Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Attiecības ar Krieviju Gan izpratne, gan neizpratne. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 21.04.1998., Nr. 106 (1167) https://vestnesis.lv/ta/id/47851

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Attiecības ar Krieviju (turpinājums)

Vēl šajā numurā

21.04.1998., Nr. 106 (1167)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Informacija

Attiecības ar Krieviju

Saeimas pārstāvju Andra Amerika

un Edvīna Inkēna ieskatā

Pagājušajā nedēļā, 16. un 17. aprīlī, Maskavā norisinājās starptautiska parlamentu locekļu konference par tematu "Eiropas drošības jaunā arhitektūra un NATO". Tajā piedalījās pārstāvji no 25 valstīm, un to bija sarīkojusi Krievijas Federācijas Valsts dome. No Latvijas puses uz šo konferenci Krievijas galvaspilsētā bija ieradušies Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks un Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Edvīns Inkēns. Vakar, 20. aprīlī, preses konferencē Saeimas namā viņi stāstīja par dzirdēto un vēroto.

Vispirms runāja Andris Ameriks:

— Ņemot vērā to, cik liela uzmanība tiek veltīta katrai vizītei Krievijā, mēs abi ar Inkēna kungu nolēmām šodien informēt par to, kādu pieredzi un kādus viedokļus esam guvuši pēc uzturēšanās Maskavā.

Vispirms par šo starptautisko konferenci. Uz to oficiāli bijām komandēti divi kā Saeimas deputāti — Ameriks un Inkēns. Taču tur satikām trešo Saeimas deputātu — Anatoliju Deņisovu. Tātad faktiski Saeimu pārstāvēja trīs deputāti. Taču Deņisova kungs uzstājās ar ļoti ekstraordināru runu, kurā viņš pavēstīja, ka Latvijas armijā karavīri staigājot ar koka plintēm, ka viņiem neesot zābakšņoru, un tā tālāk. Tas, manuprāt, nekādā veidā neuzlaboja Latvijas tēlu pasaulē.

Bet kopumā stāvoklis ir šāds. Pašlaik Krievijā no katriem simt cilvēkiem tikai viens atbalsta NATO vai izturas pret to neitrāli. Pārējie 99 ir vienoti savā pozīcijā tajā ziņā, ka NATO ir bīstama organizācija un tāpēc viņi ir pret šīs organizācijas paplašināšanos. Te nu nav jāšķiro liberāļi un komunisti.

Līdz ar to konferencē diskusija patiesībā izvērsās starp Krievijas Valsts domes deputātiem un pārējo 25 valstu pārstāvjiem. Es arī runāju no Krievijas Valsts domes Mazās zāles tribīnes, paužot viedokli par to, ka pirms gandrīz septiņiem gadiem Krievija ir atzinusi Latvijas neatkarību. Bet šodien veids, kādā tiek pausta attieksme pret neatkarīgā valstī pieņemtajiem likumiem, ir pavisam neizprotams. Tas sāk atgādināt situāciju pirms 20–30 gadiem, kad viena valsts atļāvās diktēt kādai citai valstij vai valstu grupai savus noteikumus.

Diskusija patiešām bija visai smaga. Krievu politiķi acīmredzami pauda negatīvu nostāju pret NATO paplašināšanās procesu kopumā. Bet jāsaprot ir vēl kas. Ja runājam par Eiropas valstīm, — Krievija ir vienīgā valsts, kur patlaban ir tik spēcīga opozīcija no parlamenta puses valdībai un valsts prezidentam. Apmēram trīs ceturtdaļas Krievijas Valsts domes deputātu ir opozīcijā gan prezidentam, gan valdībai. Par to var pārliecināties, vērojot pašreizējo premjera kandidatūras apstiprināšanas procedūru.

Gan izpratne, gan neizpratne

Zviedrijas preses, radio, televīzijas viedokļos

Jānis Pāvuls, Zviedrijas radio, —

speciāli "Latvijas Vēstnesim"

(1998.g. 17.aprīlī)

Pēdējo nedēļu straujā notikumu attīstība Latvijā pievērsusi lielu Zviedrijas masu mediju uzmanību. Šī interese, šķiet, sasniedz kulmināciju sakarā ar Zviedrijas ministru prezidenta Jērana Pērsona (Goran Persson) pēkšņo vizīti Rīgā, kā arī ar Latvijas valdības ārkārtas sēdes pieņemtajiem lēmumiem trešdien, 15.aprīlī.

Zviedrijas Ārlietu ministrijas vēstnieks Lārs Danielsons (Lars Danielsson) pirms premjera izbraukšanas uz Rīgu uzsvēra, ka Pērsons uz Latviju dosies, lai iepazītos ar valdošajiem apstākļiem un pārrunātu Latvijas iespējas iestāties Eiropas Savienībā (ES). Būtībā tas bija diplomātisks formulējums papildus spiedienam Latvijai pieņemt grozījumus pilsonības un valodas likumos, kas pēdējo mēnešu laikā aktualizēts visai nepatīkamā toņkārtā no Krievijas puses.

Itālijas un citu ES valstu piebiedrošanās Krievijas protestiem esot izraisījusi spēcīgu Pērsona vēlēšanos doties uz Latviju, lai pierādītu, ka ir valstis, kas nostājas Latvijas pusē. Šāda versija vairākkārt izskanēja zviedru masu medijos — neraugoties uz to, ka, pēc oficiālajām ziņām, vizītes iniciators bija Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis un ka arī Zviedrija, tāpat kā pārējās ES valstis atbalsta krievu izteiktās prasības.

Vairāki zviedru politikas lietpratēji tomēr norādījuši, ka Pērsons uz Latviju gan nedevās tikai tēlot morālu "placdarmu". Zviedrijai esot izteiktas intereses censties pierādīt pasaulei, ka tās loma Baltijas jūras reģionā esot ievērojama un ka Zviedrija, būdama "neitrāla un aliansēm nepiederoša valsts", spēj būt par labu sarunu partneri konflikta abām pusēm — tomēr uzsverot, ka neesot runa par starpnieka lomu.

Zviedrijas prese, radio un televīzija bez izņēmuma Pērsona vizīti Rīgā vērtējusi pozitīvi. Arī Riksdāga (parlamenta) opozīcijas partijas — konservatīvās Moderātu partijas vadītājs Kārls Bilts (Carl Bildt) savā iknedēļas Interneta vēstulē 15.aprīlī sāncensim un ideoloģiskajam pretiniekam izteica uzslavu, norādot, ka Pērsona iniciatīva esot teicama. "Viņš turpina modernu zviedru tradīciju, aktīvi iesaistoties par drošību, stabilitāti un sadarbību Baltijas jūras reģionā. Viņa darba veids izpelnījies arī manu politisko atbalstu."

Bilts vēstulē uzsvēra, ka Latvijas situācija šodien esot sarežģīta, norādot uz valdības krīzi, gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, partiju nevienotību, akūto konfliktu ar Maskavu un svarīgajiem uzdevumiem gatavoties sarunām par iestāšanos ES.

 

 

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!