Apstiprināts ar

Ministru kabineta

1998.gada 21.aprīļa noteikumiem nr.139

Latvijas būvnormatīvs LBN 205-97 "Mūra un stiegrota mūra konstrukciju projektēšanas normas"

 

6.tabula

	Aprēķina spiedes pretestība R, MPa (kgf/cm2) mūrim no dobiem betona akmeņiem ar mūra kārtas augstumu 200-300 mm
Akmeņu marka	javas marka						javas stiprība
	100	75	50	25	10	4	0,2 (2)	nulle
150	2,7 (27)	2,6 (26)	2,4 (24)	2,2 (22)	2,0 (20)	1,8 (18)	1,7 (17)	1,3 (13)
125	2,4 (24)	2,3 (23)	2,1 (21)	1,9 (19)	1,7 (17)	1,6 (16)	1,4 (14)	1,1 (11)
100	2,0 (20)	1,8 (18)	1,7 (17)	1,6 (16)	1,4 (14)	1,3 (13)	1,1 (11)	0,9 (9)
75	1,6 (16)	1,5 (15)	1,4 (14)	1,3 (13)	1,1 (11)	1,0 (10)	0,9 (9)	0,7 (7)
50	1,2 (12)	1,15 (11,5)	1,1 (11)	1,0 (10)	0,9 (9)	0,8 (8)	0,7 (7)	0,5 (5)
35	-	1,0 (10)	0,9 (9)	0,8 (8)	0,7 (7)	0,6 (6)	0,55 (5,5)	0,4 (4)
25	-	-	0,7 (7)	0,65 (6,5)	0,55 (5,5)	0,5 (5)	0,45 (4,5)	0,3 (3)

Piezīme.

Aprēķina spiedes pretestība mūrim no dobiem izdedžu betona akmeņiem, kas iegūti, sadedzinot brūnās un jauktās ogles, kā arī mūrim no ģipšbetona dobiem akmeņiem jāsamazina, ievērojot 5.tabulas 1. un 2.piezīmi.

8.tabula

	Aprēķina spiedes pretestība R, MPa (kgf/cm2) plēstu akmeņu mūrim
Plēstu akmeņu	javas marka				javas stiprība
marka	100	75	50	25	10	4	0,2 (2)	nulle
1000	2,5 (25)	2,2 (22)	1,8 (18)	1,2 (12)	0,8 (8)	0,5 (5)	0,4 (4)	0,33 (3,3)
800	2,2 (22)	2,0 (20)	1,6 (16)	1,0 (10)	0,7 (7)	0,45 (4,5)	0,33 (3,3)	0,28 (2,8)
600	2,0 (20)	1,7 (17)	1,4 (14)	0,9 (9)	0,65 (6,5)	0,4 (4)	0,3 (3)	0,2 (2)
500	1,8 (18)	1,5 (15)	1,3 (13)	0,85 (8,5)	0,6 (6)	0,38 (3,8)	0,27 (2,7)	0,18 (1,8)
400	1,5 (15)	1,3 (13)	1,1 (11)	0,8 (8)	0,55 (5,5)	0,33 (3,3)	0,23 (2,3)	0,15 (1,5)
300	1,3 (13)	1,15 (11,5)	0,95 (9,5)	0,7 (7)	0,5 (5)	0,3 (3)	0,2 (2)	0,12 (1,2)
200	1,1 (11)	1,0 (10)	0,8 (8)	0,6 (6)	0,45 (4,5)	0,28 (28)	0,18 (1,8)	0,08 (0,8)
150	0,9 (9)	0,8 (8)	0,7 (7)	0,55 (5,5)	0,4 (4)	0,25 (25)	0,17 (1,7)	0,07 (0,7)
100	0,75 (7,5)	0,7 (7)	0,6 (6)	0,5 (5)	0,35 (3,5)	0,23 (23)	0,15 (1,5)	0,05 (0,5)
50	-	-	0,45 (4,5)	0,35 (3,5)	0,25 (2,5)	0,2 (2)	0,13 (1,3)	0,03 (0,3)
35	-	-	0,36 (3,6)	0,29 (2,9)	0,22 (2,2)	0,18 (1,8)	0,12 (1,2)	0,02 (0,2)
25	-	-	0,3 (3)	0,25 (2,5)	0,2 (2)	0,15 (1,5)	0,1 (1)	0,02 (0,2)

Piezīmes.

1. Tabulā norādītās aprēķina pretestības plēstu akmeņu mūrim, lietojot javas marku 4 un augstāku, dotas 3 mēnešu vecumam, bet javas marka noteikta 28 dienu vecumā. Mūrim 28 dienu vecumā aprēķina pretestība, kas norādīta tabulā, javām

ar marku 4 un augstāku jāņem, reizinot ar koeficientu 0,8.

2. Pēc tabulas ņemtā aprēķina pretestība mūrim no piegulošiem plēstiem akmeņiem jāreizina ar koeficientu 1,5.

3. Aprēķina pretestību plēstu akmeņu pamatu mūrim, kas no visām pusēm aizbērts ar grunti, atļauts palielināt: mūrējot un aizberot būvbedrē pamatu žākles ar grunti - par 0,1 MPa (1kgf/cm2); mūrējot tranšejās bez veidņiem un mūrējot virsbūves - par 0,2 MPa (2kgf/cm2).

14. Aprēķina spiedes peretestība R, MPa (kgf/cm2) vienlaidu (pilniem) betona akmeņiem un dabiskiem akmeņiem (izzāģētiem vai gludi tēstiem) ar mūra kārtas augstumu 200-300 mm dota 5.tabulā.

15. Aprēķina spiedes pretestība R, MPa (kgf/cm2) mūrim no dobiem betona akmeņiem ar mūra kārtas augstumu 200-300 mm dota 6.tabulā.

16. Aprēķina spiedes pretestība R, MPa (kgf/cm2) mūrim no dabiskiem akmeņiem (izzāģētiem vai gludi tēstiem) ar mūra kārtas augstumu līdz 150 mm dota 7.tabulā.

17. Aprēķina spiedes pretestība R mūrim no plēstiem akmeņiem dota 8.tabulā.

18. Aprēķina spiedes pretestība pildbetona (nevibrētam) mūrim dota 9.tabulā.

9.tabula

Pildbetona veids	Aprēķina spiedes pretestība R, MPa (kgf/cm2) pildbetonam (nevibrētam), ja betona marka ir
	B 15	B 12,5	B 7.5	B 5	B 3,5	B 2,5
Plēstu akmeņu ar marku:
200 un augstāku	4,0 (40)	3,5 (35)	3,0 (30)	2,5 (25)	2,0 (20)	1,7 (17)
100				2,2 (22)	1,8 (18)	1,5 (15)
50 vai ar ķieģeļu šķembām				2,0 (20)	1,7 (17)	1,3 (13)

Piezīme

Aprēķina spiedes pretestība vibrētam pildbetonam jāņem ar koeficientu 1,15.

19. Aprēķina spiedes pretestību mūrim no dobiem silikāta ķieģeļiem (ar apaļiem dobumiem ne vairāk kā 35 mm diametrā, kopā ar tukšumiem līdz 25%) ar biezumu 88 mm un akmeņiem ar biezumu 138 mm pieļaujams ņemt pēc 3.tabulas ar koeficientiem: javām ar nulles stiprību un stiprību 0,2MPa (2kgf/cm2) - 0,8; javām ar marku 4, 10, 25 un augstāku - attiecīgi 0,85, 0,9 un 1,0.

20. Aprēķina spiedes pretestība mūriem ar kārtu augstuma starpvērtībām no 150 līdz 200 mm jānosaka kā vidējā aritmētiskā no vērtībām, kuras ņemtas pēc 3.un 5.tabulas; ja kārtu augstums ir no 300 līdz 500 mm - interpolējot starp vērtībām, kuras ņemtas pēc 4.un 5.tabulas.

21. Aprēķina spiedes pretestības mūrim, kuras dotas 2.-8.tabulā, jāreizina ar darba apstākļu koeficientiem gc, kuru skaitliskā vērtība ir:

21.1. 0,8 - stabiem un starpailām ar šķērsgriezuma laukumu 0,3 m2 un mazāku;

21.2. 0,6 - elementiem ar apaļu šķērsgriezumu, kurus izveido no parastiem (neizliektiem) ķieģeļiem, nestiegrotiem ar stiegru sietiem;

21.3. 1,1 - lielblokiem un akmeņiem, kuri izgatavoti no smagā betona un dabiskiem akmeņi em (g > 1800 kg/m3);

21.4. 0,9 - mūrim no blokiem un akmeņiem no autoklavēta šūnbetona un silikātbetona, kuru stiprības klase ir augstāka par B 25;

21.5. 0,8 - mūrim no blokiem un akmeņiem no lielporaina betona un neautoklavēta šūnbetona;

21.6. 1,15 - mūrim pēc ilga javas cietēšanas laika (ilgāk par gadu);

21.7. 0,85 - mūrim no silikātķieģeļiem, lietojot javu ar potaša piedevām;

21.8. mūrim, kurš mūrēts ziemā ar sasaldēšanas metodi, darba apstākļu koeficienti gc1 jāņem pēc 36.tabulas.

22. Aprēķina spiedes pretestība mūrim no dažādu veidu (tipu) dobiem betona lielblokiem jānosaka pēc eksperimentāliem datiem. Ja šādu datu trūkst, aprēķina pretestība jāņem pēc 4.tabulas ar koeficientiem:

22.1. ja tukšumi blokos 5 % - 0,9;

22.2. ja tukšumi blokos 25 % - 0,5;

22.3. ja tukšumi blokos 45 % - 0,25,

kur dobumu procents tiek noteikts pēc vidējā horizontālā šķērsgriezuma. Pie dobumu procenta starpvērtībām norādītie koeficienti jānosaka interpolējot.

23. Aprēķina spiedes pretestības mūrim no dabiskiem akmeņiem, kas dotas 4., 5. un 7.tabulā, jāņem ar koeficientiem:

23.1. mūrim no pusgludi kaltiem akmeņiem (izvirzījumi līdz 10 mm) - 0,8;

23.2. mūrim no rupji kaltiem akmeņiem (izvirzījumi no 1 līdz 20 mm) - 0,7.

24. Aprēķina spiedes pretestība mūrim no neapdedzinātiem ķieģeļiem un smilšakmeņiem jāņem pēc 7.tabulas ar koeficientiem:

24.1. ārsienām - 0,5;

24.2. iekšējām sienām - 0,8.

25. Neapdedzinātus ķieģeļus un smilšakmeņus atļauts lietot tikai ēkām ar paredzamo ekspluatācijas laiku, kas nav ilgāks par 25 gadiem.

10.tabula

		Centriskas stiepes, stiepes liecē, cirpes un galveno stiepes spriegumu aprēķina pretestības R, MPa (kgf/cm2) mūrim no vienlaidu akmeņiem cementa-kaļķu, cementa-māla un kaļķu javās, aprēķinot mūra šķēlumus, kuri iet pa horizontālām un vertikālām šuvēm
Spriegumstāvokļa veids	Apzīmējums	javas marka					javas stiprība
			50 un	25	10	4	0,2 (2)
			augstāk
	1	2	3	4	5	6	7
A.Centriska stiepe	Rt
1. Pa nepārsietu šķēlumu
visu veidu mūriem (nor-
māla saiste; 1.attēls)		0,08 (0,8)	0,05 (0,5)	0,03 (0,3)	0,01 (0,1)	0,005 (0,05)
2. Pa pārsietu šķēlumu
(2.attēls):
a) mūrim no regulāras
formas akmeņiem		0,16 (1,6)	0,11 (1,1)	0,05 (0,5)	0,02 (0,2)	0,01 (0,1)
b) pildbetona mūrim		0,12 (1,2)	0,08 (0,8)	0,04 (0,4)	0,02 (0,2)	0,01 (0,1)
B. Stiepe liecē	Rtb (Rtw)
3. Pa nepārsietu šķēlumu
visu veidu mūriem un pa
slīpu šķēlumu (galvenie
stiepes spriegumi liecē)		0,12 (1,2)	0,08 (0,8)	0,04 (0,4)	0,02 (0,2)	0,01 (0,1)
4. Pa pārsietu šķēlumu
(3.attēls):
a) mūrim no regulāras
formas akmeņiem		0,25 (2,5)	0,16 (1,6)	0,08 (0,8)	0,04 (0,4)	0,02 (0,2)
b) pildbetona mūrim		0,18 (1,8)	0,12 (1,2)	0,06 (0,6)	0,03 (0,3)	0,015 (0,15)
C. Cirpe	Rsq
5. Pa nepārsietu šķēlumu
visu veidu mūriem
(saiste pa saskarvirsmu)		0,16 (1,6)	0,11 (1,1)	0,05 (0,5)	0,02 (0,2)	0,01 (0,1)
6. Pa pārsietu šķēlumu
pildbetona mūrim		0,24 (2,4)	0,16 (1,6)	0,08 (0,8)	0,04 (0,4)	0,02 (0,2)

Piezīmes.

1. Aprēķina pretestības attiecināmas uz visu mūra stiepto vai cirpto šķēlumu perpendikulāri vai paralēli (pie cirpes) piepūļu virzienam.

2. 10.tabulā dotās aprēķina pretestības mūrim jāņem ar koeficientiem:

2.1. ķieģeļu mūrim, vibrētam uz vibrogaldiem, rēķinot uz speciālām iedarbībām, - 1 ,4;

2.2. vibrētam plastiski presētu māla ķieģeļu mūrim, kā arī parastam mūrim no ķieģeļiem ar caurumiem vai spraugām un dobiem betona akmeņiem - 1,25;

2.3. nevibrētam ķieģeļu mūrim smagā cementa javā bez māla vai kaļķu piedevām - 0,75;

2.4. mūrim no silikāta pilnķieģeļiem un dobiem silikāta ķieģeļiem - 0,7, bet silikātķieģeļiem, kuri izgatavoti, lietojot smalkas smiltis, pieņemot pēc eksperimentāliem datiem;

2.5. mūrim, kurš mūrēts ziemā ar sasaldēšanas metodi, ņem pēc 36.tabulas.

3. Rēķinot plaisu rašanos pēc formulas (33), aprēķina stiepes pretestība liecē Rtb visu veidu mūriem jāņem pēc 10.tabulas, neņemot vērā koeficientus, kas norādīti piezīmēs.

4. Ja regulāras formas ķieģeļu (akmeņu) pārsiešanās dziļuma attiecība pret mūra kārtas augstumu ir mazāka par 1, aprēķina centriskas stiepes pretestība mūrim un aprēķina stiepes pretestība mūrim pie lieces pa pārsietiem šķēlumiem jāņem vienāda ar lielumiem, kas doti 10.tabulā, reizinātiem ar pārsiešanās dziļuma pret kārtas augstumu attiecības skaitlisko lielum u.

26. mūrim no vienlaidu akmeņiem cementa-kaļķu, cementa-māla un kaļķu javās aprēķina centriskas stiepes pretestība Rt, stiepes liecē Rtb, galvenajiem stiepes spriegumiem liecē - Rtw, cirpes Rsq, aprēķinot mūra šķēlumus, kuri iet pa horizontālām un vertikālām šuvēm, dota 10.tabulā.

27. aprēķina centriskas stiepes pretestība Rt mūrim no ķieģeļiem un regulāras formas akmeņiem stiepes liecē Rtb, cirpes Rsq un galvenajiem stiepes spriegumiem liecē Rtw, aprēķinot mūri pa pārsietu šķēlumu, kuri iet pa ķieģeli vai akmeni, dota 11.tabulā.

28. Centriskas stiepes aprēķina pretestība pildbetonam Rt stiepes liecē Rtb un galvenajiem stiepes spriegumiem Rtw dota 12.tabulā.

29. Aprēķina pretestību mūrim no dabiskiem akmeņiem visu veidu spriegumstāvokļos atļauts precizēt pēc speciāliem norādījumiem, kuri saskaņoti noteiktā kārtībā.

30. Stiegrojuma aprēķina pretestība Rs, kas ņemta atbilstoši Latvijas būvnormatīvam LBN 203, jāreizina ar darba apstākļu koeficientu gcs atkarībā no 13.tabulā dotā konstrukcijas stiegrojuma veida.

 

 

7.tabula

	Akmeņu marka	Aprēķina spiedes pretestība R, MPa (kgf/cm2) mūrim no dabiskiem regulāras formas (izzāģētiem vai gludi tēstiem) akmeņiem ar zemu stiprību
Mūra veids		javas marka			javas stiprība
		25	10	4	0,2 (2)	nulle
1. No dabiskiem akme-	25	0,6 (6)	0,45 (4,5)	0,35 (3,5)	0,3 (3)	0,2 (2)
ņiem ar mūra kārtas	15	0,4 (4)	0,35 (3,5)	0,25 (2,5)	0,2 (2)	0,13 (1,3)
augstumu līdz	10	0,3 (3)	0,25 (2, 5)	0,2 (2)	0,18 (1,8)	0,1 (1)
150 mm
2. No dabiskiem akme-	7	0,25 (2,5)	0,2 (2)	0,18 (1,8)	0,15 (1,5)	0,07 (0,7)
ņiem ar mūra kārtas	10	0,38 (3,8)	0, 38 (3,8)	0,28 (2,8)	0,25	0,2 (2)
augstumu	7	0,28 (2,8)	0,25 (2,5)	0,23 (2,3)	0,2 (2)	0,12 (1,2)
200-300 mm	4	-	0,15 (1,5)	0,14 (1,4)	0,12 (1,2)	0,08 (0,8)

 

11.tabula

Spriegumstāvokļa veids	Apzīmējums	Centriskas stiepes, stiepes liecē, cirpes un galveno stiepes spriegumu liecē aprēķina pretestība R, MPa (kgf/cm2) mūrim no ķieģeļiem un regulāras formas akmeņiem, aprēķinot mūri pa pārsietu šķēlumu,  kas iet pa ķieģeli vai akmeni, ja to marka ir
		200	150	100	75	50	35	25	15	10
1. Centriska stiepe	Rt	0,25 (2,5)	0,2 (2)	0,18 (1,8)	0,13 (1,3)	0,1 (1)	0,08 (0,8)	0,06 (0,6)	0,05 (0,5)	0,03 (0,3)
2. Stiepe liecē un galvenie	Rtb }	0,4 (4)	0,3 (3)	0,25 (2,5)	0,2 (2)	0,16 (1,6)	0,12 (1,2)	0,1 (1)	0,07 (0,7)	0,05 (0,5)
stiepes spriegumi	Rtw
3. Cirpe	Rsq	1,0 (10)	0,8 (8)	0,65 (6,5)	0,55 (5,5)	0,4 (4)	0,3 (3)	0,2 (2)	0,14 (1,4)	0,09 (0,9)

Piezīmes.

1. aprēķina centriskas stiepes pretestība Rt, aprēķina stiepes pretestība liecē Rtb un aprēķina galveno stiepes spriegumu pretestība Rtw attiecas uz visu šķēlumu mūra pārrāvuma vietā.

2. aprēķina cirpes pretestība Rsq pārsietā šķēlumā attiecināta tikai uz ķieģeļa vai akmens šķērsgriezuma laukumu (laukumu neto), neieskaitot vertikālo šuvju laukumu.

3.1. Mūra elastības un deformāciju moduļi, darbojoties īslaicīgām

un ilgstošām slodzēm, mūra elastības raksturojumi, rukuma deformācijas, lineārās izplešanās koeficienti un berzes koeficienti

31. Mūra elastības modulis (sākuma deformāciju modulis), darbojoties īslaicīgai slodzei, jāņem:

31.1. nestiegrotam mūrim:

31.2. mūrim ar garenstieg rojumu:

32. Formulās (1) un (2) a - mūra elastības raksturojums - jāņem saskaņā ar šo noteikumu 40.punktu.

33. Elastības modulis mūrim, kas stiegrots ar stiegru sietiem, jāņem tāds pats kā nestiegrotam mūrim.

34. Mūrim ar garenstiegrojumu elastības raksturojums jāpieņem tāds pats kā nestiegrotam mūrim.

35. Spiedes robežpretestība (vidējā stiprības robeža) mūrim nosakāma pēc formulas:

k - koeficients, kas jāņem pēc 14.tabulas; R - mūra aprēķina spiedes pretestība, kas jāņem pēc 2.-9.tabulas, ievērojot koeficientus, kas norādīti minēto tabulu piezīmēs, kā arī saskaņā ar šo noteikumu 19.-25.punktu.

12.tabula

	Spriegumstāvokļa veids	Apzīmējums	Pildbetona centriskas stiepes, stiepes liecē, galveno stiepes spriegumu aprēķina pretestība R, MPa (kgf/cm2), ja betona klase ir
			B 15	B 12,5	B 7,5	B 5	B 3,5	B 2,5
	1	2	3	4	5	6	7	8
1. Ass stiepe un	Rt
galvenie stiepes
spriegumi	Rtw	0,2 (2,0)	0,18 (1,8)	0,16 (1,6)	0,14 (1,4)	0,12 (1,2)	0,1 (1,0)
2. Stiepe liecē	Rtb	0,27 (2,7)	0,25 (2,5)	0,23 (2,3)	0,2 (2)	0,18 (1,8)	0,16 (1,6)

 

13.tabula

Konstrukcijas stiegrojuma veids	Darba apstākļu koeficients gcs stiegrām ar klasi
	A-I	A-II	Bp-I
1. Stiegrojums ar sietiem	0,75	-	0,6
2. Garenstiegrojums mūrī
a) stiepts	1	1	1
b) spiests	0,85	0,7	0,6
c) uzliektas stiegras un aptveres	0,8	0,8	0,6
3. Enkuri un saites mūrī:
a) 25 un augstākas markas javā	0,9	0,9	0,8
b) 10 un zemākas markas javā	0,5	0,5	0,6

Piezīmes.

1. Lietojot cita veida stiegru tēraudu, Latvijas būvnormatīvā LBN 203-97 dotās aprēķina pretestības jāņem ne augstākas kā stiegrojumam no A-II klases vai atbilstoši Bp-I klases tērauda.

2. Aprēķinot ziemas mūri, kurš tiks mūrēts ar sasaldēšanas metodi, stiegru aprēķina pretestība, stiegrojot ar sietiem, jāņem ar papildu darba apstākļu koeficientu gcs1, kas dots 36.tabulā.

36. Elastības raksturojums ar sietiem stiegrotam mūrim jānosaka pēc formulas:

Rsku

14.tabula

Mūra veids	Koeficienti k
1	2
1. No visu veidu ķieģeļiem un akmeņiem, lielizmēra blokiem,
plēstu akmeņu un pildbetona un vibrēts ķieģeļu	2,0
2. No lieliem un sīkiem šūnbetona blokiem	2,25

37. Formulās (2) un (4) Rsku - spiedes robežpretestība (vidējā stiprības robeža) stiegrotam mūrim no ķieģeļiem vai akmeņiem ar kārtas augstumu, ne lielāku kā 150 mm, nosakāma pēc formulām:

37.1. mūrim ar garenstiegrām:

100

37.2. m ūrim ar sietveida stiegrojumu:

100

µ - mūra stiegrojuma procents;

37.3. mūrim ar garenstiegrām:

Ak

As un Ak ir attiecīgi stiegrojuma un mūra šķērsgriezuma laukumi;

37.4. mūrim ar sietveida stiegrojumu µ nosaka saskaņā ar šo noteikumu 114.-116.punktu.

38. Stiegrojuma normatīvā pretestība Rsn stiegrotā mūrī A-I un A-II klases tēraudam jāņem atbilstoši Latvijas būvnormatīvam LBN 203, bet Bp-I klases tēraudam - ar darba apstākļu koeficientu 0,6 pēc tā paša būvnormatīva.

39. Mūrim ar sietveida stiegrojumu a nosaka saskaņā ar šo noteikumu 114.-116.punktu.

40. Elastības raksturojumu - vērtības nestiegrotam mūrim jāņem pēc 15.tabulas.

41. Mūra deformāciju modulis jāņem šādi:

41.1. konstrukciju mūra stiprības aprēķinos, nosakot piepūles mūrī spiedes robežstāvoklī ar nosacījumu, ka mūra deformācijas ietekmē kopdarbība ar citu materiālu konstruktīvajiem elementiem (nosakot piepūles velvju savilcēs, daudzslāņu šķērsgriezuma spiestajos slāņos, piepūles, ko radījušas d e formācijas temperatūras svārstību rezultātā, aprēķinot mūri virs nesošām vainagsijām vai sadalošām joslām), pēc formulas:

E0 ir elastības modulis (sākuma deformāciju modulis) mūrim, ko nosaka pēc formulām (1) un (2);

41.2. nosakot mūra deformācijas no asspēkiem vai šķērsspēkiem, no piepūlēm statiski nenoteicamās rāmju sistēmās, kur konstrukciju mūra elementi darbojas kopā ar citādu materiālu elementiem, nosakot mūra konstrukciju svārstību periodu, konstrukcijas stingumu - pēc formulas :

42. Mūra relatīvo deformāciju, ievērojot šļūdi, nosaka pēc formulas:

s - spriegums, pie kura nosaka e;

n - koeficients, kurš izvērtē mūra šļūdes ietekmi:

n = 1,8 mūrim no keramiskiem akmeņiem ar vertikāliem spraugvei da dobumiem (akmens augstums 138 mm);

n = 2,2 mūrim no ķieģeļiem, kas izgatavoti ar plastiskas vai pussausas presēšanas metodi;

n = 2,8 mūrim no lielizmēra blokiem vai akmeņiem, kas izgatavoti no smagā betona;

n = 3,0 mūrim no pilniem vai dobiem silikātķieģeļiem, kā arī no akmeņiem, kas izgatavoti no betona ar porainām pildvielām vai gāzbetona un lielizmēra silikāta blokiem;

n = 3,5 mūrim no lielizmēra autoklavētiem šūnbetona blokiem;

n = 4,0 mūrim no lielizmēra neautoklavētiem šūnbetona blokiem.

 

15.tabula

	Elastības raksturojums a .
Mūra veids	javas marka			javas stiprība
	25-200	10	4	0,2 (2)	nulle
1. No lielizmēra blokiem, kas izgatavoti
no smagā un lielporu betona ar smagām
pildvielām un no smagiem dabiskiem
akmeņiem (g 1800 kgf/m3)	1500	1000	750	750	500
2. No akmeņiem, kas izgatavoti no
smagā betona, smagiem dabiskiem
akmeņiem un plēstiem akmeņiem	1500	1000	750	750	350
3. No lielizmēra blokiem, kas izgatavoti
no betona ar porainām pildvielām un
gāzbetona, lielporu betona ar vieglām
pildvielām, blīva silikātbetona un
no viegliem dabiskiem akmeņiem	1000	750	500	500	350
4. No lielizmēra blokiem,
kas izgatavoti no šūnbetona:
a) autoklavētie	750	750	500	500	350
b) neautoklavētie	500	500	350	350	350
5. No šūnbetona akmeņiem:
a) autoklavētie	750	500	350	350	200
b) neautoklavētie	500	350	200	200	200
6. No keramiskiem akmeņiem	1200	1000	750	500	350
7. No plastiski presētiem māla
pilnķieģeļiem un dobiem ķieģeļiem,
no dobiem silikāta akmeņiem,
no akmeņiem, kas izgatavoti no
porainpildvielām un gāzbetona,
no viegliem dabiskiem akmeņiem	1000	750	500	350	200
8. No silikāta pilnķieģeļiem
un dobiem ķieģeļiem	750	500	350	350	200
9. No pussausi presētiem
silikāta pilnķieģeļiem	500	500	350	350	200

 

Piezīmes.

1. Nosakot garenlieces (ļodzes) koeficientu elementiem ar slaidumu l0/i 28 vai attiecību l0/h £ 8, atļauts ņemt elastības raksturojumu mūrim no visu veidu ķieģeļiem kā no plastiski presētiem ķieģeļiem.

2. 15.tabulā norādītā elastības raksturojuma a lielums ķieģeļu mūrim attiecas arī uz vibrētiem paneļiem un blokiem.

3. Elastības raksturojums pildbetonam jāņem a = 2000.

4. Mūrim vieglās javās elastības raksturojums a jāņem pēc 15.tabulas ar koeficientu 0,7.

5. Elastības raksturojumu mūrim no dabiskiem akmeņiem atļauts precizēt pēc speciāliem norādījumiem, kas izstrādāti, pamatojoties uz eksperimentāliem pētījumiem un saskaņoti noteiktā kārtībā.

43. Mūra elastības modulis E0 pie pastāvīgas un ilgstošas slodzes, ņemot vērā šļūdi, jāsamazina, dalot ar šļūdes koeficientu n.

44. Dabisko akmeņu mūrim elastības un deformāciju moduli atļauts pieņemt pēc speciāliem norādījumiem, kas izstrādāti, pamatojoties uz eksperimentāliem pētījumiem, un saskaņoti noteiktā kārtībā.

45. Rukuma deformācijas māla ķieģeļu un keramisko akmeņu mūrī neņem vērā.

46. Citādiem mūriem rukuma deformācijas jāņem šādi:

46.1. no ķieģeļiem, akmeņiem, maziem un lieliem blokiem, kas izgatavoti no silikāta vai cementa saistvielām, - 3 x 10-4;

46.2. no akmeņiem un lielizmēra blokiem, kas izgatavoti no autoklavēta šūnbetona, - 4 x 10-4;

46.3. no akmeņiem un lielizmēra blokiem no parasta neautoklavēta izdedžu šūnbetona - 6 x 10-4.

47. Mūra bīdes modulis jāņem G = 0,4 E0, kur E0 - spiedes elastības modulis.

48. Lineārās izplešanās koeficienti mūrim jāņem pēc 16.tabul as.

 

16.tabula

Mūra materiāls	Mūra lineārās
	izplešanās
	koeficients at, grāds -1
1. Māla pilnķieģeļi, dobie ķieģeļi un keramiskie akmeņi	0,000005
2. Silikātķieģeļi, betona akmeņi, bloki un pildbetons	0,00001
3. Dabiskie akmeņi, šūnbetona akmeņi un bloki	0,000008

 

Piezīme.

Lineārās izplešanās koeficientus mūrim no citiem materiāliem atļauts pieņemt pēc pieredzes datiem.

49. Berzes koeficienti jāņem pēc 17.tabulas.

17.tabula

Materiāli	Berzes koeficients m .
	sausām virsmām	slapjām virsmām
Mūris pa mūri vai betonu	0,7	0,6
Koks pa mūri vai betonu	0,6	0,5
Tērauds pa mūri vai betonu	0,45	0,35
Mūris un betons pa smilti vai grunti	0,6	0,5
Mūris un betons pa smilšmālu	0,55	0,4
Mūris un betons pa māl u	0,5	0,3

4. Konstrukciju elementu aprēķins

pirmās grupas robežstāvokļos (nestspējas aprēķins)

4.1. Akmens konstrukcijas

4.1.1. Centriski spiesti elementi

 

50. Nestiegrotu mūra konstrukciju elementu aprēķins centriskā spiedē jāveic pēc formulas:

N - aprēķina asspēks;

R - aprēķina spiedes pretestība mūrim, kas nosakāma pēc 2.-9.tabulas;

j - garenlieces (ļodzes) koeficients, kas nosakāms saskaņā ar šo noteikumu 52.punktu;

mg - koeficients, ar kuru ievēro ilgstošas slodzes ietekmi un kuru nosaka pēc formulas (16) pie eog = 0.

51. Ja elementu taisnstūrveida šķērsgriezuma mazākās malas izmērs h 30 cm (vai mazākais inerces rādiuss jebkura šķērsgriezuma elementiem i 8,7 cm), koeficients mg jāņem 1,0.

52. Elementiem ar nemainīgu šķērsgriezumu visā tā garumā garenlieces koeficients j jāņem pēc 18.tabulas atkarībā no elementa lokanības:

vai taisnstūrveida pilna šķērsgriezuma elementiem ar attiecību

un mūra elastības raksturojuma a, kas dots 15.tabulā, bet ar sietiem stiegrotam mūrim nosakāms pēc formulas (4).

53. Formulās (11) un (12):

lo - elementa aprēķina augstums (garums) nosakāms saskaņā ar šo noteikumu 54.punktu;

i - elementa šķērsgriezuma mazākais inerces rādiuss;

h - taisnstūrveida šķērsgriezuma mazākais šķērsgriezuma izmērs.

54. Sienu un stabu aprēķina augstums lo, nosakot garenlieces koeficientu j, jāņem atkarībā no to balstījuma veida uz horizontāliem balstiem:

54.1. pie nekustīgiem locīklveida balstiem lo = H (4.a attēls);

54.2. pie elastīga augšējā balsta un stinga iespīlējuma apakšējā balstā: vienlaiduma ēkām lo = 1,5H, daudzlaidumu ēkām lo = 1,25H (4.b attēls);

54.3. brīvi stāvošām konstrukcijām lo = 2H (4.c attēls);

54.4. konstrukcijām ar daļēji iespīlētiem balstu šķēlumiem - ņemot vērā faktisko iespīlējumu, bet ne mazāks kā lo = 0,8H, kur H ir attālums starp pārsegumiem vai citiem horizontāliem balstiem, dzelzsbetona horizontālu balstu gadījumā lo ir brīvais atstatums starp tiem.

 

18.tabula

Lokanība		Garenlieces (ļodzes) koeficients j atkarībā no mūra elastības raksturojuma a .
lh	li	1500	1000	750	500	350	200	100
1	2	3	4	5	6	7	8	9
4	14	1	1	1	0,98	0,94	0,9	0,82
6	21	0,98	0,96	0,95	0,91	0,88	0,81	0,68
8	28	0,95	0,92	0,9	0,85	0,8	0,7	0,54
10	35	0,92	0,88	0,84	0,79	0,72	0,6	0,43
12	42	0,88	0,84	0,79	0,72	0,64	0,51	0,34
14	49	0,85	0,79	0,73	0,66	0,57	0,43	0,28
16	56	0,81	0,74	0,68	0,59	0,5	0,37	0,23
18	63	0,77	0,7	0,63	0,53	0,45	0,32	-
22	76	0,69	0,61	0,53	0,43	0,35	0,24	-
26	90	0,61	0,52	0,45	0,36	0,29	0,2	-
30	104	0,53	0,45	0,39	0,32	0,25	0,17	-
34	118	0,44	0,38	0,32	0,26	0,21	0,14	-
38	132	0,36	0,31	0,26	0,21	0,17	0,12	-
42	146	0,29	0,25	0,21	0,17	0,14	0,09	-
46	160	0,21	0,18	0,16	0,13	0,1	0,07	-
50	173	0,17	0,15	0,13	0,1	0,08	0,05	-
54	187	0,13	0,12	0,1	0,08	0,06	0,04	-

 

Piezīmes.

1. G arenlieces koeficientu pie lokanības starpvērtībām nosaka interpolējot.

2. Koeficients j attiecībai lh, kas pārsniedz robežvērtības (6.16.-6.20.punkts), jāņem, nosakot j kā ekscentriskas spiedes aprēķina gadījumā ar lielām ekscentricitātēm.

3. Mūrim, kas stiegrots ar sietiem, elastības raksturojumi, kas aprēķināti pēc formulas (4), var būt arī mazāki par 200.

55. Stingu balstu gadījumā un pie saliekamā dzelzsbetona pārsegumu iespīlējuma sienā ņem lo = 0,9 H, bet pie monolītiem dzelzsbetona pārsegumiem, kuri pa visām četrām malām balstās uz sienām, - lo = 0,8H.

56. Ja aprēķināmā posma robežās slodze ir tikai no elementa pašsvara, tad aprēķina augstums lo spiestiem elementiem, kas dots šo noteikumu 54.punktā, jāsamazina, reizinot ar koeficientu 0,75.

57. Koefi cientu j un mg vērtības sienām un stabiem, kas balstās uz nekustīgiem locīklveida balstiem ar aprēķina augstumu lo = H, aprēķinot šķēlumus, kas izveidojas augstuma vidējā trešdaļā, lo jāņem pastāvīgas un vienādas ar aprēķina vērtībām j un mg, kas noteikta s dotajam elementam. Aprēķinot šķēlumus zonās, kas atrodas galējās lo trešdaļās, koeficienti j un mg palielināmi pēc lineāra likuma līdz 1 uz balstiem (4.a attēls).

 

58. Sienām un stabiem, kam apakšējais balsts iespīlēts un augšējais elastīgs, rēķinot šķēlumu sienas vai staba augšējā daļā, j un mg vērtības šiem šķēlumiem jāpalielina līdz 1 pēc lineāra likuma (4.b attēls).

59. Brīvi stāvošām sienām un stabiem, aprēķinot šķēlumus lejasdaļā (līdz augstumam 0,5H), j un mg lielumi tiek aprēķināti, bet augšējā pusē palielināti līdz 1 pēc lineāra likuma (4.c attēls).

60. Vietās, kur garensienas krustojas ar šķērssienām, ja tās droši saistītas savā starpā, koeficientus j un mg atļauts pieņemt 1,0. Attālumā H no sienu krustojuma koeficienti j un mg jānosaka saskaņā ar šo noteikumu 50.-55.punktu. Vertikālajos starpposmos starp šīm minētajām zonām koeficienti j un mg tiek pieņemti interpolējot.

61. Sienās, kuras vājinātas ar ailām, aprēķinot ailstarpas, koeficientu j ņem pēc sienas slaiduma. Šaurām ailstarpām, kuru platums mazāks par sienas biezumu, tiek veikts ailstarpas aprēķins arī sienas plaknē, pie tam ailstarpas aprēķina augstumu pieņem vienādu ar ailas augstumu.

62. Pakāpienveidīgām sienām un stabiem, kuru augšējai daļai ir mazāks šķērsgriezums, koeficientus j un mg nosaka šādi:

62.1. sienām (stabiem) balstoties uz nekustīgiem locīklveida balstiem - ar augstumu lo = H (H - sienas vai staba augstums) un mazāko šķērsgriezumu, kāds atrodas augstuma H vidējā trešdaļā;

62.2. ja augšējais balsts ir padevīgs vai tā nav, j un mg nosaka pēc aprēķina augstuma lo un šķēluma pie apakšējā balsta, bet, aprēķinot augšējo sienas (staba) daļu - pie augstuma H1 pēc aprēķina augstuma lo1 un šķērsgriezuma laukuma šajā daļā; lo1 nosaka tāpat kā lo, ar H = H1.

4.1.2. Ekscentriski spiesti elementi

63. Ekscentriski spiestus nestiegrotu mūra konstrukciju elementus aprēķina pēc formulas:

Ac - šķēluma spiestās daļas laukums ar taisnstūrveida spriegumu epīru (5.attēls), kuru nosaka ar pieņēmumu, ka tās smagumcentrs sakrīt ar aprēķina asspēka N pielikšanas punktu; laukuma Ac izvietojuma robežu nosaka atkarībā no tā statiskā momenta attiecībā pret Ac smagumcent r u pielīdzinājuma nullei.

64. Taisnstūrveida šķēlumā:

65. Formulās (13), (14) un (15):

R - mūra aprēķina spiedes pretestība;

A - elementa šķērsgriezuma laukums;

h - šķēluma augstums plaknē, kurā dar bojas lieces moments;

e0 - aprēķina spēka N ekscentricitāte attiecībā pret šķērsgriezuma smagumcentru;

j - garenlieces (ļodzes) koeficients visam šķērsgriezumam lieces momenta darbības plaknē, ko nosaka pēc elementa aprēķina augstuma lo;

jc - garenlieces k oeficients spiestajai šķērsgriezuma daļai, ko nosaka ar faktisko elementa augstumu H pēc 18.tabulas lieces momenta darbības plaknē, atkarībā no attiecības:

hc un ic ir augstums un inerces rādiuss šķērsgriezuma Ac spiestajai daļai lieces momenta darbības plaknē; taisnstūrveida šķēlumam hc = h - 2 e0.

66. T veida šķēlumam (ja e0 > 0,45y) atļauts aptuveni pieņemt Ac = 2(y - e0)b un hc = 2(y - e0), kur y - attālums no šķēluma smagumcentra līdz tā malai ekscentricitātes virzienā; b - spiestā plauktiņa platums vai dubultā T veida šķēluma sieniņas biezums atkarībā no ekscentricitātes virziena.

67. Ja lieces momentu epīras pa elementa augstumu ir ar mainīgām zīmēm (6.attēls), stiprības aprēķins jāveic šķēlumos ar dažādu zīmju atbilstošiem maksimāliem lieces momentiem. Garenlieces koeficients jc jānosaka pēc augstuma elementa daļā, kur lieces momentu epīra ir ar vienādām zīmēm, ar attiecību vai lokanību:

H1 un H2 - elementa daļu augstumi ar lieces momentu vienādu zīmju epīrām;

hc1; ic1 un hc2; ic2 - augstumi un inerces rādiusi elementa šķēluma spiestajā daļā ar maksimāliem lieces momentiem;

w - koeficients, kuru nosaka pēc 19.tabulā dotajām formulām;

mg- koeficients, kuru nosaka pēc formulas:

Ng - aprēķina asspēks no ilgstošām slodzēm;

h - koeficients, kuru pieņem pēc 20.tabulas;

e0g - ekscentricitāte no ilgstošo slodžu darbības.

68. Ja e0 > 0,7y, tad bez ekscentriski spiestu elementu aprēķina pēc formulas (13) jāveic arī plaisu atvēršanās aprēķins mūra šuvēs saskaņā ar šo noteikumu 123.punktu.

69. Aprēķinot nesošās un pašnesošās sienas ar biezumu 25 cm un mazāk, jāņem vērā gadījuma ekscentricitāte.

70. Gadījuma ekscentricitātes lielums jāņem:

70.1. nesošām sienām 2 cm;

70.2. pašnesošām sienām, kā arī atsevišķiem slāņiem trīsslāņu nesošām sienām - 1 cm;

70.3. starpsienām un nenesošām sienām, kā arī pildkarkasa (fahverka) sienas aizpildījumam starp statiem gadījuma ekscentricitātes atļauts neņemt vērā.

 

19.tabula

	w lielums šķērsgriezumam
Mūra veids	jebkuras formas	taisnstūrveida
1. Visu veidu mūriem, izņemot	e0 e0
2.pozīcijā norādītos	1 + -- £ 1,45	1 + -- £ 1,45
	2y	h
2. Mūriem no akmeņiem un
lielizmēra blokiem, kas izgatavoti
no šūnu un lielporaina betona;
mūriem no dabiskiem akmeņiem
(ieskaitot plēstos)	1	1

 

Piezīme.

Ja 2y < h, tad, nosakot koeficientu w, jāpieņem 2y vietā h. Ja h 30 cm vai i 8,7 cm, koeficients mg jāņem 1,0.

71. Ekscentricitātes vislielākā vērtība (ņemot vērā gadījuma e0) ekscentriski spiestām konstrukcijām, kurās nav garenstiegrojuma stieptajā zonā, nedrīkst pārsniegt:

71.1. pie slodžu pamatsakārtojuma 0,9y, sevišķiem sakārtojumiem 0,95y;

71.2. 25 cm biezām un plānākām sienām pie slodžu pamatsakārtojuma 0,8y, sevišķiem sakārtojumiem - 0,85y, pie tam attālumam no spēka pielikšanas punkta līdz vairāk spiestai šķērsgriezuma malai nesošām sienām un stabiem jābūt ne mazākam kā 2 cm.

20.tabula

Lokanība		Koeficients h mūrim
lh	li	no māla ķieģeļiem un keramiskiem akmeņiem; no akmeņiem un smagā betona lielizmēra blokiem; no visu veidu dabiskiem akmeņiem		no silikātķieģeļu un silikāta akmeņiem; akmeņiem no betona ar porainām pildvielām; šūnbetona lielizmēra blokiem
		ja garenstiegrojums procentos ir
		0,1 un mazāk	0,3 un vairāk	0,1 un mazāk	0,3 un vairāk
£ 10	£ 35	0	0	0	0
12	42	0,04	0,03	0,05	0,03
14	49	0,08	0,07	0,09	0,08
16	56	0,12	0,09	0,14	0,11
18	63	0,15	0,13	0,19	0,15
20	70	0,20	0,16	0,24	0,19
22	76	0,24	0,20	0,29	0,22
24	83	0,27	0,23	0,33	0,26
26	90	0,31	0,26	0,38	0,30

 

Piezīme.

Nestiegrotam mūrim koeficienta h vērtības jāņem kā mūrim ar stiegrojumu 0,1 % un mazāku. Ja stiegrojuma procents ir lielāks nekā 0,1 % un mazāks nekā 0,3 %, koeficientu h nosaka interpolējot.

72. Elementi, kuri strādā ekscentriskā spiedē, jāpārbauda ar aprēķinu uz centrisku spiedi plaknē, kas perpendikulāra lieces momenta darbības plaknei tajos gadījumos, kad šķērsgriezuma platums b < h.

4.1.3. Greizā ekscentriskā spiede

73. Elementu aprēķinu greizās ekscentriskās spiedes gadījumā veic pēc formulas (13) abos virzienos, ja ir taisnstūrveida spriegumu epīra. Šķērsgriezuma spiestās daļas laukumu Ac nosacīti pieņem kā taisnstūri, kura smagumcentrs sakrīt ar spēka pielikšanas punktu un divas pārējās puses ierobežotas ar elementa šķērsgriezuma kontūru (7.attēls), pie tam hc = 2 c h; bc = 2cb un Ac = 4chcb, kur ch un cb - attālumi no spēka N pielikšanas punkta līdz tuvākajai šķērsgriezuma robežai. Ja šķērsgriezumam ir sarežģīta forma, aprēķina vienkāršošanai atļauts ņemt taisnstūrveida šķērsgriezuma daļu, neņemot vērā laukumus, kas sarežģī tā formu (8.attēls).

74. Lielumus w, j1 un mg nosaka divas reizes:

74.1. kad šķērsgriezuma augstums h vai inerces rādiuss ih un ekscentricitāte eh ir h virzienā;

74.2. kad šķērsgriezuma augstums b vai inerces rādiuss ib un ekscentricitāte eb ir b virzienā.

75. Par aprēķina nestspēju tiek pieņemta mazākā no divām vērtībām, kas aprēķinātas pēc formulas (13) pie divām w, j1 un mg vērtībām.

76. Ja eb > 0,7cb vai eh > 0,7ch, tad bez nestspējas aprēķina veic aprēķinu uz plaisu atvēršanos saskaņā ar šo noteikumu 123.punktu.

 

4.1.4. Virsmas vietējā spiede

77. Šķērsgriezuma aprēķins uz virsmas vietējo spiedi (saspiešanos), ja slodze sadalīta pa šķērsgriezuma laukuma daļām, jāveic pēc formulas:

Nc - spiedes asspēks no vietējās slodzes;

Rc - mūra aprēķina pretestība pie virsmas spiedes, kuru nosaka saskaņā ar šo noteikumu 79. un 80.punktu;

Ac - šķērsgriezuma spiestās daļas laukums, uz kuru tiek nodota slodze;

d = 1,5 - 0,5 y - ķieģeļu un vibrētu ķieģeļu mūrim, kā arī mūrim no pilnķieģeļiem vai blokiem, kas izgatavoti no smagā vai vieglā betona;

d = 1 mūrim no dobiem betona akmeņiem vai pilniem akmeņiem un blokiem no lielporainā betona vai šūnbetona;

y - vietējās slodzes spiediena epīras pilnuma koeficients; pie vienmērīgi izdalīta spiediena y = 1; ja ir trijstūrveida spiediena epīra - y = 0,5.

78. Ja zem liekto elementu balstiem nav prasīts ievietot sadalošas plātnes, tad atļauts pieņemt yd = 0,75 - mūriem no materiāliem, kas norādīti 21.tabulas 1. un 2.pozīcijā, un yd = 0,5 - mūriem no materiāliem, kas norādīti 21.tabulas 3.pozīcijā.

79. Mūra aprēķina pretestību virsmas vietējā spiedē nosaka pēc formulas:

21.tabula

	x1 slodzēm pēc shēmas .
Mūra materiāls	9.att. a, c, c1, e, g .		9.att. b, d, f, h .
	vietējā	vietējās un	vietējā	vietējās un
	slodze	pamatslodzes	slodze	pamatslodzes
		summa		summa
1. Pilnķieģeļi, viengabala akmeņi
un liela izmēra bloki no M50 un
augstākas markas smagā betona
vai betona ar porainām pildvielām	2	2	1	1,2
2. Keramiskie akmeņi ar spraugveida
dobumiem, caurumotie
ķieģeļi un pildbetons	1,5	2	1	1,2
3. Dobie betona akmeņi un bloki.
Viengabala akmeņi un bloki no B30
klases betona. Akmeņi un bloki no
šūnbetona un dabiskiem akmeņ iem	1,2	1,5	1	1

 

Piezīme.

Visu veidu mūriem, lietojot nesacietējušu javu vai sasaldētu javu atkušanas periodā, ziemā mūrējot un izmantojot sasaldēšanas metodi, x1 vērtība tiek pieņemta pēc 3.pozīcijas.

80. Formulā (19):

A - aprēķina šķērsgriezuma laukums, kuru nosaka saskaņā ar šo noteikumu 84.punktu;

x1 - koeficients, kas atkarīgs no mūra materiāla un slodzes pielikšanas vietas un kuru nosaka pēc 21.tabulas.

81. Rēķinot uz virsmas vietējo spiedi, stūriem, kas stiegroti ar sietiem, mūra aprēķina pretestību spiedē Rc formulā (17) pieņem lielāko no divām vērtībām: Rc, kura noteikta pēc formulas (18) nestiegrotam mūrim, vai Rc = Rsk, kur Rsk - mūra aprēķina pretestība ar sietveida stiegrojumu ass spiedē, kuru nosaka pēc formulas (27) vai (28).

82 . Vienlaikus darbojoties vietējai slodzei (balstreakcijas no sijām, garensijām, pārsegumiem u.tml.) un pamatslodzēm (augstāk esošā mūra svars un slodzes, kas tiek nodotas uz šo mūri), aprēķins tiek veikts dalīti, atsevišķi darbojoties vietējai slodzei un a tsevišķi - vietējās un pamatslodzes summārās slodzes iedarbībai saskaņā ar 21.tabulu dažādām koeficienta x1 vērtībām.

83. Aprēķinot vietējās un pamatslodzes summāro iedarbību, pieļauts ņemt vērā tikai to daļu no vietējās slodzes, kas ir pielikta pirms virsmas spiedes laukuma noslogojuma ar pamatslodzi. Gadījumos, kad šķērsgriezuma laukuma pietiek tikai vienas, t.i., virsmas spiedes slodzes uzņemšanai, bet tas nav pietiekošs, lai uzņemtu summāro slodzi no vietējās un pamatslodzes, atļauts izveidot pamatslod z es pārnesumu uz citu virsmas laukumu, ierīkojot atstarpi vai mīkstu starpliku virs garensijas, sijas vai ailu pārsedzes gala atbalsta.

84. Aprēķina šķērsgriezuma laukums A nosakāms pēc sekojošiem pieņēmumiem:

84.1. pie virsmas spiedes laukuma visā sienas biezumā virsmas spiedes šķērsgriezuma aprēķina laukumā tiek ietvertas joslas, ne garākas par sienas biezumu uz katru pusi no virsmas spiedes robežas (9.a attēls);

84.2. pie virsmas spiedes laukuma, kas izveidojas sienas malā visā tās biezumā, aprēķina šķērsgriezuma laukums ir vienlīdzīgs ar virsmas spiedes laukumu, bet, aprēķinot pēc summārās slodzes un pamatslodzes, papildus tiek pieņemts laukums, kā ar pārtrauktu līniju norādīts 9.b attēlā;

84.3. ja siju gali balstās uz sienas virsmas, spiedes aprēķina laukuma robežās tiek ietverts sienas šķērsgriezuma laukums ar platumu, kas vienlīdzīgs siju balstīšanas dziļumam un platumam, kas nepārsniedz attālumu starp sijām divos blakus laidumos (9.c attēls); ja attālums starp sijām pārsniedz divkāršotu sienas biezumu , aprēķina šķērsgriezuma laukuma garumu nosaka kā sijas platuma bc un sienas nosacītā platuma h summu abos virzienos (9.c1 attēls);

84.4. pie virsmas spiedes, kur vietējā slodze pielikta sienai vienā galā sienas stūrī, aprēķina laukums ir vienlīdzīgs spiedes laukumam, bet, aprēķinot pie slodžu summas no vietējās spiedes un pamatslodzes, papildus tiek ņemts aplēses laukums, kas norādīts ar pārtrauktu līniju 9.d attēlā;

84.5. ja virsmas spiedes laukums izvietots kādā šķērsgriezuma platuma vai garuma daļā sienas šķērsgriezuma iekšpusē, aprēķina laukums tiek pieņemts pēc 9.e attēla. Ja spiedes laukums izvietots tuvu šķērsgriezuma malai, tad, aprēķinot pie slodžu summas no vietējās spiedes un pamatslodzes, aprēķina laukums tiek pieņemts ne mazāks, kāds nosakāms pēc 9.d attēla, pieliekot šo pašu slodzi sienas stūra daļai;

84.6. ja virsmas spiedes laukums izvietojas pilastra robežās, aprēķina laukums vienāds ar spiedes laukumu, bet, rēķinot slodžu summai no vietējās slodzes un pamatslodzes, aprēķina laukumu pieņem, ieskaitot arī laukumu, kas 9.f attēlā ierobežots ar pārtrauktu līniju;

84.7. ja virsmas spiedes laukums izvietojas pilastra robežās un sienas daļā vai ailstarpas daļā, aprēķina laukuma palielināšana, salīdzinot ar virsmas spiedes laukumu, jāņem vērā tikai tad, kad līdzsvarojošās slodzes iedarbības spēks pielikts plauktiņa daļā (sienā), vai ja tas darbojas ribas (pilastra) robežās ar ekscentricitāti eo > 1/6 L uz sienas pusi (L - virsmas spiedes laukuma garums, eo - ekscentricitāte attiecībā pret virsmas spi e des laukuma asi); šajos gadījumos aprēķina laukumā bez spiedes laukuma jāietver daļa no plauktiņa šķērsgriezuma laukuma ar platumu c1, kas vienlīdzīga ar atbalsta plātnes nostiprinājuma dziļumu sienas mūrī un garumā uz katru pusi no plātnes malas ne vairā k kā sienas biezumā (9.g attēls).

85. Liektiem elementiem (sijām, garensijām u.c.) balstoties uz mūri bez slodzes sadalošām plātnēm vai ar sadalošām plātnēm, kas varētu pagriezties kopā ar elementu galiem, elementa atbalsta daļas garums jānosaka ar aprēķinu. Plātne šajā gadījumā nodrošina slodzes pārdalīšanos tikai visā sijas platumā, virzienā, kas perpendikulārs liektam elementam. Minētais neattiecas uz balstu aprēķinu iekārtām sienām, kuras mūrē saskaņā ar šo noteikumu 77., 78. un 132.punktu.

86. Ja nepiec iešams palielināt virsmas spiedes laukumu zem balsta plātnēm, tad uz tām jāizvieto metāla starplikas, kas fiksētu labāku balsta spiediena sadalījumu.

87. Konstruktīvās prasības mūra daļām, kas slogotas ar vietējo slodzi, dotas šo noteikumu 193.-197.punktā.

 

1Visos gadījumos, kas parādīti 9.attēlā. šķērsgriezumu aprēķina laukumā A tiek ietverts virsmas spiedes laukums Ac.

4.1.5. Liekti elementi

88. Nestiegrotu liektu elementu aprēķinu veic pēc formulas:

M - aprēķina lieces moments;

W - mūra šķēluma pretestības moments elastīgā darba stadijā;

Rtb - mūra aprēķina pretestība stiepē, pie lieces pa pārsietu šķēlumu (10., 11. un 12 .tabula).

89. Nestiegrotu liektu elementu aprēķins, darbojoties šķērsspēkam, jāveic pēc formulas:

Rtw - mūra aprēķina pretestība galvenajiem stiepes spriegumiem liecē (11.-13.tabula);

b - šķēluma platums;

2

z - iekšējo spēku pāra plecs (taisnstūrveida šķērsgriezuma gadījumā z = - h).

3

90. Mūra konstrukcijas elementu projektēšana liecē pa nepārsietu šķēlumu nav pieļaujama.

4.1.6. Centriski stiepti elementi

91. Nestiegrotu elementu nestspējas aprēķins, darbojoties centriskai stiepei, jāveic pēc formulas:

N - aprēķina ass spēks stiepē;

Rt - mūra aprēķina pretestība stiepē pārsietā šķēlumā pēc 10. - 12.tabulas;

An - šķērsgriezuma laukums neto (bez vertikālajām šuvēm).

92. Nav atļauts projektēt tādus mūra konstrukciju elementus, kas darbojas centriskā stiepē pa nepārsietu šķēlumu.

4.1.7. Cirpe

93. Nestiegrota mūra aprēķins cirpē pa horizontālām nepārsietām šuvēm un laukakmeņu mūra aprēķins cirpē pa pārsietām šuvēm jāveic pēc formulas:

Rsq - aprēķina pretestība cirpei (10.tabula);

m - berzes koeficients pa mūra šuvi, kuru ņem mūrim no regulāras formas akmeņiem, - 0,7;

so - vidējais spiedes spriegums no mazākās aprēķina slodzes, kas noteikta ar slodzes drošuma koeficientu 0,9;

n - koeficients, ko pieņem: 1,0 - mūrim no pilnķieģeļiem un akmeņiem; 0,5 - mūrim no dobiem ķieģeļiem un akmeņiem ar vertikāliem dobumiem, kā arī mūrim no plēstiem akmeņiem;

A - šķērsgriezuma aprēķina laukums.

94. Aprēķinus mūrim cirpē pa pārsietu šķēlumu (pa ķieģeli vai akmeni) veic pēc formulas (23), neņemot vērā spiedes spriegumu (23.formulas 2.loceklis).

95. Mūra aprēķina pretestība jāņem pēc 11.tabulas.

96. Ekscentriskā spiedē ar ekscentricitātēm, kas iziet ārpus šķēluma kodola (taisnstūrveida šķērsgriezumam eo > 0,17 h), šķērsgriezuma aprēķina laukumā tiek ietverts tikai šķēluma spiestās daļas laukums Ac.

4.1.8. Daudzslāņu sienas

(sienas ar apšuvumu un atvieglota mūra sienas)

97. Daudzslāņu sienu atsevišķiem slāņiem jābūt saistītiem savā starpā ar stingām vai padevīgām saitēm. Stingajām saitēm jānodrošina slodzes pārdalīšana starp konstruktīvajiem slāņiem.

98. Aprēķinot daudzslāņu sienu nestspēju, izšķir divus gadījumus:

98.1. slāņi saistīti stingi. Dažādu slāņu stiprības un elastības īpašības, kā arī nepilnīgu to stiprības izmantošanu kopdarbībā sienā vērtē, reducējot atsevišķo slāņu šķērsgriezuma laukumu uz galvenā nesošā slāņa materiālu. Visu piepūļu ekscentricitātes jānosaka attiecībā pret reducētā šķērsgriezuma asi;

98.2. slāņi saistīti padevīgi. Slodzes uzņemšanai katrs slānis jāaprēķina atsevišķi. Jumta un starpstāvu pārsegumu slodzes jānodod tikai uz iekšējo slāni. Slodze no siltumizolācijas pašsvara jāsadala uz nesošajiem slāņiem proporcionāli to šķērsgriezumiem.

99. Reducējot sienas šķērsgriezumu uz vienu materiālu, jāņem faktiskais slāņu biezums, bet slāņu platums (pa sienas garumu) jāizmaina proporcionāli aprēķina pretestību attiecībai un slāņu stiprības izmantošanas koeficientiem pēc formulas:

bred - reducētais slāņa platums;

b - faktiskais slāņa platums;

R; m - aprēķina pretestība un stiprības izmantošanas koeficients slānim, uz kuru reducē šķērsgriezumu;

Ri; mi - aprēķina pretestība un stiprības izmantošanas koeficients jebkuram citam sienas slānim.

100. D audzslāņu sienu slāņu stiprības izmantošanas koeficienti m un mi doti 22.tabulā.

101. Daudzslāņu sienas ar stingo saisti jāaprēķina:

101.1. centriskas spiedes gadījumā pēc formulas (10);

101.2. ekscentriskas spiedes gadījumā pēc formulas (13).

102. Formulās (10) un (13) jāņem reducētais šķēluma laukums Ared, reducētā šķēluma spiestās daļas laukums Acred un aprēķina pretestība slānim, uz kuru šķēlumu reducē, ievērojot tā stiprības izmantošanas koeficientu mR.

103. Garenlieces koeficienti j, j1 un koeficients mg jāaprēķina saskaņā ar šo noteikumu 52.-67.punktu slāņa materiālam, uz kuru reducē šķēlumu.

104. Pie ekscentricitātēm, kas pārsniedz 0,7y attiecībā pret reducētā šķēluma asi, tas jāpārbauda arī attiecībā uz plaisu atvēršanos saskaņā ar šo noteikumu 123. punktu.

105. Aprēķinot daudzslāņu sienas ar padevīgu saisti (bez galenieku kārtu pārsiešanas), koeficienti j, j1 un mg jānosaka saskaņā ar šo noteikumu 52.-67.punktu reducētam biezumam, vienādam ar divu konstruktīvo slāņu biezumu, kas reizināts ar koeficie ntu 0,7.

106. Pie dažāda slāņu materiāla ņem reducēto mūra elastības raksturojumu ared, ko nosaka pēc formulas:

a1 un a2 - slāņu elastības raksturojumi;

h1 un h2 - slāņu biezumi.

107. Divslāņu sienās ar stingi saistītiem slāņiem garenspēka, kas vērsts uz siltumizolācijas kārtas pusi, ekscentricitāte attiecībā pret asi, kas iet caur reducētā šķēluma smagumcentru, nedrīkst pārsniegt 0,5y.

108. Daudzslāņu sienas ar siltumizolācijas plātnēm (minerālvates, polimēru u.tml.), aizbērumiem vai aizpildījumu ar betonu, kura spiedes pretestība ir 1,5 MPa (15 kgf/cm2) un zemāka, jāaprēķina pa mūra šķēlumu, neņemot vērā siltumizolācijas nestspēju.

22.tabula

	Slāņi no citiem materiāliem
Slānis no betona akmeņiem	keramiskie akmeņi		plastiska presējuma māla ķieģeļi		silikātķieģeļi		pussausa presējuma māla ķieģeļi
	m	mi	m	mi	m	mi	m	mi
A) Akmeņi no betoniem
ar porainām pildvielām
un gāzbetona ar marku
M25 un augstāku	0,8	1	0,9	1	1	0,9	1	0,85
B) M25 un augstākas
markas autoklāvu
šūnbetona akmeņi	-	-	0,85	1	1	0,8	1	0,8
C) M25 un augstākas
markas neautoklavēti
šūnbetona akmeņi	-	-	0,7	1	0,8	1	0,9	1,0

109. Sien ām ar apšuvumu, stingi saistītu ar sienas materiālu, ar vai bez nesošā siltumizolācijas slāņa, aprēķini jāveic pēc daudzslāņu sienu aprēķinu noteikumiem pa šķēluma laukumu, kas reducēts uz vienu materiālu pēc formulas (24). Sienām ar apšuvumu nesošā slāņa , uz kuru reducēts šķēlums, stiprības koeficients jāņem mazākais no 22. un 23.tabulā dotajiem.

110. Ja ekscentricitāte ir uz apšuvuma pusi, koeficients w formulā (13) jāņem 1,0.

111. Aprēķins uz apšuvuma šuvju atvēršanos stieptajā šķēluma pusē, kad ekscentricitāte uz mūra pusi pārsniedz 0,7y attiecībā pret reducētā šķēluma asi, jāveic saskaņā ar šo noteikumu 123.punktu.

112. Sienām ar apšuvumu slāņu stiprības izmantošanas koeficienti m un mi doti 23.tabulā.

23.tabula

	Sienas materiāls m
Apšuvuma slāņa materiāls mi	keramiskie akmeņi		plastiska presējuma māla ķieģeļi		silikātķieģeļi		pussausā presējuma māla ķieģeļi
	mi	m	mi	m	mi	m	mi	m
Plastiska presējuma 65 mm
augsti fasādes ķieģeļi	0,8	1	1	0,9	1	0,6	1	0,65
Keramiskie 140 mm
augsti fasādes akmeņi ar
spraugveida dobumiem	1	0,9	1	0,8	0,85	0,6	1	0,5
Silikātbetona lielizmēra
plātnes	0,6	0,8	0,6	0,7	0,7	0,6	0,9	0,6
Silikātķieģeļi	0,6	0,85	0,6	0,1	1	1	1	0,8
Silikātakmeņi,
138 mm augsti	0,9	1	0,8	1	1	0,8	1	0,7
Smagā betona lielizmēra
plātnes	1	0,9	1	0,9	1	0,75	1	0,65

113. Aprēķinot sienas ar apšuvumu, ja slodzes ekscentricitāte ir apšuvuma pusē, tā nedrīkst pārsniegt 0,25y (y - attālums no reducētā šķēluma smagumcentra līdz šķēluma malai ekscentricitātes pusē). Ja ekscentricitāte vērsta uz sienas iekšējo malu, eo > y1 - m, bet ne mazāka kā 0,1y, aprēķinu pēc formu-

1 + m

lām (10-13) veic, neņemot vērā 22. un 23.tabulā dotos koeficientus m un mi kā vienslāņa šķēlumā pa sienas galvenā nesošā slāņa materiālu, šķēlumā ietverot visu elementa šķēluma laukumu.

4.2. S tiegrotas mūra konstrukcijas

114. Elementu ar sietveida stiegrojumu (10.attēls) aprēķins centriskas spiedes gadījumā jāveic pēc formulas:

N - aprēķina garenspēks;

Rsk £ 2R - aprēķina pretestība centriskai spiedei stiegrotam mūrim no visu veidu ķieģeļiem un keramiskiem akmeņiem ar vertikāliem spraugveida dobumiem, nosakāma pēc formulas:

100

bet, ja javas stiprība ir mazāka par 2,5 MPa (25 kgf/cm2), pārbaudot mūra nestspēju tā mūrēšanas laikā, - pēc formulas:

Ja javas stiprība ir lielāka par 2,5 MPa (25 kgf/cm2), attiecību R1/R25 pieņem 1,0.

R1 - mūra aprēķina spiedes pretestība attiecīgā javas cietēšanas vecumā;

R25 - mūra aprēķina pretestība, ja javas mar ka ir 25;

m = Vs/Vk •100 - stiegrojuma tilpuma procents mūrī, to stiegrojot ar kvadrātveida rūtiņu sietiem, kuru stiegru šķērsgriezuma laukums ir Ast un rūtiņu izmērs c, bet attālums starp sietiem s; m = 2Ast 100

cs;

mg - koeficients, kuru nosaka pēc fo rmulas (16);

vs - un Vk - stiegru un mūra tilpumi;

j - garenlieces koeficients, kuru nosaka pēc 18.tabulas atkarībā no lokanuma lh vai li, kur stiegrotā mūra elastības raksturojumu ask nosaka pēc formulas (4).

115. Stiegrojuma procents ar sietiem stiegrotā mūrī centriskas spiedes gadījumā nedrīkst pārsniegt noteikto pēc formulas:

116. Ar sietiem stiegrotus elementus mūrē ar javām, kuru marka nav zemāka par 50, ja kārtu biezums nav lielāks par 150 mm.

117. Ekscentriski spiestu ar s ietiem stiegrotu elementu aprēķins mazo ekscentricitāšu gadījumā, kad tās neiziet ārpus šķēluma kodola (taisnstūrveida šķērsgriezumam eo £ 0,17h), jāveic pēc formulas:

Rskb 2R - stiegrota mūra aprēķina pretestība ekscentriskai spiedei, kuru javām ar marku 50 un augstāku nosaka pēc formulas:

bet, ja javas marka ir zemāka par 25 (pārbaudot mūra stiprību tā mūrēšanas periodā), - pēc formulas:

2mR R1 2eo

Rskb = R1 + -- . -- (1- ---). (32)

100 R25 y

118. Gadījumā, ja ekscentricitātes iziet ārpus šķērsgriezuma kodola (taisnstūrveida šķērsgriezumiem eo > 0,17h), kā arī ja lh > 15 vai li > 53, sietveida stiegrojumu nedrīkst lietot.

119. Mūrim ar sietveida stiegrojumu ekscentriskas spiedes gadījumā stiegrojuma procents nedrīkst pārsniegt noteikto pēc formulas:

5. Konstrukciju aprēķins otrās grupas robežstāvokļos

(plaisu rašanās un atvēršanās un elementu deformāciju aprēķini)

120. Plaisu rašanās un atvēršanās (mūra šuvēs) iespējas un deformācijas jāaprēķina šādiem elementiem:

120.1. ekscentriski spiestiem nestiegrotiem elementiem, ja ekscentricitāte eo > 0,7y;

120.2. blakus esoši em dažādas deformējamības materiālu mūra konstruktīviem elementiem (ar dažādiem elastības moduļiem, šļūdi, rukumu), ja tie veic kopēju darbu vai ja šajos elementos parādās ievērojama spriegumu starpība;

120.3. pašnesošām sienām, kas saistītas ar karkasu un darbojas ar šķērslieci, ja sienu nestspēja ir nepietiekoša, lai patstāvīgi (bez karkasa) uzņemtu slodzes;

120.4. sienu aizpildījumam karkasa ēkās uz sašķobīšanos sienas plaknē;

120.5. garenvirzienā stiegrotiem liektiem, ekscentriski spiestiem un stieptiem elementiem, kas ekspluatējami stiegrojumam agresīvas vides apstākļos;

120.6. garenvirzienā stiegrotām tilpnēm, ja to apmetuma vai plātņu izolācijas virsmām noteiktas mitrumnecaurlaidības prasības;

120.7. citiem elementiem, kuros pēc ekspluatācijas noteikumiem plaisu rašanās nav pieļaujama vai plaisu atvēršanās platums jāierobežo.

121. Mūra un stiegrota mūra konstrukcijas otrās grupas robežstāvokļos aprēķina no normatīvo slodžu iedarbības pie to pamatsakārtojuma.

122. Aprēķinot ekscentriski spiestus nestiegrotus elementus uz plaisu atvēršanos, ja eo > 0,7y, aprēķins jāveic ar aprēķina slodzēm.

123. Ekscentriski spiestām nestiegrotām mūra konstrukcijām plaisu atvēršanās (mūra šuvēs) aprēķini jāveic, ja eo > 0,7y, vadoties no šādiem pieņēmumiem: aprēķinos pieņem lineāru ekscentriskās spiedes spriegumu epīru kā elastīgam ķermenim; aprēķinu veic pēc nosacītiem malējā slāņa stiepes spriegumiem, kuri raksturo plaisu atvēršanās lielumu stieptajā zonā. Aprēķinu veic pēc formulas:

A(h - y)eo

-------- - 1

I

I - šķēluma inerces moments lieces momenta darbības plaknē;

y - attālums no šķēluma smagumcentra līdz tā spiestajai malai;

Rtb - mūra aprēķina stiepes pretestība pa nepārsietu šķēlumu (10.tabula);

gr - mūra darba apstākļu koeficients pie plaisu atvēršanās (24.tabula).

124. Konstrukcijās, kurās pēc ekspluatācijas prasībām nedrīkst pieļaut plaisu rašanos apmetumā vai citā apdarē, jāpārbauda stieptās virsmas deformācijas. Šīs deformācijas nestiegrotam mūrim nosaka no normatīvajām slodzēm, kas būs pieliktas pēc apmetuma vai cita seguma uzklāšanas, pēc formulām (34)-(37). Tās nedrīkst pārsniegt relatīvo deformāciju robežlielumus eu, kas doti 25.tabulā.

24.tabula

Mūra veids un darba apstākļi	Darba apstākļu koeficients gr , ja paredzamais konstrukcijas kalpošanas ilgums gados ir:
	100	50	25
1. Nestiegrots, ekscentriski slogots vai stiepts mūris	1,5	2,0	3,0
2. Tas pats, ar dekoratīvu apdari konstrukcijās, kam ir
paaugstinātas arhitektūras prasības	1,2	1,2	-
3. Nestiegrots, ekscentriski slogots mūris ar hidroizolācijas
apmetumu konstrukcijās, uz kurām darbojas šķidrumu
hidrostatiskais spiediens	1,2	1,5	-
4. Tas pats, ar skābju izturīgu apmetumu vai šķidrā stikla tepes apdari	0,8	1,0	1,0

Piezīme.

Aprēķinot mūri ar garenstiegrojumu uz ekscentrisku spiedi, lieci, centrisku un ekscentrisku stiepi un galveniem stiepes spriegumiem, darba apstākļu koeficientu gr ņem no 24.tabulas ar koeficientiem: k = 1,25, ja m 0,1 %; k = 1,0, ja m £ 0,05 %. Pie stiegrojuma procenta starpvērtībām koeficientu iegūst, interpolējot pēc formulas:

125. Nestiegrotu akmens konstrukciju stiepto virsmu deformāciju aprēķins jāveic pēc formulām:

125.1. ass stiepē:

125.2. liecē:

125.3. ekscentriskā spiedē:

125.4. ekscentriskā stiepē:

126. Formulās (34)-(37):

N un M - ass spēks un lieces moments no normatīvajām slodzēm, kas darbosies pēc apmetuma vai plātņu apdares izveidošanas uz mūra virsmas;

eu - mūra stiepes relatīvās robeždeformācijas (25.tabula);

(h - y) - attālums no mūra šķēluma smagumcentra līdz visvairāk attālinātajai stieptajai seguma malai;

I - šķēluma inerces moments;

E - mūra deformāciju modulis, ko nosaka pēc formulas (8).

25.tabula

Apdares veids un nozīme	eu
1	2
1. Hidroizolējošs cementa javas apmetums konstrukcijām, kuras
pakļautas šķidrumu hidrostatiskajam spiedienam	0,8 x 10-4
2. Skābjizturīgs virsmas apmetums uz šķidrā stikla bāzes vai vienslāņa
akmens plātnīšu segums (diabazs, bazalts) ar skābjizturīgu javu	0,5 x 10-4
3. Divu un trīs slāņu taisnstūrveida akmens plātnīšu segums ar
skābjizturīgu javu:
a) plātnīšu garākās malas virzienā	1 x 10-4
b) plātnīšu īsākās malas virzienā	0,8 x 10-4

Piezīme.

Garenvirzienā stiegrotām konstrukcijām, kā arī uz sieta apmestām nestiegrotām konstrukcijām relatīvo deformāciju robežvērtības eu atļauts palielināt par 25 %.

6. Konstrukciju projektēšana

6.1. Vispārīgie norādījumi

127. Pārbaudot sienu, stabu, dzegu un citu elementu stiprību un noturību ēkas būvniecības laikā, jāņem vērā, ka pārseguma elementus (sijas, plātnes u.c.) montē mūrēšanas gaitā un ka iespējama elementu balstīšana uz mūra ar nesacietējušu javu.

128. Liela izmēra konstrukciju elementi (paneļi, liela izmēra bloki u.tml.) jāpārbauda ar aprēķinu to izgatavošanas stadijā, kā arī transportēšanas un montāžas apstākļos. Konstrukciju pašsvars saliekamiem elementiem aprēķinos jāreizina ar dinamiskuma koeficientu, ko pieņem: 1,8 - transportējot; 1,5 - paceļot un montējot. Šajā gadījumā slodzes drošuma koeficients pie pašsvara slodzes nav jāņem. Atļauts samazināt di n amiskuma koeficientu, ja to apstiprina ilgstoša šādu elementu pielietošanas prakse, bet ne mazāk par 1,25.

129. Vienlaidu mūrim no regulāras formas akmeņiem, izņemot ķieģeļu paneļus, nepieciešams paredzēt šādas minimālās pārsiešanas prasības:

129.1. mūrim no 65 mm augstiem pilnķieģeļiem - viena galenieku kārta uz sešām mūra kārtām, bet no 88 mm augstiem ķieģeļiem un 65 mm bieziem dobiem ķieģeļiem - viena galenieku kārta uz četrām mūra kārtām;

129.2. mūrim no regulāras formas akmeņiem ar kārtas augstumu līdz 200 mm - viena galenieku kārta uz trim mūra kārtām.

130. Nepieciešams paredzēt sienu un stabu aizsardzību pret mitrumu no pamatu puses, kā arī no piegulošām ietvēm un apmalēm, ierīkojot hidroizolācijas kārtu augstāk par ietvi vai apmales augšējo daļu. Hidroizolācijas kārta jāierīko arī zemāk par pagraba grīdu.

131. Palodzēm, joslām, parapetiem un citām izvirzītām ēku sienu daļām, sevišķi apdraudētām no samirkšanas, jāparedz aizsargsegumi no cementa javas, jumta skārda u.c. Sienu izvirzītajām daļām jābūt ar slīpām, lai varētu notecēt atmosfēras nokrišņu ūdens.

132. Nestiegrotus akmens materiālu mūrus atkarībā no to veida un arī no akmeņu un javu stiprības iedala četrās grupās (26.tabula). Atkarībā no ēkas konstruktīvās shēmas mūra sienas iedala:

132.1. nesoš ās, kas uzņem ne tikai savu pašsvaru un vēja slodzes, bet arī slodzes no jumta pārseguma, starpstāvu pārsegumiem, celtņiem u.tml.;

132.2. pašnesošās, kas uzņem slodzi tikai no augstāko stāvu sienu pašsvara un vēja slodzi;

132.3. nenesošās (to skaitā piekārtās), kas uzņem slodzi tikai no pašsvara un vēja iedarbību viena stāva robežās, ja stāva augstums nav lielāks par 6 m; pie lielāka stāva augstuma šīs sienas ir pašnesošas;

132.4. starpsienas - tās ir iekšējās sienas, kas uzņem slodzi tikai no pašsvara un vēja (pie vaļējām logu ailām) viena stāva robežās, ja tā augstums nav lielāks par 6 m; pie lielāka stāva augstuma šīs sienas tiek nosacīti pieņemtas par pašnesošām.

133. Ēkās ar pašnesošām un nenesošām ārējām sienām slodzes no jumta un starpstāvu pārsegumiem u.tml. tiek nodotas uz karkasu vai ēkas šķērsvirziena konstrukcijām. Aprēķinot ēku mūra sienu un stabu horizontālās slodzes ekscentrisku vai centrisku spiedi, jāpieņem, ka tie balstīti horizontālā virzienā uz starpstāvu pārsegumiem, jumta pārsegumiem un nesošām šķērssienām. Šie balsti sadalās stingos - nepārvietojamos) un elastīgos (padevīgos).

134. Par stingiem balstiem uzskata:

134.1. akmens materiālu un betona sienas, kuru biezums nav mazāks par 12 cm, dzelzsbetona sienas - ne plānākas par 6 cm, kontrforsus, šķērsrāmjus ar stingiem mezgliem, šķērssienu posmus un citas konstrukcijas, kas aprēķinātas horizontālo slodžu uzņemšanai;

134.2. jumta pārsegumus un starpstāvu pārsegumus, ja attālums starp stingām šķērskonstrukcijām nav lielāks, kā dots 27.tabulā;

134.3. kopnes, vēja vertikālās un horizontālās saites un dzelzsbetona aptverjoslas, kas aprēķinātas pēc stiprības un pēc deformācijām horizontālas slodzes uzņemšanai.

135. Par elastīgiem balstiem pieņem jumta un starpstāvu pārsegumus, ja attālumi starp stingām konstrukcijām pārsniedz 27.tabulā dotos, ja nav šo noteikumu 134.3.apakšpunktā minēto vēja saišu. Sienas un stabi, kam nav saišu ar pārsegumiem (rullīšu u.tml.), jāaprēķina kā brīvi stāvoši.

136. Elastīgu balstu gadījumā jāveic rāmju sistēmas aprēķins, kur par statiem tiek uzskatītas sienas un stabi (dzelzsbetona, ķieģeļu u.c.), bet rīģeļi ir jumta un starpstāvu pārsegumi. Šajā gadījumā stabi jāpieņem kā stingi iespīlēti balstu šķēlumos.

137. Rāmju statiskajos aprēķinos ķieģeļu vai akmeņu mūra sienu vai stabu stingumus atļauts noteikt ar mūra elastības moduli E = 0,8Eo un šķēluma inerces momentu, neņemot vērā šuvju atvērumu, bet starpstāvu pārsegumi un jumta pārsegumi jāpieņem kā stingi rīģeļi (spriešļi), locīklveidīgi saistīti ar sienām.

26.tabula

	Mūra veids	Mūra grupa .
		I	II	III	IV
	1	2	3	4	5
1. Vienlaidu mūris no ķieģeļiem
vai akmeņiem, kuru marka ir
50 vai augstāka	Java ar marku
	10 un augstāku	Java ar marku 4	-	-
2. Tas pats, ar markām 35 un 25	-	Java ar marku
		10 un augstāku	Java ar marku 4	-
3. Tas pats, ar markām 15, 10 un 7	-	-	Jebkura java	Jebkura java
4. Tas pats, ar marku 4	-	-	-	Tas pats
5. Liela izmēra ķieģeļu vai
akmeņu bloki (vibrēti un
nevibrēti)	Java ar marku
	25 un augstāku	-	-	-
6. Mūris no kaļķakmeņiem,
plienakmeņiem, jēlķieģeļiem
(neapdedzinātiem)	-	-	Kaļķu java	Māla java
7. Atvieglots mūris no
ķieģeļiem vai betona akmeņiem,
pārsiets ar horizontālām
galenieku kārtām vai metāla
skavām	Java ar marku	Java ar marku 25,	Java ar marku	-
	50 un augstāku,	aizpildot ar	10, aizpildot
	aizpildot ar B 25	ieliktņiem	ar aizbērumu
	un augstākas	ar marku 15
	klases betonu
	vai ieliktņiem
	ar marku 25 un
	augstāku
8. Atvieglots ķieģeļu vai
akmeņu akveida mūris
(pārsiets ar vertikālām
diafragmām)	Java ar marku	Java ar marku	-	-
	50 un augstāku,	25, aizpildot ar
	aizpildot ar	siltumizolācijas
	siltumizolācijas	plātnēm vai
	plātnēm vai	aizbērumu
	aizbērumu
9. Mūris no guldītiem
laukakmeņiem	-	Java ar marku	Java ar marku	Māla java
		25 un augstāku	10 un 4
10. Plēstu akmeņu mūris	-	Java ar marku	Java ar marku	Java ar
		50 un augstāku	25 un 10	marku 4
11. Pildbetons	Ar B 7,5 un	Ar B 5 un	Ar B 2,5	-
	augstāka	B 3,5	betona
	betona	betona	klasi
	klasēm	klasēm

138. Sienās ar pilastriem vai bez tiem sienu platums aprēķinos jāpieņem šādi:

138.1. ja jumta pārseguma konstrukcija nodrošina vienmērīgu spiediena nodošanu pa visu balstīšanās garumu uz sienas, sienas platums ir vienlīdzīgs platumam starp ailu asīm, bet sienās bez ailām - sienas daļas platumam starp rīģeļu asīm;

138.2. ja sānisks spiediens no sienas uz jumta pārsegumu tiek nodots kopņu vai siju balstījumu vietās, tad sienu ar pilastru aplūko kā rāmja statu ar vienādu šķērsgriezumu visā augstumā, un šajā gadījumā plauktiņa augstums tiek pieņemts vienāds ar 1/3 H uz katru pusi no pilastra malas, bet ne lielāks par 6 h un par sienas platumu starp ailām (H - sienas augstums no iespīlējuma līmeņa, h - sienas biezums). Ja pilastru nav, tad koncentrētas slodzes no kopnes u z ņem sienas daļa platumā 1/3 H uz katru pusi no sadalošās plātnes, kas novietota balstos zem kopnēm vai sijām.

27.tabula

Jumta pārsegumu un starpstāvu pārsegumu veids	Attālumi starp stingām konstrukcijām šķērsvirzienā (metros) attiecīgajām mūra grupām
	I	II	III	IV
1	2	3	4	5
A. Dzelzsbetona saliekamie, iemonolitētie un monolītie	54	42	30	-
B. Saliekamā dzelzsbetona klājs un no dzelzsbetona vai
tērauda sijām ar plātņu vai akmeņu klāju	42	36	24	-
C. Koka	30	24	18	12

Piezīmes.

1. 27.tabulā norādītie robežattālumi jāsamazina šādos gadījumos:

1.1. pie vēja spiediena 7, 8,5 un 10 kPa (70, 85 un 100 kgf/m2) - attiecīgi par 15, 20 un 25 %;

1.2. ja ēkas augstums ir 22 - 32 m, - par 10 %; 33 - 48 m - par 20 %; lielā ks par 48 m - par 25 %;

1.3. šaurām ēkām, kuru platums b mazāks par dubultotu stāva augstumu H, - proporcionāli attiecībai b/2H.

2. A veida saliekamā dzelzsbetona starpstāvu pārsegumos šuvēs starp plātnēm jābūt pastiprinājumiem, lai caur tiem varētu nodot stiepes piepūles (sametinot stiegru izlaidumus, ievietojot šuvēs papildu stiegrojumu un aizlejot šuves ar ne zemākas kā B 7,5 klases betonu, ja plātnes izgatavotas no smagā betona, un ne zemākas kā B 3,5 klases betonu, ja plātnes izgatavotas no vieglbeton a , vai ar cita veida iemonolitēšanas risinājumu).

3. B veida pārsegumos šuvēm starp plātnēm vai akmeņiem, kā arī starp aizpildījuma elementiem un sijām jābūt akurāti aizpildītām ar javu, kuras marka ir vismaz 50.

4. C veida pārsegumiem jābūt dubultīgam koka klājam vai klājam ar apšuvumu.

139. Sienas un stabi, kam starpstāvu pārsegumu līmenī ir balsti, kas saskaņā ar šo noteikumu 135.punktu uzskatāmi kā stingi, aprēķināmi kā vertikālas nepārtrauktas sijas ar ekscentrisku slodzi. Atļauts sienas vai stabus uzskatīt par sastāvošiem no pārtrauktām vienlaiduma sijām, kurām balstu locīklu izvietojums ir pārsegumu balstīšanās plaknē. Šajā gadījumā slodzi no augšējiem stāviem pieņem pieliktu aplūkojamā stāva sienas vai staba šķēluma smagumcentrā pārseguma līmenī; slo d zi stāva robežās no pārseguma pieņem kā pieliktu ar faktiskām ekscentricitātēm attiecībā pret sienas vai staba šķēluma smagumcentru, ņemot vērā šķērsgriezuma izmaiņas stāva robežās un vājinājumus no horizontālām vai slīpām rievām. Ja nav speciālu paliktņu , kas fiksētu balstu spiedienu mūrī, atļauts pieņemt attālumu no sijas, garensijas vai pārseguma klāja balstreakcijas pielikšanas punkta līdz sienas iekšējai malai, vienlīdzīgu vienai trešdaļai iespīlējuma dziļuma, bet ne vairāk kā 7 cm.

140. Lieces moments no vēja slodzes jānosaka katra stāva robežās kā sijām ar iespīlētiem galiem, izņemot augšējo stāvu, kurā augšējo balstu pieņem par locīklu.

141. Aprēķinot sienas (vai to atsevišķas joslas) attiecībā uz vertikālām un horizontālām slodzēm, jāpārbauda:

141.1 . horizontāli šķēlumi spiedē vai ekscentriskā spiedē;

141.2. slīpi šķēlumi uz galvenajiem stiepes spriegumiem, darbojoties liecei sienas plaknē;

141.3. plaisu atvēršanās no vertikālās slodzes dažādi noslogotām savā starpā saistītām sienām vai dažāda stinguma blakus esošām sienu daļām.

142. Ierēķinot garensienu un šķērssienu kopdarbību horizontālas slodzes uzņemšanā, savstarpējo saduru vietās jābūt nodrošinātai bīdes piepūļu uzņemšanai, kuras nosaka pēc formulas:

T - b īdes piepūle viena stāva robežās;

Q - aprēķina šķērsspēks no horizontālās slodzes stāva augstuma vidū;

y - attālums no sienas garenass līdz asij, kas iet caur sienas šķēluma smagumcentru plānā (11.attēls);

A - plauktiņa šķērsgriezuma laukums (garensienas gabals, kas ņemams vērā aprēķinos);

I - šķēluma inerces moments attiecībā pret asi, kas iet caur sienu šķēluma smagumcentru plānā;

h - šķērssienas biezums;

H - stāva augstums;

Rsq - mūra aprēķina pretestība cirpei pa vertikālu pārsietu šķēlumu.

143. Nosakot plauktiņa šķērsgriezuma laukumu A un sienas šķēluma inerces momentu, jāievēro šo noteikumu 138.punkta prasības.

144. Šķērssienu aprēķins uz galvenajiem stiepes spriegumiem jāveic pēc formulas:

n

j a sienas šķēlumā ir stieptā daļa - pēc formulas:

n

 

145. Formulās (39) un (40):

Q - aprēķina šķērsspēks no horizontālās slodzes stāva augstuma vidū.

Rtw - aprēķina pretestība galvenajiem stiepes spriegumiem pa mūra šuvēm (10.tabula);

Rtq - mūra aprēķina pretestība skaldei mūrim, kas slogots ar ass spēku N, noteiktu ar slodzes drošuma koeficie ntu 0,9;

146. Ja sienas šķēlumā ir stieptā daļa, pieņem:

A - šķērssienas šķēluma laukums, ņemot vērā (vai neņemot vērā) garensienas posmus (11.attēls);

Ac - sienas šķērsgriezuma spiestās daļas laukums, ja ir ekscentricitātes, kas iziet ārpus šķēluma kodola;

h - šķērssienas biezums posmā, kur tas ir vismazākais, ar nosacījumu, ka šī posma garums pārsniedz 1/4 stāva augstuma vai arī 1/4 sienas garuma; ja sienā ir kanāli, to platums no sienas biezuma tiek izslēgts;

l - šķērssienas garums plānā; ja šķēlumā ietilpst plauktiņi kā ārsienu daļas, tad l ir attālums starp šo plauktiņu asīm;

Sol

n = --- - tangenciālo spriegumu nevienmērības koeficients šķēlumā. n

I

vērtību atļauts pieņemt:

n = 1,15 - dubultā T veida šķērsgriezumam;

n = 1,35 - T veida šķērsgriezumam;

n = 1,5 taisnstūrveida šķērsgriezumam (neņemot vērā garensienu darbību);

so = šķēluma daļas, kas atrodas vienā pusē asij, kura iet caur šķēluma smagumcentru, statiskais moments;

I - šķēluma inerces moments pret asi, kas iet caur šķēluma smagum-centru.

147. Pie nepietiekošas mūra pretestības cirpei, ko nosaka pēc formulām (39), (40), atļauts to stiegrot ar garenstiegrām horizontālajās šuvēs. Stiegrotā mūra aprēķina pretestība skaldei Rstq jānosaka pēc formulas:

m - stiegrojuma procents, ko nosaka pa sienas vertikālo šķēlumu.

148. Aprēķinot ēkas šķērssienas horizontālajai slodzei, kas darbojas to plaknē, pārsedzes, kas pārsedz ailas sienās, tiek uzskatītas par locīklveidīgiem ieliktņiem starp sienas vertikālajām daļām.

149. Ja šķērssienām ar ailām stiprība pie horizontālo slodžu darbības tiek nodrošināta tikai ar ailu pārsedžu stingumu, tad ailu pārsedzēm jāuzņem tajās radušies cirpes spēki, nosakāmi pēc formulas:

Q - aprēķina šķērsspēks no horizontālās slodzes, ko uzņem šķērssiena pārsegumu līmenī, kas pieguļ aprēķināmajām ailu pārsedzēm;

H - stāva augstums;

l - šķērssienas garums plānā;

n - pieņem saskaņā ar šo noteikumu 146.punktu.

150. Ailu pārsedžu aprēķinu no horizontālās slodzes cirpes spēka, kuru nosaka pēc formulas (45), cirpē un liecē veic pēc formulām (46) un (47), pieņemot mazāko no divām iegūtajām vērtībām.

h un l - ailu pārsedzes augstums un laidums (starp virsmām);

T - formula (45);

A - ailu pārsedzes šķērsgriezuma laukums;

Rtw - un Rtb - pēc 10.tabulas.

151. Ja ailu pārsedžu stiprība nav pietiekoša, tad tās jāpastiprina ar garenstiegrojumu vai jāaizvieto ar dzelzsbetona sijām, kas aprēķinātas liecē un cirpē ar momentu:

un šķērsspēku, vienlīdzīgu ar T (45), saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu LBN 203. Šādu siju (pārsedžu) galu iespīlējumu aprēķins jāveic saskaņā ar šo noteikumu 204.pun ktu.

6.2. Pieļaujamās sienu un stabu augstuma attiecības pret to biezumu

152. Sienas vai staba augstuma attiecība pret to biezumu neatkarīgi no aprēķina rezultātiem nedrīkst pārsniegt šo noteikumu 153.-163.punktā dotos lielumus.

153. Attiecība b = H/h (H - stāva augstums, h - sienas biezums vai īsākā mala staba taisnstūrveida šķēlumam) bezailu sienām, kas nes slodzi no starpstāvu pārsegumiem vai jumta pārsegumiem, pie faktiskā sienas garuma l £ 2,5H nedrīkst pārsniegt lielumu, kas dots 28.tabulā (regulāras formas akmens materiālu mūrim).

154. Sienām ar pilastriem un stabiem ar sarežģītu šķērsgriezumu h vietā jāņem reducētais biezums hred = 3,5 i, kur i = I/A. Stabiem ar apaļu un aplocē ietvertu daudzstūra šķēlumu: hred = 0,85d, kur d - staba šķērsgriezuma diametrs. Ja stāva augstums H lielāks kā sienas brīvais garums l, attiecība 1/h nedrīkst pārsniegt vērtību 1,2b (28.tabula).

28.tabula

Javas marka	Robežattiecība b, ja mūra grupa ir:
	I	II	III	IV
50 un augstāka	25	22	-	-
25	22	20	17	-
10	20	17	15	14
4	-	15	14	13

155. Robežattiecība b sienām un starpsienām pie noteikumiem, kas atšķiras no šo noteikumu 152. un 153.punktā minētajiem, jāņem ar labojuma koeficientu, kas dots 29.tabulā.

29.tabula

Sienu un starpsienu raksturojums	Koeficients k
1. Sienas un starpsienas, kas nenes slodzi no starpstāvu
pārsegumiem un jumta pārsegumiem, ja biezums ir:
- 25 cm un lielāks	1,2
- 10 cm un mazāks	1,8
2. Sienas ar ailām	An / Ab
3. Starpsienas ar ailām	0,9
4. Sienas un starpsienas, ja to faktiskais garums starp piegulošām
šķērssienām vai kolonnām ir no 2,5 līdz 3,5H	0,9
5. Tas pats, ja l > 3,5H	0,8
6. Sienas no laukakmeņu mūra un pildbetona	0,8

156. Stabiem robežattiecību b ņem no 28.tabulas ar koeficientiem, kas doti 30.tabulā.

157. Sienām, uz kurām var attiecināt vairākus 29.tabulā minētos raksturojumus, kopējais robežattiecības b samazināšanas koeficients nosakāms, reizinot atsevišķus samazināšanas koeficientus k; tas tiek pieņemts ne mazāks kā atbilstošais samazināšanas koeficients kp, kas dots 30.tabulā stabiem.

158. Ja nesošo sienu un starpsienu biezums ir lielāks par 10 un mazāks par 25 cm, labojuma koeficienta k lielums nosakāms interpolējot.

159. 29.tabulā An - neto laukums un Ab - bruto laukums, ko nosaka sienas horizontālajam šķēlumam.

30.tabula

	Koeficients kp
Staba šķērsgriezuma	stabiem no regulāras formas	stabiem no
mazākais izmērs (cm)	ķieģeļiem un akmeņiem	laukakmeņiem un pildbetona
90 un liel āks	0,75	0,6
70 - 89	0,7	0,55
50 - 69	0,65	0,5
Mazāks par 50	0,6	0,45

Piezīme.

Robežattiecība b šaurām nesošām ailstarpām, kuru platums ir mazāks par sienas biezumu, jāpieņem kā stabiem ar augstumu, kas vienāds ar ailas augstumu.

160. Robežattiecības b, kas dotas 28.tabulā un reizinātas ar koeficientu k no 29.tabulas, sienām un starpsienām var būt palielinātas par 20 %, ja konstruktīvais garenstiegrojums mūrim (ar m = 0,05 %) ir vienā virzienā (horizontālajās mūra šuvēs).

161. Ja attālums starp noturīgām šķērsvirziena konstrukcijām, kas saistītas ar sienām, l £ kbh, sienu augstums H nav ierobežots un nosakāms ar stiprības aprēķinu.

162. Ja sienas brīvais garums l ir lielāks vai vienāds ar H, bet ne lielāks par 2H (kur H - stāva augstums), jāievēro nosacījums:

163. Sienām, starpsienām un stabiem, kas nav nostiprināti augšējā šķēlumā, robežattiecībām b jābūt par 30 % mazākām, nekā norādīts šo noteikumu 153.-162.punktā.

6.3. Sienas no paneļiem un liela izmēra blokiem

164. Ķieģeļu mūra paneļus projektē no māla vai silikāta ķieģeļiem, kuru marka nav zemāka par 75, javās ar marku ne zemāku par 50.

165. Projektējot paneļus, šuvju aizpildīšana ar javu jāparedz ar vai bez vibrēšanas. Vibrēta mūra aprēķina pretestība jāņem saskaņā ar šo noteikumu 12.punktu. Pieļauj projektēt vienslāņa ārsienu paneļus no dobiem keramiskajiem akmeņiem, efektīgiem pēc siltumtehniskajām īpašībām viena, pusotra vai divu akmeņu biezumā, nelietojot vibrēšanu. Mūra aprēķina pretestību šajā gadījumā ņem saskaņā ar šo noteikumu 11.punktu.

166. Dobu keramisku akmeņu paneļos, kas izgatavoti bez vibrēšanas, jāievēro mūra vertikālo šuvju pārsiešanās prasības, kas jānorāda arī projektā.

167. Ārsienu ķieģeļu paneļi jāprojektē divslāņu vai trīsslāņu:

167.1. divslāņu paneļi jāizgatavo pusķieģeļa biezumā vai biezāki ar siltumizolāciju no cietām siltumizolācijas plātnēm, kas izvietotas paneļu ārējā vai iekšējā skaldnē un aizsargātas ar stiegrotu apdares slāni no javas ar marku, ne zemāku par 50, un ne plānāku kā 40 mm;

167. 2. trīsslāņu paneļi jāizgatavo ar ceturtdaļķieģeļa vai pusķieģeļa bieziem ārējiem slāņiem un vidējo kārtu no cietām vai puscietām siltumizolācijas plātnēm.

168. Ārsienu paneļos stiegru karkasi jāizvieto ribās vai šuvēs, kas izvietotas pa paneļa perimetru un pa ailu kontūru, visā paneļa biezumā. Ribu platums, kurās ievieto stiegru karkasus, nedrīkst pārsniegt 30 mm.

169. Projektējot ārsienu paneļus, jāņem vērā, ka atkarībā no arhitektoniskajām prasībām ārējo paneļu slāni var veidot ar atklātu ķieģeļu faktūru un akmens faktūru vai ar apdares javu slāņiem.

170. Ķieģeļu paneļi iekšsienām un starpsienām jāprojektē: vienslāņa (ceturtdaļķieģeļa (8,5 cm - tikai starpsienām), pusķieģeļa (14 cm) un ķieģeļa (27 cm) biezumā, bet divslāņu - no diviem slāņiem, ceturtdaļķieģeļa biezumā katrs (18 cm).

171. Iekšsienu paneļos stiegru karkasiem jābūt izvietotiem pa paneļa perimetru un pa ailu kontūru.

172. Ķieģeļu un keramisko materiālu sienu paneļus aprēķina ekscentriskajā spiedē saskaņā ar šo noteikumu 63.-68.punktu, iedarbojoties vertikālām un vēja slodzēm, kā arī uz piepūlēm, kas rodas, transportējot un montējot (128.punkts).

173. Ja nepieciešamā paneļu stiprība tiek nodrošināta bez stiegrojuma ievērtēšanas, tad šķērsgriezuma laukumi stiegru karkasu garenstiegrām jānosaka ar nosacījumu, lai tie būtu ne mazāki par 0,25 cm2 uz paneļa horizontālā un vertikālā šķēluma vienu metru. Ja, nosakot paneļa nestspēju, stiegrojums jāņem vērā, tad tā aprēķins jāveic kā stiegrota mūra konstrukcijai. Aprēķinot 27 cm biezus un plānākus paneļ u s, jāņem vērā vietējās ekscentricitātes, kuru lielums jāpieņem vienāds ar 1 cm nesošajiem vienslāņa paneļiem un 0,5 cm - pašnesošajiem paneļiem, kā arī atsevišķiem trīsslāņu nesošo paneļu slāņiem; nenesošajiem paneļiem un starpsienām vietējās ekscentricitātes netiek ņemtas vērā.

174. Paneļus ar stiegrotām ribām un dažādu nesošo slāņu materiālu aprēķina kā daudzslāņu sienas ar stingu slāņu saisti saskaņā ar šo noteikumu 98.-104.punktu.

175. Ārsienu un iekšsienu paneļu savienojumi, kā arī ārsienu paneļu savienojumi ar starpstāvu pārsegumu paneļiem jāprojektē, paredzot tērauda saites, kas piemetinātas pie ieliekamajām detaļām vai pie stiegru karkasu plāksnītēm. Saitēm starp paneļiem jābūt ievietotām padziļinājumos, kas izvietoti paneļu stūros, un pārklātām ar j avas kārtu, ne plānāku par 10 mm.

176. Veidojot savienojošās detaļas un stiegras no parastā tērauda, tām jābūt aizsargātām pret koroziju. Javas marku montāžas šuvēm starp sienu paneļiem pieņem pēc aprēķina, bet ne mazāku kā 50.

177. Liela izmēra blokus ārējām un iekšējām sienām projektē no smagajiem cementa un silikāta betoniem, betoniem ar porainām pildvielām, šūnbetoniem un dabīgiem akmeņiem, kā arī no ķieģeļu, keramisko, betona un dabīgo akmeņu mūra. Lielizmēra bloku mūra aprēķina pretestība jāņem saskaņā ar šo noteikumu 13.punktu, bet blokiem, kas izgatavoti no ķieģeļiem vai akmeņiem bez vibrēšanas, - saskaņā ar 11., 14. un 67.punktu.

178. Javas marka ķieģeļu vai akmeņu bloku mūru montāžas šuvēm jāņem par vienu pakāpi augstāka par bloku javas marku.

179. Lielbloku ēkām ar augstumu līdz 5 stāviem (ieskaitot), ja stāva augstums ir līdz 3 m, saiste starp šķērssienām un garensienām jāveido šādi:

179.1. ārējos stūros pārsien mūri ar speciāliem stūra blokiem (ne mazāk kā vienu bloku kārtu katrā stāvā);

179.2. v ietās, kur iekšējās šķērssienas pievienojas garensienām un vidējā garensiena pievienojas gala sienai, mūrējot jāievieto T veida enkuri no lokšņu tērauda vai stiegru sieti vienā horizontālā šuvē katrā stāvā pārseguma līmenī.

180. Lielbloku ēkās, kas augstākas par 5 stāviem un ar stāva augstumu lielāku par 3 m, jāparedz stingas saites starp sienām kā stūros, tā arī vietās, kur iekšējās sienas pievienojas ārējām. Saites jāprojektē bloku ieliekamo detaļu veidā, kuras savieno savā starpā ar piemetināmiem uzliktņ iem.

6.4. Daudzslāņu sienas

(sienas no atvieglota mūra un sienas ar apšuvumu)

181. Aprēķinot daudzslāņu sienas, saisti starp konstruktīvajiem slāņiem uzskata par stingu:

181.1. neatkarīgi no siltumizolācijas slāņa veida, ja attālumi starp mūra ķieģeļu vai akmeņu veidoto vertikālo diafragmu asīm nav lielāki par 10 h un 120 cm, kur h - visplānākā slāņa biezums;

181.2. ja siltumizolācijas slānis ir no monolītā betona un tā spiedes robežstiprība nav mazāka kā 0,7 MPa (7kgf/cm2) vai mūris veidots no akmeņiem ar marku, ne zemāku kā 10, ja galenieku horizontālās starpkārtas ir izvietotas tā, ka attālumi starp šo kārtu asīm pa augstumu nav lielāki par 5 h un 62 cm.

182. Elastīgās (padevīgās) saites projektē no korozijizturīgiem vai pret koroziju aizsargātiem tēraudiem, kā arī no polimērmateriāliem. Kopējam elastīgo tērauda saišu šķērsgriezuma laukumam jābūt ne mazākam kā 0,4 cm2 uz 1 m2 sienas virsmas.

183. Apdares slānim un pamatmūra materiālam, ja tie stingi saistīti viens ar otru, savstarpēji pārsienoties, jābūt ar apmēram vienādām deformatīvām īpašībām. Ieteic lietot apdares ķieģeļus vai akmeņus, kuru augstums ir vienāds ar pamatmūra kārtas augstumu.

184. Projektos jānorāda stingi pa galenieku kārtām ar nesošo mūra daļu saistītā apšuvuma pārsiešanas prasības, kas dotas šo noteikumu 129.punktā.

185. Izveidojot ierāvumus mūrī, kas stingi saistīts ar apdares slāni, sienas izvirzījuma robežās visā tās biezumā projektā jāparedz pie robežas ar ierāvumu mūrī iestrādāt stiegru sietus ne mazāk kā trīs šuvēs.

6.5. Sienu un stabu enkurošana

186. Mūra sienas un stabi jāpiestiprina pie starpstāvu un jumta pārsegumiem ar enkuriem, kuru šķērsgriezumam jābūt ne mazākam par 0,5 cm2.

187. Attālums starp siju, rīģeļu vai kopņu enkuriem, kā arī starp enkuriem starpstāvu pārsegumiem un saliekamiem klājiem vai plātnēm, kas balstās uz sienām, jābūt ne lielākiem par 6 m. Palielinot attālumu starp kopnēm līdz 12 m, jāparedz papildu enkuri, kas savieno sienas ar jumta pārsegumu. Siju galiem, kas novietojas uz pasijām (rīģeļiem), iekšējām sienām vai stabiem, jābūt ieenkurotiem un pie divpusēja balstījuma, savienotiem savā starpā.

188. Pašnesošās sienas karkasa ēkās jāsavieno ar kolonnām, izveidojot padevīgu saiti, kas pieļauj deformācijas sienai un kolonnai. Saitēm, ko izvieto pa kolonnas augstumu, jānodrošina sienu noturība, kā arī uz tām darbojošās vēja slodzes nodošana uz karkasa kolonnām.

189. Enkuru aprēķins jāveic:

189.1. ja attālums starp enkuriem ir lielāks par 3 m;

189.2. pie nesimetriskām sienas vai staba biezuma izmaiņām;

189.3. starpailu mūrim gadījumā, ja kopējais vertikālā spēka N lielums pārsniedz 1000 kN (100 tf).

190. Aprēķina piepūli enkuros nosaka pēc formulas:

M - lieces moments no aprēķina slodzēm starpstāvu pārseguma vai jumta pārseguma līmenī vietās, kur tie balstās uz sienu platumā, kas vienāds ar attālumu starp enkuriem (12.attēls);

H - stāva augstums;

N - aprēķina vertikālais spēks enkura ievietošanas līmenī platumā, kas vienāds attālumam starp enkuriem.

191. Šo noteikumu 189. un 190 .punkta prasības neattiecas uz sienām no vibropaneļiem.

 

192. Ja sienu vai starpsienu biezums noteikts, ņemot vērā to balstījumu pa kontūru, nepieciešams paredzēt sienu vai starpsienu stiprinājumu pie tām piegulošajām sānu konstrukcijām un pie augšējā pārseguma.

6.6. Konstrukciju elementu b7<stījums uz mūri

193. Zem konstrukciju elementu balstījumu daļām, kas nodod vietējo slodzi uz mūri, jāparedz javas kārta, ne biezāka par 15 mm, kas jānorāda projektā.

194. Vietās, kur pielikta vietējā slodze, ja tas nepieciešams pēc aprēķina uz vietējo spiedi, jāizvieto sadalošās plātnes ar biezumu, kas atbilst ķieģeļu kārtas biezuma modulim, bet ne plānākas par 15 cm, kas stiegrotas pēc aprēķina ar diviem sietiem ar kopējo stiegrojuma daudzumu, ne mazāku par 0,5 % no betona tilpuma.

195. Atbalstot kopnes, jumta pārseguma sijas, celtņu ceļu sijas u.tml. uz pilastriem, jāparedz sadalošo plātņu saiste to balstījuma līmenī ar galveno sienu. Plātņu enkurojuma dziļumam sienā jābūt ne mazākam par 12 cm (13.attēls). Mūri virs plātnēm jāparedz izveidot tūlīt pēc plātņu uzstādīšanas projektētajā stāvoklī. Paredzēt plātņu montāžu sienās šim nolūkam izveidotā padziļinājumā jeb gropē nav pieļaujams.

196. Ja uz sienas malu darbojas slodzes, kas pārsniedz 80 % no mūra aprēķina nestspējas vietējā spiedē, jāparedz mūra atbalsta daļas stiegrošana ar sietiem un stiegrām ar diametru ne mazāku par 3 mm un rūtiņu izmēriem ne lielākiem par 60 x 60 mm, ko izvieto ne mazāk kā trijās horizontālās šuvēs zem slodzes pielikšanas līmeņa.

197. Nododot vietējās slodzes uz pilastriem, mūra daļa, kas atrodas 1 m robežās zemāk par sadalošo slāni, jāstiegro ik pēc trim mūra kārtām ar sietiem, kas minēti šo noteikumu 196.punktā. Sietiem jāsavieno atbalsta laukumi ar pilastra galveno sienas daļu, un tiem jābūt noenkurotiem sienā vismaz 12 cm dziļumā.

6.7. Elementu balstmezglu aprēķins uz ķieģeļu mūri

198. Vietās, kur uz mūra sienām vai stabiem tiek balstītas dzelzsbetona sijas vai klāji, balstmezgli jāpārbauda ar aprēķinu gan ekscentriskā spiedē un virsmas spiedē mūra šķēlumā zem balstvietas, gan centriskā spiedē šķēlumā pa mūri un dzelzsbetona elementiem.

199. Balstmezgla centrisko spiedi aprēķina pēc formulas:

A - summārais šķērsgriezuma laukums mūrim un dzelzsbetona elementiem balstmezglā sienas vai staba, uz kura atbalstīti elementi, kontūra robežās;

R - mūra aprēķina pretestība spiedei;

g - koeficients, kas atkarīgs no dzelzsbetona elementu balstījuma laukuma lieluma balstmezglā;

p - koeficients, kas atkarīgs no dobumu veida dzelzsbetona elementā; koeficientu g visu veidu dzelzsbetona elementu (siju, ailu, pārsedžu, joslu, klāju u.c.) balstījumos pieņem: g = 1, ja Ab £ 0,1 A; g = 0,8, ja Ab 0,4A, kur Ab - dzelzsbetona elementu summārais balstījuma laukums mezglā.

200. Ja dzelzsbetona elementiem (sijām, klājiem u.c.), kas balstīti uz mūra no dažādām pusēm, ir vienāds augstums un to balsta laukums mezglā Ab > 0,8A, atļauts veikt aprēķinu, neņemot vērā koeficientu g formulā (51), pieņemot A = Ab. Koeficientu p pieņem: 1 - pilnsienīgiem elementiem un klājiem ar apaļi e m dobumiem; 0,5 - ja klājs ir ar ovāliem dobumiem un aptverēm posmos pie balstiem.

201. Saliekamos dzelzsbetona klājos ar neaizpildītiem dobumiem jāveic nestspējas pārbaude ne tikai balstmezglā kopumā, bet arī horizontālā šķēlumā, kas šķērso klāja ribas, pēc formulas:

Rb - betona aprēķina pretestība ass spiedei, kas jāņem saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu LBN 203-97;

An - klāja horizontālā šķērsgriezuma laukums, kas vājināts ar dobumiem, balstījuma posma uz mūri garumā (summārais ailu šķērsgriezuma laukums);

R - mūra spiedes aprēķina pretestība;

Ak - mūra šķēluma laukums balstmezgla robežās (bez tās šķēluma daļas, ko aizņem klāju posmi;

n = 1,25 - smagajam betonam;

n = 1,1 - betoniem ar porainām pildvielām.

202. Konsolsiju iespīlējumu mūrī (14.a attēls) aprēķina pēc formulas:

Q - sijas pašsvara un tai pielikto slodžu aprēķina vērtība;

Rc - mūra aprēķina pretestība virsmas spiedei;

a - sijas iespīlējuma dziļums mūrī;

b - sijas plauktu platums;

eo - aprēķina spēka ekscentricitāte attiecībā pret iespīlējuma vidu

c - attālums no sienas plaknes līdz spēkam Q.

203. Nepieciešamo iespīlējuma dziļumu nosaka pēc formulas:

204. Ja sijas gala iespīlējuma pārbaude pēc formulas (53) neapmierina, tad jāpalielina iespīlējuma dziļums vai jāievieto sadalošie paliktņi zem un virs sijas.

205. Ja slodzes ekscentricitāte attiecībā pret iespīlējuma laukuma centru pārsniedz iespīlējuma dziļumu vairāk nekā divas reizes (eo > 2a), spriegumus no spiedes var neņemt vērā; šajā gadījumā aprē

ķinu veic pēc formulas:

Rca2b

Q = -----. (55)

6eo

206. Izmantojot sadalošos paliktņus šauru siju veidā, kuru platums nav lielāks par 1/3 iespīlējuma dziļuma, atļauts pieņemt taisnstūrveida spriegumu epīru zem tiem (14.b attēls).

6.8. Ailu pārsedzes mūra sienās

207. Ailas mūra sienās tiek pārsegtas ar līmeniskajām pārsedzēm (kārtu), ķīļveida, arkveida, monolītajām vai saliekamajām dzelzsbetona pārsedzēm (15.attēls).

208. Pārsedzes konstrukciju izvēlas atkarībā no ailas platuma, mūra veida, sienu darba apstākļiem, kā arī pēc arhitektoniskiem un ekonomiskiem apsvērumiem.

209. Līmeniskās (kārtu), ķīļveida un arkveida pārsedzes atļauts lietot attiecīgiem ailu platumiem ēkās, kurās nav ievērojamu vibrāciju, trieciena slodžu vai nevienmērīgas sienu sēšanās. Arkveida pārsedzes darbu veikšanas grūtību dēļ parasti lieto tikai, vadoties no arhitektoniskiem vai ekonomiskiem apsvērumiem.

210. Saliekamās dzelzsbetona pārsedzes ir industriālākas, atvieglo celtniecības darbu veikšanas procesu, un tās mūsdienās lieto visplašāk.

211. Monolītās dzelzsbetona pārsedzes lieto virs ailām ar lieliem laidumiem, nestandarta laidumiem, kā arī ja paredzama nevienmērīga sienu sēšanās, ko parasti novērš, sienas saistot ar stingrības joslām.

212. Nestiegrotu akmens mūra ailu pārsedžu maksimālie laidumi, ja ķieģeļu vai akmeņu marka ir 75 un augstāka, doti 31.tabulā.

31.tabula

	Pārsedžu maksimālie laidumi, m
Javas marka	lī menisko	ķīļveida	arkveida, ja pacēluma augstums
	(kārtu)		1/8-1/12 laiduma	1/5-1/6 laiduma
50 - 100	2	2	3,5	4
25	1,75	1,75	2,5	3
10	-	1,5	2	2,5
4	-	1,25	1,75	2,25

Piezīmes.

1. 35-50 markas ķieģeļu, betona un dabisko akmeņu pārsedžu maksimālie laidumi jāsamazina, reizinot ar koeficientu 0,8.

2. Arkveida pārsedzes ar laidumu, lielāku, nekā tas dots 31.tabulā, jākonstruē un jāaprēķina kā loki.

 

213. Mazākais konstruktīvais nestiegrotu akmens ailu pārsedžu augstums dots 32.tabulā.

214. Līmeniskās (kārtu) pārsedzes izgatavo veidņos, kuros vispirms iestrādā 2-3 cm biezu javas kārtu, kuras marka ir vismaz 25; uz tās izvieto stiegras ar šķērsgriezuma laukumu vismaz 0,2 cm2 uz katriem 13 cm sienas biezuma.

32.tabula

	Mazākais konstruktīvais pārsedžu augstums (laiduma daļās)
Javas marka	kārtu pārsedzēm		ķīļveida	arkveida
	ķieģeļu	akmeņu	pārsedzēm	pārsedzēm
25 un augstāka	0,25	0,33	0,12	0,06
10	-	-	0,16	0,08
4	-	-	0,20	0,10

Piezīme.

Pārsedzes konstruktīvais augstums ir: līmeniskajām (kārtu) pārsedzēm - mūra joslas augstums, lietojot palielinātas stiprības javu, ķīļveida un arkveida pārsedzēm - kantēto akmeņu mūra joslas augstums; līmeniskajām (kārtu) ķieģeļu pārsedzēm konstruktīvajam augstumam jābūt ne m azākam kā 4 ķieģeļu kārtas, bet akmeņu pārsedzēm - ne mazākam kā 3 akmeņu kārtas.

215. Pārbaudot mūri balsta šķēlumos vietējā spiedē, pārsedzes aprēķina kā iespīlētas mūrī saskaņā ar šo noteikumu 202. un 203.punktā dotajām aprēķina formulām un ievērojot no teikumu:

M - lieces moments pārsedzē balsta daļā;

N - piepūle no mūra pašsvara un citām vertikālajām slodzēm pārsedzes iespīlējumā uz balsta, kura darbojas pa mūra saskares virsmu pārsedzes mūra daļā;

a - pārsedzes iespīlējuma dziļums.

216. Nosakot piepūli N, atļauts ņemt vērā mūra pašsvaru un pārseguma slodzi ārpus pārsedzes balsta robežām (kontūra robežās, ko ierobežo 40° leņķis attiecībā pret vertikāli).

217. Dzelzsbetona pārsedžu iespīlējuma mūrī aprēķinu veic saskaņā ar šo noteikumu 202. un 203.punktu.

218. Slodzes pielikšanas vietas ekscentricitāti attiecībā pret iespīlējuma vidu aprēķina pēc formulas:

Q - pārsedzes balstreakcija.

219. Ja nosacījums (56) netiek ievērots, tad pārsedzi aprēķina kā brīvi balstītu siju un mūra aprēķinu vietējā spiedē zem pārsedzes balsta veic saskaņā ar šo noteikumu 82. un 83.punktu.

220. Līmeniskās (kārtu), ķīļveida un arkveida pārsedzes aprēķina kā lokus. Lielums d raksturo spiediena līnijas stāvokli pārsedzē. Attālums d laiduma vidū no pārsedzes augšas un pie balsta no pārsedzes pēdas apakšas līdz spiediena līnijai (15.attēls) jāņem atkarībā no pārsedzes augstuma c saskaņā ar 33.tabulu.

221. Balstbīdes aprēķina lielumu H līmeniskām (kārtu), ķīļveida un arkveida pārsedzēm nosaka pēc šādām formulām:

221.1. pārsedzēm bez savilces:

221.2. pārsedzēm ar savilci:

M - vislielākais no aprēķina lieces momentiem pārsedzē, kuru nosaka kā uz diviem balstiem brīvi balstītas sijas lieces momentu no pārsedzes pašsvara un uz tās balstīto siju un pārseguma klāju slodzes;

c - pārsedzes aprēķina augstums;

ho - attālums no aprēķinā pieņemtā pārsedzes augšējā līmeņa līdz savilces asij;

d - attālums no pārsedzes augšas laiduma vidū un pārsedzes pēdas apakšas balstā līdz spiediena līnijai nestiegrotā mūrī vai attāluma no pārsedzes stiegrojuma ass līdz tās pēdas apakšai stiegrotā mūrī.

33.tabula

	Lielums d daļās no pārsedzes aprēķina augstuma c
Javas marka	ja ķieģeļu un akmeņu	ja akmeņu marka ir
	marka ir 75 un augstāka	50 un zemāka
100	0,1	-
50	0,12	0,15
25	0,15	0,2
10	0,2	0,25
4	0,25	0,3

Piezīmes.

1. Pārsedzes aprēķina augstums ir pārsedzes augstums no tās apakšas līdz pārseguma sijas vai klāja balstījuma līmenim.

2. Ja uz pārsedzi nedarbojas pārseguma vai citu konstrukciju slodzes, bet tikai mūra un pārsedzes pašsvara vienmērīgi izkliedētā slodze, pārsedzes aprēķina augstums jāpieņem vienāds ar 1/3 tās laiduma.

3. Arkveida pārsedžu aprēķina augstumu pieņem no pārsedzes pēdas līdz pārseguma siju vai klāja atbalstīšanas līmenim (ieskaitot pārsedzes pacēlumu).

222. Pārsedzes mūra stiprība jāpārbauda tās laiduma vidū un pie balsta uz pārsedzē izraisītā spiedes spēka (balstbīdes) iedarbību, kas jāaplūko kā ekscentriski pielikti horizontāli spēki ar ekscentricitāti

šajā gadījumā pārsedzes stieptās zonas plaisu atvēršanās aprēķins nav vajadzīgs.

223. Malējām pārsedzēm (pie ēkas stūriem) papildus jāpārbauda pārsedzes pēdas pretestība cirpei un sienas stūra stiprība balstbīdes H iedarbībā (15.g attēls).

224. Pārsedzes pēdas pretestību cirpei pārbauda saskaņā ar šo noteikumu 93.-96.punktu.

225. Ja nav savilces, sienas stūra pretestību pārbauda ekscentriskajā spiedē sienas plaknē, darbojoties vertikālajam ass spēkam un balstbīdei.

226. Rezultējošā spēka ekscentricitātes lielums palodzes līmenī nedrīkst pārsniegt eu = 0,7y (kur y - attālums no elementa šķērsgriezuma laukuma smagumcentra ekscentricitātes virzienā līdz tā spiestajai malai).

227. Ja pēdas pretestība cirpei vai sienas stūra stiprība ekscentriskā spiedē nav pietiekoša, lai uzņemtu balstbīdes piepūli, jāparedz tērauda savilces, kuras jānoenkuro mūrī vismaz 50 cm dziļumā no ailas malas.

228. Savilces šķērsgriezums jāpārbauda pēc formulas:

Rs - stiegru aprēķina pretestība stiepei;

As - savilces šķērsgriezuma laukums.

229. Dzelzsbetona pārsedzes jāaprēķina uz slodzēm no starpstāvu pārsegumiem un no svaigi uzmūrēta mūra joslas svara nesacietējušā javā, pieņemot šīs joslas augstumu vasaras apstākļos mūrētam mūrim vienādu ar 1/3 no pārsedzes laiduma, bet ziemas apstākļos mūrētam - vienādu ar visu laidumu.

230. Veicot atbilstošus konstruktīvus risinājumus (izvirzījumi saliekamajās pārsedzēs, stiegru izlaidumi u.c.), pieļaujams ņemt vērā mūra un pārsedzes kopdarbību.

231. Slodzes uz pārsedzi no sijām un starpstāvu pārsegumu klājiem ņem vērā, ja tie izvietoti augstāk par mūra kvadrātu ar malu, kas vienlīdzīga ar pārsedzes laidumu, bet ar sasaldēšanas metodi mūrētam mūrim mūra atkušanas stadijā, - augstāk par mūra taisnstūri, kura augstums vienlīdzīgs divkāršam ailas platumam.

232. Mūra atkušanas stadijā pārsedzes atļauts pastiprināt, ievietojot zem tām pagaidu status uz ķīļiem, kas saglabājas visā mūra atkušanas periodā, kā arī mūra cietēšanas sākuma posmā, un regulējot paķīlējumu atbilstoši mūra sēšanās procesam.

233. Lai nodrošinātu vajadzīgo siltumvadāmības pretestību, vertikālajās šuvēs starp saliekamajām dzelzsbetona pārsedzēm jāparedz siltumizolācijas slānis.

6.9. Lokani balstītas sienas

234. Uz vainagsijām balstīta mūra siena jāpārbauda uz vietējo spiedi posmos virs vainagsiju balstiem. Jāpārbauda arī mūra stiprība vietējā spiedē zem šo siju balstiem. Spiediena sadalījuma epīras garums sienas un vainagsijas kontakta plaknē jānosaka atkarībā no mūra un šo siju stingumiem. Vainagsiju aizvieto ar nosacītu pēc stinguma ekvivalentu mūra joslu, kurai augstumu nosaka pēc formulas:

Eb - betona sākuma elastības modulis;

Ired - sijas reducētā šķērsgriezuma inerces moments, kuru pieņem atbilstoši Latvijas būvnormatīvam LBN 203;

E - mūra deformāciju modulis, ko nosaka pēc formulas (7);

h - lokani balstītās sienas biezums.

235. Tērauda vainagsiju stingumu nosaka kā reizinājumu EsIs, kur Es un Is attiecīgi tērauda vainagsijas elastības modulis un šķērsgriezuma inerces moments.

236. Spiediena sadalījuma epīru mūrī uz daudzlaidumu nepārtrauktu vainagsiju starpbalstiem pieņem trijstūra veidā, ja a £ 2s (16.a attēls) un trapecveida, ja 3s a > 2s (16.b attēls) ar mazākās pamatnes garumu a - 2s.

237. Vietējās spiedes spriegumu maksimālo lielumu sc (trijstūra vai trapeces augstums) nosaka pēc spiediena epīras apjoma un balstreakciju vienlīdzības pēc formulas:

237.1. trijstūrveida spiediena epīrai (a £ 2s):

237.2. trapecveida spiediena epīrai (3s > a > 2s):

N

sc = --- , kur: (64)

ah

a - balsta garums (ailstarpas platums);

N - vainagsijas balstreakcija no slodzes, kas izvietota sijas laiduma un balstu garuma robežās, neņemot vērā vainagsijas pašsvaru;

s = 1,57 Ho - spiediena sadalījuma epīras posma garums uz katru pusi no balsta malas;

h - sienas biezums.

238. Ja a > 3s, tad formulā (64) a vietā jāņem balsta aprēķina garums a = 3s, kas sastāv no diviem posmiem ar garumu 1,5s uz katru pusi no ailstarpas (16.c attēls).

 

239. Spiediena sadalījuma epīru uz malējiem vainagsiju balstiem, kā arī virs vienlaiduma vainagsiju balstiem pieņem trijstūrveida (16.d attēls) ar pamatni:

s1 = 0,9 Ho - spiediena sadalījuma epīras daļas augstums aiz balsta malas (16.d attēls);

a1 - vainagsijas balsta posma garums, bet ne lielāks par 1, 5H (H - sijas augstums).

240. Maksimālais spriegums virs vainagsijas balsta:

241. Lokani balstītu sienu mūra stiprība vietējās spiedes zonā, kas izvietota virs vainagsiju balstiem, jāpārbauda saskaņā ar šo noteikumu 74.-84. punktu.

242. Aprēķinot mūri uz vietējo spiedi zem daudzlaidumu vainagsiju balstiem, tas jāveic posmā, kas atrodas balsta robežās un kura garums nav lielāks par 3H no šī balsta malas (H - sijas augstums), bet vienlaiduma vainagsijām un galu balstiem - ne lielāks par 1,5H.

243. Ja aprēķināmais šķēlums izvietots augstumā H1 virs vainagsijas augšējās skaldnes, tad, nosakot posmu s un s1 garumu, jāņem mūra joslas augstums Ho1 = Ho + H1.

244. Rēķinot lokani balstītas sienas vietējā spiedē, mūra šķēluma aprēķina laukums A jāpieņem šādi: zonā, kas atrodas virs nepārtrauktu vainagsiju starpbalstiem, - kā mūrim, kas slogots ar vietējo slodzi šķēluma vidējā daļā (9.a attēls); zonā virs vienlaiduma vainagsiju balstiem vai malējiem nepārtrauktu vainagsiju balstiem, kā a rī mūrim zem vainagsiju balstiem, - kā mūrim, kas slogots šķēluma malā (9.b attēls).

245. Spiediena sadalījuma epīra mūrī lokani balstītām sienām, ja tajās ir ailas, jāņem trapecveida, pie tam trijstūra laukums, kas jānoņem no spiediena epīras ailas robežās, tiek aizvietots ar vienādliela laukuma paralelogramu, papildinot pārējo epīras daļu (17.attēls).

246. Izvietojot ailas mūrī augstumā H1 virs vainagsijas, epīras daļas garums s atbilstoši palielinās.

247. Vainagsiju aprēķins jāveic šādām slodzēm:

247.1. slodzei, kas darbojas sienu mūrēšanas laikā; mūrējot sienu no ķieģeļiem, keramiskiem akmeņiem vai parasta betona akmeņiem, pieņem nesacietējoša mūra pašsvara slodzi 1/3 augstumā no mūra laiduma vasaras apstākļos un visa laiduma lielumā ziemas apstākļos ar sasaldēšanas paņēmienu mūrētam mūrim atkušanas stadijā; mūrējot sienas no lielizmēra blokiem (betona vai ķieģeļu), slodzei, no kuras jāaprēķina vainagsijas, mūra joslu augstumu ņem 1/2 laiduma, bet ne mazāku kā vienas bloku kārtas augstums; ja ailas un mū r a joslas augstums no vainagsijas līdz palodzēm ir mazāks par 1/3 laiduma, jāņem vērā arī mūra sienas svars līdz virsējai dzelzsbetona vai tērauda pārsedžu virsmai (18.attēls);

247.2. slodzēm, kas darbojas pabeigtā (uzbūvētā) ēkā; šīs slodzes jānosaka, ievērojot minētās spiediena epīras, uz vainagsiju no balstiem un uz šo siju atbalstītajām sienām.

248. Stiegru izvietojumu un daudzumu sijās nosaka pēc lieces momenta un šķērsspēka maksimālajām vērtībām, kuras aprēķina šo noteikumu 247.punktā minētajām slodzēm .

6.10. Dzegas un parapeti

249. Sienu augšdaļu aprēķins šķēlumā, kas atrodas tieši zem dzegām, jāveic divās ēkas gatavības stadijās:

249.1. nepabeigtai ēkai, kad vēl nav jumta un bēniņu pārseguma;

249.2. pabeigtai ēkai.

250. Aprēķinot sienu zem dzegas nepabeigtai ēkai, jāņem vērā šādas slodzes:

250.1. aprēķina slodze no dzegas pašsvara un veidņiem (monolīta dzelzsbetona un stiegrotu akmeņu mūru dzegās), ja tie atbalstīti ar konsolēm vai mūrī nostiprinātiem atgāžņiem;

250.2. īslaicīgā aprēķina slodze pa dzegas malu - 100 kg uz 1 m vai uz vienu saliekamās dzegas elementu, ja tā garums mazāks par 1 m;

250.3. normatīvā vēja slodze uz sienas iekšējo virsmu.

 

251. Ja pēc projekta vertikālo enkuru gali, kas nodrošina dzegas noturību, iestrādāti zem bēniņu pārseguma, tad aprēķinā jāņem vērā bēniņu pārseguma esamība (pilnībā vai daļēji). Ar aprēķinu jāpārbauda arī dzegas noturība nesacietējuša mūra stadijā.

252. Dzegas un sienu daļas zem dzegām pabeigtās (uzbūvētās) ēkās jāaprēķina šādām slodzēm:

252.1. visu ēkas elementu svars, gan to elementu, kuri rada gāzošo momentu attiecībā pret sienas ārējo malu, gan sienas noturību palielinošo elementu svars, pie tam jumta svars tiek pieņemts samazināts par vēja sūcošās darbības lielumu;

252.2. aprēķina slodze pa dzegas malu - 150 kg uz 1 m vai uz vienu saliekamās dzegas elementu, neņemot vērā sniega slodzi, ja dzegas elementa garums ir mazāks par 1 m;

252.3. puse no aprēķina vēja slodzes.

253. Kopējais dzegas izvirzījums, kas veidots no mūra kārtu pārkarēm jeb izvirzījumiem, nedrīkst pārsniegt pusi no sienas biezuma. Pie tam katras kārtas izvirzījums nedrīkst būt lielāks par 1/3 akmens vai ķieģeļa garuma.

254. Mūrējot dzegas ar izvirzījumu, kas ir mazāks par pusi no sienas biezuma un ir ne lielāks par 20 cm, lieto tās pašas javas, ar kādām mūrē augšējā stāva mūri. Lielākiem dzegas izvirzījumiem javas markai jābūt ne mazākai par 50.

255. Ja pēc aprēķiniem dzegu un parapetu noturība nav pietiekoša, tie jānostiprina ar mūra zemākajā daļā iestrādātiem vertikāliem enkuriem. Attālums starp enkuriem nedrīkst pārsniegt 2 m, ja enkuru gali nostiprināti ar atsevišķām balstplāksnēm. Nostiprinot enkuru galus pie sijas vai aiz pasiju galiem, attālums starp enkuriem var būt palielināts līdz 4 m. Enkuru iemūrējumam jābūt vismaz 15 cm ze m āk par to šķēlumu, kur tie vajadzīgi pēc aprēķina. Ja bēniņu pārsegumi ir no dzelzsbetona, enkuru gali jāiestrādā zem šiem pārsegumu elementiem.

256. Dzegām no saliekamiem dzelzsbetona elementiem jānodrošina katra elementa noturība darbu veikšanas stadijā.

257. Enkurus ievieto mūrī 1/2 ķieģeļa attālumā no sienas iekšējās virsmas. Enkuriem, kurus izvieto ārpus sienas, jābūt aizsargātiem ar 3 cm biezu cementa apmetuma kārtu (skaitot no enkuru virsmas). Mūrējot zemdzegas mūri ar javām, kuru marka ir 10 un zemāka, enkuriem jābūt ieliktiem ligzdās, kur tos iebetonē.

258. Enkuru šķērsgriezumu pieļauj noteikt piepūlei, kas aprēķināta pēc formulas:

M - lielākais lieces moments no aprēķina slodzēm;

ho - attālums no sienas spiestās malas līdz enkura asij (šķēluma aprēķina augstums).

259. Sienas mūrī zem dzegām pārbauda ekscentriskā spiedē. Ja nav enkuru, kā arī ja šķēlumā enkuri ir to iestrādāšanas līmenī, ekscentricitāte, kas lielāka par 0,7y, nav pieļaujama.

260. Visos gadījumos ar aprēķinu jāpārbauda visi piepūļu pārnešanas mezgli (vietas, kur iemūrē enkurus, enkuru sijas u.c.).

261. Parapetus aprēķina apakšējā šķēlumā ekscentriskajā spiedē no pašsvara un aprēķina vēja slodzes, kas pieņemta ar aerodinamisko koeficientu 1,4. Ja enkuru nav, ekscentricitāte nav pieļaujama lielāka par 0,7y.

262. Slodzes, kas palielina dzegu un parapetu noturību, pieņem ar slodzes drošuma koeficientu 0,9.

6.11. Pagraba sienas un pamati

263. Projektējot pagraba sienas, pamatus un cokolus, jādod priekšroka lielu izmēru betona blokiem. Atļauts lietot arī mazu izmēru betona blokus un akmeņus, regulāras un neregulāras formas dabiskos akmeņus, monolītu betonu un pildbetonu, labi apdedzinātus un plastiski presētus māla ķieģeļus.

264. Aprēķina pretestības lentveida pamatu un pagraba sienu mūrim no lielizmēra betona blokiem ņem saskaņā ar šo noteikumu 13.punktu.

265. Aprēķinot pagraba sienas vai pamatus gadījumos, kad to biezums ir mazāks par virs tiem izvietotās sienas biezumu, jāpieņem gadījuma ekscentricitāte ea = 4 cm. Šis ekscentricitātes lielums jāsummē ar rezultējošā garenspēka ekscentricitātes lielumu.

266. Pirmā stāva sienas biezums nedrīkst pārsniegt pagraba sienas biezumu vairāk kā par 20 cm. Šai stāva sienas daļai, kas izvietojas tieši virs sašaurinājuma, jābūt stiegrotai ar sietiem.

267. Pāreja no viena pamatu iedziļinājuma līmeņa uz otru jāveido pakāpienveidīgi. Blīvās gruntīs pakāpiena augstuma attiecībai pret tā garumu jābūt ne lielākai par 1:1 un pakāpiena augstums nedrīkst būt lielāks par 1 m. Neblīvās gruntīs pakāpiena augstuma attiecībai pret tā garumu jābūt ne lielākai par 1:2 un pakāpiena augstumam - ne lielākam par 0,5 m.

268. Pildbetona un laukakmeņu mūra pamatu paplašināšana pārejā uz pēdu jāveic pakāpienveidīgi. Pakāpiena augstums pildbetonam - ne mazāks par 30 cm, bet laukakmeņu mūrim - ne mazāks kā divas mūra kārtas (35-60 cm). Minimālajai pakāpiena augstuma attiecībai pret tā platumu laukakmeņu un pildbetona pamatiem jābūt ne mazākai, kā dots 34.tabulā.

 

34.tabula

Betona klase	Javas	Spiediens uz grunti no aprēķina slodzes, MPa (kgf/cm2) .
	marka
		s £ 0,2 (2,0)	s > 0,25 (2,5)
1	2	3	4
B 3,5 - B 7,5	50 - 100	1,25	1,5
B 1 - B 2	10 - 25	1,5	1,75
-	4	1,75	2

Piezīme.

Pakāpienu pārbaude liecē un cirpē nav vajadzīga.

 

269. Pagrabu sienām un pamatiem, kas veidoti no:

269.1. pildbetona - sienu biezumu ņem ne mazāku par 35 cm un stabu šķērsgriezuma izmērus - ne mazākus par 40 cm;

269.2. laukakmeņu mūra - sienu biezumu ņem ne mazāku par 50 cm un stabu šķērsgriezuma izmērus - ne mazākus par 60 cm.

270. Aprēķinot pagrabu ārsienas, jāņem vērā grunts spiediens no sāniem un slodze, kas atrodas uz zemes virsmas, pieņemot to 1000 kgf/m2, ja nav zināma cita slodze. Pagrabu sienas aprēķina kā sijas uz diviem nekustīgiem locīklveida balstiem.

6.12. Plānsienu velves veida pārsegumi

271. Plānsienu velves veida pārsegumus projektē divvirzienu liekuma velvju veidā.

272. Divvirzienu liekuma velvju mūrim jālieto:

272.1. māla ķieģeļi (pilnķieģeļi un dobie ķieģeļi) vai silikātķieģeļi ar marku, ne zemāku par 75, ja velves laidums ir līdz 18 m, bet lielākiem laidu-miem - ne zemāku par 100;

272.2. smagā betona akmeņi, akmeņi no betona ar porainām pildvielām, A tipa akmeņi no autoklavēta cementa šūnbetona, kā arī dabiskie akmeņi ar marku, ne zemāku par 50.

273. Velvēm ar laidumu līdz 12 m atļauts lietot dabiskos akmeņus ar marku, ne zemāku par 25, pie tam velves biezumam jābūt ne mazākam par 9 cm.

274. Divvirzienu liekuma velvju mūrim, ieskaitot tā pēdas, kā arī sienas daļu 6-7 mūra kārtu robežās zemāk par velves pieslēgšanās līmeni, jāņem javas ar marku, ne zemāku par 50.

275. Divvirzienu liekuma velvju aprēķins jāveic, pārbaudot tās ekscentriskā spiedē pēc nosacītas aprēķina shēmas kā plakanus divlocīklu lokus. Aprēķina vienu velves veida pārseguma vilni šķēlumos ar maksimālajiem lieces momentiem. 1/4 ķieģeļa biezas velves mūra aprēķina pretestība saskaņā ar šo noteikumu 11.punktu jāņem ar koeficientu 1,25.

276. Normālspēka ekscentricitātes lielums velvju šķērsgriezumos un sienu augšējās daļās slodžu pamatsakārtojuma gadījumā nedrīkst pārsniegt 0,7y, kur y - attālums no velves šķērsgriezuma vai sienas ass līdz šķēluma malai ekscentricitātes virzienā.

277. Velvēm ar savilcēm, lai samazinātu aprēķina lieces momentu no savilču ekscentriskā izvietojuma, jāierīko izvirzītas balstu pēdas no sienas iekšpuses.

278. Aprēķina lieces momenti, kurus izraisa savilču pagarināšanās, velves spiede un pēdu novirzes, jāņem vērā tikai no slodzēm, kuras darbojas uz velvi pēc tās atveidošanas (siltumizolācijas, jumta seguma un virsgaismu svars, sniega slodze u.tml.).

279. Mūra deformāciju modulis velvēm, nosakot piepūles savilcēs, jāņem pēc formulas (7).

6.13. Konstruktīvās prasības stiegrotam mūrim

280. Horizontālas šuves stiegrot ar stiegru sietiem atļauts tikai tajos gadījumos, kad ķieģeļu, akmeņu un javas markas paaugstināšana nenodrošina vajadzīgo mūra stiprību, bet šķērsgriezuma laukumu elementam nevar palielināt. Sietveida stiegrojuma daudzums, ko ņem vērā stabu un ailstarpu aprēķinā, nedrīkst būt m azāks par 0,1 % no mūra kubatūras.

281. Stiegru sieti jāizvieto ne retāk kā pēc piecām parasto ķieģeļu kārtām, pēc četrām pabiezināto ķieģeļu kārtām vai pēc trim kārtām, ja mūris mūrēts no keramiskajiem akmeņiem.

282. Sietu stiegru diametrs nedrīkst būt mazāks par 3 mm. Stiegru diametram jābūt ne lielākam par:

282.1. 6 mm, stiegrām šuvēs krustojoties;

282.2. 8 mm, stiegrām šuvēs nekrustojoties.

283. Attālumam starp stiegrām sietos jābūt ne lielākam par 12 cm, bet ne mazākam par 3 cm. Stiegrotu konstrukciju mūra šuves biezumam jāpārsniedz stiegru diametrs ne mazāk kā par 4 mm.

6.14. Deformāciju šuves

284. Temperatūras un sēšanās šuves mūra ēku sienās jāizveido vietās, kur iespējama temperatūru un sēšanās deformāciju koncentrēšanās, kas var radīt ekspluatācijas apstākļiem nepieļaujamus mūra pārrāvumus, plaisas, mūra sašķiebšanos un nobīdes pa šuvēm (garenisku stiegrotu un tērauda ieslēgumu galos, kā arī vietās, kur mūris ievērojami vājināts ar caurumiem vai ailām). Attālumi starp temperatūras un sēšanās šu v ēm jānosaka ar aprēķinu.

285. Lielākie attālumi starp temperatūras un sēšanās šuvēm, kādus nestiegrotām ārsienām atļauts pieņemt bez aprēķina:

285.1. apkurināmu ēku mūra un lielu izmēru bloku virszemes sienā, ja stiegrota betona un tērauda ieslēgumu (ailu, pārsedžu, siju u.tml.) garums nav lielāks par 3,5 m un ailstarpu platums nav mazāks par 0,8 m, - saskaņā ar 35.tabulu; ja ieslēguma garums ir lielāks par 3,5 m, mūra posmi ieslēgumu galos jāpārbauda, aprēķinot to stiprību un plaisu atvērumus;

285.2. tas p ats, sienām no pildbetona - saskaņā ar 35.tabulu, kā mūrim no betona akmeņiem ar javas marku 50 ar koeficientu 0,5;

285.3. tas pats, daudzslāņu sienām - saskaņā ar 35.tabulu sienu konstrukcijas pamatslāņa materiālam;

285.4. neapkurināmu ēku un būvju mūra sienām pēc nosacījumiem, kas norādīti šo noteikumu 285.1.apakšpunktā - saskaņā ar 35.tabulu, reizinot ar koeficientu:

285.4.1. slēgtām ēkām un būvēm - 0,7;

285.4.2. nesegtām būvēm - 0,6;

285.5. pazemes būvju mūra un lielu izmēru bloku sienām un ēku pamatiem, kas izvietoti zonā ar grunts sezonveida sasalumu - saskaņā ar 35.tabulu, palielinot tabulā dotos attālumus divas reizes. Sienām, kas izvietotas zemāk par grunts sezonveida sasaluma dziļumu, - bez attāluma ierobežojumiem.

286. Deformāciju šuvēm sienās, kas saistītas ar dzelzsbetona vai tērauda konstrukcijām, jāsakrīt ar šuvēm šajās konstrukcijās. Ja nepieciešams, atkarībā no ēkas konstruktīvās shēmas sienu mūrī jāparedz papildu temperatūras šuves, atdalot šajās vietās dzelzsbetona vai tērauda konstrukcija s.

287. Sēšanās šuves sienās jāparedz visos gadījumos, kur iespējama nevienmērīga ēkas vai būves pamatnes sēšanās.

288. Deformāciju un sēšanās šuves jāprojektē ar sienas vidusdaļas izvirzījumu vai ceturtdaļas pārlaidumu, aizpildot tās ar elastīgām starplikām tā, lai caur šuvēm nevarētu pūst vējš.

35.tabula

Vidējā ārgaisa temperatūra visaukstākajās	Attālums starp temperatūras deformāciju šuvēm mūrim (m)
	no māla ķieģeļiem, keramiskiem un dabiskiem akmeņiem, betona vai māla ķieģeļu lielizmē ra blokiem		no silikāta ķieģeļiem, betona akmeņiem, no silikātbetona un silikātķieģeļu lielizmēra blokiem
	ar javas markām:
piecdienās	50 un lielākām	25 un mazākām	50 un lielākām	25 un mazākām
1	2	3	4	5
Mīnus 40 °C	50	60	35	40
Mī nus 30 °C	70	90	50	60
Mīnus 20 °C un
augstāka	100	120	70	80

Piezīmes.

1. Aprēķina temperatūru starpvērtībām attālumu starp temperatūras un sēšanās šuvēm atļauts pieņemt interpolējot.

2. Attālumu starp temperatūras un sēšanās šuvēm no ķieģeļu paneļiem būvētās lielpaneļu ēkās nosaka atbilstoši instrukcijai par lielpaneļu dzīvojamo ēku konstrukciju projektēšanu.

7. Ziemas apstākļos mūrējamu konstrukciju

projektēšanas nosacījumi

289. Ēku un būvju mūrēšanas metode ziemas apstākļiem negatīvā temperatūrā ir jāpamato ar tehniski ekonomiskiem aprēķiniem, kuriem jānodrošina optimāli rādītāji izmaksām, darbietilpībai, cementa, elektroenerģijas, kurināmā patēriņam u.tml. Ziemas apstākļiem izvēlētajai mūrēšanas metodei ir jānodrošina konstrukciju stip r ība un noturība gan to celtniecības laikā, gan visā ekspluatācijas laikā. No ķieģeļiem, regulāras formas akmeņiem un lieliem blokiem veidotu mūru mūrēšanai ziemas apstākļos ir jāparedz viena no šādām metodēm:

289.1. mūrēšana ar javu, kuras marka nav zemāka par 50, ar pretsala ķīmiskajām piedevām, kuras neizraisa mūra materiālu koroziju (potašs, nātrija nitrīts, jauktas piedevas, kompleksas piedevas) un sacietē salā bez apsildīšanas;

289.2. mūrēšana ar sasaldēšanas metodi, lietojot parastās javas, kuru marka nav zemāka par 10, bez ķīmiskajām piedevām. Šajā gadījumā konstrukciju elementiem ir jābūt pietiekoši stipriem un noturīgiem gan to pirmās atkušanas periodā (pie viszemākās stiprības svaigi atkusušai javai), gan arī turpmākajā ēkas ekspluatācijas laikā. A r sasaldēšanas metodi mūrēta mūra konstrukciju augstumu nosaka ar aprēķinu, bet tas nedrīkst pārsniegt 15 m un 4 stāvus. Ir atļauts ar sasaldēšanas metodi izveidot pamatus ēkām ar nelielu stāvu skaitu (līdz trim stāviem ieskaitot) no tranšejās guldītiem akmeņiem, lietojot javu ar marku, ne zemāku par 25;

289.3. ar sasaldēšanas metodi, lietojot parastās javas, kuru marka nav zemāka par 50, bez ķīmiskām piedevām, bet ar mūrējamo konstrukciju apsildīšanu celtniecības laikā, kurā mūris sasniedz pietiekošu nestspēju, lai uzņemtu slodzi no augstāk izvietotām ēkas konstrukcijām.

290. Aprēķina spiedes pretestību mūrim, kas mūrēts, lietojot javas ar ķīmiskajām pretsala piedevām, ņem vienādu ar aprēķina pretestību vasaras mūrim, kas dota 2.-8.tabulā, ja akmens mūris tiks mūrēts ārgaisa vidējā diennakts temperatūrā līdz mīnus 15 °C, un ar samazinošo koeficientu 0,9, ja mūri mūrē temperatūrā, kas zemāka par mīnus 15 °C.

291. Aprēķina spiedes pretestība mūrim, mūrētam ar sasaldēšanas metodi, kā arī reizē ar to apsildot būvējamās konstrukcijas, ja un lieto javas bez pretsala ķīmiskajām piedevām, pabeigtā ēkā pēc javas atkušanas un cietēšanas pie t° > 0°, ņem no 2.-8.tabulas ar šādiem samazinošiem koeficientiem: mūrējot ķieģeļu un akmens mūri pie vidējās ārgaisa diennakts t e mperatūras līdz mī-nus 15 °C - 0,9 un līdz mīnus 30 °C - 0,8; mūrim no lielizmēra blokiem aprēķina pretestību nesamazina.

292. Pasākumiem, kas nodrošina ziemā mūrēta mūra vajadzīgo galīgo pretestību (paaugstinot javas marku, lietojot ķieģeļus un akmeņus ar lielāku pretestību vai atsevišķos gadījumos lietojot sietveida stiegrojumu), jābūt norādītiem darba rasējumos.

293. Mūrim, kas mūrēts, lietojot javas ar ķīmiskajām piedevām, minētie pasākumi jāparedz tiem mūra elementiem, kuru nestspēja tiek izmantota vairāk nekā par 90 %. Ar sasaldēšanas metodi mūrētiem mūriem minētie pasākumi jāparedz elementiem, kuru nestspēja tiek izmantota vairāk nekā par 70 %.

294. Lietojot javas ar ķīmiskajām pretsala piedevām, kas nerada stiegru koroziju, darba apstākļu koeficienti gc1 un gcs1, kas doti 36.tabulā, netiek ņemti vērā.

295. Mūrējot ar sasaldēšanas metodi vai reizē ar to mākslīgi apsildot mūrējamās konstrukcijas, jāņem vērā ietekme no javas pazeminātās saistes ar akmeņiem un stiegrām, ievietojot aprēķina formulās darba apstākļu koeficientus gc1 un gcs1.

296. Projekta rasējumos ēkām ar palielinātu stāvu skaitu (9 stāvi un vairāk), kas uzceltas ziemā, lietojot javas ar ķīmiskajām pretsala piedevām, jānorāda nepieciešamās javu stiprības starpvērtības pa stāviem dažādām ēkas gatavības stadijām.

297. Konstrukcijām, kas mūrētas ar sasaldēšanas metodi, lietojot parastās javas (bez ķīmiskajām pretsala piedevām), nestspējas aprēķins jāveic: atkušanas stadijā ar aprēķina stiprību atkūstošajai javai 0,2 MPa (2 kgf/cm2), ja ir portlandcementa java un sienu un stabu biezums 38 cm un lielāks; ar nulles stiprību atkūstošajai javai un izdedžu portlandcementa vai portlandcementa ar hidrauliskām piedevām javām neatkarīgi no sienu un stabu biezuma, kā arī portlandcementa javām, ja sienu un s tabu biezums ir mazāks par 38 cm.

298. Rēķinot atkušanas stadijā, jāņem vērā ietekme no javas pazeminātās saistes ar akmeni un stiegrām, ņemot vērā aprēķina formulā papildu darba apstākļu koeficientus gc1 un gcs1, kas doti 36.tabulā.

299. Mūrim, kas mūrēts ziemā ar sasaldēšanas metodi, sākumā apsildot, stiprība jānosaka ar aprēķinu, ņemot vērā javas sākotnējo stiprību, ko tā sasniegusi apsildīšanas laikā visā vai daļējā mūra šķērsgriezumā. Konstrukciju apsildīšanas atjaunošana pieļaujama tikai pēc tam, kad pārbaudīts, vai mūra nestspēja būs pietiekoša mākslīgās atkausēšanas periodā.

300. Ar sasaldēšanas metodi mūrētie mūra posmi (stabi, ailstarpas), kuros ar aprēķinu noteiktie spriegumi atkušanas stadijā pārsniedz pieļaujamos, jāpastiprina, ierīkojot pagaidu status uz ķīļiem visam mūra atkušanas un tai sekojošās cietēšanas periodam.

301. Mūrēt mūri, lietojot parastās javās, ar sasaldēšanas paņēmienu nav atļauts šādām konstrukcijām:

301.1. no pildbetona un plēstiem akmeņiem;

301.2. kas atkušanas stadijā pakļautas vibrācijām vai ievērojamām dinamiskām slodzēm;

301.3. kas atkušanas stadijā pakļautas šķērsvirziena slodzēm, kuru lielums pārsniedz 10 % no slodzes garenvirzienā;

301.4. kam ekscentricitātes atkušanas stadijā ir lielākas par 0,25y, ja konstrukcijām nav augšējā balsta, un lielākas par 0,7y, ja tām ir augšgala nostiprinājums (balsts);

301.5. kam sienu (stabu) augstuma attiecība pret to platumu atkušanas stadijā pārsniedz - vērtību, kas noteikta IV mūru grupai.

36.tabula

	Darba apstākļu koeficie nti
Ziemas apstākļos mūrēto mūru	mūrim gc1	sietveida
spriegumstāvokļa veids		stiegrojumam gcs1
1	2	3
1. Sacietējuša (pēc atkušanas) ķieģeļu mūra spiede	1,0	-
2. Tas pats, mūrim no piegulošiem plēstiem akmeņiem	0,8	-
3. Sacietējušu (pēc atkušanas) visu veidu mūru stiepe,
liece, cirpe pa javas šuvēm	0,5	-
4. Ar sietveida stiegrojumu stiegrota mūra, kas mūrēts
ar sasaldēšanas metodi, spiede atkušanas stadijā	-	0,5
5. Tas pats, sacietējušam (pēc atkušanas) mūrim	-	0,7
6. Tas pats, lietojot javas ar ķīmiskajām pretsala
piedevām un javai cietējot salā, ja javas stiprība
atkušanas stadijā nav mazāka par 1,5 MPa (15 kgf/cm2)	-	1,0

302. Konstrukcijām, kurām nav augšējā nostiprinājuma (balsta), robežattiecība b jāsamazina divas reizes un jāņem ne lielāka kā b = 6.

303. Gadījumos, kad tiek pārsniegta konstrukciju slaiduma robežvērtība, mūrēšanas procesā jāparedz pagaidu stiprinājumi, kas nodrošina to noturību atkušanas periodā.

304. Par pretsala piedevu javām atļauts lietot tikai nātrija nitrītu šādos apstākļos:

304.1. būvējot cehus, pirtis, veļas mazgātavas un citas telpas ar paaugstinātu gaisa mitrumu, kas nosakāms saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu prasībām, kā arī telpas, kurās gaisa temperatūra paredzēta augstāka par 40 °C;

304.2. mūrējot konstrukcijas, kuras izvietojas mainīga gruntsūdens līmeņa zonā un zem ūdens un kurām nav hidroizolācijas.

305. Nav pieļaujams, ka javas, kurās ir nātrija nitrīts, potašs vai kompleksās piedevas, tieši saskaras ar cinkotām un alumīnija ieliekamo detaļu virsmām, kuras iepriekš nav aizsargātas ar aizsargpārklājumiem.

306. Sienām no silikātķieģeļiem ar marku, zemāku par 100, un salizturību, zemāku par F25, nedrīkst lietot javas ar potaša piedevām.

307. Projektējot sienas ar apšuvumu no plātnēm, kas tiek iestrādātas vienlaikus ar mūrēšanu ziemas apstākļos, nepieciešams ievērot atšķirīgās deformatīvās īpašības apšuvuma plātnēm un sienu mūrim. Projektā jānorāda pasākumi, kuri novērš plaisu rašanās iespēju un apšuvuma atdalīšanos no mūra sienas.

308. Ēku un būvju darba rasējumos mūra konstrukcijām, kuras paredz mūrēt ar sasaldēšanas metodi, nepieciešams papildus norādīt:

308.1. sienu robežaugstumus, kādi pieļaujami javas atkušanas periodā;

308.2. nepieciešamības gadījumos konstrukciju papildu stiprinājumus, kuri jāuzstāda pirms augstāk esošo stāvu mūrēšanas un jāsaglabā pa visu atkušanas un cietēšanas laiku.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs,

Ministru prezidenta biedrs A.Gorbunovs

 

1.pielikums

Ministru kabineta

1998.gada 21.aprīļa noteikumiem nr.139

Noteikumos lietotie termini

Nr.	Latviešu	Angļu	Krievu	Definīcija
p.k.	valodā	valodā	valodā
1	2	3	4	5
1.	Vienlaidu mūris	masonry	cgkjiyfz	Mūris, kas sastāv no ķieģeļiem
			rkflrf	vai regulāras formas akmeņiem
2.	Atvieglots mūris	facilitated	j,ktuxtyyfz	Mūris, kas sastāv no nesošiem
		masonry	rkflrf	ķieģeļu slāņiem un sienas iekšpusē
				vai mūra vidū izvietotas
				siltumizolācijas
3.	Dabīgu akmeņu	rough	,enjdfz	Mūris no neregulāras formas
	mūris	walling	rkflrf	dabīgiem akmeņiem, kuru mūrē
				kārtām javā, piemeklējot katrai
				kārtai akmeņus ar attiecīgiem
				izmēriem
4.	Stiegrots mūris	reinforced	fhvbhjdfyyfz	Mūris, kura horizontālajās šuvēs
		masonry	rkflrf	tiek ievietoti stiegru sieti vai stieņi,
				lai paaugstinātu nestspēju spiedē,
				stiepē un liecē
5.	Pildbetons	cyclopean	,enj,tnjy	Mūris, kuru veido, veidņos iepildot
	`	concrete		15-20 cm biezās kārtās betonu
				un kārtām lielizmēra neregulāras
				formas dabīgos akmeņus
				(ievibrējot vai neievibrējot)
6.	Plēsti akmeņi	boulder	hdfysq ,en	Akmeņi, kurus iegūst, skaldot vai
				spridzinot karjerā lielizmēra
				laukakmeņus
7.	Pieguloši plēsti	boulder	gjcntkbc-	Plēsti akmeņi, kuriem ir divas
	akmeņi		nsq ,en	paralēlas virsmas, kas izveidojušās,
				dabīgos apstākļos noslāņojoties
8.	Gludi tēsti, pus-	ashlar	rfvyb xbcnjq>	Akmeņi, kurus iegūst no plēstiem
	gludi kalti, rupji	stones	gjkexbcnjq b	akmeņiem, tos kvalitatīvi apstrādājot
	kalti akmeņi		uhe,jq ntcrb	atbilstoši spēkā esošajiem
				tehniskajiem noteikumiem
9.	Betona akmeņi	concrete	,tnjyyst	Regulāras formas mākslīgi
		stones	rfvyb	akmeņi no dažā du veidu betona
10.	Keramiskie	ceramic	rthfvbxtcrbt	Mākslīgie akmeņi no apdedzināta
	(dobie kera-	stones	rfvyb> gecnjn-	māla (ar vai bez dobumiem)
	miskie) akmeņi		yst rthfvb-
			xtcrbt rfvyb

Vides aizsardzības un reģionālās attīstī bas ministrs,

Ministru prezidenta biedrs A.Gorbunovs

 

2.pielikums

Ministru kabineta

1998.gada 21.aprīļa noteikumiem nr.139

Prasības mūra un stiegrota mūra konstrukciju projekta rasējumiem

Projekta rasējumos jābūt norādītam:

1. Ķieģeļu, akmeņu, apšuvuma materiālu un betona veidam, mūru, kā arī paneļu un lielizmēra bloku izgatavošanai atbilstoši attiecīgajiem standartiem un tehniskajiem noteikumiem, un to projektētajām stiprības un sala izturības markām; betoniem ar porainu pildmateriālu, šūnb e toniem un porainajiem betoniem jānorāda arī blīvums.

2. Projektētajām javu markām un saistvielu veidam montāžas šuvju aizpildīšanai, kā arī paneļu un lielizmēra bloku izgatavošanai gan vasaras, gan ziemas apstākļos.

3. Stiegru, lokšņu un profilētā tērauda klasēm un markām.

4. Sienu konstrukcijai, šuvju pārsiešanās sistēmai, bet atvieglotam mūrim - siltumizolācijas materiāla veidam un biezumam.

5. Mūrim, ko mūrē negatīvā gaisa temperatūrā, - mūra veids un speciālie pasākumi, kas nodrošina ziemas mūra stiprību un noturību būvēšanas un turpmākās ekspluatācijas laikā; uz rasējumiem, pēc kuriem varētu notikt mūrēšanas darbi negatīvā gaisa temperatūrā, ir jābūt norādei, ka ir veikta konstrukciju stiprības pārbaude un būvdarbus atļauts veikt ziemas apstākļos.

6. Pr asībām sistemātiski pārbaudīt ķieģeļu (akmeņu) un javas stiprību konstrukcijām būvdarbu veikšanas laikā, ja to aprēķina nestspēja tiek izmantota vairāk nekā par 80 %. Šīs konstrukcijas jānorāda darba rasējumos.

7. Ja nepieciešams, - darbu veikšanas secībai, pagaidu stiprinājumu ierīkošanai un citiem pasākumiem, kas nodrošina konstrukciju stiprību un noturību to būvēšanas laikā; javas stiprībai procentos no projektētās markas, pie kādas mūri drīkst noslogot.

 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības mini strs,

Ministru prezidenta biedrs A.Gorbunovs