ATSAUCĒ IETVERT:
1998. gada 2. aprīļa Ciltsdarba likums. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 21.04.1998., Nr. 106 https://www.vestnesis.lv/ta/id/47840-ciltsdarba-likums
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Saeima ir pieņēmusi
un Valsts prezidents izsludina šādu likumu:
Ciltsdarba likums
I nodaļa. Vispārīgie notei kumi
1.pants
Likumā ir lietoti šādi termini:
1) ciltsapliecība — dzīvnieka izcelšanos un ciltsvērtību raksturojošs dokuments;
2) ciltsdarbs — zootehnisko pasākumu komplekss mērķtiecīgai dzīvnieku un mājputnu ģenētisko un saimnieciski derīgo īpašību izkopšanai, kurā ietilpst to pareiza audzēšana, izlase un atlase, ēdināšana, turēšana, kopšana un uzskaite;
3) ciltsdarba programma — Zemkopības ministrijas apstiprināts dokuments, kas regulē ciltsdarbu;
4) ciltsgrāmata — informācijas krājums par augstvērtīgu dzīvnieku izcelšanos, produktivitāti un ciltsvērtību;
5) ciltsvērtība — dzīvnieka izkopjamās īpašības ģenētiski noteikta novirze no ganāmpulka vai populācijas vidējā rādītāja;
6) dzīvnieku pārraudzība — individuāla dzīvnieku kontroles sistēma, kas nodrošina ražības un produkcijas kvalitātes datus ciltsvērtības noteikšanai;
7) populācija — vienas sugas dzīvnieku kopa, kurai piemīt ģenētiski noteiktas īpatnības un kuras atražošana notiek galvenokārt šīs kopas ietvaros;
8) sertificēts vaislinieks — augstvērtīgs dzīvnieks šķirnes uzlabošanai;
9) šķirne — vienas sugas dzīvnieku populācija, kurai ir ģenētiski noteiktas līdzīgas saimnieciski derīgās īpašības;
10) šķirnes materiāls — ciltsdarbā izmantojamie dzīvnieki un viņu pavairošanas materiāls (bioprodukts, embriji un olšūnas).
2.pants
Likuma mērķis ir nodrošināt ciltsdarba sakārtošanu un attīstību valstī, lai sekmētu augstražīgu ganāmpulku izaudzēšanu un ekonomisku lopkopības produkcijas ražošanu.
3.pants
Šis likums attiecas uz personām, kas nodarbojas ar produktīvo dzīvnieku (liellopu, cūku, aitu, kazu, kažokzvēru, trušu) un mājputnu (vistu, pīļu, zosu, tītaru), kā arī zirgu (turpmāk — dzīvnieki) audzēšanu, un uz personām un valsts pārvaldes iestādēm un institūcijām, kuras pilda ar ciltsdarbu saistītas funkci jas.
II nodaļa. Valsts funkcijas ciltsdarbā
4.pants
(1) Zemkopības ministrija:
1) koordinē vienotu ciltsdarba stratēģiju dzīvnieku saimnieciski derīgo īpašību izkopšanā un atražošanā;
2) sagatavo priekšlikumus par investīciju ieguldīšanu ciltsdarbā;
3) apst iprina ciltsdarba programmas katrai populācijai;
4) nodrošina ar ciltsdarbu saistīto normatīvo aktu izdošanu.
(2) Zemkopības ministrs ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošajām institūcijām apstiprina:
1) instrukcijas par Valsts ciltsgrāmatas kārtošanu, pārraudzības veikšanu, šķirnes dzīvnieku ciltsvērtības noteikšanu, dzīvnieku mākslīgo apsēklošanu, embriju un olšūnu pārstādīšanu;
2) nolikumus par vaislinieku un to bioprodukta sertificēšanu, ciltsdokumentācijas kārtošanu un ciltsapliecības izdošanu, par pārraugu, mākslīgās apsēklošanas tehniķu, dzīvnieku vērtēšanas ekspertu apmācību un sertificēšanu, kā arī ieteikumus attiecībā uz ciltsdarba pakalpojumu izcenojumiem.
(3) Instrukcijas un ieteikumi tiek publicēti laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".
5.pants
Dzīvnieku vērtēšanu un kontrolnovērtēšanu, dzīvnieku pārraudzību, mākslīgo apsēklošanu, embriju un olšūnu pārstādīšanu un šķirnes materiāla ievešanu un izvešanu atļauts veikt personām, kuras Ministru kabineta noteiktajā kārtībā saņēmušas attiecīgu sertifikātu.
6.pants
Šā likuma un citu ar ciltsdarbu saistīto normatīvo aktu ievērošanu kontrolē un uzrauga Zemkopības ministrijas pārraudzībā izveidota valsts civiliestāde — Ciltsdarba valsts inspekcija. Nolikumu par Ciltsdarba valsts inspekciju apstiprina Zemkopības ministrija.
7.pants
(1) Ciltsdarba valsts inspekciju vada priekšnieks, kuru pēc zemkopības ministra ieteikuma ieceļ amatā un atbrīvo no tā Ministru kabinets.
( 2) Ciltsdarba valsts inspekcijas priekšnieks ir valsts civildienesta ierēdnis, kuram ir augstākā izglītība lopkopības vai veterinārijas specialitātē un kura darba stāžs šajā specialitātē nav mazāks par pieciem gadiem.
(3) Ciltsdarba valsts inspektora amatu ir tiesīgi ieņemt rajonu lauksaimniecības departamentu vecākie referenti lopkopības jautājumos, kas vienlaikus pilda gan ciltsdarba valsts inspektora, gan rajona lauksaimniecības departamenta vecākā referenta lopkopības jautājumos pienākumus.
8.pants
Ci ltsdarba valsts inspekcijai savas kompetences ietvaros ir tiesības:
1) pārbaudīt dzīvnieku audzētāju saimniecības, uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības), sabiedriskās organizācijas un citas institūcijas, kas veic ciltsdarbu, un saņemt no tām nepieciešamo informāc iju;
2) anulēt normatīvajiem aktiem neatbilstošus ciltsdokumentus;
3) apturēt uz laiku līdz vienam gadam vai anulēt pārraugu, mākslīgās apsēklošanas tehniķu, dzīvnieku vērtēšanas ekspertu un citu ar ciltsdarbu saistītu personu darbību, ja tā neatbilst normatīvajos dokumentos noteiktajai kārtībai;
4) sastādīt administratīvo pārkāpumu protokolus un uzlikt administratīvos sodus;
5) izsniegt šajā likumā noteiktos sertifikātus;
6) izsniegt izziņas ar ciltsdarbu saistītos jautājumos.
III nodaļa. Uzdevumi personām , kuras veic ciltsdarbu
9.pants
Visiem dzīvnieku audzētājiem, kas savā saimniecībā veic ciltsdarbu, jānodrošina dzīvnieku saimnieciski derīgo īpašību izkopšana, sekmējot konkurētspējīgas produkcijas ražošanu.
10.pants
(1) Uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) un citas ar ciltsdarbu saistītas juridiskās personas to statūtos paredzētajā kārtībā izkopj attiecīgas dzīvnieku šķirnes un sniedz dzīvnieku audzētājiem ar ciltsdarbu saistītus pakalpojumus.
(2) Šā panta pirmajā daļā minēto juridisko personu galvenie darbības virzieni ir šādi:
1) ciltsdarba programmu izstrāde un realizācija;
2) pārraudzības darba organizēšana un vadība;
3) dzīvnieku mākslīgā apsēklošana, embriju un olšūnu pārstādīšana;
4) Valsts ciltsgrāmatas kārtošana;
5) ciltsapliecību apstiprināšana dzīvnieku tirdzniecībai;
6) priekšlikumu sagatavošana ciltsdarbu regulējošiem normatīvajiem aktiem (instrukcijām, ieteikumiem);
7) lopkopības izstāžu organizēšana;
8) šķirnes dzīvnieku audzētāju interešu pārstāvēšana Latvijā un ārvalstīs;
9) citu ar ciltsdarb u saistītu pakalpojumu sniegšana dzīvnieku audzētājiem.
11.pants
Ciltsdarba informācijas datu bāzes izveidošanu, uzturēšanu un arhivēšanu nodrošina valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrs" (turpmāk — Datu apstrādes centrs). Šajā nolūkā Datu apstrādes centrs:
1) izveido un kārto dzīvnieku īpašnieku, ganāmpulku un dzīvnieku vienotu reģistru;
2) piešķir identifikācijas numurus valstī audzējamiem šķirnes dzīvniekiem;
3) sagatavo datus augstvērtīgu dzīvnieku ierakstīšanai Valsts ciltsgrāmatā un datus ciltsapliecību izsniegšanai;
4) sniedz dzīvnieku turētājiem ar ciltsdarba informācijas datu apstrādi saistītas konsultācijas.
IV nodaļa. Ciltsdarbā izmantojamo dzīvnieku
apzīmēšana, ražības pārbaude un vērtēš ana
12.pants
Visi ciltsdarbā izmantojamie dzīvnieki un ganāmpulki ir reģistrējami un dzīvnieki apzīmējami atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par dzīvnieku un ganāmpulku reģistrēšanu un dzīvnieku apzīmēšanu.
13.pants
(1) Dzīvnieku individuālās ražības un ar to saistīto pazīmju (ķermeņbūves, reproduktīvo īpašību u.c.) pārbaudes nolūkos tiek veikta pārraudzība, kontrolnovērtēšana un citi pasākumi (dzīvnieku mērīšana, eksterjera novērtēšana), kuros iegūst datus ciltsvērtības un šķirnes ģenētiskā potenc i āla noteikšanai.
(2) Dzīvnieku pārraudzību veic sertificēta persona, kura ir reģistrējusies kā individuālā darba veicēja vai ir darba attiecībās ar juridisko personu.
14.pants
(1) Dzīvnieku ciltsvērtības un to turpmākās izmantošanas noteikšanai tiek veikta dzīvnieku bonitēšana.
(2) Dzīvnieku bonitēšana ir dzīvnieku kompleksa novērtēšana pēc izcelšanās, šķirnības, konstitūcijas un eksterjera, dzīvmasas, produktivitātes, pēcnācēju labuma, atražotspējas.
(3) Bonitētos dzīvniekus iekļauj ciltskodolā vai ražojošā grupā, izmanto ganāmpulka atjaunošanai, pārdošanai vaislai vai izbrāķē. Iegūtos datus izmanto ciltsdarba un pāru atlases plānošanai, selekcijas darba novērtēšanai un Valsts ciltsgrāmatā ierakstāmo dzīvnieku izraudzīšanai. Minētie dati tiek publicēti.
( 4) Dzīvnieku bonitēšanu dabā veic sertificēti dzīvnieku vērtēšanas eksperti. Bonitēšanas datu apstrādi veic Datu apstrādes centrs zemkopības ministra noteiktajā kārtībā.
15.pants
(1) Lai salīdzinātu dzīvniekus pēc to produktivitātes un novērtētu pēc pēcnācēju labuma, barības izmantošanas spējām, ātraudzības un produkcijas kvalitatīvajiem rādītājiem, tiek veikta dzīvnieku kontrolnovērtēšana.
(2) Dzīvnieku kontrolnovērtēšanu ciltsdarba programmās noteiktajās saimniecībās veic sertificētas fiziskās un juridiskās personas. Ieteikumus dzīvnieku kontrolnovērtēšanai apstiprina zemkopības ministrs.
V nodaļa. Ciltsdarbā izmantojamo dzīvnieku atražošana
16.pants
(1) Dzīvnieku atražošana notiek, dzīvniekus mākslīgi apsēklojot, pārstādot embrijus vai olšūnas vai arī dabiskā ceļā, izmantojot lecināšanai augstvērtīgus sertificētus vaisliniekus.
(2) Pēcnācēju atražošanai drīkst izmantot tikai sertificētus vaisliniekus un sertificētu bioproduktu.
(3) Vaislinieku bioproduktu, embrijus un olšūnas drīkst iegūt tikai juridiskā persona, kurai izsniegts sertifikāts dzīvnieku mākslīgai apsēklošanai un embriju un olšūnu pārstādīšanai.
17.pants
(1) Vaislinieku bioprodukta, embriju un olšūnu realizācijai ir nepieciešams sertifikāts, ko izsniedz Ciltsdarba valsts inspekcija.
(2) Ser tificētu bioproduktu atļauts pārdot:
1) fiziskajām un juridiskajām personām, kuras saņēmušas sertifikātu mākslīgās apsēklošanas veikšanai, ir reģistrējušās kā individuālā darba veicējas vai pārstāv juridisko personu;
2) dzīvnieku īpašniekiem lietošanai tikai savā ganāmpulkā, ja attiecīgais dzīvnieku īpašnieks ir beidzis mākslīgās apsēklošanas kursus un saņēmis kvalifikāciju apliecinošu dokumentu.
(3) Persona, kurai ir pārdots vaislinieku bioprodukts, veic tā izlietojuma uzskaiti zemkopības ministra noteiktajā kārtībā.
18.pants
(1) Ar embriju un olšūnu pārstādīšanu drīkst nodarboties fiziskās un juridiskās personas, kuras ir saņēmušas Ciltsdarba valsts inspekcijā sertifikātu šā darba veikšanai.
(2) Persona, kas izdara embriju un olšūnu pārstādīšanu, veic olšūnu un embriju izlietojuma uzskaiti zemkopības ministra noteiktajā kārtībā.
19.pants
Lai valstī netiktu ievesti zemas kvalitātes dzīvnieki, kuru izcelšanās nav nosakāma un kuri nav piemēroti audzēšanai Latvijas apstākļos, personas, kas ieved dzīvniekus un to bioproduktu, reģistrējas un saņem sertifikātu Ciltsdarba valsts inspekcijā.
20.pants
No ārvalstīm ievestais vaislinieks un tā bioprodukts ierakstāms Valsts ciltsgrāmatā vai reģistrā, ja:
1) tam ir atbilstošs attiecīgās valsts oficiāli atzītas ciltsdarba institūcijas izdots sertifikāts;
2) tā ciltsvērtība nav zemāka kā Latvijā sertificētiem vaisliniekiem;
3) ievestajam vaislas materiālam ir kāds sevišķi augsts rādītājs, kas nepieciešams selekcijai (olbaltuma saturs, izslaukums, eksterjers, pēcnācēju gaļas kvalitāte).
VI nodaļa. Ciltsdarba finansēšana
21.pants
(1) Valsts no budžeta finansē Ciltsdarba valsts inspekciju, dzīvnieku reģistra un ganāmpulka reģistra kārtošanu, ciltsdarba arhīva uzturēšanu, Valsts ciltsgrāmatas kārtošanu, dzīvnieku vērtēšanas sistēmas izveidi un citus ar ciltsdarbu saistītus valsts pasūtījumus.
(2) Valsts investē līdzekļus Datu apstrādes centrā, lai izveidotu dzīvnieku īpašnieku, ganāmpulku un dzīvnieku vienotu reģistru un veiktu dzīvnieku apzīmēšanu, kā arī uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), sabiedriskajās organizācijās un citās ar ciltsdarbu saistītās institūcijās, lai izstrādātu programmas dzīvnieku ciltsvērtības noteikšanai un sakārtotu ciltsdarba sistēmu.
(3) Valsts subsidē dzīvnieku un to bioprodukta iepirkšanu, jaunu šķirņu ganāmpulku izveidošanu un esošo ganāmpulku selekciju.
VII nodaļa. Atbildība par likuma neievērošanu
22.pants
Par šā likuma pārkāpumiem vainīgā persona saucama pie administratīvās atbildības likumā noteiktajā kārtībā.
23.pants
Par nesertificētas produkcijas lietošanu, nekvalitatīvu un nolaidīgu pakalpojumu sniegšanu, kuras rezultātā dzīvnieku audzētājiem nodarīti zaudējumi vai radušies papildu izdevumi, vainīgās personas ir atbildīgas Civillikumā noteiktajā kārtībā.
24.pants
(1) Personu sūdzības un iesniegumus par ciltsdarba jautājumiem atbilstoši savai kompetencei izskata Ciltsdarba valsts inspekcija un pieņem attiecīgu lēmumu.
(2) Ciltsdarba valsts inspekcijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā likumā noteiktajā kārtībā.
Pārejas noteikumi
1. Personām, kuras veic ciltsdarbu, likumā noteiktie sertifikāti jāsaņem sešu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas.
2. Līdz Ciltsdarba valsts inspekcijas izveidošanai šajā likumā paredzētie sertifikāti tiek izsniegti zemkopības ministra noteiktajā kārtībā.
Lik ums Saeimā pieņemts 1998.gada 2.aprīlī.
Valsts prezidents G.Ulmanis
Rīgā 1998.gada 21.aprīlī