Latvijas Valsts prezidentam

Latvijas Republikas Saeimai

Pēdējo nedēļu laikā varas mazspējas dēļ arvien vairāk tiek apdraudēta Latvijas uzņēmumu normāla darbība, ir apdraudēta daudzu Latvijas tautsaimniecības nozaru eksistence. Valsts tuvredzīgas politikas rezultātā strauji tiek zaudēts ne vien liels Latvijas preču noieta tirgus, bet arī rūpniecībai būtiskākais izejvielu avots.

Joprojām nav dzirdēts par valsts vadītāju piedāvātu starpvalstu attiecību programmu. Tā vietā tiek izteikts nepamatots viedoklis par Latvijas uzņēmumu spēju strauji pārorientēties uz Rietumu tirgu. Šāds aicinājums lieku reizi pierāda valsts augstāko vadītāju nekompetenci, vērtējot ekonomiskos procesus valstī. Diemžēl šī nekompetence balstās uz lielās ierēdniecības armijas atrautību no reālajiem sociāli ekonomiskajiem notikumiem valstī. Tā rezultātā sabiedrība netiek informēta par patieso stāvokli ekonomikā.

Aicinājumam strādāt tikai Rietumu tirgū nav nekāda ekonomiskā pamatojuma, jo neatkarības laikā valsts diemžēl ir bijusi orientēta uz "vienas dienas politiku". Netika stimulēta vietējo uzņēmēju darbības attīstība, investīciju piesaistīšana, jaunu tehnoloģiju ieviešana. Latvijā tikai ar tranzīta biznesu saistītie uzņēmumi spēja, bet diemžēl bez valsts atbalsta, daļēji ieviest Rietumu standartiem atbilstošas tehnoloģijas.

Ar rūpniecību, ostu attīstību, lauksaimniecību, nerunājot par veselības aprūpi un izglītību, saistīto uzņēmumu darbība ir bijusi atkarīga tikai un vienīgi no pašu uzņēmēju spējas izdzīvot. Ja ar privāto uzņēmējdarbību saistītajos uzņēmumos ir bijusi iespēja elastīgi reaģēt uz notiekošo, tad lielie valsts uzņēmumi, kas saņēma mantojumā no PSRS novecojušas tehnoloģijas un milzīgus parādus, bija nolemti lēnai iznīkšanai.

Neskatoties uz negatīvo, uzņēmējdarbībai nelabvēlīgo vidi, pēdējo gadu laikā Latvijas uzņēmējiem ir izdevies normalizēt attiecības ar Austrumu tirgu, un vispirms ar Krieviju. Atšķirībā no politiķiem un ar politiskiem spēkiem saistītiem valstsvīriem Latvijas uzņēmējiem Krievija nav nedz ienaidnieks, nedz draugs, bet gan liels un vērā ņemams biznesa partneris, no kura var prasīt cieņas pilnu attieksmi pret sevi, tikai pašiem izturoties ar cieņu. Nožēlojami, ka tos politiskos soļus, kurus vajadzēja spert pēc neatkarības atjaunošanas, Latvija veiks Krievijas politiskā diktāta rezultātā. Nožēlojami.

Tieši tas, ka Latvijas valstij joprojām NAV ārpolitikas programmas attiecībām ar Krieviju, ļauj izvērst plašu melu kampaņu pret Latvijas valsti. Nopietni trūkumi Latvijas ārpolitikā dod iespēju vērsties pret Latviju ar ekonomiskām sankcijām, kā rezultātā cietīs Latvijas uzņēmumi, kuros tiek nodarbināti gan latvieši, gan cittautieši. Tieši tuvredzīgās iekšējās un ārējās politikas rezultātā darbu var zaudēt desmitiem tūkstoši Latvijas iedzīvotāju.

1998. gada 15.aprīlī notikušajā Latvijas 71 uzņēmēja — darba devēja sanāksmē tika pieņemts lēmums aicināt Latvijas Valsts prezidentu un Latvijas Republikas Saeimu nepieļaut turpmāku destruktīvu valdības darbu.

Latvijas uzņēmēju vārdā

pieprasām:

1.

2.

3.

Mēs izsakām gatavību sniegt savu palīdzību krīzes situācijas novēršanai.

Latvijas uzņēmēju — darba devēju vārdā:

Latvijas Stividorkompāniju asociācijas prezidents Aivars Borovkovs

Akciju sabiedrības "Rīgas dīzelis" prezidents Juris Dzenis

Akciju sabiedrības "Dzintars" prezidents Iļja Gerčikovs

Akciju sabiedrības "B.L.B. Baltijas termināls" viceprezidents Juris Ķirsis

Akciju sabiedrības "Baltijas Holdings" prezidents Vasīlijs Meļņiks

SIA "Pārtikas uzņēmumu federācija" prezidents Viktors Mende

CS "Turība" valdes priekšsēdētājs Ivars Strautiņš

Akciju sabiedrību "RAF", RAF ITC" un "RAF AVIA"

padomes priekšsēdētājs Gunārs Šics

Akciju sabiedrības "Latvijas Zvejnieku savienība"

valdes priekšsēdētājs Leonīds Loginovs

Rīgā 1998. gada 16.aprīlī

(Saeimas Kancelejā ar nr.4084 reģistrēts 17.04.1998)