PAŠVALDĪBĀS

Pēc nepilna mēneša Jaunpilī paredzēta Latvijas Pašvaldību savienības pagastu apvienības biedru un veicinātāju kopsapulce. Jau 15. maijā iecerēts pārrunāt trīs šobrīd aktuālas problēmas: pagastu pašvaldību finansiālo stāvokli (galvenais referents -- Latvijas pagastu apvienības vadītājs, Rīgas rajona Mālpils pagasta vecākais, pagasta padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmeżs); LPSPA viedokli par administratīvi teritoriālās reformas likumprojektu (referents -- Talsu rajona Dundagas pagasta padomes līderis Gunārs Laicāns), kā arī pašvaldību pārstāvju iesaistīšanos politiskajā darbībā 7.Saeimas vēlēšanu priekšvakarā (par referentu izraudzīts Cēsu rajona Priekuu pagasta padomes priekšsēdis Jānis Līpacis).

Latvijas pagastu pārstāvji ar Jaunpils tikšanās metiem tika iepazīstināti kārtējā ikmēneša sanāksmē -- aizvadītajā otrdienā Latvijas Pašvaldību savienībā. Te tika analizēts arī gadskārtējā (jau ceturto reizi) konkursa "Sakoptākais Latvijas pagasts" jaunais un pilnveidotais nolikums, tādējādi iekaujoties Latvijas Zemnieku savienības, Latvijas Agronomu biedrības, Latvijas lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centra un Latvijas radio lauksaimniecības raidījumu redakcijas aktivitātēs. Konkurss ir gana populārs, tam pat vairs nav vajadzīga iepriekšēja informācija. Šī gada konkursa būtiska iezīme: sakarā ar Saeimas vēlēšanām tas risināsies pāris mēnešus agrāk nekā līdz šim. Rezultātus paredzēts apkopot jau augustā, līdz ar to pirmā kārta rajonos būs no jūnija sākuma līdz 10. jūlijam, bet otrā -- līdz jūlija beigām.

Nolikuma apspriešanas gaitā LPS pagastu apvienības pārstāvji īpaši pievērsās konkursa metodikai un ieteica strikti nodalīt saimniecisko un sociālo sadau, šoreiz vairāk nekā citkārt pievērsties nevis ekonomikai, bet gan izglītībai, kultūrai un vietējo iespēju attīstībai katrā pagastā, katrā apdzīvotā vietā. Jo administratīvi teritoriālās reformas apstākos ir būtiski saglabāt un attīstīt tieši to, kas joprojām raksturīgs katrai iedzīvotāju kopai, lai tā būtu Vidzemē, Latgalē, Kurzemē vai Zemgalē. Tas tālab, ka, domājot arī par tuvošanos Eiropas Savienībai, mēs nevienam nebūsim interesanti kā pelēka, gandrīz vai amorfa masa, vairs nevis kā latvieši, bet gan kaut kas līdzīgs "latvijiešiem".

LPS pagastu apvienības pārstāvju tikšanās izskaņā vēlreiz tika pievērsta īpaša uzmanība likumprojekta "Administratīvi teritoriālās reformas" 4. marta versijai. Līdz šim izteikti aptuveni pusotra simta dażādu priekšlikumu. Vairāk nekā 130 ierosinājumu likumprojekta pilnveidošanai saņemts no dażādām ministrijām, Latvijas Pašvaldību savienības kontā pagaidām ir piecdesmit priekšlikumu. Tomēr pirms likuma pieņemšanas ir būtisks katrs svarīgs papildinājums.

LPS pagastu vadītāju sanāksmei iepriekšējās sagatavošanās gaitā lieti noderēs arī analītiski dokumenti, tostarp tāds, ko sarunu biedriem pirms dażām dienām piedāvāja viņu līderis Aleksandrs Lielmeżs no Mālpils, atsaukdamies uz sava pagasta padomes nesenās sēdes gaitu.

Viena pagasta spogulī glużi kā ūdens pilē izpaużas plusi un mīnusi, kas raksturīgi lielai daai Latvijas rajonu.

Kā jau ziņots "LV" 8.aprīa numurā, viena no Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pašreizējām rosmēm saistās arī ar līdzdalību Eiropas Padomes (EP) Eiropas Vietējo un reionālo pašvaldību (CLARAE) kārtējā kongresā, kas maija beigās iecerēts Strasbūrā.

Tagad kuvis zināms LPS domes galīgais lēmums pēc tās sanāksmes 15.aprīlī Latviju pārstāvēs Rīgas Domes priekšsēdētājs Andris Bērziņš vai Jūrmalas pilsētas domes deputāte Ligita Začesta (reionālo pašvaldību palātā), Brocēnu pilsētas domes priekšsēdētājs LPS priekšsēża vietnieks, Saldus rajona padomes priekšsēdētājs Zigmunds Fīrers, Rīgas rajona Mālpils pagasta padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmeżs vai Bauskas pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Teikmanis un Tukuma rajona Tumes pagasta padomes priekšsēdētāja Dagnija Stae (vietējo pašvaldību palātā).

LPS domes 15. aprīa sēdē nolemts par pārstāvi Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda padomē izraudzīt saldenieku -- Brocēnu pilsētas domes priekšsēdētāju Zigmundu Fīreru.

Mintauts Ģeibāks,

"LV" informācijas redaktors

Mālpils pagasta padome

Sēdes protokola izraksts Nr.6

Mālpilī 1998. gada 25. martā

Par pašvaldības finansiālo stāvokli

Konstatējot to, ka budżeta ieņēmumi salīdzinājumā ar iepriekšējā gada faktu ir mazāki par Ls 19880 jeb 6,7% (sk. tabulu), padome, atklāti balsojot, ar sešām balsīm "par" nolēma:

1. Izteikt kategorisku protestu pret šādu finansiālo politiku pret pašvaldībām.

2. Lūgt visas valsts institūcijas, no kurām atkarīgi 1998.g. valsts budżeta grozījumi, sagatavot un veikt budżeta grozījumus, lai visām valsts pašvaldībām 1998. gada budżets nebūtu mazāks kā 110%, salīdzinot ar 1997. gada faktu.

3. Mālpils pašvaldībai ieņēmumu bāze, lai sasniegtu 110%, būtu jāpalielina par Ls 49370.

P.s. 1. 1998. gada valsts pamatbudżeta pieaugums ir 112,7% pret 1997. gadu.

2. Valsts speciālā budżeta pieaugums ir 111,9% pret 1997. gadu.

Sēdes vadītājs, padomes priekšsēdētājs A.Lielmeżs

Tiešie nodoki 1997.g. 1998.g.apstip- % +/- Ls

fakt., Ls stiprin., Ls

1. Iedzīv. ienākuma nodoklis 200640 194279 96,8 -6361

2. Nekustamā īpašuma (zemes) nodoklis 40764 56477 138,5 +15713

3. Īpašuma nodoklis 13280 7594 57,2 -5686

Kopā: 254684 258350 101,4 +3666

4. Azartspēu nodoklis 414 600 144,9 +186

5. No meża resursu realizācijas 8873 0 0 -8873

Kopā: 9287 600 6,5 -8687

6. Nenodoka ieņēmumi un pārējie

ieņēmumi (izņemot dzīvoku,

kom. saimniecību un maksas

pakalpojumus) 7270 16150 222,1 +8880

7. Dotācijas no pašvaldības

izlīdzināšanas fonda 23739 0 0 -23739

Pavisam kopā: 294980 275100 93,3 -19880