Latvijas iedzīvotāju viedoklis par padomju laiku

Padomju laika nozīmīguma interpretācija ir viens no jautājumiem, kur viedoki starp latviešiem un krieviem ir visai atširīgi. Tā, piemēram, viedokli, ka "tikai pateicoties PSRS tautu palīdzībai padomju laikā, Latvijā tika sasniegts augsts ekonomikas un kultūras līmenis," atbalsta 26% pilsoņu (21% latviešu, 49% krievu pilsoņu) un 58% nepilsoņu (52. zīm.). Biezāk to atbalsta gados vecāki nepilsoņi. Arī attieksme pret izteikumu, ka "padomju starpnacionālā politika veicināja nāciju attīstību un tautu draudzību," ir līdzīga (53.zīm.). To atbalsta 60% nepilsoņu, bet no pilsoņiem -- 29% (no latviešiem 23%, no k

rieviem pilsoņiem -- 53%).

Šie dati ir nedaudz izmainījušies, salīdzinot ar 1994. gadā veiktās Latvijas iedzīvotāju aptaujas datiem: gan latviešu, gan krievu vidū ir palielinājies to skaits, kas pozitīvi vērtē padomju laika ieguldījumu ekonomikas un starpnacionālo attiecību sekmēšanā. Atbildes uz šo jautājumu nav pielīdzināmas eksperta vērtējumam, bet uzskatāmas par subjektīvu interpretāciju, kas lielā mērā izriet no apmierinātības (vai neapmierinātības) ar pašreizējo ekonomisko un starpnacionālo situāciju Latvijā.

Gan pilsoņu, gan nepilsoņu vidū "labākas" atmiņas par padomju laikiem ir cilvēkiem, kas savas imenes materiālo stāvokli raksturo kā oti sliktu.

52.zīm. Attieksme pret PSRS tautu draudzību

Tikai pateicoties PSRS tautu palīdzībai padomju laikā,

Latvijā tika sasniegts augsts ekonomikas un kultūras līmenis

(% no LR pilsoņiem, n=1507; % no tiem, kas nav LR pilsoņi, n=1502)

Latvijas iedzīvotāju viedoklis par spēcīgu tautas vēlētu

prezidentu

Latvijā vairākkārt ir uzsāktas diskusijas par tautas vēlētu prezidentu. Pēc mūsu pētījuma rezultātiem (54.zīm.) par šādas institūcijas ieviešanu iestājas vairākums gan no pilsoņiem (85%), gan arī no nepilsoņiem (84%). Nedaudz atturīgāki pret ideju par tautas vēlētu pre

zidentu ir cilvēki ar augstāko izglītību. Šos datus analizējot jāņem vērā, ka cilvēki, kas par šo jautājumu pauduši savu viedokli, ir ieinteresēti izteikties, taču viņu viedoklis nevar kalpot par pamatu lēmuma pieņemšanai. Ja to gribētu darīt, iedzīvotāju vidū būtu jāveic īpašs prezidenta institūcijas izskaidrošanas darbs, lai katrs būtu kompetents, ko nozīmētu jaunās institūcijas ieviešana.

Latvijā ir nepieciešams spēcīgs tautas vēlēts prezidents

(% no LR pilsoņiem, n=1507; % no tiem, kas nav LR pilsoņi, n=1502)

53.zīm. Attieksme pret Padomju starpnacionālo politiku

Padomju starpnacionālā politika veicināja nāciju attīstību un tautu draudzību

(% no LR pilsoņiem, n=1507; % no tiem, kas nav LR pilsoņi, n=1502)

54.zīm. Nepieciešamība pēc spēcīga tautas vēlēta prezidenta

Latvijā ir nepieciešams spēcīgs tautas vēlēts prezidents

(% no LR pilsoņiem, n=1507; % no tiem, kas nav LR pilsoņi, n=1502)

Latvijas iedzīvotāju viedoklis

par to, vai pasē jābūt

tautības ierakstam

Viedoklis par tautības ieraksta nepieciešamību pasē vairāk izplatīts ir pilsoņu (74%), īpaši latviešu pilsoņu vidū

(79%). No krieviem pilsoņiem to atbalsta aptuveni katrs otrais (52%). No nepilsoņiem tautības ieraksta nepieciešamību pasē atbalsta 46%. Kā pilsoņu, tā nepilsoņu vidū retāk tautības ieraksta nepieciešamību saskata turīgākie un cilvēki ar augstāku izglītības līmeni.

55.zīm. Attieksme pret tautības ierakstu pasē

Vai, Jūsuprāt, būtu jābūt tautības ierakstam pasē?

(% no LR pilsoņiem, n=1507; % no tiem, kas nav LR pilsoņi, n=1502)

Pilsoņu un nepilsoņu atbalsts politiskajām ideoloijām

Jautāti par to, kā viņi novērtētu savus politiskos uzskatus, vai tie ir vairāk "labēji" vai "kreisi" (izmantojot 10 ballu skalu, kur vienā skalas galā būtu galēji "kreisie", bet otrā -- galēji "labējie"), gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju nav spējuši sniegt konkrētu atbildi (no pilsoņiem -- 38%, no nepilsoņiem -- 49%). Te jāpiebilst, ka Latvijas politiskās partijas nav iespējams "izvietot" uz šādas viendimensionālas skalas, tāpēc arī ierindas cilvēkiem ir grūtības šādā veidā identificēt savu politisko ideoloiju. Tomēr var teikt, ka ir vērojams zināms progress, jo pēc 1992. gada Baltijas Datu nama aptaujas datiem 55% Latvijas iedzīvotāju nespēja sniegt atbildi uz šādu jautājumu, bet pēc 1997. gada aptaujas datiem -- nedaudz mazāk kā puse. No tiem, kas ir snieguši atbildes uz jautājumu par politiskajiem uzskatiem, vairums atzīmi piedāvātajā skalā izdarījuši pa vidu, kas varētu liecināt par viņu vēlēšanos paust piederību drīzāk centriskiem uzskatiem (no pilsoņiem 31%, no nepilsoņiem -- 29%), par vairāk vai mazāk labējiem sevi uzskata 23% pilsoņu (no latviešiem -- 26%, no krieviem -- 9%), bet pie kreisajiem sevi pieskaita 9% pilsoņu, 15% nepilsoņu (no nepilsoņiem bieżāk tie ir gados vecāki cilvēki). No pilsoņiem, savukārt, gados vecākie bieżāk ir to vidū, kas sevi pieskaita labējiem.

Bez jau minētā jautājuma, aptaujas dalībnieku vērtējumam tika piedāvāti četri izteikumi, kas raksturo labēji -- kreiso ideoloiju spektru. Paużot savu attieksmi pret piedāvāto izteikumu, cilvēks netiešā veidā norāda uz savu politisko ideoloiju. Apkopojot šīs atbildes, varam secināt, ka kopumā Latvijas iedzīvotājiem tuvāka šiet kreisi orientēta ideoloija. (Abos gadījumos pielietotas vienādas mērījumu skalas, lai varētu veikt salīdzinājumus). Zināmā pretruna ar atbildēm uz iepriekšējo jautājumu ir saprotama, jo masu politiskie uzskati tikai veidojas, tie nav vēl nostabilizējušies. Bez tam arī pieredzējušās demokrātijas valstīs ir zināma daa iedzīvotāju, kas nespēj identificēt savus politiskos uzskatus; samērā izplatīti ir arī gadījumi, kad cilvēki vienā jautājumā atbalsta viedokli, kas atbilst kreisajai orientācijai, bet citā -- glużi otrādi -- labējai.

Ja salīdzinām pilsoņu un nepilsoņu politiskos uzskatus, izrādās, ka pilsoņu vidū ir vairāk labēji orientēto, bet nepilsoņu vidū populārāki kreisajai ideoloijai raksturīgi uzskati. Kas attiecas uz latviešiem un krieviem pilsoņiem, tad jāuzsver, ka latviešu pilsoņu vidū ir vairāk labēji orientētu, salīdzinot ar krieviem pilsoņiem.

Vislielākā mērā atširības starp pilsoņiem un nepilsoņiem izpaużas jautājumā par privātīpašumu biznesā un rūpniecībā: no pilsoņiem vairāk vai mazāk to atbalsta 31%, no nepilsoņiem -- 19% (no pilsoņiem 32% latvieš un 27% krievu). To, ka biznesā un rūpniecībā jāpalielina valsts īpašums, atbalsta 36% pilsoņu un 45% nepilsoņu.

Arī jautājumā par to, vai cilvēkiem pašiem vai valstij būtu jāuzņemas lielāka atbildība par savu labklājību, plašāk izplatīts viedoklis Latvijā ir tāds ka, lielāka atbildība par savu labklājību būtu jāuzņemas valstij, to atbalsta 45% pilsoņu un 55% nepilsoņu, bet pretējo viedokli, ka pašam indivīdam ir jāuzņemas lielāka atbildība par savu labklājību, atbalsta 27% pilsoņu un 16% nepilsoņu.

Līdzīgāki ir pilsoņu un nepilsoņu uzskati jautājumā par ienākumu sadali: 35% pilsoņu un 30% nepilsoņu atbalsta viedokli, ka "jādod lielākas iespējas privātajam biznesam", bet pretējo viedokli, ka "ienākumiem jābūt sadalītiem vienlīdzīgāk", aizstāv 36% pilsoņu un 38% nepilsoņu.

Vienprātība starp pilsoņiem un nepilsoņiem valda attieksmē pret viedokli, ka "konkurence ir lietderīga, tā stimulē cilvēkus strādāt un attīstīt jaunas idejas"; to atbalsta 68% pilsoņu un 66% nepilsoņu.

Apkopojot šos rezultātus, vajadzētu būt piesardzīgiem ar secinājumiem, jo acīmredzams ir fakts, ka daudziem Latvijas iedzīvotājiem vēl visai nepilnīga ir politisko ideoloiju izpratne, politiskie uzskati nereti ir pretrunīgi, taču pakāpeniski tie stabilizējas. Pašnovērtējumā iedzīvotājiem, seviši latviešiem, ir tendence nedaudz vairāk uzsvērt labējo orientāciju, nekā to apliecina viņu uzskati noteiktos jautājumos (par valsts vai privātīpašumu, par indivīda vai valsts atbildību par iedzīvotāju labklājību u.c.). Dati liecina, ka nepilsoņu vidū vairāk izplatīta kreisā orientācija, salīdzinot ar pilsoņiem. Tomēr īpaši jāuzsver fakts, ka vairums gan pilsoņu, gan nepilsoņu "cenšas" savu politisko nostādni raksturot kā centrisku, kas varētu kalpot par pamatu politisko spēku integrācijai.

56.zīm. "Kreiso" un "labējo" skala

Politikā mēdz runāt par "kreisajiem" un "labējiem". Kur šajā skalā no 1 līdz 10 Jūs novietotu savus politiskos uzskatus, ja 1 nozīmē "kreisie', bet 10 nozīmē "labējie"?

(% no pilsoņiem, kas spēj sevi identificēt, n=932; % no tiem, kas nav LR pilsoņi un spēj sevi identificēt, n=764) Apkopotas "piekrīt" atbildes.

57.zīm. Attieksme pret izteikumiem, kas raksturo labēji-kreiso ideoloiju spektru

Kur skalā no 1 līdz 10 Jūs novietotu savu viedokli, ja 1 nozīmē, ka Jūs pilnībā piekrītat viedoklim pa kreisi, bet 10 -- pilnībā piekrītat viedoklim pa labi?

(% no pilsoņiem, n=1507; % no tiem, kas nav LR pilsoņi, n=1502)

Pilsoņu un nepilsoņu politiskā izvēle

Vēlamais partiju skaits Latvijā

Par neierobeżotu partiju skaitu iestājas tikai 5% Latvijas iedzīvotāju, neatkarīgi no pilsoniskā statusa. Ap 5% ir arī to skaits, kas atbalsta partiju skaitu, lielāku par 10 (robeżās no 11 līdz 30). Krietni lielāks skaits ir to, kurus apmierinātu partiju skaits no 6 līdz 10 (no pilsoņiem -- 23%, no nepilsoņiem -- 16%). Taču visvairāk ir to, kas atbalsta viedokli, ka partiju skaits varētu svārstīties no 2 līdz 5 (45% pilsoņu un 42% nepilsoņu). Lielāku partiju skaitu bieżāk atbalsta gados jauni cilvēki, kā arī turīgākie, bet par mazāku partiju skaitu bieżāk iestājas gados vecāki cilvēki.

Uzmanību saista fakts, ka 8% no pilsoņiem un 11% no nepilsoņiem uzskata, ka vēlamais partiju skaits, lai varētu izdarīt pārdomātu izvēli vēlēšanās, Latvijā būtu viena. To bieżāk atbalsta cilvēki ar pamata izglītību, laucinieki, kā īpaša grupa būtu izdalāmi jaunieši nepilsoņi vecumā no 15 līdz 30 gadiem -- 15% no viņiem uzskata, ka vēlamais partiju skaits būtu viena.

Jo interesantāk ir tas, ka cilvēki, kas par vēlamo partiju skaitu uzskata vienu, ir visu Latvijas politisko partiju atbalst

ītāju vidū. Piemēram, 18% no viņiem balsotu par Latvijas Zemnieku savienību, 18% -- par Savienību "Latvijas ceš", 15% -- par Demokrātisko partiju "Saimnieks", 10% -- par apvienību "Tēvzemei un Brīvība/ LNNK", 8% -- par Zīgerista partiju, 7% -- par "Kustību par sociālo taisnīgumu un līdztiesību Latvijā", 5% -- par Krievu pilsoņu partiju; pārējām partijām šo atbalstītāju skaits ir mazāks. Savukārt, no nepilsoņiem vienpartijas sistēmas atbalstītājiem 20% balsotu par "Līdztiesību", 15% -- par Krievu pilsoņu partiju, 12% -- par Demokrātisko partiju "Saimnieks", 9% -- par Latvijas Zemnieku savienību, 8% -- par Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju, 6% -- par Savienību "Latvijas ceš"; citām partijām šo atbalstītāju skaits ir mazāks.

Šo jautājumu interpretējot, svarīgi ir uzsvērt tā formulējumu: "vēlamais partiju skaits, lai vieglāk būtu izdarīt pārdomātu izvēli vēlēšanās". Ja 45% Latvijas iedzīvotāju nespēj atbildēt uz jautājumu, par kuru partiju balsotu, ja vēlēšanas notiktu šodien, tas nozīmē, ka izvēle patiesi nav vienkārša, partiju sistēma nav nostabilizējusies, vēl joprojām veidojas jaunas partijas.

58.zīm. Vēlamais partiju skaits Latvijā

Kāds, Jūsuprāt, būtu vēlamais partiju skaits Latvijā,

lai varētu izdarīt pārdomātu izvēli vēlēšanās?

(% no pilsoņiem, n=1507; % no tiem, kas nav LR pilsoņi, n=1502)