Privatizācija procesā

Preses konference Privatizācijas aģentūrā

15. aprīlī Latvijas Privatizācijas aģentūrā (LPA) notika preses konference, kurā piedalījās ģenerāldirektors Jānis Naglis, direktori Viktors Šadinovs, Arvis Freibergs, Ilmārs Razumovskis, Andrejs Tiknuss un Latvijas Arodbiedrību savienības "Enerģija" atbildīgā sekretāra vietniece Jevgēņija Stalidzāne.

J.Naglis vispirms informēja klātesošos par pēdējās divās nedēļās paveikto. LPA ir apkopojusi informāciju par uzņēmumu sanācijas, maksātnespējas, bankrota un likvidācijas procesu organizēšanas gaitu. Pašlaik šo procesu dažādās stadijās atrodas 146 uzņēmumi, bet 45 uzņēmumos visas šīs darbības ir pabeigtas un tie ir izslēgti no uzņēmumu reģistra. Ir daži faktori, kas kavē šo procesu (maksātnespējas, sanācijas, bankrota, likvidācijas) sekmīgu pabeigšanu. Viens no tiem — sarežģījumi ar debitoru parādu norakstīšanu. Kā uzsvēra J.Naglis, šī problēma ir ekonomiska un tā jārisina kopā ar grāmatvedības metodisko padomi. Kaut arī debitoru parādi reizēm ir dažu latu vērtībā, tos bez tiesas lēmuma nedrīkst norakstīt. Būtu jāpanāk risinājums, kopā ar grāmatvedības metodisko padomi izstrādājot priekšlikumus, kas ļautu šādus bezcerīgus debitoru parādus norakstīt bez tiesas starpniecības. Tādējādi tiktu ietaupīti līdzekļi, atslogotas tiesas, kā arī paātrināta attiecīgā procesa norise!

Nākamais, kas kavē šos procesus, ir nepieciešamība iesniegt gada pārskatu arī maksātnespējas un bankrota procesā esošiem uzņēmumiem. Lai šo pārskatu iesniegtu, nepieciešams revidenta atzinums un vēl citas papildu darbības un izmaksas, bet kam gan šāda bilance ir nepieciešama? Kopā ar grāmatvedības metodisko padomi LPA cer rast šo jautājumu pozitīvu risinājumu. J.Naglis vēl piebilda, ka tiesas esot ļoti elastīgas un pretimnākošas attiecībā uz kreditoru pieteikšanās termiņa noteikumiem. Tas esot 1–2 mēneši, kas ļauj saīsināt maksātnespējas un bankrotu procedūru veikšanu.

Kā turpinājumā izteicās LPA ģenerāldirektors, problemātiska situācija pašlaik ir izveidojusies ar maksātnespējīgo un bankrotējušo uzņēmumu dzīvojamo namu uzturēšanu. Šis jautājums nav atrisināts ne likumdošanā, ne tīri finansiāli. Lai sasniegtu vēlamo rezultātu, šai pasākumā ir jāiegulda lieli līdzekļi. Varbūt būtu jāizveido kāda uzņēmējsabiedrība, kas pārraudzītu šo dzīvojamo māju uzturēšanu: norēķinu kārtošanu, pasūtījumus, līgumu slēgšanu ar resursu piegādes organizācijām "Latvenergo", "Latvijas gāzi", "Latvijas ūdeni" u.c. Diemžēl nekādas atsaucības no pašvaldību puses nav, tās šos namus pārņemt nevēlas. Rīgas Dome gan izstrādājusi nolikumu par dzīvojamo namu pārņemšanu. Šis dokuments ir pieņemts un apstiprināts Domes sēdē, bet tajā izvirzītie noteikumi ir visai nereāli. LPA nav līdzekļu inventarizāciju veikšanai, celtniecības legalizācijai un citām darbībām, ko pieprasa šis nolikums. Tas viss izmaksā ļoti lielas summas. J.Naglis uzskata — lai atrisinātu sociālās problēmas maksātnespējīgajos uzņēmumos, nepieciešams ieguldīt apmēram 15 miljonu latu. Sakarā ar to, ka samērā veiksmīgi norit bankrotējušo un likvidējamo uzņēmumu īpašumu un mantas izpārdošana, šobrīd šī nepieciešamā summa ir samazinājusies apmēram līdz 10 miljoniem latu.

Kā informēja LPA ģenerāldirektors, līdz šā gada 1. jūlijam LPA vēl jāizstrādā privatizācijas noteikumi 16 uzņēmumiem, kuros strādā vairāk nekā 50 cilvēku. Starp tiem ir arī Cēsu autotransporta apvienība, par kuras nodošanu pašvaldībai ir sagatavots Ministru kabineta rīkojuma projekts. Taču šis jautājums vēl līdz galam nav izskatīts, jo te izveidojusies visai sarežģīta situācija. Ir veikta šī uzņēmuma parādu kapitalizācija, apmēram 200 000 latu apjomā. Te iespējams veidot kopēju valsts un pašvaldības īpašumu, un pašvaldība tādējādi varētu nokārtot saistības pret valsts bužetu, jo parādu kapitalizācijas summa ir diezgan ievērojama. Cēsu autotransporta apvienības privatizācijas sakarā diemžēl izveidojusies konflikta situācija starp arodbiedrību un uzņēmumā strādājošajiem, kuri vēlējās piedalīties privatizācijā. Šie jautājumi palika līdz galam neizrunāti, kaut gan būtu vajadzējis rast strādājošajiem pozitīvu risinājumu.

Starp uzņēmumiem, kuru privatizācija ievelkas, J.Naglis minēja Kuldīgas "Vulkānu". Uzņēmums nodots privatizācijā 1994. gadā, taču tur nemitīgi notiek tiesas prāvas, nākamā paredzēta jūnijā. Visi mēģinājumi rast jelkādu miera izlīgumu pagaidām pie labvēlīga iznākuma nav noveduši. Zināmas problēmas ir ar Priekuļu un Viļānu selekcijas stacijām, kuras nodotas privatizācijā ar Ministru kabineta 1998. gada rīkojumu. Arī "Latvenergo" līdz 1. jūlijam diezin vai izdosies sagatavot privatizācijai, jo tik īsā laikā būs sarežģīti piesaistīt privāto kapitālu. Ir reālas iespējas apstiprināt privatizācijas noteikumus pārējiem 11–12 uzņēmumiem līdz 1. jūlijam.

Vēl bez šiem 16 uzņēmumiem ir jāsagatavo privatizācijas noteikumi 68 objektiem, kuri nav apgrūtināti ar tiesām. Vēl ir 11 uzņēmumi, kurus nozaru ministrijas nav nodevušas LPA.

Turpinājumā J.Naglis pastāstīja par denacionalizācijas lietām — vēl ir palikuši 35 objekti, par kuriem nav pieņemti denacionalizācijas lēmumi. Līdz 1. jūlijam paredzēts pieņemt 34 lēmumus. Paliks 4–5 lietas, kurās lēmumi netiks pieņemti, jo tās tiek iztiesātas.

LPA ģenerāldirektors informēja arī par darbu ar uzņēmumiem, kuru akcijas ir pārdotas publiskajā piedāvājumā, bet vēl nav izvietotas Rīgas Fondu biržā. Ir septiņi šādi uzņēmumi. Akciju sabiedrībā "Saudeks" (bijusī "Būvkonstrukcija") tiek apkopoti visi nepieciešamie dokumenti, kas jāiesniedz vērtspapīru tirgus komisijā, lai pēc to izskatīšanas pozitīva atzinuma gadījumā tie sagaidītu virzību uz Rīgas Fondu biržu.

Latvijas Krājbankā veiksmīgi noritējusi pilnsapulce, kurā tika izskatīti labojumi statūtos, kā to pieprasīja Vērtspapīru tirgus uzraudzības komisija. Cerams, ka nebūs šķēršļu šo akciju iekļaušanai biržas Oficiālajā sarakstā.

Kūtri līgumu noslēgšanā ar Latvijas Centrālo depozitāriju bijuši "Latvijas ūdensceļi" un "Ubak". Kā uzsvēra J.Naglis, šiem uzņēmumiem neesot ko cerēt uz LPA labestību, lemjot jautājumus par parādu kapitalizāciju, maksāšanas līdzekļu maiņu u.c., kuru risināšanu varētu saistīt ar šo uzņēmumu akciju virzīšanu uz Rīgas Fondu biržu. Tiem, kuri iegādājušies akcijas publiskajā piedāvājumā — mazajiem akcionāriem, nav jācieš uzņēmumu valdes neizdarības dēļ.

A/s "Ogre" vēl nav izšķīrusies, kādā sarakstā kotēties — brīvajā, otrajā vai oficiālajā. Līdzīga situācija ir ar "Rīgas paraugtipogrāfiju", lai gan pēc uzņēmuma pēdējām aktivitātēm var sagaidīt šo akciju iekļaušanu oficiālajā sarakstā. "Grindeks" ir izšķīries par otro sarakstu, un tā akcijas varētu iekļaut Rīgas Fondu biržas sarakstos maija otrā pusē.

Piektdien, 17. aprīlī notiks LPA padomes sēde, kurā izskatīs "Latvijas gāzes" privatizācijas noteikumu izmaiņas un papildinājumus, kas ļautu iegādāties akcijas uzņēmumā strādājošajiem. Šim mērķim tiktu novirzīti 10 procenti akciju, bet 15 procenti akciju tiks atvēlēti publiskajam piedāvājumam. Tiks saskaņotas izmaiņas "Latvijas gāzes" akcionāru līgumā, kā arī attiecībā uz jaunemitētajām akcijām.

Runājot par "Latvenergo" un "Latvijas kuģniecības" savstarpējām attiecībām, kas skar 52 miljonu latu parādu saistību kārtošanu, J.Naglis pastāstīja, ka valde, padome un pilnvarnieki ir paveikuši savu darbu. Tālākais ir "Latvenergo" ziņā. Uzņēmuma vadība ir pieaicinājusi juristus, kas sagatavos šo lietu nodošanai šķīrējtiesā.

LPA padomes sēdē piektdien izskata arī jautājumu par "Ventspils naftas" maksāšanas līdzekļu proporciju maiņu. No "Ventspils naftas" akcionāriem saņemts priekšlikums par maksāšanas proporciju maiņu 30 pret 70.

Tā kā ir izsludināts konkurss uz "Latvenergo" prezidenta amatu, konkursa komisijas atbildīgā sekretāre Jevgēņija Stalidzāne informēja par pieteikšanās kārtību uz šo konkursu un tā norisi.

Par šī konkursa komisijas priekšsēdētāja vietnieku pagaidām, līdz 14. aprīlim (jo sēdē nebija kvoruma) ievēlēts Jānis Āboltiņš, bet par atbildīgo sekretāri — Jevgēņija Stalidzāne. Konkursa komisijas uzdevums ir objektīvi organizēt "Latvenergo" prezidenta ievēlēšanas darbu. Visam jāatbilst dokumentiem par konkursa norises kārtību, kā arī jābūt garantētai komisijas darbības objektivitātei. Kā uzsvēra J.Stalidzāne, ir būtiski, lai visi konkursa kandidāti tiktu vērtēti pēc vienādiem kritērijiem. Visi, kas vēlas pieteikties šai konkursā, LPA (Kr.Valdemāra ielā 31) 1. stāvā var saņemt konkursa noteikumus un visas nepieciešamās ziņas par iesniedzamajiem dokumentiem. Pretendentu dokumenti tiks ievietoti aizzīmogotā urnā, kuru atvērs 29. aprīlī plkst. 16.01, kad kopā pulcēsies konkursa komisija. Tad reģistrēs visus urnā esošos dokumentus. Konkursa komisija vērtēs pretendentu referātus, notiks intervijas vairākās kārtās. Katra pretendenta iesniegto referātu vērtēs katrs komisijas loceklis atsevišķi, kā arī pēc 10 ballu sistēmas. Beidzot tiks atlasīti 2 kandidāti, kuri gatavos stratēģisko dokumentu — "Latvenergo" turpmākās attīstības koncepciju. Gan J.Stalidzāne, gan LPA ģenerāldirektors J.Naglis izteica cerību, ka konkurss būs rezultatīvs un nebūs jāatkārto. Pieredze šādu konkursu rīkošanā jau ir uzkrāta. Ir jāatrod cienīgs "Latvenergo" prezidents.

Jāpiebilst, ka J.Stalidzāne kā Enerģētiķu arodbiedrības pārstāve ir pret LPA nostādnēm "Latvenergo" privatizācijā — uzņēmuma sadalīšanu un investoru piesaistīšanu. Viņa izsaka bažas, ka uzņēmuma sadalīšana nebūs efektīva. Būs ļoti grūti noturēt vienotu tarifu sadalītā uzņēmumā, cietīs patērētāji. Tā kā J.Stalidzāne ir piedalījusies "Latvenergo" privatizācijas modeļu izstrādes komisiju darbā, viņa uzskata, ka uzņēmumu nevajadzētu sadalīt. Līdz 2010. gadam Latvija varētu "Latvenergo" tehniski attīstīt ar tiem līdzekļiem, kuri ir pašiem — nepiesaistot investorus. "Latvenergo" struktūra gluži labi var iekļauties "Baltijas 5. lokā". Iekļauties kā vesela sistēma, nevis kā sadalīts tranzītkoridors.

Turpretī J.Naglis nākotnē "Latvenergo" redz kā sadalītu sabiedrību un neuzskata, ka investori, kuri kļūs līdzīpašnieki akciju paketei, varētu apdraudēt valsts intereses.

Ināra Zalcmane

Par Privatizācijas aģentūras padomes sēdi

8. aprīlī bija paredzēta Privatizācijas aģentūras padomes ārkārtas sēde. Ņemot vērā Privatizācijas aģentūras (PA) valsts pilnvarnieka un padomes priekšsēdētāja G.Krasta rīkojumu, ārkārtas sēde tika atcelta. Par padomes sēdes sasaukšanas laiku tiks paziņots atsevišķi.

Sēdē bija paredzēts izskatīt valdes sagatavoto Rīgas ostas valsts stividoru kompānijas "Rīnūži" privatizācijas noteikumu projektu un grozījumus privatizējamās valsts akciju sabiedrības "Latvijas gāze" privatizācijas pamatnoteikumos un privatizējamās valsts a/s "Latvijas gāze" privatizācijas pirmās kārtas trešā posma pirmā etapa noteikumos. Pirms sēdes tika saņemti padomes locekļa U.Cielēna (DPS) priekšlikumi par a/s "Latvijas gāze" privatizāciju, kuros paredzēts samazināt publiskajā piedāvājumā pārdodamo akciju daudzumu no 15% (kā piedāvā PA valde) līdz 6,5% no sabiedrības pamatkapitāla, kā arī neparedzēt akciju kvotu maksātnespējīgo valsts uzņēmumu un valsts kontrolēto statūtsabiedrību darbinieku prasījumu apmierināšanai un akciju sabiedrības "Latvijas krājbanka" rehabilitācijas programmai 5% apmērā no sabiedrības pamatkapitāla.

PA saņēmusi Finansu ministrijas atzinumu par to, kā valsts budžetu ietekmētu maksāšanas līdzekļa maiņa atlikušajai pirkuma maksas daļai par valsts a/s "Ventspils nafta" un a/s "LaSaM" valsts kapitāla daļu. Finansu ministrija uzskata, ka gadījumā, ja a/s "Latvijas naftas tranzīts" lūgums par maksāšanas līdzekļu maiņu tiktu apmierināts, "būtu problemātiska katrā nākamā bezdeficīta valsts budžeta izstrādāšana, tā pieņemšana valdībā un Saeimā, jo iesniegtie pieprasījumi daudzkārt pārsniedz reālās budžeta iespējas. Arī 1998. gadā, lai sabalansētu pamatbudžeta ieņēmumu un izdevumu daļu, 49,29 milj. latu vai 96% no valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļiem plānots ieskaitīt valsts pamatbudžetā. Ja a/s "Latvijas naftas tranzīts" tiks atļauts atlikušo pirkuma maksu nomaksāt privatizācijas sertifikātos, tad valsts budžets 1998. gadā nesaņems plānotos ieņēmumus, netiks izpildīta kāda no plānotajām budžeta programmām, bet nākamajos budžeta gados būs jāatsakās no būtiskiem finansu resursiem". Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā jāpieņem PA, uzsver Finansu ministrija.

PA saņēmusi arī Finansu ministrijas atzinumu par a/s "Latvijas gāze" privatizācijas noteikumu grozījumu ietekmi uz 1999. gada valsts budžetu. Piebilstot, ka PA valdes piedāvāto grozījumu rezultātā nākotnē varētu samazināties ieņēmumi valsts budžetā, Finansu ministrija uzsver, ka piedāvātie grozījumi "varētu stimulēt uzņēmuma darbības uzlabošanos un tādējādi varētu pieaugt tā peļņa, kā rezultātā palielinātos uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi. Tas varētu palielināt budžeta ieņēmumus". Finansu ministrija kā pozitīvu aspektu min arī to, "ka, palielinot publiskajā piedāvājumā pārdodamo akciju skaitu, tiktu stimulēta kapitāla tirgus attīstība valstī" un "tas dotu iespēju Latvijas iedzīvotājiem pilnīgāk izmantot savus privatizācijas sertifikātus". Finansu ministrija arī atbalsta speciālas akciju kvotas piešķiršanu "Latvijas krājbankas" rehabilitācijas programmai, jo Finansu ministrija ir izvietojusi "Latvijas krājbankā" valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmes 24 146 900 latu apmērā. Kā viens no bankā izvietoto parādzīmju dzēšanas avotiem noteikti akciju kvotas pārdošanas ienākumi. Realizējot PA valdes piedāvātos grozījumus a/s "Latvijas gāze" privatizācijas noteikumos, "tiek samazināts slogs uz citiem minēto parādzīmju dzēšanas avotiem, tai skaitā uz valsts budžetu".

LPA informācija

Singapūrieši no investīcijām Latvijā turpmāk atturēsies

Tieši pirms diviem gadiem tika privatizēta Rīgas tehnoloģisko rīku rūpnīca. Šo rūpnīcu nopirka Singapūras kompānijas ACMA un PIVOT. Tehnoloģisko rīku rūpnīca ieguva nosaukumu "Acot Technologies SIA". Viens no galvenajiem priekšnosacījumiem, ko paredzēja privatizācijas noteikumi, bija saglabāt uzņēmuma līdzšinējo darbības profilu. Tas bija ļoti svarīgi, jo Tehnoloģisko rīku rūpnīcā jau kopš Latvijas brīvvalsts laikiem līdztekus abrazīvajiem instrumentiem tika izgatavotas štances un presformas, un šajā ražošanas nozarē te bija izkoptas senas tradīcijas un uzkrāta vērā ņemama pieredze. Kā informēja Privatizācijas aģentūras tehniskais direktors Arvis Freibergs, šis priekšnoteikums pilnīgi izpildīts. Presformas joprojām tiek ražotas, turklāt ļoti sarežģītas un darbietilpīgas; tās tiek izmantotas elektroniskajā rūpniecībā un citās komplicētās ražošanas nozarēs. Galvenie produkcijas noieta tirgi ir ASV, Lielbritānijā un citās pasaules valstīs, kur produkcija ieguvusi labu slavu. Turklāt uzņēmuma darbības profils šajos pāris gados pat mazliet paplašināts, sperot soli uz priekšu — jau uzsākot plastmasas izstrādājumu izgatavošanu ar rūpnīcā ražotajām presformām.

Privatizējot uzņēmumu, bija plānots, ka tajā investīcijās jāiegulda 2 miljoni latu. Tas atbilstoši grafikam arī tiek īstenots, pirmām kārtām līdzekļus ieguldot ražošanas attīstībā — iegādātas jaunas gan Japānā, gan Rietumeiropas valstīs izgatavotas vismodernākās iekārtas. Nu sācies nākamais investīciju posms — līdzekļu ieguldīšana vides sakārtošanā — telpu remontā un modernizēšanā. Vienlaikus līdzekļi nav taupīti arī uzņēmuma darbinieku izglītošanai. Pamatā tirgzinības lietas augstākajā — starptautiskajā līmenī — uzņēmumā vada speciālisti no Anglijas un citām ārvalstīm, taču viņi arī augsti vērtē vietējo strādājošo, īpaši jaunās paaudzes, spēju jaunu iemaņu apgūšanā un profesionalitāti.

Rūpnīcā veiksmīgi nodrošināts arī paredzētais darbavietu skaits. Pēdējā laikā pirms privatizācijas rūpnīcā ražošanas apjomi bija ievērojami samazināti, taču privatizācijas noteikumi paredzēja, ka trijos gados darbinieku skaits jāpalielina līdz 500; šobrīd strādājošo jau ir pat mazliet vairāk.

Vai tiešām "Acot Technologies" šobrīd darbojas tik veiksmīgi, ka nav nekādu problēmu?

A.Freibergs stāsta:

— Viena no būtiskākajām problēmām, kā atzīst uzņēmuma vadība, ir saistīta ar Imigrācijas departamentu — ar darba atļauju saņemšanu ārzemju speciālistiem ilgstošai strādāšanai Latvijā, kas kļuvusi par gandrīz vai nepārvaramu šķērsli. Tieši šā iemesla dēļ "Acot Technologies" pārstāvjiem neizdevās piedalīties atkārtotajā "VEF - Instrumentu rūpnīcas" izsolē. Pirmajā viņi piedalījās, taču tā tika atzīta par spēkā neesošu. Otrajā izsolē rūpnīca tika pārdota...

Uzņēmumam ir lielas grūtības arī ar Valodas inspekciju, kuras pārstāvji šeit iegriežoties ik nedēļu. Protams, augstākā līmeņa tirgzinību speciālisti gada laikā nav spējuši iemācīties latviešu valodu, un uzņēmums regulāri maksā soda naudas.

Uzņēmuma vadība arī atzīst, ka Latvijā ir ļoti augsti nodokļi, nodokļu sistēma — sarežģīta, un ārzemju investoriem, lai ar to vispār tiktu skaidrībā, nākas izmantot dārgu vietējo auditorfirmu un revidentu pakalpojumus. Un šī Singapūras kompānija diemžēl nolēmusi turpmāk Latvijā uzņēmumus vairs neiegādāties, tātad — izpaliks arī investīcijas, jo uzskata, ka vismaz pagaidām Latvijā investoriem nav radīta pietiekami labvēlīga vide.

Mudīte Luksa, "LV"