Apstiprināts ar

Ministru kabineta

1998.gada 21.aprīļa noteikumiem nr.139

Latvijas būvnormatīvs LBN 205-97 "Mūra un stiegrota mūra konstrukciju projektēšanas normas"

1. Vispārīgie jautājumi

1. Šis būvnormatīvs nosaka mūra un stiegrota mūra konstrukciju projektēšanas normas jaunām un rekonstruējamām ēkām un būvēm.

2. Mūra un stiegrota mūra konstrukcijām lietojami šādi konstruktīvi risinājumi, izstrādājumi un materiāli:

2.1. ārsienas no dobiem keramiskiem vai betona akmeņiem un ķieģeļiem, no atvieglota ķieģeļu mūra ar plātņu siltumizolāciju vai porainu pildvielu aizbērumu starpkārtu, no vienlaidu akmeņiem un betona blokiem ar porainām pildvielām un no poraina betona un šūnbetona. Lietot ārsienām vienlaidu mūri n o māla vai silikāta pilnķieģeļiem atļauts tikai sausa vai normāla mitruma režīma telpu ārsienām, lai nodrošinātu to stiprību;

2.2. sienas no paneļiem un liela izmēra blokiem, kas izgatavoti no dažādu veidu betoniem, kā arī no ķieģeļiem vai akmeņiem;

2.3. v ietējie dabiskie akmens materiāli.

3. Telpās ar paaugstināta mitruma režīmu ārsienām atļauts lietot silikātķieģeļus, akmeņus un blokus, kā arī akmeņus un blokus no šūnbetona, dobķieģeļus un keramiskos akmeņus; pussausi presētos māla ķieģeļus atļauts lietot, ja uz sienu iekšējās virsmas tiek uzlikta tvaika izolācijas kārta. Minētos materiālus nav atļauts lietot ārsienām telpām ar slapju režīmu, kā arī pagrabu un cokolu ārsienām. Mitruma režīmu nosaka atbilstoši Latvijas būvnormatīviem.

4. Ja ir vērā ņemams pamatojums, izņēmuma gadījumos ir atļauts lietot konstruktīvus risinājumus, izstrādājumus un materiālus, kas nav minēti šī būvnormatīva 2.punktā.

5. Būvdarbu veikšanas laikā un ekspluatācijas apstākļos, kā arī saliekamo konstrukciju transportēšanas un montāžas laikā jānodrošina mūra konstrukciju un to elementu stiprība un noturība.

6. Projektējot ēkas un būves, jāparedz pasākumi, kas nodrošinātu to būvēšanu arī ziemas apstākļos.

2. Materiāli

7. Mūra un stiegrota mūra konstrukcijās lietotajiem ķieģeļiem, akmeņiem un javām, kā arī betoniem, kas izmantoti akmeņu un lielbloku izgatavošanai, jāatbilst spēkā esošo standartu prasībām vai tehniskajiem noteikumiem, un tiem ir šādas markas un klases:

7.1. akmeņi ar spiedes robežstiprības (ķieģeļiem ņem vērā arī to lieces stiprību) marku 4, 7, 10, 15, 25, 35, 50 (akmeņi ar zemu stiprību, piemēram, vieglbetona un dabiskie akmeņi); 75, 100, 125, 150, 200 (akmeņi ar vidēju stiprību, piemēram, ķieģeļi, keramiskie, dabiskie un betona akmeņi); 250, 300, 400, 500, 600, 800, 10 0 0 (akmeņi ar augstu stiprību, piemēram, ķieģeļi, dabiskie un betona akmeņi);

7.2. betoni ar spiedes stiprības klasi B3,5; B5; B7,5; B12,5; B15; B20; B25; B30 (smagais betons), B2; B2,5; B3,5; B5; B7,5; B12,5; B15; B20; B25; B30 (betons ar porainām pildvielām), B1; B2; B2,5; B3,5; B5; B7,5; B12,5 (šūnbetons), B1; B2; B2,5; B3,5; B5; B7,5 (lielporu jeb putubetons), B2,5; B3,5; B5; B7,5 (gāzbetons), B12,5; B15; B20; B25; B30 (silikāta betons); kā siltumizolāciju atļauts lietot betonus, kuru spiedes robežstiprība ir 0,7 MPa (7 kgf/cm2) un 1,0 MPa (10 kgf/cm2), bet iemūrējumiem un plātnēm - ne mazāka par 1,0 MPa (10 kgf/cm2);

7.3. javas ar spiedes robežstiprības marku 4, 10, 25, 50, 75, 100, 150, 200;

7.4. akmens materiāli ar salizturības marku F10, F15, F25, F35, F50, F75, F100, F150, F200, F300; salizturības markas betoniem ir tādas pašas, izņemot marku F10.

8. Akmens materiālu projektējamās salizturības markas siena ārējai daļai (12cm biezumā) un pamatiem (visā biezumā) jāņem atkarībā no paredzamā konstrukciju kalpošanas termiņa (ne mazāk kā 100, 50 un 25 gadi) saskaņā ar 1.tabulu. Projektējamās markas nosaka tikai tiem materiāliem, kurus paredzēts iemūrēt pamatu virsējā daļā (līdz grunts caursalšanas dziļuma pusei).

9. Stiegrojums mūra konstrukcijām jāņem saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu LBN 203-97 "Betona un dzelzsbetona konstrukciju projektēšanas normas":

9.1. stiegrojumam ar sietiem A-I un Bp-I klases stiegras;

9.2. garenstiegrām un šķērsstiegrām, enkuriem un saitēm - A-I, A-II un Bp-I klases stiegras, ievērojot šo noteikumu 30.punkta nosacījumus.

10. Metāla ieliekamām detaļām un savienojošām detaļām jālieto tēraudi saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu LBN 204.

1.tabula

Piezīmes.

1. No visu veidu betoniem izgatavoto akmeņu, bloku un paneļu salizturības markas jālieto saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu LBN 203.

2. Mūriem no plastiski presētiem māla ķieģeļiem 1.tabulā norādītās salizturības markas var būt samazinātas par vienu pakāpi, bet ne zemāk par F10 šādos gadījumos:

2.1. ārējām sienām telpām ar sausu un normālu mitruma režīmu (1.a pozīcija), kuras no ārpuses aizsargātas ar apdares kārtu, ne plānāku par 35 mm, kas atbilst 1.tabulā norādītajām salizturības prasībām, apdares ķieģeļu un keramisko akmeņu salizturībai jābūt ne zemākai kā F25 visos konstrukcijas kalpošanas termiņos;

2.2. ārējām sienām telpām ar slapju un mitru režīmu (1.b un 1.c pozīcija), kuras aizsargātas no iekšpuses ar hidroizolācijas vai tvaika izolācijas kārtām;

2.3. pamatiem un sienu daļām zem zemes, ja līdzās ir ietves vai apmales, - gruntīs, kur ir neliels mitruma daudzums un gruntsūdens līmenis salīdzinājumā ar zemes planējuma atzīmi ir zemāks par 3 m un vairāk (2.pozīcija).

3. Salizturības markas, kuras 1.pozīcijā dotas apmūrējumiem (apdares kārtām), kuri plānāki par 35 mm, tiek paaugstinātas par vienu pakāpi, bet ne augstāk kā F50.

4. Akmens materiālu salizturības markas (2.pozīcija), kuras lieto pamatiem un sienu daļām zem zemes, jāpaaugstina par vienu pakāpi, ja gruntsūdens līmenis ir zemāks par zemes planējuma atzīmi mazāk nekā 1 m.

5. Atklātu konstrukciju mūru, kā arī būvju konstrukciju mūru, kas tiek celti zonā ar mainīgu gruntsūdens līmeni (atbalsta sieniņu, rezervuāru, ūdens noteku, apmalu akmeņu u.tml.), akmeņu salizturības markas jāņem no speciālajām projektēšanas normām.

6. Pēc saskaņošanas ar pasūtītāju drīkst atteikties no salizturības pārbaudes prasībām dabiskiem akmens materiāliem, kuri, ņemot vērā iepriekšējās būvniecības pieredzi, analoģiskos ekspluatācijas apstākļos uzrādījuši pietiekošu salizturību.

3. Mūra aprēķina raksturojumi, aprēķina pretestības

11. Aprēķina spiedes pretestība R, MPa (kgf/cm2) visu veidu ķieģeļu, kā arī keramikas akmeņu (ar vertikāliem spraugveida dobumiem, ne platākiem par 12 mm) mūrim ar kārtu augstumu 50-150 mm, lietojot smagās javas, dota 3.tabulā.

12. Aprēķina spiedes pretestība Rk, MPa (kgf/cm2) vibrētam ķieģeļu mūrim, lietojot smagās javas, dota 2.tabulā.

2.tabula

Piezīmes.

1. Aprēķina spiedes pretestība vibrētam ķieģeļu mūrim, kas biezāks par 30 cm, jāņem pēc 2.tabulas ar koeficientu 0,85.

2. Tabulā norādītā aprēķina spiedes pretestība attiecas uz mūra joslām, kuru platums ir 40 cm un vairāk.

13. Aprēķina spiedes pretestība R, MPa (kgf/cm2) mūrim no visu veidu betonu vienlaidu (pilniem) lielblokiem un no dabisko akmeņu blokiem (izzāģētiem vai gludi tēstiem) ar mūra kārtas augstumu 500-1000 mm dota 4.tabulā.