Par jauniem plānošanas principiem, jaunu kvalitāti domājot

Oļģerts Dūda, arhitekts, LLU Arhitektūras un būvniecības katedras lektors, — "Latvijas Vēstnesim"

Rīgas aglomerācija

Rīgas aglomerācijas robežas paraditās pamatojoties un Latvijas Celtniecības zinātniskās pētniecības institūta pilsētbūvniecības nodaļas pētījumiem, svārstmigrācija — pamatojoties uz Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas fakultātes pētījumiem

Latvija Ziemeļeiropā. "VIA HANSEATIKA" — šis ceļš ir viens no ES transporta koridoriem

Jelgavas pilsētas attīstības tendences

Lauku vide — nosacīti tā ir teritorija ārpus lielajām pilsētām, kuras vizuālo veidolu nosaka lauku, mežu, apdzīvoto vietu un infrastruktūras elementu mozaīka un kurā vadošā nozīme ir lauksaimniecībai un mežsaimniecībai. Lauku vides veidošanās lielos vilcienos saistīta ar gadsmitiem ilgu dabas un sociālekonomisko apstākļu mijiedarbību, taču katra lielāka pārmaiņa šajos apstākļos vienmēr izraisa būtiskas pārvērtības lauku vidē. Arī pašlaik, pēc sociālisma sistēmas sabrukšanas un Latvijas neatkarības atgūšanas, notiek būtiskas pārmaiņas lauku vidē, un mēs esam to liecinieki.

Pavērosim, kādas būtiskas izmaiņas šis pārvērtību laiks ir ienesis Zemgales līdzenumā un tā sirdī — Jelgavas rajonā. Zemgales līdzenums Latvijā izceļas ar vislielāko lauksaimniecības zemju īpatsvaru un augstāku zemes novērtējumu nekā citos rajonos, to uzskata par tipisku lauksaimniecības reģionu. Tomēr, salīdzinot ar pirmskara gadiem, situācija ievērojami mainījusies. Ja papētām teritoriju, kurā atrodas bijusī Lielsesavas muiža, tad pēc karšu materiāliem redzam, ka tur atradās daudz sētu ar augļu dārziem, laukos ap tām bijis blīvs grāvju tīkls. Maz mežu, bet gar upēm un strautiem bijušas koku un krūmu rindas, bijuši arī atsevišķi lieli koki. Kopš sešdesmitajiem gadiem notikušas pārvērtības sakarā ar masveida zemju meliorācijas darbiem. Pakāpeniski grāvju sistēma nomainīta ar segto drenāžu, upes un strautus iztaisnojot par novadgrāvjiem. Realizējot sociālistisko lauku ciematu veidošanas politiku, lauku sētas tika iznīcinātas un tika izveidoti plaši tīrumu masīvi. Līdzenuma ainavā labi saskatāmi lauku ciemati ar daudzstāvu mājām, lieliem ražošanas objektiem — tagad ir daudz tādu pussabrukušu vai pilnīgi pamestu lielražošanas objektu. Kopumā var secināt, ka lauku ainava ir degradējusies — samazinājusies tās daudzveidība, pasliktinājusies ekoloģiskā situācija. Tas ir fons, uz kura norisinās zemes reforma un kļūst aktuāla nepieciešamība pārveidot lauku vidi atbilstoši jaunajiem dzīves apstākļiem. Galvenās problēmas lauku vides attīstībā varētu būt šādas:

1) zemnieku saimniecību atjaunošanās pārveidotajās melioratīvajās agroainavās;

2) jaunas tendences lauku ciematu turpmākajā attīstībā un šobrīd pamesto ražošanas objektu tālākas izmantošanas iespējas;

3) lauku ainavas kā kultūrvēsturiskā mantojuma izzināšana, apsaimniekošana un aizsardzība.

Līdz ar šīm lauku vides pārmaiņām pagastos un pilsētās būtiski ir mainījies iedzīvotāju nacionālais sastāvs. Ievērojama pamatiedzīvotāju daļa pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā no auglīgajiem Zemgales līdzenumiem tika deportēta uz Sibīriju, daļa kara beigās emigrēja uz Rietumiem. Vienlaidus kolektivizācijas rezultātā iebrauca daudz cilvēku no citām Padomju Savienības republikām. Tagad daudzos Jelgavas rajona pagastos pamattautības iedzīvotāju skaits ir aptuveni 50 procentu vai pat mazāk. Ieceļotāji ar citu mentalitāti rada sev apkārt arī citu vidi.

Laukus smagi skāruši sociāli ekonomiskie pārveidojumi, strauji samazinājusies dzimstība, daudzos pagastos tā ir uz pusi mazāka nekā mirstība. Lauku iedzīvotāji pārceļas uz lielajām pilsētām. Ir teritorijas, kas "iztukšojas" no iedzīvotājiem, lauksaimniecības zemes tur aizaug ar nezālēm un krūmiem.

Lauku ciematos cilvēkus visvairāk nomāc bezdarbs un reālu attīstības perspektīvu trūkums. Lauku vide nav iedomājama bez attīstības plānošanas, vai tas būtu pagasta, vai pilsētas, rajona vai reģiona līmenī. Tikai atšķirībā no agrākajiem laikiem attīstības plānošana jāsāk no zemākā līmeņa, no katra uzņēmēja, ražotāja un katras vietējās pašvaldības. Mēs bijām pieraduši pie centralizētas plānošanas, kad "no augšas" tika noteikts, kādā veidā attīstīties, kā, ko un cik ražot. Katrai lauku pašvaldībai ir jāsastāda savas sociāli ekonomiskās attīstības programmas un pēc tam jāizstrādā teritorijas izmantošanas plāns jeb TERITORIĀLPLĀNOJUMS, kas ir saistīts arī ar visu pagasta resursu — zemes dzīļu, ūdeņu, mežu, būvju, infrastruktūras objektu — racionālu izmantošanu. Jāizstrādā pagasta teritorijai saistoši apbūves noteikumi, lai saskaņā ar likumu varētu piešķirt zemi apbūvei, izsniegt atļaujas zemes pārdošanai, kā arī noteikt dažāda veida liegumus un aprobežojumus. Piemēram, Jaunsvirlaukas pagasts savu attīstības stratēģiju saista ar zemnieku saimniecību attīstību, bet Valgundes pagasts — ar izsvērtu uzņēmējdarbību, lauksaimniecības produkcijas pārstrādi un attīstītu lauku tūrismu, saglabājot kultūrvēsturisko vidi. Savas teritorijas attīstības plānošana nav viegls process, tāpēc šajā darbā iesaistīti daudzi speciālisti, notiek diskusijas un semināri, tiek pieaicināti arī ārvalstu konsultanti. Attīstības plānu izstrādāšanai valdība piešķir mērķdotācijas — pagasta pašvaldībām tie ir Ls 7000 gadā. Protams, šīs dotācijas ātrāk saņem tās pašvaldības, kas pirmās ir sākušas attīstības plānu izstrādāšanu un papildus nepieciešamajai dotāciju summai jau ieguldījušas 25% savu līdzekļu. Pagasta attīstības plāns ir priekšnoteikums investīciju piesaistīšanai un kredītu saņemšanai, tas ir apliecinājums tam, ka ideja ir dzīvotspējīga un dod reālu impulsu pašiniciatīvai un pašattīstībai. No attīstības plānošanas viedokļa būtiski ir tas, ka lauku vide uzskatāma par vienotu veselumu, kas ietver dabu, cilvēkus, viņu dzīvi un darbību tās visdažādākajās izpausmēs, kā arī dabas un kultūrvēsturisko mantojumu. Attīstības plāns līdz ar to ir visaptverošs un dzīvotspējīgs. Tikai pēdējā laikā valdība ir pievērsusies Latvijas reģionu attīstībai, ir pieņemts likums "Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem" un šo īpašo reģionu attīstībai 1997. gadā nodibināts Reģionālais fonds, šogad šim mērķim ir paredzēts atvēlēt vienu miljonu latu. Arī vietējās pašvaldības, tās, kas ir uzsākušas savas teritorijas attīstības plānošanu, varēja pieteikt savas ekonomiskās programmas īpaši atbalstāmā reģiona statusa piešķiršanai uz 3 gadiem. Savus pieteikumus nosūtīja Valgundes pagasta, Vilces pagasta un citu pagastu pašvaldības. Piemēram, Valgundes pagasts savā pieteikumā norāda, ka radušās iespējas firmas "Valgunde" cehos ražot konfektes "Gotiņa", piesaistot Krievijas kapitālu un līdz ar to arī Austrumu tirgu. Vienlaikus paveras iespēja attīstīt piena lopkopību un paplašināt ganāmpulku līdz 1000 slaucamām govīm. Tāpat Kalnciema vidusskolā iecerēts realizēt "Mazā biznesa skolas" un "Tūrisma un informācijas centra" projektus. 1997. gada 10. novembrī Reģionālās attīstības padomes sēdē tika izskatīti projekti īpaši atbalstāmā reģiona statusa noteikšanai, un šis statuss piešķirts 3 Latvijas rajoniem (Krāslavas, Balvu un Preiļu), 7 pilsētām un 53 pagastiem, tai skaitā arī Jelgavas rajona Vilces, Līvbērzes un Valgundes pagastiem. To iespējamie attīstības virzieni ir dažādi.

Līvbērzē iespējams attīstīt kūdras ieguvi, izmantot māla atradnes.

Vilce ar tās upes gravu un ģeogrāfisko izvietojumu — kā pāreja starp Tērveti, Bausku un Rundāli — varētu veidoties par tūristiem pievilcīgu vietu. Tur ir arī lielas grants iegulas, var domāt par asfalta ražošanu. Šeit nepieciešams atdzīvināt lauksaimniecību un lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumus (piemēram, pienotavu).

Valgundē bez jau minētā varētu attīstīt kokapstrādi un veicināt tūrismu — pagasta teritorijā ietilpst Ķemeru nacionālais parks, te ir latviešu strēlnieku piemiņas vietas Tīreļpurvā, Pareizticīgo baznīcas sieviešu klostera filiāle un citi interesanti objekti. Valgundes pagastā guvis atbalstu projekts "Mazā biznesa skola", no Reģionālā fonda iedalot Ls 7000.

Jelgavas pilsētas projektu Reģionālās attīstības padomes sēdē izskatīja 1997. gada 24. novembrī. Reģionālās attīstības padomes lēmums vēl jāapstiprina Ministru kabinetam. Tālāk jau katrai pašvaldībai jāizstrādā sīkāki apakšprojekti, jo Reģionālā fonda finansējums paredzēts tikai konkrētiem projektiem. Bez tam Valgundes pagasts ir pieteicis Baltijas jūras reģiona Pārrobežu sadarbības programmu. To īstenojot, tiks atjaunots ūdenstūrisma maršruts "Jelgava – Mežaparks" pa Lielupi, Rīgas jūras līci un Ķīšezeru. Programmu paredzēts finansēt no PHARE CBC, iesaistot arī Latvijas pusi (tiklab valsts, kā arī reģionālajā un vietējā līmenī). Cerēsim uz drīzāku ūdens transporta atjaunošanu pa Lielupi.

1997. gada 26. – 28. oktobrī Gdaņskā, Polijā, notika 5. Baltijas jūras valstu starpreģionālās sadarbības konference, kurā piedalījās arī Jelgavas rajona pārstāvji. Konferences mērķis ietverts jau tās nosaukumā — veicināt Baltijas jūras valstu reģionālo sadarbību. Jelgavas rajons starpvalstu sadarbībai piedāvā visaptverošu komunālās un siltumtehnikas saimniecības uzlabošanas projektu. Nozīmīgs konferencē bija Partneru meklēšanas forums, kurā no mūsu puses tika pieteikts projekts "VIA HANSEATIKA" — šis ceļš ir viens no ES transporta koridoriem, tomēr tā būvei pašlaik nepietiek līdzekļu, tāpēc konferencē kā iespējamo attīstības virzību ieteica katras valsts ieinteresētajiem reģioniem lobēt šo projektu savas valsts Satiksmes ministrijā un Ārlietu ministrijā, kā arī meklēt citus sadarbības partnerus. Citu valstu reģioni ir ieinteresēti attīstīt tūrismu mūsu reģionā — piemēram, izveidot plašu velotūrisma maršrutu ar speciāli veidotām trasēm, veloviesnīcām un citām velotūristu apmešanās vietām.

Tātad pirmais solis ceļā uz jaunu posmu lauku vides attīstībā tiek sperts, bet, sperot pirmo soli, vissvarīgākais ir nevis soļa platums, bet gan tā virziens. Svarīgi ir arī iet kopsolī un daudzus jautājumus risināt, savstarpēji sadarbojoties vairākām pašvaldībām. Te svarīga loma ir reģiona līmenim — tas ir rajons un dažu rajonu un pilsētu kopas. Ir izstrādāts attīstības plāns Jelgavas rajonam. Tas paredz rajona stratēģiskās attīstības programmu līdz 2010. gadam, kurā ieskicēts, ka Jelgavas rajons attīstās harmoniskā, vienotā Zemgales reģionā ar centru Jelgavas pilsētā atbilstoši tā lomai valsts un starptautiskajā mērogā, līdzsvarā ar attīstītu ražošanu, transportu, vidi un sociālo infrastruktūru; izmantojot LLU kā bāzi, paredzēts veidot augstākās izglītības centru, sagatavojot speciālistus pašvaldību un lauku problēmu risināšanai, īpašu nozīmi piešķirot intensīvai un ekoloģiskai lauksaimniecībai, mežsaimniecības un rūpniecības attīstībai ar modernu ražošanu un lauksaimniecības produkcijas pārstrādi, radot darba vietas vietējiem iedzīvotājiem, veidojot spēcīgu, izglītotu vidusslāni lauku teritorijās, vienlaikus saglabājot dabas un vēstures pieminekļus, tālāk attīstot kultūrvēsturisko ainavu, tā nodrošinot teritorijai Zemgales zemienes savdabīgumu.

Attīstības plānā izmantoti arī zinātniskie pētījumi:

• par pazemes ūdeņiem Jelgavas rajonā (L.Kartunova, Celtniecības zinātniskās pētniecības institūts);

• par ainavu analīzi (A.Melluma, VARAM ministra padomniece);

• par pagastu dzīves socioloģiskajiem pētījumiem (M.Krūzmētra, V.Kronberga, LLU), kā arī plānošanas darbu un riska analīzes Zviedrijas pašvaldībās.

Ir uzsākta arī Zemgales reģiona attīstības plāna izstrādāšana. Latvijā vēl nav veikta reģionālā reforma, tāpēc reģiona jēdzienam pašlaik skaidrojums ir ar plašu diapazonu — no pagasta vai to apvienības, no rajona vai to kopas līdz kultūrvēsturiskajiem novadiem, kāds ir Zemgale.

Zemgales reģiona attīstības plāns

1997. gada 29. maijā Jelgavas, Dobeles un Bauskas rajonu un pilsētu pašvaldības (kopskaitā 6) vienojās uzsākt reģiona attīstības plāna izstrādi.

Ir izveidota Zemgales reģiona attīstības padome, ko vada Jelgavas domes priekšsēdētāja vietnieks Raitis Vītoliņš, tāpat ir izveidota arī darba grupa šī attīstības plāna izstrādei, kurā ietilpst 2–3 speciālisti no katras pašvaldības.

Lai Zemgales reģionam piešķirtu juridisko statusu, tika strādāts pie "Zemgales reģiona attīstības likuma", kas sevī ietvertu:

• reģiona ģeogrāfisko un administratīvo iedalījumu;

• reģiona attīstības padomes nolikumu;

• reģiona attīstības fonda nolikumu.

Šim likumam būtu jānosaka Zemgales reģiona attīstības plānošanas kārtība, kā arī uzņēmējdarbība, ieguldījumu un nodokļu īpatnības.

Likuma mērķis ir sekmēt reģiona attīstību, veicinot tautsaimniecības, lauksaimniecības, transporta un investīciju attīstību, radot jaunas darba vietas un attīstot pakalpojumu infrastruktūru reģionā.

Izstrādājot reģiona attīstības plānu, svarīgs ir katras nozares attīstības plāns, kur jāveic pašreizējā stāvokļa izvērtējums 5 līmeņos (ES, Baltijas valstu, Latvijas nacionālā, nozares attīstība valsts līmenī un nozares attīstība reģiona līmenī) un nozares SVID (vai SWOT) analīze. Šobrīd faktiski nevienai nozarei nav pilnīgas šīs attīstības programmas. Vienīgi Satiksmes ministrija un Zemkopības ministrija ir ieskicējušas savu turpmāko attīstību.

Ir jāizvērtē Zemgales reģiona galvenās prioritātes, problēmas un to risinājumi, jānosaka attīstības galvenā stratēģija.

Visai Zemgalei jākoncentrē spēki un jāzina virziens, kurp iet — iekļauties pārāk spēcīgajā Rīgas aglomerācijā vai veidot savu, tikai Zemgalei raksturīgu reģionālo attīstības virzienu.

"Ceļavējš nepūš tam, kas nezina, kurp doties."

/Seneka/