ATSAUCĒ IETVERT:
Uzrunā Aleksandra Čaka logs Rīgas Bruņinieku ielā: "Es no torņiem un skursteņiem mācījos... ". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 17.04.1998., Nr. 102/105 https://www.vestnesis.lv/ta/id/47831
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
MĒS SAVĀ ZEMĒ UN LAIKĀ
Dzejnieka dzīves
gājuma un gaitu zinātāji iebildīs, ka šajā virsrakstā kaut kas
misējies, jo Aleksandra Čaka memoriālais dzīvoklis, kur top
muzejs, ir Lāčplēša ielā jeb, precīzāk, uz Lāčplēša un Čaka ielas
stūra.
Uzrunā Aleksandra Čaka logs Rīgas Bruņinieku ielā:
"Es no torņiem un skursteņiem mācījos... "
Dzejnieka dzīves
gājuma un gaitu zinātāji iebildīs, ka šajā virsrakstā kaut kas
misējies, jo Aleksandra Čaka memoriālais dzīvoklis, kur top
muzejs, ir Lāčplēša ielā jeb, precīzāk, uz Lāčplēša un Čaka ielas
stūra.
Tomēr. Kopš vakardienas, 16. aprīļa, sadarbībā ar Aleksandra Čaka memoriālo dzīvokli dzejnieka logs ir arī Bruņinieku ielā, "Latvijas Vēstneša" preses namiņā (kioskā).
Caur šo rūti paveras skats uz Rīgas bruģi. Un uz namu, kur savulaik mitis dižākais Rīgas un vispār Latvijas pilsētas pielūdzējs un apdziedātājs. Fotoattēlos pagaidām iepazīstams memoriālais dzīvoklis no ārpuses: kāpnes, durvis, atslēgas, agrīno dzejoļu mazgrāmatiņa, divi logi. Aiz tiem tikai pašā nakts melnumā mazliet pieklust iela, par kuru reiz rakstīts:
Marijas iela
— mūžīgā tirgone —
saule vai mēness,
tu pārdod un pērc
visu,
sākot ar lūžņām
līdz dievišķai cilvēka miesai.
Laiks aizvirzījis no Čaka ielas tramvaju, aizstājis bruģi ar asfalta segumu, bet gaisotne nekur nav zudusi. Un šķiet: Aleksandrs Čaks ar savu asredzīgo skatienu paraudzījies uz nu jau savā vārdā nosaukto ielu tikai vakar.
Starp citu, šī dzejoļa pirmpublikācija 1925. gadā bijusi mūsu laikraksta vārdabrālī avīzē "Latvijas Vēstnesis". Bet kioska logā Aleksandrs Čaks uzrunā garāmgājējus ar divdesmito gadu vidū sacerēto dzejoli "Pilsētas zēns":
Es no torņiem un skursteņiem mācījos,
Vēl pirms miršanas debesīs kāpt,
Un no spuldzēm, kas iepirktas Vācijā,
Naktīm spītēt un gaišumu glābt.
Dzejnieka logs Bruņinieku ielā pavērs jaunas aprises ik pēc dažām nedēļām, iepazīstinot gan ar pašu muzeju, gan rakstnieka dzejoļu rokrakstiem, gan radošās personības dzīves mazzināmām lappusēm.
Vienlaikus
"Latvijas Vēstneša" kioskā varēs iegādāties Aleksandra Čaka
grāmatas un grāmatas par Aleksandru Čaku (ar zemāko tirdzniecības
uzcenojumu nekā citur). Kā pirmā bezdelīga šo izdevumu klāstā ir
apgāda "Preses nams" izdotais dzeju krājums "Tavas lūpas, mana
asins" Valda Rūmnieka sakārtojumā un Ulda Pauzera "vidbergiskajā"
iekārtojumā — šī "ķešā" ērti turamā un ik brīdi uzšķiramā
grāmatiņa ar mūžīgo mīlestības kodu: "Miglā asaro logs..." un
"Liepas satumst. Lapās apklust vēji...". Bet "Preses nama"
grāmatapgāda vadītāja Māra Caune sola arī turpmāk dot šeit visu
jaunāko savā izdevniecībā sagatavoto...
Aleksandra Čaka logu iekārtojis mākslinieks Jānis Mitrēvics, fotogrāfs Gunārs Janaitis, izmantoti fotoattēli no Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja fondiem.
Aleksandra Čaka logs — Bruņinieku un K.Barona ielas ziedu skvērā, zem lielās akācijas, pie lielās "Latvijas Vēstneša" svēteļu sienas. Maza svece dvēselei. Dvēselei, kurai arī šodien dažkārt ikdienā var būt vientuļi, kurai naktī var būt dzestri. Tajā Čaka Rīgas daļā: starp Marijas — Miera — Tērbatas ielām.
Andris Sproģis,
"LV" nozaru
virsredaktors
Foto: Māris Kaparkalējs,
"LV"