Lai mūsu valoda. Kā avots

Akadēmia Jāņa Endzelīna

125. dzimšanas dienas atceres zinātniskajā konferencē

Rīgas Latviešu biedrības namā 1998. gada 22. aprīlī

Konference, ko Latvijas Zinātņu akadēmija rīko kopā ar Rīgas Latviešu biedrību, notiek Letonikas programmas ietvaros. Tās temats -- "Latviešu valoda mūsdienu Latvijā" -- šitis vienlīdz svarīgs kā valodniekiem, literātiem un folkloristiem, tā arī vēsturniekiem, sociologiem, filozofiem, mediiem, matemātiiem un citu zinību novadu pārstāvjiem. Zinātņu akadēmijas prezidents Jānis Stradiņš slimības dē nav varējis ierasties, taču profesora doma un gars ir ar konferences dalībniekiem. Viņa uzrunu nolasa akadēmiis Viktors Hausmanis, kas vada konferences pirmo dau -- par latviešu valodu likumā un praksē Latvijas un Eiropas kontekstā.

Pirms pie vārda tiek referenti un runātāji, Latvijas zinātnieku saime vēlreiz sveic akadēmijas ārzemju locekli, vienu no pašām izcilākajām humanitāras domas pārstāvēm Veltu Rūi-Draviņu. Par mūża ieguldījumu latviešu valodas kopšanā viņai pieširta Jāņa Endzelīna balva. Velta Rūe-Draviņa konferences dalībniekiem nodevusi sveicienu tālsarunā no Stokholmas, bet balvu saņem viņas dēls, Zviedrijas Karaliskās akadēmijas akadēmiis astronoms Dainis Draviņš, kas ir arī Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju loceklis. Viņam pašam tikko pieširta Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaa, ko paredzēts pasniegt piektdien, 24. aprīlī.

No likumdevēju skatpunkta par latviešu valodas stāvokli likumā un praksē runā Saeimas deputāts Dzintars Ābiis.

Sēdes vadītājs atzinīgi novērtē filoloijas doktores Dzintras Hiršas sagatavoto atbildi sakarā ar Drošības un sadarbības organizācijas biroja komentāriem par mūsu valsts valodas likumprojektu, īpaši atzīmējot Valsts valodas centra vadītājas korekto un lietišo lietas būtības izklāstu un prasmi nelokāmi aizstāvēt savu viedokli. Šis materiāls publicēts "Latvijas Vēstneša" 21. aprīa numurā. Par to, kā Dzintra Hirša šajā sēdē runāja par latviešu valodu un latviešiem, -- kādā no nākamajiem laikraksta numuriem.

Par nacionālo valodu, terminoloiju un starptautisko sadarbību referē akadēmie Valentīna Skujiņa. Par latviešu valodas aizsardzību darba tirgus konkurences apstākos runā habilitētā ekonomikas doktore Pārsla Eglīte, par latviešu valodu Eiropā notiekošo integrācijas procesu kontekstā -- informātikas speciālisti Juris Borzovs un Guntis Fricnovičs.

Kaut konference ir akadēmiska un paši runātāji aicina valodas aizsardzības un attīstības lietas aplūkot bez liekām emocijām, ar vēsu prātu, tas gandrīz nevienam neizdodas. Akadēmiis Andrejs Buiis atgādina Imanta Ziedoņa izvirzīto aicinājumu un prasību jebkuru lēmumu un darbību samērot ar to, kā tas var ietekmēt latviešu tautas izdzīvošanu, un ikvienā parādībā akcentēt nacionālo aspektu.

Konference ir lieliska ar to, ka visi referenti un runātāji nāk klajā ar jaunākajiem datiem, faktiem, atziņām. Tā habilitētā filoloijas doktore Ina Druviete pieteikto referātu par valodu un tās politiku valodu likumos konferences dalībniekiem iesaka izlasīt "Latvijas Vēstneša" 22. aprīa numurā un runā par vērojumiem Eiropas Padomes rīkotajā konferencē Budapeštā, no kuras viņa tikko atgriezusies. Viņa nākusi pie pārliecības, ka jādarbojas gudrāk un varbūt arī viltīgāk, it seviši -- nevalstiskajās organizācijās, kuru viedoklis un priekšlikumi Eiropas Savienības iestādēs tiekot visvairāk ņemti vērā.

Profesore Ilze Ostrovska savukārt tikko labojusi studentu diplomdarbus un atdūrusies uz tādām valodas kūdām un jauniešu neprasmi izteikt savu domu, ka nācies izdarīt pavisam bēdīgus secinājumus par pašu latviešu vēlēšanos pienācīgi apgūt savu dzimto valodu. "Ko mēs zaudējam, ja zaudējam valodu?" -- referente jautā un ar piemēriem skaidro, cik daudz tiek zaudēts, cik augsta ir šī zaudējuma cena katram indivīdam, tautai, valstij.

Par izglītību, kultūru un zinātni valsts valodas skatījumā runā filoloijas doktores Sarma Kaviņa un Dzintra Paegle. Habilitētā filoloijas doktore Dace Markus īpaši uzsver skolotāju lomu valodu likuma izpildē.

"Kāpēc mēs esam tik slinki savās rūpēs par latviešu valodu? Ko par to teiktu Endzelīns?" -- arī lielā latviešu valodas patriota Zigmunda Skujiņa runu var izlasīt "Latvijas Vēstneša" 22. aprīa numurā. Tāpat kā Tenu Karmas uzstāšanos it kā visai sareżītā jautājumā -- "kurš kuru diskriminē".

Runājot ar lielu pašcieņu un pārliecības spēku, viņi arī pielika punktu šai zinātniskajai konferencei. Pagaidām. Paredzēts izstrādāt arī nobeiguma dokumentu.

Aina Rozeniece,

"LV" korespondente

Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents:

Ievadvārdi konferencei

Cienījamie konferences dalībnieki, kundzes un kundzenes, kā būtu sacījis Jānis Endzelīns. Šis ir Endzelīna jubilejas gads, un diżo zinātnieku pirmie godināja LZA izbraukuma sēdes dalībnieki Valmierā, Kauguru Mičkēnā un Mūrmuiżā 1997.g. 4.oktobrī, pēc tam 1998.gada februārī valodnieki, Latviešu valodas institūts. Šodien Endzelīna piemiņu godina divas institūcijas, ar ko arī saistītas viņa gaitas, -- Latvijas Zinātņu akadēmija un Rīgas Latviešu biedrība. Endzelīns bija viens no nedaudzajiem RLB godabiedriem -- kopā ar Krišjāni Baronu, Jāzepu Vītolu, viņš darbojās tās Zinību komisijā, un vēlāk bija RLB Zinātņu komitejas -- pirmās latviešu Zinātņu akadēmijas -- prezidents. Viņš bija arī viens no mūsu ZA dibinātājiem, Valodniecības daas vadītājs, un pēc padzīšanas no Latvijas Valsts universitātes atrada Zinātņu akadēmijā patvērumu savam pēdējam darba cēlienam.

Mēs sanākam dramatiskā vēstures mirklī, kad, liekas, izširas latviešu valodas liktenis Latvijā. Bet abstrahēsimies no šīsdienas kaislībām, padomāsim, atskatīsimies pagātnē. Latviešu valoda aizvadītajā gadusimtenī ir ārkārtīgi progresējusi, būtībā šajā laikā tā ir kuvusi par stabilu kultūras valodu. Tikai pirms 90 gadiem šajā RLB ēkā tika akceptēta latīniskā ortogrāfija, grāmatas un avīzes pārgāja uz to tikai 30. gados. Tika izveidota zinātniska terminoloija oti daudzās, ja ne visās, zinātņu nozarēs, tika izzināta latviešu valodas lietošana Latvijā, augstskolās, publiskā dzīvē. Visās šajās norisēs liela loma bija Jānim Endzelīnam, Zentas Mauriņa vārdiem runājot, Endzelīns <<latviešu tautu -- mazu, šupstošu bērnu, iemācīja runāt...>>.

Arī Endzelīnam bija jāpārvar neiedomājamas grūtības, arī viņš 1929.gadā publicēja rakstu par latviešu valodas stāvokli Latvijas valstī, kas oti sasaucas ar mūsdienām. Domāju, Endzelīna domas par latviešu valodu mums bieżāk jāpārlasa, tur ir daudz nesaudzīga, dażkārt subjektīva, bet patiešām vērā ņemama.

Domāju, ka šodien mēs nedrīkstam atkāpties no pamatprincipiem: latviešu valoda ir valsts valoda Latvijā. Latvijas pilsoņiem jāprot latviešu valoda, izņemot varbūt gados vecākos. Latviešu valodai jābūt visplašākajām lietojuma jomām Latvijā, arī lielajās pilsētās, un tās nozīme nākotnē, arī pēc iestāšanās Eiropas Savienībā, nedrīkst samazināties. Vienlaikus mums jāievēro Eiropas izteikumi par pietiekami liberālu valodu likumu, kas neregulē valodas lietošanu privātā dzīvē. Latviešu valodas liktenis Latvijā lielā mērā izširsies atkarībā no tā, kā latviešu valodu akceptēs cittautieši, tie, kuri neprot latviešu valodu. Nebūt ne visi ir naidīgi vai nevērīgi noskaņoti pret latviešu valodu, kurai itin kā neesot <<tirgus vērtības>>.

Ir oti daudzi un dażādi cilvēki, un oti dażādām jābūt pieejām. Ar varu nekas nav panākams, vēl mazāk, paājot citas valodas, ieviešot aizliegumus. Mums jābūt konsekventiem, bet labvēlīgiem, valoda jāmāca ar mīlestību, protams, ja ir vēlēšanās mācīties.

Arī pašiem mums jāmācās latviski runāt pareizāk, krāšņāk, izkoptāk, daudzveidīgāk, taču nebūt ne sterilā valodā. Man patīk filoloijas maistra Jāņa Kuša raidījumi, kas atradina mūs no kaitīgiem ieradumiem un aplamībām. Man liekas, Jāņa Endzelīna darbību mūsu valodnieki turpina cienīgā kārtā arī terminoloijas jomā. Valodniekiem jābūt valodas misionāriem, taču misionāriem bez paštaisnības un naida, ar mīlestību.

No Endzelīna līdzstrādniecēm šodien īpaši gribu sveikt Zviedrijā mītošo cienījamo valodnieci profesori Veltu Rūi -- Draviņu, Zviedrijas Humanitāro zināņu akadēmijas locekli, kura turpinājusi sava skolotāja darbu vairākās jomās. Šogad Latvijas Zinātņu aakadēmija viņai piešīrusi Jāņa Endzelīna balvu par mūża ieguldījumu latviešu valodniecībā. Ir īpašs gandarījums, ka medau saņem viņas dēls, astronomijas profesors un Zviedrijas Karaliskās Zinātņu akadēmijas loceklis Dainis Draviņš, kurš pats nupat kuvis par mūsu ZA Lielās medaas laureātu. Mēs lūdzam profesoru Draviņu nodot vissirsnīgākos sveicienus un laba vēlējumus cienījamajai valodniecei, apliecinot, cik lielā mērā Latvijā tiek vērtē turēts viņas darbs un devums.

Šīsdienas sēde -- konference būs ne tikai cieņas apliecinājums Jānim Endzelīnam, bet arī apliecinājums, cik lielā mērā mūsu valodnieki spēj uzturēt viņa idejas, viņa garu, viņa cīņu par latviešu valodu bez liekas agresivitātes. Saprotams, nav izslēgts, ka nākotnē Latvijā būs bilingvisms, varbūt pat trilingvisms, bet no tā nav jābaidās. Ja būs pareiza, konsekventa, pietiekami elastīga un pietiekami liberāla valodas politika, tad nav pamata bażām par latviešu valodas nākotni. Savukārt jaunatnei jādod plašas svešvalodu zināšanas, kuru līmenis galu galā noteiks Latvijas vietu Eiropā un pasaulē.

Nożēloju, ka slimības dē nevaru piedalīties šajā sēdē, ceru, ka tā dos labas ierosmes, kā uzturēt un izkopt latviešu valodu Latvijā. Gribētos sveicināt visus ar Vizmas Belševicas vārdiem:

-- Kamēr svētei pār Svēti

baltos spārnos slīd,

-- Kamēr baltu spārnu blāzmas

zilās straumēs krīt,

-- Kamēr zilām straumēm

Zemgalē plūst pali,

Esi mierīgs. Tici.

Zini -- Tava zeme paliks.

Tāpat kā paliks mūsu dzimtā valoda -- tas ir mūsu ziņā.

Ikvakara koncerti Rīgā, sadziedāšanās un mūzikas svētki desmit pilsētās visos Latvijas novados, lekcijas un meistarklases nodarbības par vokālo darbu ar zēnu balsīm -- tāds bija trešais starptautiskais zēnu koru festivāls "Rīgas Doms '98". Sešas svētas, sešas stipras dienas ar astoņu labāko ASV, Austrijas, Igaunijas, Krievijas, Luksemburgas, Vācijas un Latvijas koru līdzdalību. Tie visi ir augstas klases kolektīvi ar pamatīgu, līdzsvarotu repertuāru, starptautisku konkursu pieredzi un plašu koncertdarbību. "Rīgas Doms" tiek uzskatīts par vienu no trim izcilākajiem zēnu koru festivāliem pasaulē. Un, kā ikviens varējis pārliecināties kaut vai nu jau trijos Rīgā notikušajos festivālos Latvijas zēnu kori labi iederas pašu labāko zēnu koru sabiedrībā -- gan Jāņa Erenštreita izlolotais Doma zēnu koris, ko tagad vada Ivars Cinkuss un Mārtiņš Klišāns, gan Jāzepa

Mediņa mūzikas skolas koris, kura dibinātājs un vadītājs ir Romāns Vanags.

Jau kopš viduslaikiem zēnu kori veic cildenu misiju -- dziedot eņeu balsīs, apliecina dzīvi, sumina cilvēka gara spēku, gaismu un labestību. Savu īpašo vietu mūzikas dzīvē tie saglabājuši arī pašreizējā masu kultūras laikmetā, joprojām valdzinot klausītāju sirdis ar savu dzidrumu un dvēselisko skaidrību.

Svētku noslēguma koncertu, kas 18. aprīlī notika Rīgas Domā, ievadīja jaunākais festivāla dalībnieks -- Luksemburgas konservatorijas zēnu koris "Pueri Cantores" Pjēra Nīmaksa vadībā. Tas dibināts tikai 1993. gadā un Latvijā ciemojās pirmoreiz. Slavenais Vīnes zēnu koris, kas šogad atzīmē 500 gadu jubileju, Latvijā esot iegriezies arī pirmās brīvvalsts laikā. Šoreiz tam uzgavilēja ne vien Rīgā, bet arī Ventspilī. Ciešākas saites ar Latviju jau izveidojušās Tallinas zēnu korim un tā dibinātājai un vadītājai Lidijai Rahulai un iżņijnovgorodas zēnu korim. Tā galvenais dirients Ļevs Sivuhins, atceroties savu kādreizējo ciemošanos Latvijā, izveidojis kora fantāziju, ko ievada "Pūt, vējiņi" tēma un turpina Sergeja Prokofjeva un Dmitrija Bortņanska variācijas. Tā skanēja arī Strazdumuiżas vājredzīgo bērnu internātskolā, kur koris sniedza labdarības koncertu.

Bet noslēguma koncertā Doma baznīcā apvienotie zēnu kori kopā ar Latvijas Nacionālās operas orestra stīgu grupu atskaņoja tieši šim festivālam veltīto Artūra Maskata kompozīciju "Svētās Cecīlijas diena". Diriēja Normunds Vaicis. Sveicot mūzikas patronesi Svēto Cecīliju, kopā ar zēniem gavilēja operas soliste Sonora Vaice, dziedāja čelli un vijoles. Daudzkrāsainā partitūra sasaucās ar pavasarīgo noskaņu dabā un kuva par košu un pilnskanīgu svētku izskaņas akordu.

Mūzikas svētku dalībniekus uzrunāja Valsts prezidents Guntis Ulmanis, sakot sirsnīgu paldies visiem dziedātājiem, pedagogiem un dirientiem, visiem entuziastiem un sponsoriem, kas ar savu morālo un materiālo atbalstu veicinājuši festivāla sarīkošanu un sekmīgo norisi.

Festivāla mūzikas direktors Jānis Erenštreits šos svētkus uzskata par skanīgu uvertīru VI Latvijas zēnu koru salidojumam, kas 30. un 31. maijā notiks Cēsīs, un XXII Vispārējiem latviešu dziesmu svētkiem jūlija sākumā:

-- Spraigāk nekā jebkad agrāk mūsu mūzikas pedagogi, dirienti un studenti piedalījās Rīgas Doma kora skolā sarīkotajās meistarklases nodarbībās, ko vadīja Limburgas, iżņijnovgorodas, Vīnes, Luksemburgas, Tallinas un Teksasas, kā arī Rīgas Doma un Jāzepa Mediņa mūzikas skolas zēnu koru dirienti. Zēnu koru kustības rosināšana ir viens no šī festivāla pamatmēriem. Festivāla koncerti un meistarklases visiem mūzikas skolotājiem un dirientiem palīdzēja kontaktēties ar pieredzējušiem mūziiem, sekmēja viņu profesionālo pilnveidošanos. Koncerti notika arī Daugavpilī, Tukumā, Cēsīs, Bauskā un citās Latvijas pilsētās. Visplašākā sabiedrība varēja pārliecināties par labi sagatavotu zēnu koru nopietnas muzicēšanas lielo garīgo spēku.

Puikām patīk darīt labus darbus. Un dziedāšana ir viens no viņu labākajiem darbiem. Lai zēniem labi skan un lai dzīvo "Rīgas Doms -- 2001"!

Aina Rozeniece,

"LV" nozares redaktore