arī Latvijas lielākajām pilsētām attīstīt savas iespējas šajā virzienā.

Mākslinieku, tēlnieku, interjeristu, dizaineru, vides mākslinieku līdzdalība ir nepieciešama visā nozīmīgu sabiedrisku un vides objektu tapšanas procesā

Novērtējot šos aspektus un neraugoties uz sasniegumiem un pelnīti gūto starptautisko atzinību, dažādās vizuālās mākslas jomās iezīmējas arī virkne neatrisinātu jautājumu un problēmu, tādēļ valsts politikā lielāka uzmanība veltāma mākslinieciskās jaunrades procesu nodrošināšanai un attīstībai. Jāpastiprina starpnozaru koordinācija, mākslinieku, to apvienību un sabiedrības patstāvīgas refleksīvas darbības veicināšana, jauna kompleksa priekšstata radīšana par materiālo vidi un kultūrvidi kā par jaunrades un kultūras darba avotu, jāattīsta labvēlīgi juridiskie un ekonomiskie priekšnoteikumi dažādām (pilsētu un vietējo pašvaldību, kooperatīvo institūciju, privātajām u.c.) iniciatīvām sadarbībai ar māksliniekiem. Lai panāktu pamatotus un mākslinieciski attaisnotus lēmumus, procesu vērtēšanā iesaistāmas ekspertu grupas un speciālisti, jānovērtē atklātas profesionālas diskusijas nozīme labvēlīga klimata un sabiedrības atbalsta veidošanā. Mākslas pieejamībai jānodrošina infrastruktūru funkcionēšana un attīstība mūsdienu līmenī visā valsts teritorijā, jāpalielina pašvaldību loma šo jautājumu risināšanā.

 

3. Mērķi

- Veicināt racionālu vizuālās mākslas attīstību un jaunrades izpausmju daudzveidību, panākot visu vizuālās mākslas veidu un dažādo darbības formu līdzāspastāvēšanu un sadarbību.

- Konceptuāli pamatot mākslinieka juridisko statusu, veicinot jaunrades brīvību un daudzveidīgas radošā darba iespējas.

- Izmantot bagāto vizuālās mākslas potenciālu Latvijas kultūrvides veidošanā, kultūrtūrisma attīstības veicināšanā.

- Ar vizuālās mākslas palīdzību piedalīties Latvijas tēla veidošanā, bērnu un jaunatnes audzināšanā un sabiedrības integrācijas procesa veicināšanā.

- Nodrošināt vizuālās mākslas pieejamību novados.

- Izmantot vizuālās mākslas jomā iekrāto pieredzi vizuālās uztveres pilnveidošanai, estētiskās izglītības un pašizglītošanās iespēju paplašināšanai.

- Veicināt inovācijas procesu vizuālajā mākslā gan atsevišķu nozaru attīstībā, gan vides veidošanā.

 

4. Galvenie virzieni

1. Pilnveidot nozares politiku un iezīmēt valsts, pašvaldību un nevalstisko institūciju sadarbības un atbildības sadalījumu tās realizācijai.

2. Sakārtot likumdošanu ar mākslinieku profesionālās jaunrades statusu un organizāciju saistītu jautājumu risināšanai.

3. Nodrošināt vizuālās mākslas attīstībai un izplatībai nepieciešamo bāzes finansējumu no valsts budžeta un sekmēt elastīgu nozares finansēšanas sistēmu no dažādiem - valsts, pašvaldību, privātajiem un ārvalstu finansu avotiem, rodot saiknējumu starp bāzes finansējumu un projektu konkursu iespējām.

4. Apzināt mākslas izplatībai nepieciešamo infrastruktūru - muzeju un galeriju izstāžu telpas, darbnīcas u.c., izstrādāt investīciju piesaistes programmas to pilnveidošanai un uzturēšanai.

5. Veidot mākslas mantojuma uzkrājumu, apzinot un integrējot arī emigrācijā radītās mākslas vērtības.

6. Pilnveidot vizuālās mākslas izglītības programmas visu līmeņu mācību iestādēs un paredzēt pēcdiploma apmācības iespējas Latvijā un ārzemēs.

7. Veicināt jauno informācijas un elektronisko tehnoloģiju ieviešanu nozarē un kultūras institūciju modernizācijas procesu.

 

5. Apakšnozares sistēma

Vizuālās mākslas nozares pārvalde un kultūrpolitikas veidošana un īstenošana realizējas vairākos līmeņos (2. zīmējums).

Nozares pārraudzības funkcijas pilda LR Kultūras ministrija, sadarbojoties ar citām valsts institūcijām, pašvaldībām, radošajām savienībām un citām institūcijām. Pamatojoties uz LR Kultūras ministrijas nolikumu, nozari pārzin viens speciālists vizuālās mākslas jautājumos.

Ar mākslas aktivitātēm, kultūrvides izveidi u.c. saistītu jautājumu risināšanai tiek veidota "Vizuālās mākslas padome". Padomes sastāvu iesaka radošās savienības un apstiprina kultūras ministrs. Vizuālās mākslas padomes darbu nodrošina KM nozares speciālists.

Padomei ir tiesības pieaicināt ekspertus, lai varētu profesionāli pieņemt konkrētus lēmumus par atsevišķu vizuālās mākslas jomu pasākumu koordināciju, nepieciešamo līdzekļu daudzumu, sadalījumu u.c. Ja nepieciešams, var veidot konsultatīvas nozaru speciālistu padomes atsevišķās mākslas jomās, kā arī reģionālās mākslas padomes.

Pašvaldības iesaistās nozarē, uzņemoties kultūratbildību par profesionālās mākslas pieejamību, vides izkopšanu, atbalstot savā teritorijā dzīvojošos māksliniekus, kā arī dažādus izglītojošus pasākumus vizuālo mākslu jomā.

Pašvaldību līmenī profesionālās mākslas norises koordinē galvenie valsts inspektori, sadarbojoties ar atbilstošām pašvaldību institūcijām.

Nozares sistēmā darbojas Kultūrkapitāla fonda Vizuālās mākslas un foto padome, Valsts Mākslas muzeja un Latvijas Laikmetīgās mākslas centra zinātniskās padomes, eksperti un valde, kas ir vēlētas ekspertu institūcijas, kuras piešķir finansējumu radošiem projektiem, studiju ceļojumiem.

Profesionālās radošās organizācijas - Latvijas Mākslinieku savienība, Fotomākslinieku savienība, Profesionālo fotogrāfu asociācija, Dizaineru savienība, šo organizāciju biedru dibinātās asociācijas un apakšstruktūras un neatkarīgās organizācijas, kā Jauno Mediju Kultūras centrs RIXC u.c., pārstāv un aizstāv mākslinieku radošās, juridiskās, sociālās un ekonomiskās intereses, veicina mākslinieku sadarbību, vietējās un starptautiskās informācijas apriti, organizē gadskārtējās, vispārējās, nozaru izstādes, multimediālus projektus un mākslas pasākumus, veicina radošo darbību, ceļ nozares prestižu sabiedrībā, sadarbojas ar sabiedriskajām un valstiskajām institūcijām Latvijā un ārzemēs.

Mākslas veidu izplatībā un pieejamībā, radošā procesa uzturēšanā un nodrošināšanā svarīgas funkcijas ir valsts, pašvaldību un privātajiem muzejiem, mākslas centriem, galerijām un dažādām kultūras iestādēm Latvijā un ārvalstīs.

Organizatorisko, teorētisko u.c. profesionālo jautājumu risināšanā, programmu realizācijā iesaistīti brīvie kuratori, padomes, pārvaldes un asociācijas, pašvaldību un privātās struktūras.

Ar autortiesībām saistītos jautājumus risina Latvijas Autortiesību aģentūra.

Nozares attīstībā būtiski svarīga ir likumdošanas aktu izstrāde un pilnveidošana jautājumos par mākslinieku radošo statusu, labdarību.

Ar mākslas izglītību nodarbojas speciālās izglītības iestādes: bērnu mākslas skolas, lietišķās mākslas koledžas un vidusskolas, amatniecības vidusskolas, Latvijas Mākslas akadēmija, Latvijas Kultūras akadēmija, daļēji arī Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Universitāte, Liepājas Pedagoģiskā augstskola. Speciālo izglītību un tālākizglītības programmas iespējams apgūt ārvalstu mācību iestādēs. Aktuāla ir starptautiskās apmaiņas veicināšana.

Radošo procesu uzturēšanā, attīstībā un mākslas izplatībā nozīmīga loma ir apkalpojošai sfērai, piemērotai infrastruktūrai. Nepieciešams atbalstīt starptautiskas mākslinieku radošās darbības rezidences, turpināt uzsāktos rekonstrukcijas darbus Latvijas Mākslinieku savienības īpašumos Rīgā un Zvārtavas pilī, atbalstīt starptautiski novērtētās programmas - Pedvāles Brīvdabas mākslas muzeja programmas, izveidot materiālu un iekārtu bāzes radošo procesu pilnveidošanai un kvalitatīvai nodrošināšanai.

Jāveic valsts un pašvaldību pārziņā esošo mākslas muzeju ēku remonts, piemērojot mūsdienīgu telpu aprīkojumu.

Valsts mākslas muzeju darbības koncepcijās jāparedz muzeju attīstības virzieni un paplašināšanās iespējas, sadarbības modeļi ar Latvijas Mākslinieku savienību par tās īpašumā esošās kolekcijas izmantošanu un uzturēšanu. Izveidots bezpeļņas SIA "Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs", kura ietvaros darbosies Informācijas centrs ar datorizētu datu bāzi, bet tuvākajā nākotnē tiks izstrādāta Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja izveides un realizācijas programma.

Latvijas Dizaineru savienība plāno izveidot Latvijas Dizaina attīstības institūtu. Aktīvi strādājošie LDS biedri ir nodarbināti individuālajā, privātajā un valsts sektorā, un viņu vajadzības profesionālās informācijas, pieredzes apmaiņas, kvalifikācijas celšanas iespēju jomā ir ļoti atšķirīgas, taču nepieciešamas un nozīmīgas.

Jauno mediju radošās iniciatīvas virzītas uz Jauno Mediju Kultūras centra RIXC sabiedrisko pasākumu telpas izveidi. RIXC darbosies kā atbalsta struktūra maza mēroga starpdisciplināro un jauno mediju mākslas un jauniešu kultūras iniciatīvām.  

 

Pārvaldības struktūra

Atbilstoši pašreizējam stāvoklim:

1. LR Kultūras ministrija īsteno nozares valsts pārvaldes funkcijas.

2. Galvenie valsts inspektori sadarbībā ar pašvaldībām koordinē vizuālās mākslas norises novados.

3. Radošo organizāciju pašpārvalde.

Pasākumi, kas jāveic, lai uzlabotu pārvaldības struktūras:

- nepieciešams nozares stratēģiskajā vadībā noteikt atbildības sadalījumu starp valsti un pašvaldībām, saskaņojot un līdzsvarojot valsts prioritātes ar reģionālajām un vietējām interesēm; deleģējot valsts kultūrpolitikai svarīgu funkciju veikšanu pašvaldībām vai profesionālajām organizācijām, nodrošināt to veikšanai nepieciešamo finansējumu;

- veicināt profesionālās mākslas pašpārvaldes formas, atbalstīt radošo organizāciju, asociāciju, ekspertu padomju aktivitātes, veidot un saglabāt sistēmu, kur lēmumus pieņem nozaru speciālisti;

- sekmēt individuālo mākslinieku un kuratoru pašiniciatīvu;

- nodrošināt nozares attīstības procesu profesionālo analīzi un socioloģiskos pētījumus, kas nepieciešami stratēģisku lēmumu pieņemšanai un realizācijai.

Nozares apmērs nākotnē

Šībrīža situācija liecina, ka, ņemot vērā vizuālās mākslas izplatības un informācijas pieejamības dinamiku, pieaug nozares nozīme sabiedrībā. Vizuālā māksla saistībā ar vides kultūru ir visuresoša dzīves sastāvdaļa. Šīs jomas kvalitātes līmenis ir viens no redzamākajiem valsts un sabiedrības attīstības rādītājiem. Vienīgi nelabvēlīgi ekonomiskie apstākļi tuvākajos gados var kavēt atsevišķu mākslas jomu paplašināšanos un attīstību.

Jau tagad pieaug tendence vairāk izmantot jaunās tehnoloģijas mākslā, ievērojami paplašinās pieprasījums fotogrāfijas, dizaina, lietišķās un modes mākslas jomā, mākslas darbu iesaiste sabiedriskajos un privātajos interjeros, reklāmā un starpnozaru projektos.

 

 Jaunās sistēmas izveides secība

Pilnveidot pārvaldes sistēmu, 2001.-2002. gadā nodibinot vizuālās mākslas padomi, konsultatīvās nozaru padomes un reģionālās mākslas padomes.

Gada laikā jāpanāk konceptuāla vienošanās ar radošajām savienībām un organizācijām par to, kādas funkcijas un kādi kultūrpolitikas īstenošanas uzdevumi tām tiek deleģēti.

Jāpievērš lielāka uzmanība nozares infrastruktūras sakārtošanai, mūsdienu prasībām atbilstošu izstāžu un citu telpu nodrošināšanai un kultūras institūciju modernizācijas procesam.

Tuvāko trīs gadu laikā jāveic nozares attīstībai nepieciešamo likumdošanas aktu sakārtošanai.

 

6. Sagaidāmais rezultāts

Pamatoti izvērsta programma un valsts atbalsts visām vizuālo mākslu nozarēm sekmētu mākslas un kultūrvēsturiskā mantojuma, ieskaitot etnisko grupu un minoritāšu, vispusīgu apzināšanu un saglabāšanu, valsts tēla veidošanos un valsts integrēšanos starptautiskajā apritē, celtu valsts prestižu pasaules kultūras kontekstā, veicinātu starpreģionālu un starptautisku pieredzes apmaiņu.

Mākslas procesa attīstība ietekmē arī:

- lokālās kultūrainas veidošanos,

- sabiedrības pieredzes paplašināšanos, veicinot demokrātiskas, atvērtas sabiedrības veidošanos,

- inovatīvu un eksperimentālu projektu radīšanu,

- mākslas multikulturālās izpausmes starpdisciplināru projektu veidošanu.

Mākslas klātbūtne ietekmē valsts ekonomiskos procesus:

- uzlabojot un padarot pievilcīgus pilsētu un lauku vidi, kas veicina starptautisko investoru interesi par Latviju,

- attīstot tūrisma un izklaides industrijas sektorus,

- mijiedarbojoties ar citām vides attīstības programmām, veicina dažādu sociālo programmu attīstību, piemēram, jaunu darba vietu rašanos, etniski un sociāli marginālo grupu iesaistīšanu sabiedrības dzīvē ar kultūras procesu starpniecību, izplatības programmu attīstību, informācijas iespēju paplašināšanu u.c.

2.zīmējums

Vizuālās mākslas apakšnozares struktūra