* 1997. gadā asociācijā "Latvijas koks" ietilpstošo uzņēmumu kopējais neto apgrozījums salīdzinājumā ar 1996. gadu pieaudzis par 18,53 miljoniem latu jeb 126,8% un sasniedzis 87,554 miljonus un tajos nedarbināti vairāk nekā 7960 cilvēku. 47% no asociācijas kopējā apgrozījuma dod a/s "Latvijas finieris". 11,5% no kopējā apgrozījuma devusi a/s "Bolderāja", bet 7,3% — a/s "Zunda".

* Sulu ražotājfirma "Gutta" šogad atvērs trīs jaunas rūpnīcas, no kurām divas būs Krievijā, viena — Ukrainā. "Gutta" šogad plāno sākt piecu jaunu sulu ražošanu, tai skaitā bumbieru, guavas un burkānu, kā arī trīs jaunu limonāžu izgatavošanu. Aprīlī uzņēmums sāks pildīt sulas tetrapakās ar vāciņiem. Pašlaik "Gutta" ražo 29 veidu dzērienus — 20 sulas, septiņas limonādes un trīs minerālūdeņus.

* Lielais zivju konservu ražotājs — Salacgrīvas a/s "Brīvais vilnis" — gatavojas tuvāko mēnešu laikā atklāt pārstāvniecību Maskavā. Pašlaik aptuveni 95% no uzņēmumā ražotajiem zivju konserviem tiek eksportēti. Lielākā daļa — 65% — tiek realizēti Krievijas tirgū.

* 5 Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumi — a/s "Carnikava", "Auda", IMS, "Brīvais vilnis" un SIA "Banga Sea Food" un 4 saldētājkuģi saņēmuši atļaujas savas produkcijas eksportam uz ES valstīm.

* Aprīļa sākumā Latvijas Garantiju aģentūra plāno izsniegt pirmās garantijas bankām vidēja ilguma kredītu piešķiršanai mazajiem un vidējiem uzņēmumiem Latvijā. LGA vēl nepieciešams noslēgt līgumu ar Latvijas Banku par šo garantiju novērtēšanu.

* Latvijā nelegāli ievestā alkohola tirdzniecības dēļ a/s "Latvijas balzams" realizētās produkcijas apjoms samazinājies par 10%. 1997. gada februārī LB realizēja aptuveni 1,27 milj. litru alkoholisko dzērienu, bet šogad februārī — vismaz par 100 000 litru mazāk. Šobrīd LB ražo 40 nosaukumu alkoholiskos dzērienus un ap 12% saražotās produkcijas realizē ārzemēs.

* A/s "Aldaris" tīrā peļņa pērn bija 2,289 milj. latu, bet neto apgrozījums — 15,328 milj. latu. 1996. gadā "Aldara" peļņa bija 2,381 milj. latu, bet neto apgrozījums — 12,796 milj. latu. Peļņas samazināšanās pagājušajā gadā ir saistīta ar to, ka alus darītava palielināja pamatkapitālu no 750 000 latu līdz 7,5 miljoniem latu.

* A/s "Ventspils nafta" nesen ekspluatācijā nodevusi 5 naftas produktu rezervuārus, katru 20 000 kubikmetru tilpumā. Līdz ar to VN rezervuāru parka kopējā ietilpība sasniegusi 785 000 kubikmetru, bet tuvākajos gados naftinieki to plāno palielināt līdz 1 miljonam kubikmetru. Pieci jaunie rezervuāri pirmo reizi VN vēsturē ir saņēmuši "Lloyd" reģistra sertifikātu, to celtniecībā izmantoti daudzi tehnoloģiski jauninājumi, tai skaitā arī ugunsdrošības un kodu aizsardzības ziņā.

* A/s "Rīgas pasažieru osta" informācija liecina, ka salīdzinājumā ar pērnā gada pirmajiem diviem mēnešiem par 829% pieaudzis kopējais šā gada pirmajos divos mēnešos RPO apkalpoto pasažieru skaits. Pavisam šā gada janvārī un februārī caur ostu iebraukuši un izbraukuši 5864 pasažieri, bet 1997. gada janvārī un februārī — 631.

* Ārvalstu investīcijas pārtikas rūpniecībā, kas no 1992. gada līdz 1997. gada trešajam ceturksnim ieguldītas uzņēmumu statūtkapitālā, ir 39,3 milj. latu.

* A/s "Latvijas balzams" akcionāru pilnsapulce nolēmusi palielināt uzņēmuma pamatkapitālu, slēgti emitējot akcijas 1,7 milj. latu apjomā. Vēlmi iegādāties šīs akcijas izteikusi a/s "Rīgas vīni", kam jau pieder 25% LB akciju.

* SIA "Edon Latvia" uzstādījusi divas pirmās katlu mājas ar koģenerācijas sistēmām, kurās vienlaikus tiek ražots siltums un elektroenerģija. Abas koģenerācijas stacijas Ādažos un Lielvārdē šobrīd galvenokārt ražo siltumu, kuru pārdod vietējo pašvaldību centrālās siltumapgādes sistēmām. SIA "Edon Latvia" īpašnieks — Holandes holdingkompānija "Edon International" šo ieguldījumu veicis, lai izzinātu vietējā tirgus perspektīvās vajadzības. Šobrīd "Edon Latvia" strādā pie koģenerācijas sistēmas projekta Gaiļezera slimnīcai Rīgā.

* Privatizējamā a/s "Rinar", kuras privatizāciju plānots pabeigt maijā, iecerējusi attīstīt čuguna liešanas nozari un, lai to veiktu, piesaistīt 1,3 milj. latu lielas ārzemju investīcijas.

* Valmieras rajona Dikļos strādājošais Daiņa Piebalga individuālais uzņēmums papildus lauksaimniecības un kokapstrādes iekārtu ražošanai pievērsies arī metālkalumu izgatavošanai un nostabilizējis uzņēmējdarbību reģiona metālapstrādātāju vidū.

* Pērn «Ventspils koks» vairāk nekā par 41% palielināja mēbeļu realizāciju un šogad plāno tādu pašu pieaugumu. Par 20% iecerēts palielināt kokskaidu plātņu ražošanu.

* A/s «Aldaris» saņēmis ziņu, ka starptautiskās kvalitātes sistēmu auditorkompānijas «Lloids Register Quality Assurance» tehniskā komisija piešķīrusi Latvijas lielākajai alus darītavai ISO 9001 sertifikātu. Tas ir tikai pirmais solis vispārējas kvalitātes vadības sistēmas ieeviešanai «Aldarī». Nākamie soļi būs starptautisko vides un higiēnas standartu ieviešana.

* Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrs informē, ka Baltijas valstu lauksaimniecības preču brīvās tirdzniecības līguma ietvaros Latvija preces pērn eksportējusi gandrīz 22 milj. latu vērtībā, taču bijusi mazāk aktīva nekā Lietuva un Igaunija.

* Valmierā atbilstoši Starptautiskās autopārvadātāju savienības starptautisko ceļojumu autobusu klasifikācijas prasībām sertificēti pirmie deviņi autobusi Latvijā.

* Šomēnes sāksies dāņu-latviešu projekts «Kvalitātes vadība», kura organizēšanā piedalās Daugavpils novada Uzņēmējdarbības atbalsta centrs, bet finansēšanu uzņemas Eiropas Kopiena. Projektā piedalīsies 20 dažādu Latvijas firmu pārstāvji, kuri pārstāvēs celtniecības un konstrukciju, kokapstrādes, metālapstrādes un elektronikas ražotājuzņēmumus.

* «Skonto» plāno ieguldīt 10 milj. USD jauna stadiona celtniecībai. Stadiona projektu sadarbībā ar futbola dzimtenes Anglijas projektētājiem izstrādājusi SIA «Nams», būvniecības darbu ģenerāluzņēmējs ir SIA «Skonto būve». Investīcijas šim projektam piesaistīs «Skonto holdings», Latvijas Futbola federācija un Latvijas Olimpiskā komiteja, gatavību investēt izteikušas arī Vācijas un Norvēģijas kompānijas. Projektu paredzēts realizēt divu gadu laikā.

* Lai iegūtu jaunus sadarbības partnerus, kā arī noieta tirgu Krievijā, Latvijas firmām un uzņēmumiem ir iespēja doties uz Maskavu, kur pirmo reizi tiek rīkota izstāde «Expo Latvia». Tā bija paredzēta no 27. līdz 29. aprīlim, Taču tagad pārcelta uz velāku laiku (visticamāk — uz rudeni).

* Reģionālās attīstības padomes sēdē akceptēta īpaši atbalstāmo reģionu ekonomiskās attīstības programmas apakšprogramma attiecībā uz īpaši atbalstāmo reģionu pašvaldību darbinieku un uzņēmēju ekonomisko izglītību 1998. gadā.

* SIA «Cido pārtikas grupa», kas uzskatāma par lielāko minerālūdens ražotāju Latvijā, pērn sasniegusi 12,6 milj. latu apgrozījumu. 1997. gada pirmajos 9 mēnešos «Cido» tīrā peļņa bija 2,3 milj. latu.

* SIA «New Rosme» šogad plāno palielināt ražošanas apjomu un realizēt produkciju 6,5 milj. latu vērtībā.

* Kopš 1995. gada a/s «Rēzeknes piena konservu kombināts» produkcijas ražošanas un realizācijas apjomi divkāršojušies. RPKK ir viens no nedaudzajiem Rīgas fondu biržas uzņēmumiem, kas regulāri izmaksā dividendes akcionāriem.

* Latvijas-Krievijas kopuzņēmums SIA «Traktors» Valmierā piedāvā uz līzinga noteikumuiem vai ar Latvijas Hipotēku un zemes bankā ņemta kredīta palīdzību iegādāties Krievijā un Baltkrievijā ražotus traktorus.

* Pārkārtojot ražošanu, SIA «CED» šogad cer par 30% palielināt apgrozījumu. Realizējot tikai ēvelētus, žāvētus un ar antiseptiku apstrādātus zāģmateriālus — koksnes dziļākas pārstrādes produktus par augstāku cenu, SIA «CED» šogad plāno sasniegt Ls 2,5 milj. apgrozījumu. Lai gan pērn samazinājās pārstrādātās apaļkoksnes un zāģmateriālu ražošanas apjomi, tomēr uz dziļākas pārstrādes rēķina pieaudzis apgrozījums, darbinieku skaits un budžetā samaksāto nodokļu summa.

* SIA «Orions» aprīlī plāno izveidot divus kopuzņēmumus ar Dānijas firmām, kas ļaus pašreizējo eksporta apjomu — 5% no saražotā — kāpināt sešas reizes un uz Skandināvijas valstīm nosūtīt vismaz 30% produkcijas. Kopā ar «Herning Varmforzinkning» tiks iekārtota karstās cinkošanas rūpnīca, kas būs vienīgā Baltijā, un tiks izmantota apgaismes stabu un metāla konstrukciju apstrādē, bet līmētas masīva koka plātnes tiks ražotas kopā ar «BM Möbelindustry A/S». Pēdējās jaundibinātās firmas jauda plānota 136 000 kvadrātmetru gadā, un pilnīgi visa produkcija tiks eksportēta uz Dāniju.»

* Privatizācijas aģentūra, cenšoties pierādīt atsevišķu valsts augstāko institūciju un amatpersonu nekonsekvenci, apturot ar privatizāciju saistītu lēmumu pieņemšanu vairākos objektos, apkopojusi informāciju par Latvijas valsts institūciju attiecībā uz privatizāciju sniegtajiem solījumiem ietekmīgām starptautiskajām organizācijām.

* Baltijas lielākā alus brūža «Aldaris» akcionāri pieņēmuši lēmumu par vienu akciju akcionāriem izmaksāt 17 latus, kā arī desmit reižu — no 750 000 latu līdz 7,5 milj. latu — palielināt uzņēmuma pamatkapitālu.

* Publiskā a/s «Rota» Rīgas centrā pie viesnīcas «Latvija» uzsākusi tirdzniecības un biznesa centra izveidi. «Koblenz grupa» tā izveides pirmajā kārtā plāno ieguldīt 374 tūkst. latu. Pavisam centra izbūve varētu izmaksāt ne mazāk kā 8 milj. USD.

* SIA «Vika Wood» zāģētava savā pirmajā darba gadā, sazāģējot 67 000 kubkmetru zāģbaļķu, saražojusi gandrīz 33 000 kubikmetru zāģmateriālu, sasniedzot neto apgrozījumu 2,87 milj. latu. Zāģētavas izveidē tās īpašnieki — Zviedrjas firma «HeBeDa Tra AB» un Somijas firma «Thomesto OY» — divos gados investējusi 7,8 milj. latu.

* Lai piesaistītu jaunus akcionārus un paplašinātu darbības iespējas, eksporta veicināšanai izveidotā a/s «Latvijas Tirdzniecības centrs» nolēmusi palielināt uzņēmuma pamatkapitālu no 234,4 tūkstošiem līdz 925 tūkst. latu, izlaižot jaunas akcijas.

* Sēklu valsts inspekcija, kas nodarbojas ar sēklu materiāla (lauku kultūras, dārzeņi, puķes) kvalitātes pārbaudi un kontroli, šā gada laikā cer saņemt tiesības izdot starptautiski atzītu sertifikātu, kas ļautu pašmāju sēklu ražotājiem rast noieta tirgu arī ārvalstīs.

* Lai gan reģistrēto uzņēmumu visvairāk ir Rīgā, tomēr, pārrēķinot to skaitu uz 1000 attiecīgā rajona iedzīvotājiem, visaktīvakie uzņēmumu dibināšanā bijuši Cēsu rajonā.