EDSO komisārs Makss van der Stuls:
Turpinājums
no 1.lpp.
Turpmākā latviešu valodas mācīšanas sistēmas attīstīšana un vēstures pārbaudījumu vienkāršošana arī varētu būt iespaidīga palīdzība, lai palielinātu Latvijas pilsonības pieprasītāju skaitu."
Sava paziņojuma noslēgumā M. van der Stūls pasvītro: "Es ceru, ka šādas politikas kontekstā Latvijā attīstīsies auglīgs dialogs, radot noteiktu pamatu starpetniskai harmonijai Latvijā."
Pēc tam Maks van der Stūls atbildēja uz žurnālistu jautājumiem:
"Latvijas Vēstnesis":
Vai jūsu atbildīgās misijas veikšanu pēdējā laikā neapgrūtina intensīvā propagandas kampaņa pret Latviju? Es pat saņemu vēstules ar dažādiem manas darbības vērtējumiem. Taču tas mani neietekmē, jo savā darbā es vados nevis no kaut kādiem saviem apsvērumiem, bet no manas organizācijas izstrādātiem stabiliem kritērijiem. Reizēm tiek kritizēta arī mana darbība, taču es tajā ievēroju tikai savas misijas principus, nevis personīgos apsvērumus.
Vai piekrītat Latvijas valdības apgalvojumam, ka Latvijā nav nekādu cilvēka tiesību pārkāpumu?
Es jau savas iepriekšējās vizītes laikā lidostā preses konferencē pirms pāris nedēļām teicu, ka neesmu redzējis Latvijā nekādus masveida cilvēktiesību pārkāpumus.
BJVP komisārs Ole Espersens:
Turpinājums
no 1.lpp.
"Latvijas Vēstnesis":
Kā jūs vērtējat Lietuvas parlamenta priekšsēdētāja Landsberģa vārdus, ka "vecajā kontinentā saskatāmi divi ceļi, divas skaidras iespējas: vai nu Eiropas politikas rusifikācija, vai arī Krievijas politikas eiropeizācija"? Es nedomāju, ka Krievijai procesā, par ko mēs runājam, būtu liela loma. Šie jautājumi tiek apspriesti jau vairākus gadus. Mēs uzsveram sabiedrības integrācijas procesu. Protams, mums šajā procesā jāņem vērā visi aspekti, tai skaitā jāraugās arī uz starptautisko presi. Jā, es esmu informēts par Krievijas kritiku, taču domāju, ka Latvijas valdībai pirmkārt jāņem vērā Latvijas sabiedrības labklājība. Jūs taču zināt, ka Latvija nevarēs kļūt par ES dalībvalsti, ja tajā piecsimt, sešsimt vai septiņsimt tūkstošiem cilvēku nebūs Latvijas pilsonības. O.Espersens Latvijas vadības lēmumus nosauca par drosmīgiem īpaši laikā, kad uz Latviju tiek izdarīts spiediens no Krievijas. BJVP komisārs uzsvēra, ka, "neraugoties uz šo spiedienu, Latvija pati pieņem šos lēmumus".
O.Espersens informēja žurnālistus arī par savu braucienu uz Maskavu, un ka tur runās ar Krievijas Valsts domes, kā arī valdības un Ārlietu ministrijas vadītājiem.
Atbildot uz citiem žurnālistu jautājumiem, O.Espersens pastāstīja arī par savu tikšanos ar ebreju kopienas vadītāju Grigoriju Krupņikovu. Abi esot pārrunājuši neseno sprādzienu pie Rīgas sinagogas. "Ebreju kopienas vadītājs uzsvēra, ka nesaskata Latvijā ebrejiem nekādas briesmas," teica O.Espersens. "Šādi incidenti var notikt jebkurā valstī, arī Zviedrijā vai Dānijā."
BJVP komisārs arī atgādināja, ka oficiāli Krievija pret Latviju vēl nav noteikusi ekonomiskās sankcijas, taču praktiski sankcijas tomēr eksistē. Viņš uzsvēra, ka šīs sankcijas vērstas uz Latvijas ekonomiskās situācijas ietekmēšanu, taču pirmām kārtām tās iespaidos krieviski runājošo Latvijas iedzīvotāju situāciju.
Uz rietumvalstu žurnālistu lūgumu novērtēt Krievijas propagandistiskos apgalvojumus par Latviju O.Espersens atbildēja: "Tie ir gan pareizi, gan arī nepareizi. Piemēram, ja Krievija ko apgalvo par Latviju, ignorējot faktu, ka Latvija ir suverēna valsts, tad šie apgalvojumi noteikti ir nepareizi."
Jānis Ūdris,
"LV" ārpolitikas redaktors