Par Latvijas tiesnešu konstruktīvām sarunām

Vakar, 16.aprīlī, Tieslietu ministrijā notika preses konference sakarā ar 17.aprīļa visas Latvijas tiesnešu gadskārtējo konferenci.

Tajā tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs un Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns informēja par šo svarīgo notikumu.

Preses konferencē pirmais runāja Andris Guļāns, pastāstot, ka tiesnešu konference ir tiesnešu pašpārvaldes institūcija, kuras darbā piedalās Latvijas Republikas tiesu un zemesgrāmatu tiesneši. Augstākās tiesas priekšsēdētājs atzīmēja, ka tiesu darbā netrūkst problēmu, par tām jārunā, un konferencē pieņemtie lēmumi būtu ņemami vērā izpildvarai, risinot dažādus aktuālus tiesu darba jautājumus. Pēc viņa domām, līdz šim tas nav pilnībā izdevies, jo gadu no gada ir aktuālas lietas, kas netiek risinātas. Svarīgi, lai arī sabiedrība izdarītu zināmu spiedienu uz valdību tiesu darba uzlabošanas virzienā. Jābūt konstruktīvai sarunai, lietišķam dialogam.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs īsumā pastāstīja, ko iecerējis atspoguļot savā ziņojumā. Galvenie aspekti: tiesnešu profesionalitāte, kvalifikācijas paaugstināšana, darba organizācija, sociālie jautājumi, kā arī citi. Ministrs minēja, ka abu līmeņu tiesās strādā ap 69 procenti sieviešu un 31 procents vīriešu. Pirmā līmeņa tiesās sieviešu īpatsvars ir vēl lielāks. Pēdējos trīs mēnešos nedaudz uzlabojies tiesu reitings. Apstiprināta tiesu reformas koncepcija. Dz.Rasnačs atzīmēja, ka nākotnē būtiski Kriminālprocesa kodeksā ietvert lietu izskatīšanas saīsināto un vienošanās procesus, kas varētu ievērojami saīsināt lietu izskatīšanas termiņus.

Preses konferencē izskanēja doma, ka jāpārkārto tiesnešu kvalifikācijas kolēģiju darbs, lai tas būtu efektīvāks un stimulētu arī pašus tiesnešus paaugstināt savu kvalifikāciju. Līdz šim tas bijis visai formāls. Savukārt Tiesnešu mācību centram vairāk uzmanības jāveltī interpretācijas jēdzienam. Nākotnē Tiesu departaments ar LU Juridiskās fakultātes atbalstu veidos mērķtiecīgu programmu, kuras pamatā būs tiesu prakse.

Žurnālisti saņēma tiesnešu konferences darba kārtību, vairākus statistikas un citus materiālus, kā arī atbildes uz jautājumiem.

Rita Belousova,

"LV" nozares redaktore

Andrejs Lepse, Tiesnešu biedrības prezidents, — "Latvijas Vēstnesim"

— 17. aprīlī tiek sasaukta visas Latvijas tiesnešu konference, kas saskaņā ar likumu "Par tiesu varu" notiek reizi gadā. Kāda līdzdalība tajā ir Tiesnešu biedrībai, kas apvieno lielu daļu tiesnešu?

— Šādu konferenci, kas ir visas valsts tiesnešu kopsapulce, sasauc Augstākās tiesas priekšsēdētājs un tieslietu ministrs. Pagājušā gada konferencē tika izvirzīts priekšlikums, ka šādas konferences sasaukšana nav saskaņojama ar Tiesnešu biedrību. Līdz ar to man rodas jautājums, ko tur pārrunās, kādus lēmumus pieņems.

Var jau, protams, individuālās aptaujās izzināt viedokļus, ierosinājumus, taču, manuprāt, jābūt kādai institūcijai, kas apkopo šos priekšlikumus, vadoties no tiem, izvirza jautājumus, kas apspriežami šādā saietā. Tiesnešu biedrībai tas nav zināms, lai gan mēs valdē apspriedām aktualitātes, izvirzījām savu pārstāvi debatēm šajā konferencē. Vislatvijas tiesnešu forumā būtu risināmas kardinālas tiesu darba, tā uzbūves problēmas, taču līdz šim tas nav visai izdevies. Protams, arī pašiem tiesnešiem jābūt daudz aktīvākiem. Domāju, ka viens mīnuss šādām konferencēm ir tas, ka nav nevienas kontrolējošas jeb izpildvaras institūcijas, kas pārbaudītu, kā tiek pildīti šādās konferencēs pieņemtie lēmumi vai rezolūcijas. Līdz ar to jāgaida gads, lai secinātu, kas izdarīts vai nav paveikts.

— Kāds ir Tiesnešu biedrības biedru īpatsvars visā tiesnešu kopumā valstī? Un vai ir pamats šur tur izskanējušai domai, ka šīs biedrības atsevišķi cilvēki, izsakot viedokļus, uzurpējot savu varu?

— Pašlaik no gandrīz 400 visu līmeņu tiesnešiem, no kuriem 65 ir zemesgrāmatu nodaļu tiesneši, kāda puse ir Tiesnešu biedrības biedri. Grūti piekrist viedoklim par it kā varas uzurpēšanu. Tiesnešu biedrības valde arī ir izpildinstitūcija, un līdzīgi tā pārstāv savu biedru intereses, jo valdē ir pārstāvji no visu līmeņu tiesu apgabaliem. Līdzīgi kā tas ir ar Saeimas deputātiem, kuri pārstāv savus vēlētājus. Piemēram, nesen mēs sagatavojām savus iebildumus un priekšlikumus Tieslietu ministrijas izstrādātās instrukcijas sakarā par rajonu (pilsētu) tiesu priekšsēdētāju, (arī apgabaltiesu) darbības kārtību. Un ir atzīstami, ka Tieslietu ministrija, ieklausoties arī Tiesnešu biedrības viedoklī, ierosinājusi speciālistiem neatkarīgiem ekspertiem, to skaitā arī no LU Juridiskās fakultātes, izvērtēt šo instrukciju, vai tā atbilst vispārtiesiskajiem principiem.