Par Latvijas tiesu reformu. Šodien un principā

no 1.lpp.

Andrejs Lepse, Tiesnešu biedrības prezidents, — "Latvijas Vēstnesim"

Maija sākumā jābūt gatavam šīs ekspertīzes slēdzienam, un 7. maijā paredzēts sasaukt rajonu (pilsētu) un apgabaltiesu tiesu priekšsēdētāju sanāksmi, lai pārrunātu šos jautājumus.

— Vai, izstrādājot šo instrukciju, tiešām netika uzklausīti Tiesnešu biedrības vai valdes ierosinājumi vai viedokļi?

— Faktiski to sagatavoja Tieslietu ministrija, cik zināms, visai ātrā tempā. Un vēl. Nav īstas argumentācijas, kāpēc vairāki (kopumā astoņi) pieredzējuši tiesu priekšsēdētāji nav apstiprināti par tiesu priekšsēdētājiem, bet gan ir to vietas izpildītāji. Protams, darot to pašu iepriekšējo darbu un saņemot to pašu algu. Vienīgais, ka viņi jebkurā brīdī var zaudēt šo amatu bez īpašiem pārkāpumiem. Strādāt tādā "piekārtā" stāvoklī ir ļoti sarežģīti. Šķiet, ka šodien konferencē lietderīgi būtu pārrunāt tiesu reformas īstenošanu. Par to Tiesnešu biedrības valde nesen sprieda savā sēdē, jo pašreiz izveidotā tiesu struktūra valstī neatbilst tām prasībām, ko izvirza reālā situācija. Gatavojot likumu "Par tiesu varu" (tas ir, 1991.–1992. gadā), tiesu uzbūves modelis tika veidots visai abstrahēti. Tagad redzams, ka kaut kas ir jāmaina situācijā, ka cilvēkiem mēnešiem un pat gadiem jāgaida uz pirmo lietas izskatīšanu tiesā, turklāt daudzi atrodas apcietinājumā un pēc tam vēl izrādās — tiesā vaina nav pierādīta, persona atbrīvojama. Taču — cilvēkam ir nodarīts ne tikai materiālais, bet arī morālais kaitējums... Ir arī citas problēmas. Tāpēc, domājot par iespējamiem likuma grozījumiem, gribētos cerēt uz kardinālākām tiesu darba izmaiņām — gan par tiesnešu atalgojuma atbilstību padarītajam un likuma prasībām, gan lielākām rūpēm par darba un sociālajiem apstākļiem, protams, to saistot ar tiesnešu izglītošanu, kvalifikācijas celšanu.

— Joprojām tiesnešu trūkst Latgales novadā. Gadu gadiem par to runā dažādās sanāksmēs, arī iepriekšējo gadu tiesnešu konferencēs...

— Jā, tā ir patiesība. Tiesnešu mācību centrā, organizējot dažādus kursus un seminārus, arī redzam, kā mainās tiesnešu sastāvs. Mācām, stāstām, bet daudzi pastrādā vienu divus gadus, un, skaties, jau tiesnesis aizgājis uz citu ienesīgāku un vieglāku jurista darbu. Un atkal jāmāca citi no jauna. Protams, tiesnešu apmācībai jānotiek daudz intensīvāk, pārdomātāk, nepieciešams, lai pats tiesnesis vēlētos sevi pilnveidot arī šo semināru vai kursu starplaikos. Šajā ziņā, manuprāt, daudz prasīgākām jākļūst visu līmeņu tiesnešu kvalifikācijas kolēģijām.

— Kas, pēc jūsu domām, būtu maināms tiesnešu kvalifikācijas kolēģiju darbībā? Izskanējuši viedokļi, ka jāveido atsevišķas kvalifikācijas un disciplinārlietu kolēģijas, tajās būtu jāiekļauj ne tikai tiesneši, bet arī citi juristi, politologi, deputāti...

— Šobrīd ir vairāku tiesu līmeņu kvalifikācijas kolēģijas, kuras izsaka savus vērtējumus ne tikai par tiesnešu kvalifikācijas klases piešķiršanu, sniedz atzinumus par rajona (pilsētas) tiesas, apgabaltiesas vai Augstākās tiesas tiesnešu kandidatūrām, bet izskata arī tiesnešu disciplinārlietas, sūdzības par viņiem. Tieslietu ministram ir plašas pilnvaras ierosināt disciplinārlietas, taču es uzskatu, ka viņš pilnībā neizmanto šīs tiesības. Nezinu gadījumus, ka ierosinātās lietas netiktu objektīvi apspriestas, un te nav pamata domāt, ka kolēģijas locekļiem nebūtu ētiski pārmest otram neizdarību, paviršību. Varbūt tas notiek dažu partiju biedru vidū, taču nebūt tiesnešu kvalifikācijas kolēģijās.

Iespējams, ka šādu kolēģiju paplašināšanai ar citu amatu brāļiem varētu piekrist tajā gadījumā, ja tas attiektos arī uz prokuroru, policistu, juriskonsultu, advokātu, notāru, valsts ierēdņu disciplinārlietu izskatīšanu. Bet kāpēc to plāno vienīgi attiecībā uz tiesnešiem? Tad jau iznāk, ka izpildvara vēlas, lai tiesu lietas izskata gan izpildvaras, gan citu organizāciju pārstāvji! Cik zinu, arī ASV visas disciplinārlietas par jebkuru juristu attiecībām starp viņiem izskata tiesneši. Tieslietu ministrs pārmet tiesām, ka tiek saņemtas daudzas sūdzības par to darbu. Kad paanalizējām, iznāca: no pērn saņemtajām sūdzībām pamatotas izrādījās ap 30 procentu. Vidēji, rēķinot uz vienu tiesnesi, ap 1,2 pamatotas sūdzības gadā. Nesaku, ka tas ir labi, nevajadzētu būt nevienai! Taču apgalvot, ka tiesas strādā ļoti slikti — diezin vai ir pareizi. Turklāt jāņem vērā, ka lietu skaits tiesās dubultojies, bet tiesnešu daudzums — būtībā ir tāds pats. Un Latgalē viņu joprojām katastrofāli trūkst.

Tāpēc, domāju, no kailiem apvainojumiem sarunas ievirzāmas lietišķā, konstruktīvā gultnē.

Tiesnešu biedrība ir par konstruktīvu dialogu ar Tieslietu ministriju, un tāds arī bijis agrāk un, kā izjūtam pēdējā laikā, arī tagad veidojas. Mums visiem taču darāms kopīgs darbs! Cerams, ka šie centieni uz perspektīvu, kvalitatīvāku un arī koleģiālāku darbu būs jūtami šodienas konferencē.

— Droši vien, Tiesnešu biedrībai ir sakari ar kolēģiem citās valstīs, ir iespējas salīdzināt, šo to mācīties no viņiem?

— Jā, pēdējā liecība tam — martā dažu mūsu kolēģu piedalīšanās Eiropas tiesnešu asociācijas rīkotajā sanāksmē. Tā ir Starptautiskās tiesnešu asociācijas filiāle Eiropā. Patīkami, ka ārvalstu tiesneši seko līdzi mūsu situācijas attīstībai Latvijā. Nesen no Somijas bija ieradies viens kurators un interesējās par šiem jautājumiem, tiesas un izpildvaras savstarpējām attiecībām. Izrādās, ka vairumā postsociālisma valstu izpildvara nav īsti apjautusi savu un tiesu vietu valstī, sabiedrībā. 1996. gadā jau minētā Eiropas tiesnešu asociācija izskatīja konfliktu starp Slovākijas Tieslietu ministriju un tiesnešiem, šogad — par Čehijas Tieslietu ministriju un tiesnešiem. Protams, asociācija var paust savu viedokli, sagatavot attiecīgu dokumentu, ieteikumu attiecīgai valdībai. Eiropas Savienībā, uz ko tiecas arī Latvija, šī ir atzīta ES valstu tiesnešu organizācija, kurai ir liela nozīme arī ANO. Ja Eiropas tiesnešu asociācija un tās rekomendācijas netiek ņemtas vērā, savukārt var vērsties ar iesniegumu attiecīgajā institūcijā ANO.

Ja atceramies ES Komisijas vērtējumu par Latviju, tajā tika norādīts uz nepilnībām tiesu darbā. Valdības deklarācijā tieslietas gan atzītas par prioritārām, taču ar šo nodomu īstenošanu ne visai ir veicies.

Tāpēc es ceru, ka Latvijas tiesnešu konferencē runās un konstruktīvi spriedīs par izveidojušos situāciju — par lietu izskatīšanas termiņiem, telpām, tiesnešu materiālo un tehnisko nodrošinājumu, kvalifikācijas un atbildības paaugstināšanu, par to, kā beidzot atrisināt tiesnešu kadru problēmas atsevišķos reģionos, īpaši Latgalē. Ir jānotiek dialogam ar tiesnešu, ja var tā sacīt, masu, tādējādi nonākot pie kopsaucēja, kas sekmētu darbu nākotnē.

Rita Belousova,

"LV" nozares redaktore

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"