Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likums

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) darbības ar ķīmiskajām vielām vai ķīmiskajiem produktiem — ķīmisko vielu vai ķīmisko produktu ražošana, imports, apstrāde, iepakošana, uzglabāšana, pārvietošana, lietošana, savākšana, iznīcināšana, pārstrāde vai tirdzniecība, kā arī darbības, kurās ķīmiskās vielas vai ķīmiskie produkti tiek lietoti ķīmiskajā procesā kā izejvielas vai piedevas vai tiek radīti kā starpprodukti, vai jebkuras citas l īdzīgas darbības;

2) darbību veicējs — jebkura fiziskā vai juridiskā persona, kas veic darbības ar ķīmiskajām vielām vai ķīmiskajiem produktiem;

3) ķīmiskās vielas — dabiskas izcelsmes vai mākslīgi radīti ķīmiskie elementi un to ķīmiskie savienojumi, arī jebkuras piedevas, kas nepieciešamas to stabilitātes nodrošināšanai, un jebkuri piemaisījumi, kas radušies to ražošanas vai uzglabāšanas procesā;

4) ķīmiskie produkti — ķīmisko vielu maisījumi vai šķīdumi, kas sastāv no divām vai vairākām vielām;

5) Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu reģistrs — Latvijas Republikas teritorijā importējamo un ražojamo ķīmisko vielu un ķīmisko produktu uzskaites sistēma.

2.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir nepieļaut, aizkavēt vai mazināt tā kaitējuma iespējamību, ko ķīmiskās vielas un ķīmiskie produkti tiem piemītošo īpašību dēļ var nodarīt videi, cilvēku veselībai un īpašumam.

3.pants. Likuma darbība

(1) Šis likums reglamentē darbības ar ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem.

(2) Papildus šim likumam darbības ar ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem regulē:

1) attiecībā uz ķīmisko vielu maisījumiem atkritumu veidā — likums "Par bīstamajiem atkritumiem";

2) attiecībā uz ķīmisko produktu pārvadājumiem (arī tranzītpārvadājumiem) pa ceļiem, dzelzceļu, gaisu, jūru, pastu vai pārvietošanu pa cauruļvadiem, ja netiek veikta jebkāda šo vielu vai produktu apstrāde vai pārstrāde, — normatīvie akti, kas reglamentē bīstamo kravu pārvadāšanas kārtību;

3) attiecībā uz narkotiskajām un psihotropajām vielām — likums "Par narkotisko un psihotropo vielu likumīgās aprites kārtību" un citi ar to saistītie normatīvie akti;

4) attiecībā uz prekursoriem — likums "Par prekursoriem" un citi ar to saistītie normatīvie akti;

5) attiecībā uz ķīmiskajām vielām — 1993.gada 13.janvāra Konvencija par ķīmisko ieroču izplatīšanas, ražošanas, uzkrāšanas un izmantošanas aizliegšanu un iznīcināšanu.

(3) Šis likums neattiecas:

1) uz šādiem produktiem un precēm to izgatavošanas galīgajā stadijā:

a) zālēm (arī veterinārijā izmantojamām),

b) kosmētikas izstrādājumiem,

c) alkoholiskajiem dzērieniem,

d) tabakas izstrādājumiem,

e) pārtikas produktiem,

f) pesticīdiem,

g) radioaktīvajām vielām,

h) gatavajām sprāgstvielām, ķīmiskajām vielām vai ķīmiskajiem produktiem, kas izmantojami pirotehniska efekta iegūšanai un kļūst pieejami citām personām,

i) biotehnoloģiskajiem produktiem un molekulārās bioloģijas produktiem;

2) uz fiziskajām personām, ja tās neveic darbības ar ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem uzņēmējdarbības nolūkos, izņemot šā likuma 9.panta pirmajā – trešajā daļā, 17.panta pirmajā – trešajā daļā, 19. un 20.pantā minētos gadījumus.

II nodaļa. Uzraudzība un kontrole

4.pants. Valsts iestāžu kompetence

(1) Labklājības ministrija un tās pakļautībā un pārraudzībā esošās uzraudzības un kontroles iestādes kontrolē darbības ar ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem un uzrauga to atbilstību likumiem un citiem normatīvajiem aktiem cilvēku dzīvības un veselības aizsardzības jomā (arī darba vidē).

(2) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un tās pakļautībā un pārraudzībā esošās uzraudzības un kontroles iestādes kontrolē darbības ar ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem un uzrauga to atbilstību likumiem un citiem normatīvajiem aktiem vides aizsardzības jomā.

(3 ) Aizsardzības ministrija veic uzraudzību pār darbībām ar ķīmiskajām vielām Nacionālajos bruņotajos spēkos.

(4) Darbības ķīmisko avāriju un citu ar ķīmisko vielu vai ķīmisko produktu lietošanu saistīto avāriju un ārkārtas situāciju likvidēšanā un neatliekamos glābšanas darbus veic, kā arī attiecīgo drošības noteikumu ievērošanu kontrolē Iekšlietu ministrija un tās pakļautībā un pārraudzībā esošās iestādes saskaņā ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem.

(5) Citas iestādes darbības ar ķīmiskajām vielām vai ķīmiskajiem produktiem uzrauga un kontrolē likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

5.pants. Uzraudzības un kontroles iestāžu tiesības

(1) Uzraudzības un kontroles iestādēm ir tiesības pieprasīt un bez maksas saņemt no darbību veicēja informāciju, kas nepieciešama uzraudzības veikšanai saskaņā ar šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem.

(2) Uzraudzības un kontroles iestādes ir tiesīgas katrā konkrētā gadījumā savas kompetences ietvaros dot darbību veicējam ieteikumus vai saistošus norādījumus, vai rīkojumu pārtraukt darbības ar ķīmiskajām vielām vai ķīmiskajiem produktiem, lai nodrošinātu minēto darbību atbilstību šim likumam un ar to saistītajiem normatīvajiem aktiem.

(3) Ja ir pamatotas aizdomas, ka darbības ar ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem neatbilst normatīvo aktu prasībām, uzraudzības un kontroles iestādēm ir tiesības ņemt ķīmisko vielu vai ķīmisko produktu paraugus tādos daudzumos, kādi ir nepieciešami, lai nodrošinātu akreditētas un pilnvarotas atbilstības novērtēšanas institūcijas atzinumu par attiecīgajām ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem vai darbībām ar tiem. Ja aizdomas apstiprinās, pārbaudes izdevumus sedz darbību veicējs.

(4) Uzraudzības un kontroles iestādēm ir tiesības pieprasīt un bez maksas saņemt no citām valsts institūcijām uzraudzības īstenošanai nepieciešamo informāciju un analīžu veikšanai izmantot paraugus, ko ieguvušas citas valsts institūcijas.

(5) Uzraudzības un kontroles iestāžu pārstāvjiem, veicot uzraudzību saskaņā ar šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem, ir tiesības ierasties un uzturēties teritorijā, būvēs un citos objektos neatkarīgi no to piederības (ievērojot personas dzīvokļa neaizskaramības principu), lai kontrolētu, vai darbības ar ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem atbilstošā likuma un ar to saistīto normatīvo aktu prasībām. Uzturoties objektā, jāievēro drošības tehnikas noteikumi un attiecīgo tehnoloģisko procesu īpatnības. Darbību veicējs nodrošina uzraudzības un kontroles iestāžu pārstāvjus ar nepieciešamajiem personiskās aizsardzības līdzekļiem.

6.pants. Atbilstības novērtēšanas institūcijas

Uzraudzības un kontroles iestāžu vajadzībām nepieciešamos mērījumus ķīmisko vielu vai ķīmisko produktu identificēšanai un to fizikālo un ķīmisko parametru noteikšanai veic tikai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā akreditētas un pilnvarotas laboratorijas.

7.pants. Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu reģistrs

(1) Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu reģistrā fiksē uzraudzības un kontroles īstenošanai nepieciešamās ziņas par šā panta otrajā daļā minētajām ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem, kas uzņēmējdarbības vajadzībām tiek importēti vai ražoti valstī.

(2) Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu reģistrēšanas kārtību, kā arī ķīmiskās vielas, ķīmiskos produktus un to grupas, kas jāreģistrē Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu reģistrā, nosaka Ministru kabinets.

8.pants. Konfidencialitāte

(1) Ikvienam, kas, veicot uzraudzību saskaņā ar šo likumu vai citiem normatīvajiem aktiem, ir ieguvis informāciju, kura attiecas uz darbību veicēja finansiālo stāvokli, uzņēmējdarbības vai profesionālajiem noslēpumiem, ir aizliegts bez attiecīgās personas piekrišanas izpaust šādu informāciju trešajām personām.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētā prasība neattiecas uz uzraudzības un kontroles veikšanai nepieciešamās informācijas sniegšanu šā likuma 5.pantā minētajām iestādēm, kā arī uz informācijas nodošanu tiesībaizsardzības iestādēm.

III nodaļa. Darbību veicēja pienākumi

9.pants. Darbību veicēja vispārīgie pienākumi

(1) Darbību veicējam, ņemot vērā ķīmisko vielu vai ķīmisko produktu bīstamību, daudzumu un to lietošanas vai uzglabāšanas apstākļus, jāievēro likumu un citu normatīvo aktu prasības, kā arī rūpība un piesardzība un jāveic nepieciešamie pasākumi, lai nepieļautu kaitējumu videi, cilvēku dzīvībai, veselībai un īpašumam.

(2) Darbību veicējam jāizvairās no darbībām ar ķīmiskajām vielām vai ķīmiskajiem produktiem, kas klasificēti kā bīstami, ja ir pieejami mazāk bīstami to aizvietotāji.

(3) Darbību veicēja rīcībā jābūt nepieciešamajai informācijai par attiecīgo ķīmisko vielu vai ķīmisko produktu fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām, bīstamību un iedarbību uz vidi un cilvēku veselību. Šai informācijai jābūt pietiekamai, lai novērtētu attiecīgo vielu vai produktu radītos iespējamos draudus videi, cilvēku dzīvībai, veselībai un īpašumam, veiktu ķīmiskās vielas vai ķīmiskā produkta marķēšanu un atbilstoši rīkotos avārijas gadījumā.

(4) Darbību veicējam, ja tas veic uzņēmējdarbību, jānovērtē avāriju iespējamība un jāparedz pasākumi, kas novērstu avārijas vai samazinātu to sekas.

(5) Darbību veicējam, ja tas veic uzņēmējdarbību, atbilstoši attiecīgo darbību apjomam un izmantoto ķīmisko vielu vai ķīmisko produktu īpašībām nepieciešams noteikts izglītības līmenis, kuram izvirzāmās prasības reglamentē Ministru kabineta noteikumi. Ja darbību veicējs ir juridiskā persona, attiecīgā izglītība nepieciešama tām fiziskajām personām, kuras ir norīkotas veikt darbības ar ķīmiskajām vielām vai ķīmiskajiem produktiem un ir atbildīgas par šīm darbībām.

(6) Plānojot, projektējot un rekonstruējot ķīmisko vielu vai ķīmisko produktu lietošanas vai uzglabāšanas iekārtas un ar tām saistītās būves, kā arī veicot darbības ar ķīmiskajām vielām vai ķīmiskajiem produktiem:

1) jānovērtē tādu avāriju iespējamība, kas var ietekmēt vidi, cilvēku veselību vai īpašumu, un jāparedz pasākumi, lai novērstu avārijas vai samazinātu to sekas;

2) jāievēro ražotnes izvietojums, topogrāfiskie, ģeoloģiskie, meteoroloģiskie un hidroloģiskie apstākļi, citu tuvāko ražotņu, maģistrālo autoceļu, dzelzceļa, cauruļvadu, kā arī īpaši aizsargājamo dabas objektu un teritoriju izvietojums.

10.pants. Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu klasificēšana

(1) Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražotājs vai importētājs ir atbildīgs par to, lai ķīmiskās vielas un ķīmiskie produkti, kas nonāk tirdzniecībā vai lietošanā, būtu klasificēti atbilstoši tiem piemītošajām fizikālajām, ķīmiskajām, toksikoloģiskajām un citām īpašībām.

(2) Ķīmiskās vielas un ķīmiskie produkti uzskatāmi par bīstamām ķīmiskajām vielām un bīstamiem ķīmiskajiem produktiem, ja saskaņā ar šā panta trešajā daļā minētajiem noteikumiem tie ir iedalāmi kādā no šādām klasēm:

1) kodīgas ķīmiskās vielas vai ķīmiskie produkti;

2) kairinošas ķīmiskās vielas vai ķīmiskie produkti;

3) sensibilizējošas ķīmiskās vielas vai ķīmiskie produkti;

4) kancerogēnas ķīmiskās vielas vai ķīmiskie produkti;

5) mutagēnas ķīmiskās vielas vai ķīmiskie produkti;

6) reproduktīvajai sistēmai toksiskas ķīmiskās vielas vai ķīmiskie produkti;

7) videi bīstamas ķīmiskās vielas vai ķīmiskie produkti;

8) sprādzienbīstamas ķīmiskās vielas vai ķīmiskie produkti;

9) ķīmiskās vielas vai ķīmiskie produkti, kas ir spēcīgi oksidētāji;

10) īpaši viegli uzliesmojošas ķīmiskās vielas vai ķīmiskie produkti;

11) viegli uzliesmojošas ķīmiskās vielas vai ķīmiskie produkti;

12) uzliesmojošas ķīmiskās vielas vai ķīmiskie produkti;

13) ļoti toksiskas ķīmiskās vielas vai ķīmiskie produkti;

14) toksiskas ķīmiskās vielas vai ķīmiskie produkti;

15) kaitīgas ķīmiskās vielas vai ķīmiskie produkti.

(3) Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu klasificēšanas kārtību atkarībā no minēto vielu un produktu bīstamajām īpašībām un pakāpes, kādā šīs īpašības tiem piemīt, reglamentē Ministru kabineta noteikumi.

11.pants. Riska analīze

(1) Ministru kabinets nosaka ķīmisko vielu un ķīmisko produktu radītā riska novērtēšanas kārtību un riska samazināšanas pasākumus un norāda, uz kurām vielām un kuriem produktiem šī kārtība un šie pasākumi attiecas.

(2) Ministru kabinets nosaka ar bīstamajām ķīmiskajām vielām un bīstamajiem ķīmiskajiem produktiem saistīto rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtību un riska samazināšanas pasākumus un norāda, uz kurām vielām un kuriem produktiem (atkarībā no to daudzuma un bīstamības pakāpes) šī kārtība un šie pasākumi attiecas.

12.pants. Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu iepakojums un marķējums

(1) Ķīmisko vielu vai ķīmisko produktu ražotājam vai importētājam jānodrošina bīstamo ķīmisko vielu vai ķīmisko produktu iepakojuma izturība un drošums.

(2) Ķīmisko vielu vai ķīmisko produktu ražotājs vai importētājs nodrošina, lai valstī tālākai izplatīšanai paredzētais bīstamo ķīmisko vielu vai ķīmisko produktu iepakojums būtu marķēts latviešu valodā.

(3) Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu iepakošanas un marķēšanas kārtību nosaka Ministru kabi nets.

13.pants. Jaunas ķīmiskās vielas pieteikšana

(1) Ministru kabinets apstiprina esošo ķīmisko vielu sarakstu un pieteikto ķīmisko vielu sarakstu.

(2) Ķīmiskā viela, kas nav minēta esošo ķīmisko vielu sarakstā, uzskatāma par jaunu ķīmisko vielu.

(3) Valstī aizliegts importēt vai pārdot jaunu ķīmisko vielu, pirms nav izpētīta tās iedarbība uz vidi un cilvēku veselību un šī viela nav pieteikta saskaņā ar Ministru kabineta noteikto jaunas ķīmiskās vielas pieteikšanas kārtību.

(4) Šā panta trešajā daļā minētais aizliegums neattiecas uz:

1) ķīmiskajām vielām, kuras tiek ražotas vai importētas tādā daudzumā, kas nepārsniedz 10 kilogramus uz ražotāju vai importētāju gadā, un kuru ražotājs vai importētājs ievēro visus pārējos tam izvirzītos noteikumus. Šādā gadījumā ražotājam vai importētājam jāsaglabā un jāuzrāda uzraudzības un kontroles iestādēm (pēc to pieprasījuma) rakstveida informācija par ķīmiskās vielas daudzumu, marķējumu un saņēmējiem;

2) ķīmiskajām vielām, kuras tiek ražotas vai importētas tādā daudzumā, kas nepārsniedz 100 kilogramus uz ražotāju vai importētāju gadā, tādiem zinātniskajiem eksperimentiem, analīzēm vai pētījumiem, kuri tiek veikti kontrolētos apstākļos un kuru nolūks ir noteikt šīm vielām piemītošās īpašības un šo vielu iedarbību;

3) ķīmiskajām vielām, kuras precīzi formulētiem eksperimentālās ražošanas mērķiem ražo vai Ministru kabineta noteikumos paredzētajā kārtībā importē reģistrēts ierobežots patērētāju skaits tādā daudzumā, kas nepārsniedz to daudzumu, kāds ir nepieciešams konkrētā procesa izpētei. Šis izņēmums ir spēkā vienu gadu no minēto ķīmisko vielu ražošanas vai importa uzsākšanas ar nosacījumu, ka darbību veicējs iesniedz Vides valsts inspekcijai rakstveida ziņas par sevi un attiecīgo ķīmisko vielu, tās marķējumu, daudzumu, saņēmēju sarakstu un izpētes pasākumu plānu;

4) polimēriem, kas satur mazāk par diviem procentiem jaunu ķīmisko vielu.

14.pants. Drošības datu lapa

(1) Bīstamas ķīmiskās vielas vai bīstama ķīmiskā produkta ražotājam vai importētājam jāaizpilda drošības datu lapa par attiecīgo ķīmisko vielu vai ķīmisko produktu atbilstoši šā likuma 15.pantā minētajām prasībām.

(2) Ķīmisko vielu vai ķīmisko produktu ražotājs, importētājs vai cits darbību veicējs drošības datu lapu bez maksas izsniedz arī bīstamās ķīmiskās vielas vai bīstamā ķīmiskā produkta saņēmējam:

1) ja izstrādājums ir paredzēts rūpnieciskai vai citādai profesionālai izmantošanai;

2) ja izstrādājums tiek piegādāts vairumtirdzniecībā pirmo reizi;

3) citos gadījumos, kad saņēmējs to pieprasa.

15.pants. Drošības datu lapas saturs

(1) Ministru kabinets apstiprina drošības datu lapas paraugu, kā arī nosaka drošības datu lapas aizpildīšanas un nosūtīšanas kārtību.

(2) Drošības datu lapā iekļaujama šāda informācija:

1) ķīmiskās vielas vai ķīmiskā produkta identifikācija un ziņas par šīs vielas vai šā produkta ražotāju, importētāju vai citu personu, kas veic ķīmiskās vielas vai ķīmiskā produkta piegādi valstī;

2) produkta sastāvs un ziņas par tā sastāvdaļām;

3) bīstamības raksturojums;

4) pirmās palīdzības pasākumu apraksts;

5) ugunsdrošības un sprādziendrošības pasākumu apraksts;

6) avārijas gadījumā veicamo pasākumu apraksts;

7) uzglabāšanas un lietošanas noteikumi;

8) darba drošības noteikumi;

9) ziņas par fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām;

10) ziņas par stabilitāti un reaģētspēju;

11) toksikoloģiskā informācija;

12) ekoloģiskā informācija;

13) ziņas par iespējamiem utilizācijas veidiem;

14) informācija par transportēšanu;

15) informācija par normatīvajiem aktiem, kas reglamentē darbības ar attiecīgo ķīmisko vielu vai ķīmisko produktu;

16) cita no drošības, vides, cilvēku dzīvības un veselības aizsardzības viedokļa nozīmīga informācija.

IV nodaļa. Ierobežojumi attiecībā uz darbībām ar ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem

16.pants. Ar ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem veicamo darbību īpaša ierobežošana vai aizliegšana

Ministru kabinets nosaka īpašus ierobežojumus vai aizliegumus attiecībā uz darbībām ar atsevišķām ķīmiskajām vielām vai ķīmiskajiem produktiem, vai citiem materiāliem, kuri satur šīs ķīmiskās vielas vai ķīmiskos produktus vai ir apstrādāti ar šīm ķīmiskajām vielām vai ķīmiskajiem produktiem.

17.pants. Toksisku un ļoti toksisku ķīmisko vielu un ķīmisko produktu tirdzniecības ierobežojumi

(1) Toksiskas un ļoti toksiskas ķīmiskās vielas un ķīmiskos produktus fiziskajām personām ir atļauts pārdot, ja tās uzrāda apstiprinātu pircēja rakstveida pieprasījumu un tiek ievēroti likumos un citos normatīvajos aktos noteiktie ierobežojumi.

(2) Pieprasījums, kurā norādīts, kādam nolūkam iepērkamo ķīmisko vielu vai ķīmisko produktu izmantos, fiziskām personām jāapstiprina Nacionālajā vides veselības centrā.

(3) Toksiskas un ļoti toksiskas ķīmiskās vielas un ķīmiskos produktus aizliegts pārdot personām, kas ir jaunākas par 18 gadiem.

(4) Juridiskajām personām, kas pārdod toksiskas vai ļoti toksiskas ķīmiskās vielas vai ķīmiskos produktus, ir jāveic minēto ķīmisko vielu vai ķīmisko produktu pircēju uzskaite un jāuzglabā šā panta pirmajā daļā minētie pircēju pieprasījumi. Pircēju uzskaites dokumenti un pieprasījumi uzrādāmi uzraudzības un kontroles iestādēm pēc to pieprasījuma.

18.pants. Maksa par ķīmisko vielu un ķīmisko produktu reģistrēšanu un pieprasījumu izskatīšanu

Par ķīmisko vielu un ķīmisko produktu reģistrēšanu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā tiek iekasēta valsts nodeva, kas ieskaitāma valsts pamatbudžetā.

V nodaļa. Atbildība par pārkāpumiem, veicot darbības ar ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem

19.pants. Atbildības veidi par pārkāpumiem, veicot darbības ar ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem

(1) Personas, kas pārkāpušas šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās prasības attiecībā uz darbībām ar ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem, saucamas pie atbildības saskaņā ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem.

(2) Ja darbības ar bīstamajām ķīmiskajām vielām vai bīstamajiem ķīmiskajiem produktiem neatbilst šā likuma un ar to saistīto normatīvo aktu prasībām, attiecīgās vielas vai produktus var izņemt vai konfiscēt likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(3) Konfiscētās ķīmiskās vielas vai ķīmiskie produkti tiek nodoti vai pārdoti citam darbību veicējam vai iznīcināti saskaņā ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem.

20.pants. Zaudējumu un izdevumu atlīdzināšana

(1) Ja, veicot darbības ar ķīmiskajām vielām vai ķīmiskajiem produktiem, ir piesārņota vide vai būves, kaitējumu pieļāvušais darbību veicējs nodrošina vides un būvju attīrīšanu par saviem līdzekļiem tā, lai piesārņojums turpmāk neapdraudētu vidi, cilvēku dzīvību, veselību un īpašumu.

(2) Ja, veicot darbības ar ķīmiskajām vielām vai ķīmiskajiem produktiem, ir nodarīts kaitējums videi, cilvēku veselībai vai īpašumam, kaitējumu pieļāvušais darbību veicējs atlīdzina nodarīto kaitējumu likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(3) Darbību veicējs, kas atzīts par vainīgu šā likuma vai citu darbības ar ķīmiskajām vielām vai ķīmiskajiem produktiem regulējošo likumu un normatīvo aktu pārkāpšanā, sedz visus paraugu ņemšanas un izpētes izdevumus.

Likums stājas spēkā 1999.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 1998.gada 1.aprīlī.

Valsts prezidents G.Ulmanis

Rīgā 1998.gada 21.aprīlī