Pie Saeimas priekšsēdētāja:

— Baltijas jūras valstu padomes komisārs

Vakar, 16.aprīlī, Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis tikās ar Baltijas jūras valstu padomes komisāru cilvēktiesību jautājumos Oli Espersenu.

Saeimas priekšsēdētājs informēja viesi par trešdien, 15.aprīlī, notikušo valdības ārkārtas sēdi un tajā atbalstītajiem grozījumiem Pilsonības likumā. "Esmu gandarīts, ka, neraugoties uz politiskām domstarpībām, ir rasta kopīga valoda Pilsonības likuma izmaiņās," sacīja A.Čepānis. Viņš izteica cerību, ka līdz ar 15.aprīlī pieņemto valdības lēmumu Latvijai tiks noņemti daudzi šķēršļi ceļā uz Eiropas Savienību (ES) un attiecībās ar Krieviju, kā arī veicināta starpnacionālā integrācija valstī.

Saeimas priekšsēdētājs uzsvēra, ka uztur ciešus politiskos kontaktus ar saviem kolēģiem Lietuvā un Igaunijā, lai gūtu iespēju izmantot Igaunijas pieredzi un tādējādi tuvinātos ES. Arī Saeimas Eiropas lietu komisija strādā ciešā kontaktā ar Igaunijas, Lietuvas un Skandināvijas valstu attiecīgajām komisijām.

Baltijas jūras valstu padomes komisārs cilvēktiesību jautājumos pauda savu vilšanos par ES lēmumu uzsākt iestāšanās sarunas tikai ar Igauniju, jo, pēc viņa domām, Igaunijai cilvēktiesību jomā salīdzinājumā ar Latviju nav nekādu priekšrocību. "Acīmredzot šādam lēmumam bija politiski iemesli," sacīja komisārs. O.Espersens uzsvēra, ka jebkurā gadījumā Latvijai ir pamats turpināt darbu, lai panāktu atbilstību izvirzītajiem kritērijiem. Trešdien pieņemtie atbildīgie lēmumi pierāda, ka Latvija prot pieņemt smagus lēmumus, lai parādītu, ka valstī funkcionē demokrātija. Komisārs izteica cerību, ka valdības lēmums atbalstīt izmaiņas Pilsonības likumā gūs atbalstu Saeimā.

Skarot jautājumu par Krievijas politiķu iespējamo reakciju uz notikumiem Latvijā, O.Espersens atgādināja, ka pirms pusotra gada Igaunijas un Krievijas attiecībās bijis vērojams līdzīgs saspīlējums, taču tagad situācija ir mainījusies pozitīvā vizrienā. Iespējams, Latvijai, atšķirībā no Igaunijas, kur nebija iemeslu konkrētām domstarpībām, ir pat vieglāk, jo Latvijas un Krievijas attiecību gadījumā ir runa par konkrētiem jautājumiem un konkrētiem pasākumiem, kas tiek veikti, lai šos jautājumus atrisinātu. Tas, ka Latvija atceļ ierobežojumus pilsonības iegūšanai, ir pietiekami liels solis. Informējot un skaidrojot šīs lietas, būtu iespējams gūt sapratni no Krievijas puses, uzskata O.Espersens. Viņš arī solīja savas vizītes laikā Maskavā, tiekoties ar Krievijas valsts domes un ārlietu resora atbildīgām amatpersonām, skaidrot situāciju Latvijā.

Baltijas jūras valstu padomes komisārs cilvēktiesību jautājumos O.Espersens mudināja Latvijas politiķus pievērsties arī citiem aktuāliem jautājumiem, piemēram, profesiju ierobežojumiem, jo, viņaprāt, valstij, kurā ir tik daudz nepilsoņu, jāizvērtē, vai un kādi profesiju ierobežojumi ir nepieciešami. Viņš arī ierosināja pievērsties Valsts valodas likumam un jo īpaši pantiem par valsts valodas lietošanu privātos uzņēmumos.

O.Espersens arī pauda viedokli, ka, domājot par integrāciju ES, politiķiem jāsāk apsvērt iespēju atļaut nepilsoņiem piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Šāda pieredze ir daudzās valstīs, tostarp Igaunijā.

— Latvijas uzņēmēju pilnvarotie pārstāvji

Vakar, 16. aprīlī, Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis tikās ar Latvijas stividorkompāniju asociācijas prezidentu Aivaru Borovkovu, a/s "Rīgas dīzelis" prezidentu Juri Dzeni, a/s "Dzintars" prezidentu Iļju Gerčikovu, a/s "Baltijas holdings" prezidentu Vasiliju Meļņiku, a/s "Ogre" valdes priekšsēdētāju Ēriku Kažu un Centrālās savienības "Turība" valdes priekšsēdētāju Ivaru Strautiņu, kurus Latvijas uzņēmēji bija pilnvarojuši iesniegt atklātu vēstuli Latvijas Republikas Saeimai, kā arī informēt par trešdien, 15. aprīlī, notikušo 71 uzņēmēja — darba devēja sanāksmi. Tajā pieņemts lēmums aicināt Valsts prezidentu un Saeimu nepieļaut turpmāku destruktīvu valdības darbu.

"Pēdējo nedēļu laikā varas mazspējas dēļ arvien vairāk tiek apdraudēta Latvijas uzņēmumu normāla darbība, ir apdraudēta daudzu Latvijas tautsaimniecības nozaru eksistence. Valsts tuvredzīgās politikas rezultātā strauji tiek zaudēts ne vien liels Latvijas preču noieta tirgus, bet arī rūpniecībai būtiskākais izejvielu avots," sacīts vēstulē. Uzņēmēji uzskata, ka aicinājumam strādāt Rietumu tirgum nav nekāda ekonomiskā pamatojuma. Kā tiekoties ar A.Čepāni uzsvēra CS "Turība" valdes priekšsēdētājs I.Strautiņš, uzņēmēji uzskata — šāda aicinājuma autori nav izvērtējuši reālos ekonomiskos procesus valstī un darbu, kas ieguldīts Austrumu tirgus attīstībā.

Akciju sabiedrības "Dzintars" prezidents I.Gerčikovs kā nopietnu trūkumu uzsvēra to, ka nav rūpniecības attīstības programmas, kā arī faktu, ka Latvijā nav rūpniecības ministrijas. "Mēs esam pārvērtušies par valsti, kas importē, nevis par valsti, kas eksportē."

Akciju sabiedrības "Rīgas dīzelis" prezidents J.Dzenis atzina: uzņēmēji saprot, ka atkarība tikai no Krievijas tirgus ierobežo, tādēļ viņi pakāpeniski pāriet uz Rietumu tirgu. Taču ražošanas reorganizācija un preču licencēšana, kas ar to saistīta, prasa ļoti lielus līdzekļus. Valsts īstenotā ekonomiskā politika neatstāj uzņēmējiem nekādas iespējas realizēt šādus pasākumus.

Vēstulē Latvijas uzņēmēju vārdā tiek pieprasīts nekavējoties izvērtēt un pieņemt lēmumu par valdības iespēju atrisināt ekonomisko, politisko un sociālo krīzi valstī, nekavējoties izstrādāt Latvijas tautsaimniecības ilgtermiņa ekonomiskās attīstības stratēģiju, radot labvēlīgu vidi uzņēmējdarbības attīstībai Latvijā un nekavējoties meklēt iespējas dialogam ar Krieviju. Latvijas uzņēmēji izsaka gatavību sniegt savu palīdzību krīzes situācijas novēršanai.

Saeimas priekšsēdētājs lūdza iepazīstināt ar iesniegto vēstuli visus Saeimas deputātus, kā arī nosūtīja to izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā.

Saeimas preses dienests