• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Nokavējuma naudas un pamatparāda palielinājuma aprēķināšana. Par skaidrās naudas norēķiniem. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 17.04.1998., Nr. 102/105 https://www.vestnesis.lv/ta/id/47824

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par dzīvojamo māju privatizāciju

Vēl šajā numurā

17.04.1998., Nr. 102/105

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Nokavējuma naudas un pamatparāda palielinājuma aprēķināšana. Par skaidrās naudas norēķiniem

Nozaru normatīvie dokumenti

Latvijas Republikas Valsts ieņēmumu dienests

Vēstule Nr.13.1.4. — 16/10341

Rīgā 1996. gada 6. novembrī

Valsts ieņēmumu dienesta rajonu un pilsētu nodaļām

Par likuma "Par nodokļiem un nodevām" 32. panta piemērošanu

Ņemot vērā Valsts ieņēmumu dienesta rajonu un pilsētu nodaļu lūgumus papildus izskaidrot likuma "Par nodokļiem un nodevām" 32. panta piemērošanu attiecībā uz likumā "Par iedzīvotāju ienākumu nodokli" noteiktajām soda sankcijām, Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvalde iepriekšējā 1996. gada 8. augusta skaidrojuma Nŗ13. 1.4. – 16/7272 vietā paskaidro sekojošo.

Gadījumos, kad nodokļu maksātājs, maksājot ienākuma nodokli, ir pārkāpis likuma "Par nodokļiem un nodevām" 32. panta pirmās daļas prasības, t.i., pārkāpdams nodokļu likuma prasības, nodokļu administrācijai iesniegtajās deklarācijās vai nodokļu aprēķinos samazinājis nodokļu bāzi (ar nodokli apliekamo nodokļu summu) un iemaksājis budžetā mazākus nodokļus, tad no viņa par labu budžetam nodokļu administrācijai ir jāpiedzen nesamaksātā (iztrūkstošā) iedzīvotāju ienākuma nodokļa summa un soda nauda tās apmērā, ja konkrēto nodokļu likumos nav paredzēts cits soda naudas apmērs. Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 32. panta otrajā daļā ir noteikts cits soda naudas apmērs par iepriekšminētajiem pārkāpumiem, t.i., soda nauda ienākuma apmērā.

Jāņem vērā, ka augstākminētajā gadījumā saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 32. panta ceturto daļu nesamaksāto (iztrūkstošo) nodokļu summas un soda naudas attiecīgā apmērā nodokļu maksātājam jāsamaksā 30 dienu laikā no dienas, kad saņemts Valsts ieņēmumu dienesta lēmums par nesamaksātajām nodokļu summām. Ja nodokļu maksātājs noteikto 30 dienu laikā nav veicis maksājumus saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu, tad par iepriekšējiem periodiem nokavējuma naudu un pamatparāda palielinājumu nerēķina, bet, tikai sākot ar 31. dienu, nodokļu maksātājam sāk rēķināt nokavējuma naudu un pamatparāda palielinājumu.

Piemērojot likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 31. un 33. pantā minētās sankcijas, ir jāvadās pēc šajos pantos noteiktās kārtības, jo likumā "Par nodokļiem un nodevām" nav noteiktas soda sankcijas par nodokļu neieturēšanu un nepārskaitīšanu budžetā. Šajos gadījumos nav jāpiemēro likuma "Par nodokļiem un nodevām" 32. panta ceturtajā daļā noteiktās prasības, un nokavējuma naudu 0,3% apmērā no nodokļu summas ir jāsāk rēķināt no pirmās nokavētās dienas neatkarīgi no tā, vai ir bijis pieņemts nodokļu administrācijas lēmums, vai nē.

Nodokļu pārvaldes direktora vietnieks G.Zaķis

Latvijas Republikas Valsts ieņēmumu dienests

Vēstule Nŗ12.3.2/2653

Rīgā 1997. gada 11. martā

Valsts ieņēmumu dienesta

teritoriālajām iestādēm

Valsts ieņēmuma dienesta Informātikas pārvalde izsūta jūsu rīcībai "Nokavējuma naudas un pamatparāda palielinājuma aprēķināšanas un nomaksas kārtību".

Pielikumā: Nokavējuma naudas un pamatparāda palielinājuma aprēķināšanas un nomaksas kārtība.

Informātikas pārvaldes direktors A.Anspoks

Pielikums

Apstiprinu

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors A.Sončiks

Rīgā 1997. gada 7. martā

Nokavējuma naudas un pamatparāda palielinājuma aprēķināšanas un nomaksas kārtība

 

I.Vispārīgie noteikumi

Kārtība pilnveidota sakarā ar likumu "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"", kas stājās spēkā ar 1996. gada 5. jūliju.

Lietotie jēdzieni un to apzīmējumi

Pamatparāds (A) — nodokļu, nodevu un citu budžetā pārskaitāmo maksājumu daļa, kas nav samaksāta attiecīgā nodokļa un citu maksājumu nosakošā likuma noteiktajā laikā un apmērā.

Pamatparāda palielinājums (A’) — nokavētā maksājuma (pamatparāda) summas palielinājums atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajai refinansēšanas likmei kavējuma periodā.

Refinansēšanas likme (R) — Latvijas Bankas noteiktā īstermiņa kreditēšanas likme (%) kredītiem, kurus tā izsniedz komercbankām likviditātes uzturēšanai.

Nokavējuma naudas aprēķināšanas likme (n) — likumos noteiktā likme (%) par katru nodokļu, nodevu un citu budžetā pārskaitāmo maksājumu nokavējuma dienu.

Nokavējuma nauda (N) — nokavējuma naudas summa kavējuma periodā.

Dienu skaits (y) — nodokļu, nodevu un citu budžetā pārskaitāmo maksājumu nokavēto dienu skaits.

II. Pamatparāda palielinājuma aprēķināšana

Saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 29. panta pirmās daļas nosacījumiem nodokļu, kā arī citu budžetā ieskaitāmo nokavēto maksājumu (arī soda nauda) summas (pamatparāds) tiek palielinātas atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajai refinansēšanas likmei kavējuma periodā.

Pamatparāda palielinājums Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajām iestādēm ir jāaprēķina par katru nokavēto maksājuma dienu un aprēķināšanai jāizmanto vienas dienas refinansēšanas likmes apmērs. Vienas dienas refinansēšanas likmes apmēru Latvijas Banka nosaka, pieņemot, ka gadā ir 360 dienas (Latvijas Bankas 1994. gada 13. oktobra vēstule Nŗ07.2–006.1–13).

Lai aprēķinātu pamatparāda palielinājumu, jāizmanto formula:

R 1

(A · ———— · ———— ) · y = A’

360 100

Nodokļu pamatparāds, arī samaksas termiņa pagarināšanas gadījumā, visā kavējuma periodā tiek palielināts atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajai refinansēšanas likmei.

III. Nokavējuma naudas aprēķināšana

Saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 29. panta otrās daļas nosacījumiem par nodokļu, kā arī citu budžetā ieskaitāmo maksājumu nokavējumu no maksātāja tiek piedzīta nokavējuma nauda — no laikā nenomaksātā pamatparāda 0,05% par katru nokavēto dienu, ja konkrētā nodokļa likumā nav paredzēti citi nokavējuma naudas apmēri (piemēram, likumos "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", "Par sociālo nodokli" utt.).

Aprēķināšanas formula:

1

(A · n · ———— · y) = N

100

Nokavējuma naudu aprēķina, sākot ar nākamo dienu pēc maksāšanas termiņa iestāšanās līdz samaksas dienai, ieskaitot to. Piemēram: ja maksāšanas termiņš noteikts 23. decembrī, bet samaksāts 29. decembrī, tad nokavējuma nauda jāaprēķina par 6 dienām (no 24. līdz 29. decembrim ieskaitot).

Ja maksāšanas termiņš noteikts, piemēram, līdz 1. martam vai līdz 1. jūnijam, tad par pēdējām samaksas dienām uzskatāms attiecīgi 1. marts un 1. jūnijs.

Ja maksāšanas termiņš noteikts, piemēram, "piecu dienu laikā pēc pārskata iesniegšanas datuma", tad par pēdējo samaksas dienu uzskatāma piektā diena pēc pārskata iesniegšanas dienas, to neieskaitot.

Ja maksāšanas termiņš sakrīt ar brīvdienu (svētku dienu), tad par samaksas dienu uzskatāma pirmā darbdiena pēc brīvdienas (svētku dienas) un nokavējuma naudu aprēķina, sākot ar otro darbdienu pēc brīvdienas (svētku dienas).

Nesamaksāto (iztrūkstošo) nodokļu summas un soda naudas attiecīgajā apmērā nodokļu maksātājam jāsamaksā 30 dienu laikā no dienas, kad saņemts nodokļu administrācijas lēmums par nesamaksātajām nodokļu summām (nodokļu audita rezultāti). Ja maksājumi noteikto 30 dienu laikā nav nokārtoti, piemērojami likuma "Par nodokļiem un nodevām" 20. panta pirmās un otrās daļas nosacījumi, t.i., sākot ar 31. dienu, nodokļa pamatparāds tiek palielināts atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajai refinansēšanas likmei un no maksātāja tiek piedzīta nokavējuma nauda — 0,05% par katru nokavēto dienu, ja konkrētā nodokļa likumā nav noteikts cits nokavējuma naudas apmērs.

Nokavējuma naudas aprēķināšana tiek pārtraukta, ja summa, par kādu palielinājies pamatparāds atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajai refinansēšanas likmei, kopā ar nokavējuma naudu sasniedz pamatparāda apmēru.

Tātad, kamēr (A’+N)<A, nokavējuma nauda tiek aprēķināta. Ja (A’+N)=A, nokavējuma naudas aprēķināšana tiek pārtraukta.

Ja iepriekšējā dienā pamatparāda palielinājums kopā ar nokavējuma naudu ir bijis mazāks par pamatparāda summu, bet, aprēķinot nokavējuma naudu par kārtējo nokavēto dienu, — pārsniedz to ((A’+N)>A), tad nokavējuma nauda tiek aprēķināta, pieņemot, ka A’+N=A, kur N=A-A’.

Nokavējuma naudas aprēķināšana tiek pārtraukta, ja nodokļu maksātājam likumā noteiktajā kārtībā ir pagarināti nodokļu parādu samaksas termiņi.

Saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 29. panta noteikumiem pamatparāda palielinājuma naudas un nokavējuma naudas aprēķināšana tiek pārtraukta:

1) privatizējamiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) no dienas, kad uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) ar Ministru kabineta rīkojumu ir nodots privatizācijai, līdz dienai, kad saistības tiek nodotas ar pieņemšanas– nodošanas aktu jaunajam īpašniekam (privatizētājam), bet ne ilgāk kā uz divpadsmit mēnešiem;

2) uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuri ar tiesas nolēmumu atzīti par bankrotējušiem, — no dienas, kad tiesa šādu nolēmumu pieņēmusi;

3) uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuriem tiesa atzinusi par iespējamu veikt sanāciju, — no dienas, kad tiesa šādu nolēmumu pieņēmusi, līdz dienai, kad tiesa pieņēmusi nolēmumu par sanācijas pasākumu pārtraukšanu;

4) uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuri tiek likvidēti likumdošanas aktos noteiktajos citos gadījumos, — no dienas, kad pieņemts lēmums par likvidāciju;

5) nodokļu maksātājiem, kuriem bankas pieņēmušas izpildei maksājuma uzdevumus par nodokļu samaksu, tos neizpildot sakarā ar bankas darbības apturēšanu, pamatparāda palielinājuma naudas un nokavējuma naudas aprēķināšana tiek pārtraukta uz laiku, līdz tiek pieņemts lēmums par kredītiestādes darbības atjaunošanu vai bankrotu. Pamatparāda palielinājuma naudas un nokavējuma naudas aprēķināšana tiek pārtraukta:

a) summām, kuras norādītas izpildei pieņemtajos maksājuma uzdevumos, no dienas, kad banka tos pieņēmusi izpildei;

b) tikai tādā gadījumā, ja bankas kontos iesaldēto (aizturēto) naudas līdzekļu īpašnieks — pārvaldītājs nav atteicies no savām prasījuma tiesībām par labu citai personai vai arī savas tiesības nav nodevis jebkurai citai personai;

kā arī:

6) pamatparāda palielinājuma naudas un nokavējuma naudas aprēķināšana tiek pārtraukta saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta 1996. gada 16. jūlija noteikumu Nŗ265 "Noteikumi par valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu maksājumu pamatparādu kapitalizāciju" 21. un 22. punkta nosacījumiem, t.i., uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuriem izsniegta izziņa attiecīgā nodokļu maksājuma pamatparāda kapitalizācijai un sešiem mēnešiem no izziņas izsniegšanas mēneša pirmā datuma.

Ja minētajā termiņā nodokļu maksājumu pamatparāds netiek kapitalizēts, tad pamatparāda palielinājuma naudas un nokavējuma nauda tiek aprēķināta vispārējā kārtībā no tās aprēķināšanas pārtraukšanas dienas.

IV. Pamatparāda, pamatparāda palielinājuma un nokavējuma naudas samaksa

Nodokļu maksātājiem, kuriem ir nokavētie un nesamaksātie nodokļu maksājumi, kas izveidojušies līdz 1996. gada 1. janvārim (kuri uzrādīti personiskajās kontu kartītēs — saldo pēc stāvokļa 1996. gada 1. janvārī), un parādu samaksa notiek pēc 1996. gada 5. jūlija, ir jāievēro šāda iemaksāto summu sadales kārtība: vispirms samaksājams pamatparāds, pēc tam pamatparāda palielinājuma nauda un pēdējā — nokavējuma nauda.

Ja parādu samaksa notikusi līdz 1996. gada 5. jūlijam (likuma "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" spēkā stāšanās dienai), tad jāievēro iemaksāto summu sadales kārtība, kāda noteikta 1994. gada 22. novembra VID norādījumos "Nokavējuma naudas un pamatparāda palielinājuma aprēķināšanas un nomaksas kārtība", t.i., pirmā kārtā dzēšams pirmā samaksas termiņa pamatparāds, pēc tam — pamatparāda palielinājums un nokavējuma nauda dzēšami proporcionāli to summām.

Parādu norakstīšana nokavētiem maksājumiem, kuri izveidojušies 1996. gadā (t.i., arī pamatparāda palielinājuma un nokavējuma naudas pieaugums par nesamaksāto pamatparāda summu, kura ir uzrādīta personiskajās kontu kartītēs — saldo pēc stāvokļa 1996. gada 1. janvārī), sākot ar 1996. gada 5. jūliju, notiek, norakstot proporcionāli pamatparādu, pamatparāda palielinājuma naudu un nokavējuma naudu, kas ir izveidojušies līdz parāda samaksas dienai.

Kamēr parādi, kuri uzrādīti personiskajās kontu kartītēs — saldo pēc stāvokļa 1996. gada 1. janvārī, nebūs samaksāti, nevar uzsākt 1996. gadā un 1997. gadā izveidoto un nesamaksāto nodokļu parādu samaksu.

Ja nodokļu maksātājam likumā noteiktajā kārtībā ir pagarināti nodokļu parādu samaksas termiņi uz laiku no viena līdz trijiem gadiem, tad parādi jānoraksta atbilstoši Saistību rakstā minētajiem samaksas termiņiem.

Ja nodokļu maksātājam saskaņā ar 1996. gada 16. jūlija Ministru kabineta noteikumiem Nŗ265 ir izsniegta izziņa attiecīgā nodokļu maksājumu pamatparāda kapitalizācijai un pārtraukta pamatparāda palielinājuma naudas un nokavējuma naudas aprēķināšana, tad jebkuru faktiski samaksāto nodokļu un citu maksājumu summu nevar novirzīt izziņā uzrādīto nodokļu parādu samaksai.

Ja nodokļu maksātājam ir nokavēti budžetā ieskaitāmie nodokļu maksājumi un izveidojušās nodokļu pārmaksas, tad nodokļu administrācijas pienākums ir bez nodokļa maksātāja iesnieguma pārmaksātās summas novirzīt nodokļu parādu un ar tiem saistīto maksājumu segšanai, vienlaikus proporcionāli sedzot pamatparādu, soda naudu, pamatparāda palielinājuma naudu un nokavējuma naudu.

Latvijas Republikas Valsts ieņēmumu dienests

Vēstule Nr. 30-1.7.2./6079

Rīgā 1995.gada 30.oktobrī

Par skaidrās naudas norēķinu pārbaudi

Sakarā ar jautājumiem, kas radušies par 1995.gada 2.februāra likuma "Par nodokļiem un nodevām" 30.panta piemērošanu, Valsts ieņēmumu dienests sniedz skaidrojumu, ka minētajā pantā skaidrās naudas ierobežojumi tiek noteikti tikai uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību (tālāk tekstā — "uzņēmumu") savstarpējos norēķinos.

Minētie ierobežojumi neattiecas uz kredītiestāžu pakalpojumiem, uz norēķiniem ar pašvaldībām, uz norēķiniem ar fiziskām personām, kā arī uz tiem gadījumiem, kad uzņēmums — pircējs par saņemtajām precēm iemaksā skaidru naudu uzņēmuma — pārdevēja bankas norēķinu kontā.

Izdarot skaidrās naudas darījumu pārbaudi, jāpievērš uzmanība tiem skaidrās naudas darījumiem, kuri veikti ar fiziskas personas starpniecību.

Šādi darījumi, kas veikti ar fiziskas personas starpniecību, uzņēmumiem jādeklarē minētā likuma noteiktajā kārtībā, pie tam uzrādot arī starpnieka personas kodu.

Vēršam jūsu uzmanību uz to, ka jēdziens "darījums" nodokļu likumu izpratnē noteikts 02.02.95. likuma "Par nodokļiem un nodevām" 1.panta 11.punktā, saskaņā ar kuru darījums ir darbība tiesisku attiecību nodibināšanai, grozīšanai vai izbeigšanai.

Līdz ar to jāņem vērā, ka uzņēmuma dibinātāju — juridisko personu — skaidrās naudas iemaksa uzņēmuma pamatkapitālā, paaugstinot ieguldīto daļu vērtību, nav uzskatāma par darījumu, jo šajā gadījumā tiek tikai paaugstināta ieguldīto daļu vērtība, nevis grozītas pastāvošās tiesiskās attiecības.

Skaidrās naudas ierobežojumi neattiecas arī uz valūtas pirkšanas un pārdošanas operācijām valūtas maiņas punktos, jo tās pēc savas būtības ir pielīdzināmas kredītiestāžu sniegtajiem pakalpojumiem.

Minētā likuma 30.panta 1.daļā noteikts, ka savstarpējie norēķini skaidrā naudā neatkarīgi no maksājuma veida vai kārtības nedrīkst pārsniegt 3000 latus par vienu darījumu, kura vērtība tiek noteikta ar rakstveida vai mutvārdu līgumu (vienošanos).

Tātad, ja darījums veikts atbilstoši noslēgtajam līgumam, tad norēķinus skaidrā naudā nosaka pēc līguma kopvērtības, kura šajā gadījumā nedrīkst pārsniegt Ls 3000.

Ja pārbaudē konstatēts, ka uzņēmumam sakarā ar banku krīzi apturēta visu norēķinu kontu darbība un līdz jauna norēķinu konta atvēršanas brīdim veikti norēķini skaidrā naudā virs Ls 3000, uzskatām, ka tādos gadījumos Valsts ieņēmumu dienesta nodaļa var nepiemērot likuma "Par nodokļiem un nodevām" 30.pantā 3.daļas 2.punktā paredzētās soda sankcijas.

Saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 30.panta 2.daļu uzņēmumiem ik mēnesi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā jādeklarē visi savstarpēji skaidrā naudā veiktie darījumi, kuri pārsniedz 1000 latus.

Savukārt Ministru kabineta 1995.gada 2.maija noteikumi Nr.125 (Noteikumi par skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanu) nosaka, ka uzņēmumiem deklarācijā jāuzrāda katra skaidrā naudā saņemtā un izsniegtā summa, kura pārsniedz 1000 latus.

Ja mēneša laikā vairākas preču piegādes starp diviem uzņēmumiem notikušas, pamatojoties uz atsevišķu mutvārdu vienošanos, deklarācijā uzrādāma tikai katra atsevišķā preču piegāde, ja skaidrās naudas norēķini par to pārsniedz Ls 1000.

Ikmēneša piegāžu kopējā vērtība šajā gadījumā deklarējama tikai tad, ja līgumā paredzēta mēnesī piegādājamo preču vērtība un tā pārsniedz Ls 1000.

Ja norēķins skaidrā naudā tiek izdarīts vienlaicīgi par vairākām piegādēm un tā summa pārsniedz 1000 latus, tad, neskatoties uz to, ka katras atsevišķās piegādes vērtība ir mazāka par Ls 1000, deklarācijā uzrādāma šī skaidrā naudā izsniegtā vai saņemtā naudas summa, kas pārsniedz 1000 latus.

Turpretim, ja preču piegāde notikusi par summu, kas pārsniedz 1000 latus, bet mēneša laikā izdarītā apmaksa par šo piegādi nepārsniedz minēto summu, tad uzņēmumam deklarācijā tā nav jāuzrāda.

Veicot skaidrās naudas norēķinu pārbaudi par laika posmu, kad spēkā bija 1990.gada 28.decembra likums "Par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā", jāņem vērā, ka 1995.gada 2.februāra likums "Par nodokļiem un nodevām" vairs neparedz skaidrā naudas norēķinu ierobežojumus tajos gadījumos, kad uzņēmumā turpina pieaugt nodokļu parādi. Tādēļ saskaņā ar tiesību vispārējiem principiem, kā arī vadoties no tiesu prakses, nevar piemērot soda sankcijas tiem uzņēmumiem, kuriem pēc 1994.gada 16.jūlija turpina pieaugt nodokļu vai citu budžetā pārskaitāmo maksājumu parādi un skaidrās naudas norēķini pārsnieguši iepriekš noteiktos 15 procentus no realizācijas apjoma summas.

Pēdējā laikā VID saņēmis daudzu nodokļu maksātāju pretenzijas, sakarā ar nodokļu inspekciju aprēķinātajām soda sankcijām par skaidrās naudas darījumu nedeklarēšanu laika posmā no 1993.gada jūnija līdz 1994.gada jūlijam. Ņemot vērā to, ka metodikā, kas darbojās minētajā laika posmā, bija atsevišķas nepilnības, kuras varēja radīt pārpratumus par kārtību, kādā iesniedzamas deklarācijas par veiktajiem skaidrās naudas darījumiem, kā arī mainījās 1993.gada grāmatvedības pārskatu iesniegšanas kārtība, un nodokļu inspekcijas, pieņemot pārskatus, ne vienmēr prasīja iesniegt minēto informāciju, iesakām neizvirzīt pretenzijas un neveikt soda naudas aprēķinu par nedeklarētajiem skaidrās naudas darījumiem laika posmā no 1993.gada jūnija līdz 1994.gada jūlijam.

Valsts ieņēmumu dienesta priekšnieks I.Griķis

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!