Par Pašvaldību mācību centru

Aizvadītajā nedēļā Latvijas Pašvaldību mācību centrā Rīgā, Biķernieku ielā 4a, kārtējās nodarbības nenotika neparasta pasākuma dēļ: te pulcējās nevis citkārt ierasto kursu un semināru dalībnieki, bet gan strādāja meistari no Nīderlandes.

Kaut gan viņu uzdevums bija veikt iekšējos remonta darbus pirmā stāva lielajā auditorijā, salabot kāpnes abos korpusos, kā arī nomainīt daļu santehnikas piederumu palīgtelpās, nedēļa sākās ar preses konferenci.

To vadīja centra direktore Ruta Kalniņa, un tajā piedalījās Nīderlandes Karalistes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā Ludoviks van Uldens. Viņš pastāstīja, ka šī ir neparasta meistaru grupa, turklāt vairāku apstākļu dēļ.

Vispirms šī esot nesavtīgu darbinieku kopa, ko rosinājusi Apeldornas vietējā pašvaldība. Pēc turienes informācijas centra vadītāja Hermaņa Meijera ierosmes saziedoti līdzekļi remonta materiāliem. Visai netradicionāls ir arī Nīderlandes palīgu sastāvs: grupā esot tikai divi profesionāli celtnieki, bet pārējie visīstākie amatieri — divi skolotāji (tālab braucienam uz Rīgu izraudzītas skolēnu brīvlaika dienas), datorspeciālists, sociālais darbinieks, pat menedžeris. Viņus vienojot ne vien kopīga prasme pievērsties būvdarbiem, bet arī vēlēšanās palīdzēt tiem, kam vajadzīga palīdzība. Līdzīgā kārtā viņi jau pērn strādājuši Čehijā. Uz Latviju atbraukuši ar savām mašīnām, līdzi ņemot savus darbarīkus. Tas esot viņu vaļasprieks.

— Kā gan holandieši te jutās? — vaicāju Mācību centra informācijas sektora vadītājai Inesei Jautrei.

— To gan vajadzētu jautāt viņiem pašiem. Mēs varam tikai secināt, ka aizbrauca apmierināti, jo solījās atbraukt vasarā atkal, lai otrajā korpusā izveidotu Nīderlandes konferenču telpu. Tā būs veltīta mūsu sadarbībai ar Apeldornas pašvaldību.

— Darbi beigušies, tagad atkal atsākušās mācības. Kā tās varētu raksturot? — lūdzu atbildi centra direktorei Rutai Kalniņai.

— Kopš centra dibināšanas 1993. gada 18. martā mums jau ir izveidojušies savi pieņēmumi par to, ko mēs spējam. Esam secinājuši, ka ik gadu varam piedāvāt 12 pamatkursus (160–320 stundas) un 64 dažādas tematikas seminārus. Mūsu viedoklis ir nešaubīgs: lai nevajadzētu strādāt tukšgaitā. Kaut gan reizēm gadās, ka piedāvājumam nav gaidītā pieprasījuma.

Patlaban vislielākais pieprasījums ir vaicājumiem par Administratīvi teritoriālo reformu. Jo šķietami daudz kas ir formulēts likumā, tomēr arī mūsu kursu klausītājus mulsina 1999. gada 16. jūlija Deklarācija par Ministru kabineta darbu, kurā melns uz balta rakstīts:

"līdz 2000. gada 1. jūlijam izstrādāsim Valsts pārvaldes reformu programmu, kas noteiks reformu prioritātes valsts, reģionu un vietējā līmenī";

un tālāk:

"līdz 2001. gada 1. janvārim nodrošināsim būtisku vietējo pašvaldību administratīvā dalījuma mēroga palielināšanu, lai uzlabotu pārvaldes efektivitāti…"

Protams, tās nav vienīgās fineses, lai gan Mācību centra galvenais uzdevums ir nākt klajā ar skaidrojumu. Pat attiecībā uz likumiem, Ministru kabineta noteikumiem, citiem normatīvajiem aktiem. Bet priekšplānā jābūt pašvaldībām. Gan pirms, gan pēc 2001. gada pašvaldību vēlēšanām.

Mintauts Ģeibāks, "LV" informācijas redaktors pašvaldību lietās